MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Pieprasījumu komisijas 2026. gada 18. marta vēstuli par Saeimas Pieprasījumu komisijā pieņemto lēmumu "Par rīcību saistībā ar 1. tipa cukura diabēta pacientiem nepieciešamo medicīnisko tehnoloģiju pieejamību Latvijā" (Nr.120/P14), kurā uzsvērts, ka, veidojot nākamā gada budžetu, jautājums par 1. tipa diabēta pacientu nodrošināšanu ar valsts finansētiem insulīna sūkņiem un nepārtrauktās glikozes monitorēšanas sistēmām (glikozes sensoriem) ir jāuzskata kā prioritārs.

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju, lai kompensētu insulīna sūkņu, to piederumu un glikozes monitorēšanas sensoru iegādi 100 % apmērā 7100 pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu (pacientu skaits iegūts no Vienotās informācijas sistēmas par visiem pacientiem ar diagnozi E10 Insulīnatkarīgais cukura diabēts, kuri saņēmuši kompensējamos medikamentus), papildus no valsts budžeta būtu nepieciešami 30 milj. euro. Tā kā publiskie finanšu resursi ir ierobežoti un nav iespējams vienlaikus un pilnā apjomā kompensēt visu potenciāli nepieciešamo ierīču iegādi visiem pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu, ar veselības ministra 2026. gada 22. aprīļa rīkojumu Nr. 01-01.1/44 "Par darba grupas 1. tipa cukura diabēta ierīču kompensācijai izveidi" tika izveidota starpinstitūciju darba grupa, kura definēja prioritārās 1. tipa cukura diabēta pacientu grupas, to finanšu ietekmi un prioritāšu secību insulīna sūkņu, to piederumu un glikozes monitorēšanas sensoru iegādes kompensācijai pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu.

Darba grupa ir izstrādājusi vairākus priekšlikumu scenārijus:

1) nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu pieejamības uzlabošanai:

2) insulīna sūkņu un to piederumu pieejamības uzlabošanai:

Sadarbības sanāksmē tika nolemts konceptuāli atbalstīt:
1) nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu pieejamības uzlabošanai – scenārijs B ar pāreju uz scenāriju A nākotnē;
2) insulīna sūkņu un to piederumu pieejamības uzlabošanai – B I un B II prioritāte. 

Lai īstenotu Sadarbības sanāksmē atbalstīto scenāriju, no valsts budžeta papildus nepieciešami:

▪ 3,66 milj. euro gadā nepārtrauktas glikozes līmeņa uzraudzības sistēmu nodrošināšanai ar 75 % kompensāciju visiem pacientiem;

▪ 0,47 milj. euro gadā insulīna sūkņu piederumu 100 % kompensācijai pacientiem, kuri sūkni jau lieto (pēc 24 gadu vecuma vai iegādājušies paši);

▪ 2,73 milj. euro gadā insulīna sūkņu un piederumu 100 % kompensācijai 1. tipa cukura diabēta pacientēm ar grūtniecību vai pacientēm, kuras plāno grūtniecību, pacientiem pēc orgānu transplantācijas un pacientiem ar smagām cukura diabēta komplikācijām.

Kopā, lai ieviestu atbalstīto variantu, no valsts budžeta līdzekļiem papildus nepieciešami 6,86 milj. euro gadā.

Diabēta aprūpes attīstībai nepieciešama pakāpeniska, medicīniski pamatota, sociāli taisnīga un praktiski īstenojama pieeja, nodrošinot ne tikai tehnoloģiju iekļaušanu kompensācijas sistēmā, bet arī to reālu pieejamību pacientiem. Veselības ministrija sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu un citām pasākuma īstenošanā iesaistītajām pusēm atbilstoši katras iestādes kapacitātei veiks attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos, kā arī risinās ar pakalpojuma saņemšanu saistītus jautājumus, tai skaitā ārstniecības personu pieejamību, tiklīdz finansējuma avots būs zināms.

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju šobrīd Veselības ministrija ir apzinājusi un apkopojusi veselības nozares prioritāros pasākumus un papildu finansējuma vajadzības turpmākajiem gadiem, tai skaitā insulīna sūkņu, to piederumu un glikozes līmeņa uzraudzības sensoru iegādes kompensācijai, kas tiks virzīti papildu finansējuma iegūšanai, tiklīdz tas būs iespējams.

           Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka pasākumi, kuriem nepieciešams papildu finansējums un ir negatīva fiskālā ietekme uz budžetu 2027. gadam un turpmākajiem gadiem, īstenojami un virzāmi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā, ievērojot fiskālos nosacījumus, ja ir rasts finansējums to izpildei, vienlaikus sagatavojot priekšlikumus par nepieciešamajiem finansējumu kompensējošiem pasākumiem.

Papildus jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2026. gada 15. maija rīkojums Nr. 275 "Par valsts budžetu 2027. gadam un budžeta ietvaru 2027., 2028., 2029. un 2030. gadam" neparedz nozaru ministrijām iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem 2027. gadam valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā. Atbilstoši aktuālajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm indikatīvā 2027.–2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa ir negatīva: 2027. gadā –28,0 milj. euro, 2028. gadā –279,1 milj. euro, 2029. gadā –237,8 milj. euro un 2030. gadā –936,2 milj. euro, kas nozīmē, ka papildu valsts budžeta finansējuma piešķiršana turpmākajos gados bez kompensējošiem pasākumiem nav iespējama.