21-TA-1498
Kārtība, kādā tiek izvērtēta par vardarbību sodītas personas atbilstība darbam, brīvprātīgajam darbam vai pakalpojuma sniegšanai bērnu iestādēs un pasākumos
Izdoti saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma
72. panta piektās daļas 1. punktu
72. panta piektās daļas 1. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja Bērnu tiesību aizsardzības likuma 72. panta piektās daļas ievaddaļā un 1. punktā minētajām personām (turpmāk – persona) strādāt, veikt brīvprātīgo darbu, kā arī saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitē bērnu interesēm.
2.
Atļaujas saņemšanai persona iesniedz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā (turpmāk – inspekcija) iesniegumu. Iesnieguma izvērtēšana ir maksas pakalpojums.
3.
Lēmumu par atļaujas piešķiršanu, atteikumu piešķirt atļauju vai atļaujas anulēšanu pieņem inspekcijas izveidota komisija.
II.Komisijas sastāvs
4.
Komisijas sastāvā ir pieci komisijas locekļi. Komisijas sastāvā iekļauj:
4.1.
divus inspekcijas pārstāvjus;
4.2.
Valsts policijas pārstāvi;
4.3.
Valsts probācijas dienesta pārstāvi;
4.4.
Ģenerālprokuratūras pārstāvi.
5.
Šo noteikumu 4. punktā minēto pārstāvi inspekcija apstiprina darbam komisijā, ja tas atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.1 pantam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu, ir apguvis speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā.
6.
Šo noteikumu 4. punktā minētās institūcijas par pilnvaroto pārstāvi un viņa aizvietotāju darbam komisijā rakstveidā paziņo inspekcijai, pilnvarojumam pievienojot dokumentu, kas apliecina pārstāvja un aizvietotāja atbilstību šo noteikumu 5. punktā noteiktajai prasībai. Ja kāds no pilnvarotajiem pārstāvjiem neatbilst noteiktajai prasībai, inspekcija lūdz pilnvarot citu pārstāvi.
7.
Komisijas darbu vada tās priekšsēdētājs. Komisijas priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Komisijas priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks ir inspekcijas pārstāvji.
8.
Komisijas priekšsēdētājs var uzaicināt piedalīties komisijas sēdē bez balsstiesībām Izglītības kvalitātes valsts dienesta, Izglītības un zinātnes ministrijas un Labklājības ministrijas, kā arī citu institūciju un organizāciju pārstāvjus un ekspertus.
III.Iesnieguma iesniegšana un sagatavošana izskatīšanai komisijas sēdē
9.
Persona iesniegumam pievieno:
9.1.
dzīvesgaitas aprakstu (CV);
9.2.
tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu, ar kuru persona atzīta par vainīgu noziedzīga nodarījuma, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu (turpmāk – noziedzīga nodarījuma), izdarīšanā;
9.3.
informāciju no darba devēja vai brīvprātīgā darba organizētāja par personas raksturojumu darba vai brīvprātīgā darba vietā, ja attiecināms;
9.4.
citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā un kuri apliecina iesniegumā norādītās informācijas pamatotību;
9.5.
dokumentu, kas apliecina samaksu par iesnieguma izvērtēšanu.
10.
Konstatējot, ka persona nav iesniegusi šo noteikumu 9.1., 9.2. vai 9.5. apakšpunktā norādītos dokumentus vai arī šo noteikumu 9.3. apakšpunktā norādīto informāciju, ja persona ir nodarbināta vai brīvprātīgā darba veicējs, komisijas priekšsēdētājs iesniegumu atstāj bez virzības un nosaka termiņu personai norādīto trūkumu novēršanai. Ja norādītie trūkumi noteiktajā termiņā nav novērsti, iesniegumu atzīst par neiesniegtu un to nodod atpakaļ personai.
11.
Pēc iepazīšanās ar iesniegumu komisija izvērtē nepieciešamību pieprasīt papildu informāciju. Komisijai ir tiesības pieprasīt lēmuma pieņemšanai nepieciešamo informāciju no:
11.1.
Iekšlietu ministrijas Informācijas centra – ziņas no Sodu reģistra par personas sodāmību;
11.2.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes – informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas raksturojumu soda izpildes laikā un soda izpildes gaitu, ja kopš personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes nav pagājuši pieci gadi;
11.3.
Valsts probācijas dienesta – informāciju par personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu, personas darbību laikposmā, kad tā bija Valsts probācijas dienesta klients, personas raksturojumu un soda izpildes gaitu;
11.4.
tiesām un prokuratūras – ja nepieciešams, tiesas nolēmuma norakstu vai prokurora priekšraksta norakstu, ja lieta nav nodota Latvijas Nacionālajā arhīvā vai tā struktūrvienībā;
11.5.
Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības – tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu kopijas, citas Latvijas Nacionālā arhīva vai tā struktūrvienības rīcībā esošās ziņas par personas darbību kopš noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu un iespējamo ietekmi uz bērnu mērķgrupām, ja nav saņemts no personas vai citas iestādes;
11.6.
citas institūcijas, organizācijas, brīvprātīgā darba organizētāja vai citas juridiskas personas, kas ļauj izvērtēt personas attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu.
IV.Komisijas darba organizācija
12.
Komisijas sekretārs vismaz 10 darbdienas pirms komisijas sēdes elektroniski uz pārstāvētās iestādes oficiālo elektronisko adresi nosūta komisijas locekļiem informāciju par komisijas sēdi, norādot sēdes datumu, laiku un norises veidu (klātienē, attālināti vai hibrīdi, tas ir, daļa komisijas locekļu piedalās klātienē un daļa attālināti), komisijas sēdes darba kārtību un izskatāmo jautājumu materiālus ar paroli aizsargātā failā. Paroli komisijas locekļiem nosūta, izmantojot citu saziņas veidu.
13.
Personai un šo noteikumu 8. punktā minētajiem pārstāvjiem un ekspertiem par sēdes datumu, laiku un vietu paziņo Paziņošanas likuma noteiktajā kārtībā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms komisijas sēdes.
14.
Komisijas sēdes notiek klātienē, attālināti vai hibrīdi pēc nepieciešamības. Komisijas priekšsēdētājs sasauc komisijas sēdi pēc iesnieguma un visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo dokumentu saņemšanas inspekcijā.
15.
Komisijas sekretārs, kas ir inspekcijas pārstāvis un nav komisijas loceklis, normatīvajos aktos par dokumentu apriti, glabāšanu, izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā nodrošina personas lietā esošo dokumentu apriti, glabāšanu, noformēšanu, tai skaitā komisijas sēdes protokolēšanu, lēmuma noformēšanu un paziņošanu.
16.
Komisijas locekļi un šo noteikumu 8. punktā minētie pārstāvji un eksperti rakstveidā apliecina, ka ir informēti par to, ka informācija par personu ir konfidenciāla un nav izpaužama.
17.
Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisijas locekļu, pieaicināto personu un lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas sniegušās iestādes un institūcijas pienākums ir ievērot prasības, kas attiecas uz ierobežotas pieejamības informāciju un fizisko personu datu aizsardzības prasības attiecībā uz sēdē izskatāmo jautājumu, saņemtajiem dokumentiem, izskanējušajiem viedokļiem, lēmumiem un citiem jautājumiem, kas saistīti ar personas lietu.
V.Komisijas lēmuma pieņemšana
18.
Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas sēdē neatkarīgi no komisijas sēdes veida (klātienē, attālināti vai hibrīdi) piedalās vismaz trīs komisijas locekļi. Komisija pieņem lēmumus ar klātesošo balsu vairākumu. Komisijas locekļiem nav tiesības atturēties no balsojuma. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.
19.
Komisijas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, komisijas loceklis nepiedalās jautājuma izskatīšanā un lēmuma pieņemšanā, ja tas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā vai ētikas normām. Komisijas loceklis par minēto nekavējoties rakstveidā informē komisijas priekšsēdētāju un komisijas sekretārs to fiksē komisijas sēdes protokolā (turpmāk – protokols).
20.
Komisijas sēdes fiksē komisijas sēdes protokolā. Komisijas sēdes gaitu pilnā apjomā var fiksēt, izmantojot skaņu ieraksta līdzekļus vai citus tehniskos līdzekļus, par ko izdara atzīmi protokolā. Skaņu vai attēlu ierakstu saglabā līdz komisijas lēmuma vai galīgā tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienai.
21.
Komisijas sēdes protokolā norāda:
21.1.
sēdes datumu, laiku, vietu un dalībniekus;
21.2.
sēdes darba kārtību, personas iesnieguma izvērtēšanas procesu un saturu, inspekcijā iesniegtos dokumentus, personas un citu sēdes dalībnieku sniegto informāciju, argumentus, iebildumus, priekšlikumus un pieprasījumus;
21.3.
attiecīgo bērnu mērķgrupu, ar kuru persona nedrīkst strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus, ja pastāv iespējama kaitējuma risks noteiktas bērnu mērķgrupas interesēm;
21.4.
vai atļauja personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus nekaitēs bērnu interesēm;
21.5.
balsošanas rezultātus, norādot katra komisijas locekļa balsojumu. Ja komisijas loceklis balso "pret", tad protokolā fiksē komisijas locekļa argumentus;
21.6.
pieņemto lēmumu;
21.7.
sēdes slēgšanas laiku.
22.
Izvērtējot riskus, vai atļauja nekaitēs bērnu interesēm, komisija ņem vērā:
22.1.
vai atļauja nav pretrunā ar Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteiktajiem ierobežojumiem;
22.2.
laikposmu, kas pagājis kopš noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;
22.3.
noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to;
22.4.
personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz iesnieguma iesniegšanas dienai, vai personas raksturojumu par šo laikposmu;
22.5.
risku bērnu veselībai, drošībai, intelektuālajai un fiziskajai attīstībai;
22.6.
personas un citu institūciju iesniegtajos dokumentos norādīto informāciju;
22.7.
paredzamo ietekmi uz katru bērnu mērķgrupu;
22.8.
personas sniegto argumentāciju komisijas sēdes laikā un ziņas par personības pilnveidošanos;
22.9.
personas iepriekšējo darbību bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citās tādās iestādēs, kurās uzturas bērni, vai bērnu pasākumos un tādos pasākumos, kuros piedalās bērni, ja tāda bijusi.
23.
Izvērtējot inspekcijā iesniegtos dokumentus, kā arī komisijas sēdē personas sniegto informāciju un argumentus, komisija Administratīvā procesa likuma noteiktajā termiņā pieņem vienu no šādiem lēmumiem:
23.1.
par atļaujas izsniegšanu;
23.2.
par atļaujas izsniegšanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar atsevišķām bērnu mērķgrupām;
23.3.
par atteikumu izsniegt atļauju.
24.
Ja pēc šo noteikumu 23.1. un 23.2. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanas komisija saņem informāciju, kas liecina par personas iespējamo kaitējumu bērnu interesēm, tā pēc savas iniciatīvas atkārtoti izvērtē atļauju personai strādāt, veikt brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniegt pakalpojumus un iespējamo kaitējumu bērnu interesēm.
25.
Komisija nekavējoties informē personu par saņemto informāciju, pamatojoties uz kuru tiek uzsākta atkārtota izvērtēšana, plānoto komisijas sēdes laiku un personas tiesībām iesniegt rakstisku paskaidrojumu un citus dokumentus, kuriem pēc personas ieskatiem ir nozīme jautājuma izskatīšanā, kā arī tiesībām piedalīties komisijas sēdē.
26.
Komisija, pamatojoties uz atkārtoto izvērtēšanu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par atļaujas anulēšanu, ja konstatē, ka, strādājot, veicot brīvprātīgo darbu vai saskaņā ar noslēgto vienošanos sniedzot pakalpojumus, persona kaitē bērnu interesēm vai ir sniegusi nepatiesas ziņas, kas bija par pamatu atļaujas piešķiršanai, vai lēmumu par atļaujas atstāšanu spēkā.
27.
Par šo noteikumu 26. punktā minēto lēmumu komisijas sekretārs četru darbdienu laikā informē personas darba devēju, brīvprātīgā darba organizatoru vai bērnu aprūpes, izglītības, veselības aprūpes un citu tādu iestādi, kurās uzturas bērni, vai bērnu pasākumu un tādu pasākumu, kuros piedalās bērni, organizatoru un kurai saskaņā ar noslēgto vienošanos persona sniedz pakalpojumus, ja paziņošanai nepieciešamā informācija ir komisijas rīcībā.
28.
Komisijas lēmumu paraksta komisijas priekšsēdētājs. Komisijas lēmumus noformē rakstveidā un Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā paziņo personai septiņu darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.
29.
Persona atkārtoti iesniegumu atļaujas saņemšanai var iesniegt ne agrāk kā pēc gada no dienas, kad stājies spēkā komisijas lēmums par atteikumu izsniegt atļauju, atļaujas anulēšanu vai atļaujas izsniegšanu, nosakot ierobežojumus strādāt ar atsevišķām bērnu mērķgrupām.
30.
Komisijas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu inspekcijas vadītājam. Inspekcijas vadītāja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds