23-TA-2400
Lielu uzņēmumu grupu globāla minimālā nodokļa līmeņa nodrošināšanas likums
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Bezpeļņas organizācija – vienība, kas atbilst visiem šiem kritērijiem:
1)
tā ir nodibināta un darbojas savā rezidences jurisdikcijā (valstī vai teritorijā):
a)
tikai reliģiskiem, labdarības, zinātniskiem, mākslas, kultūras, sporta, izglītības vai citiem līdzīgiem mērķiem,
b)
kā profesionāla organizācija, biznesa apvienība, tirdzniecības kamera, darba organizācija, lauksaimniecības vai dārzkopības organizācija, pilsoniska apvienība vai organizācija, kas darbojas vienīgi sociālās labklājības veicināšanai;
2)
visi tās ienākumi no šā panta 1. punktā minētajām darbībām ir atbrīvoti no ienākuma nodokļa tās rezidences jurisdikcijā;
3)
tai nav akcionāru, dalībnieku vai biedru, kam būtu īpašumtiesības vai labuma gūšanas intereses saistībā ar tās ienākumiem vai aktīviem;
4)
tās ienākumus vai aktīvus nedrīkst sadalīt vai izmantot privātpersonas vai tādas struktūras labā, kas nav labdarības organizācija, izņemot šādus gadījumus:
a)
saskaņā ar vienības darbību labdarības nolūkos,
b)
kā saprātīgas kompensācijas maksājumu par sniegtajiem pakalpojumiem vai par īpašuma vai kapitāla izmantošanu,
c)
kā maksājumu, kas atspoguļo vienības iegādātā īpašuma patieso tirgus vērtību;
5)
izbeidzot vai likvidējot vienību, visi tās aktīvi jāsadala vai jāatgriež citai bezpeļņas organizācijai, valstij vai valdībai (tostarp jebkurai valsts vai valdības struktūrvienībai) vienības rezidences jurisdikcijā vai jebkurai tās politiski administratīvajai vienībai;
6)
tā neveic tirdzniecību vai uzņēmējdarbību, kura nav tieši saistīta ar nolūkiem, kādiem tā ir nodibināta.
(2)
Būtisks konkurences izkropļojums – ja pēc konkrēta principa vai procedūras piemērošanas saskaņā ar vispārpieņemtu grāmatvedības principu kopumu kopējā ienākumu vai izdevumu atšķirība ir lielāka par 75 miljoniem euro fiskālajā gadā, salīdzinot ar summu, kas būtu noteikta, piemērojot atbilstošo principu vai procedūru saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, ko Eiropas Savienība pieņēmusi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu.
(3)
Daļēji piederošs mātes uzņēmums – sastāvā esoša vienība, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas starptautisku uzņēmumu grupas sastāvā esošā vienībā, no kuras īpašumtiesībām uz tās peļņu vairāk nekā 20 procenti tieši vai netieši pieder vienai vai vairākām personām, kas nav šīs starptautisku uzņēmumu grupas sastāvā esošas vienības, un kura nav kvalificējama par galīgo mātes uzņēmumu, pastāvīgu pārstāvniecību vai ieguldījumu vienību.
(4)
Fiskāli caurskatāma vienība:
1)
vienība, ciktāl tā nodokļu vajadzībām ir caurskatāma attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem jurisdikcijā, kurā tā tika izveidota, ja vien tā nav nodokļu rezidents un tās ienākumiem vai peļņai nepiemēro nodokli citā jurisdikcijā;
2)
vienība, kuru uzskata par:
a)
nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem, ciktāl tā ir nodokļu vajadzībām caurskatāma jurisdikcijā, kurā atrodas tās īpašnieks,
b)
reversu hibrīdvienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem, ciktāl tā nav nodokļu vajadzībām caurskatāma jurisdikcijā, kurā atrodas tās īpašnieks;
3)
vienība, kuras ienākumus, izdevumus, peļņu vai zaudējumus saskaņā ar jurisdikcijas tiesību aktiem uzskata par tādiem, ko guvis vai radījis šīs vienības tiešais īpašnieks atbilstoši tā līdzdalībai minētajā vienībā;
4)
īpašumtiesību daļa vienībā vai pastāvīgajā pārstāvniecībā, kas ir sastāvā esoša vienība, tiek uzskatīta par tādu, kas tiek turēta, izmantojot nodokļu vajadzībām caurskatāmu struktūru, ja šī īpašumtiesību daļa tiek turēta netieši, izmantojot nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību ķēdi;
5)
sastāvā esošu vienība, kas nav nodokļu rezidents un kam nepiemēro nodokli vai virsnodokli, pamatojoties uz tās vadības atrašanās vietu, izveides vietu un līdzīgiem kritērijiem, tiek uzskatīta par fiskāli caurskatāmu vienību un par nodokļu vajadzībām caurskatāmu vienību attiecībā uz tās ienākumiem, izdevumiem, peļņu vai zaudējumiem tiktāl, ciktāl:
a)
tās īpašnieki atrodas jurisdikcijā, kas vienību uzskata par nodokļu vajadzībām caurskatāmu,
b)
tās uzņēmējdarbības vieta nav jurisdikcijā, kurā tā izveidota,
c)
ienākumi, izdevumi, peļņa vai zaudējumi nav attiecināmi uz pastāvīgu pārstāvniecību.
(5)
Fiskālais gads – pārskata periods, par kuru starptautisku uzņēmumu grupas galīgais mātes uzņēmums sagatavo savus konsolidētos finanšu pārskatus vai, ja galīgais mātes uzņēmums nesagatavo finanšu pārskatus, – kalendāra gads.
(6)
Galīgais mātes uzņēmums ir:
1)
vienība, kurai tieši vai netieši ir kontrolējoša līdzdalība jebkurā citā vienībā un kura tieši vai netieši nepieder citai vienībai ar kontrolējošu līdzdalību tajā;
2)
grupas galvenā vienība, kā definēts šā panta astotās daļas 2. punktā.
(7)
Galvenā vienība – vienība, kas iekļauj pastāvīgās pārstāvniecības finanšu grāmatvedības neto ienākumus vai zaudējumus savos finanšu pārskatos.
(8)
Grupa ir:
1)
tādu vienību kopums, kuras saista īpašumtiesības vai kontrole, kā to definē pieņemams finanšu grāmatvedības uzskaites standarts konsolidētu finanšu pārskatu sagatavošanai, ko veic galīgais mātes uzņēmums, tostarp jebkura vienība, kas var būt izslēgta no galīgā mātes uzņēmuma konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties tikai uz to, ka tā ir maza vai ka tā tiek turēta pārdošanai, vai uz būtiskuma apsvērumiem;
2)
vienība, kam ir viena vai vairākas pastāvīgas pārstāvniecības, ar noteikumu, ka tā nav daļa no citas grupas, kas definēta šīs daļas 1. punktā.
(9)
Ieguldījumu fonds – vienība vai veidojums, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:
1)
tas ir paredzēts, lai apvienotu finanšu vai nefinanšu aktīvus no vairākiem ieguldītājiem, no kuriem daži nav saistīti;
2)
tas iegulda saskaņā ar noteiktu ieguldījumu politiku;
3)
tas ļauj ieguldītājiem samazināt darījumu, pētniecības un analīzes izmaksas vai kolektīvi sadalīt risku;
4)
tas ir galvenokārt paredzēts, lai radītu ieguldījumu ienākumus vai guvumus vai nodrošinātu aizsardzību pret konkrētu vai vispārīgu notikumu vai iznākumu;
5)
tā ieguldītājiem ir tiesības uz atdevi no fonda aktīviem vai uz ienākumiem, kas gūti no šiem aktīviem, pamatojoties uz to sniegto ieguldījumu;
6)
tam vai tā vadībai jurisdikcijā, kurā tas nodibināts vai tiek pārvaldīts, tiek piemērots regulatīvs režīms, tostarp atbilstošs nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un ieguldītāju aizsardzības regulējums attiecībā uz ieguldījumu fondiem;
7)
to pārvalda ieguldījumu fondu pārvaldības speciālisti ieguldītāju uzdevumā.
(10)
Ieguldījumu vienība ir:
1)
ieguldījumu fonds vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība;
2)
vienība, kuras vērtība vismaz 95 % apmērā pieder šīs daļas 1. punktā minētajai vienībai tieši vai ar šādu vienību starpniecību un kura darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi turēt aktīvus vai ieguldīt līdzekļus to labā;
3)
vienība, kuras vērtība vismaz 85 % apmērā pieder šīs daļas 1. punktā minētajai vienībai ar noteikumu, ka praktiski visi tās ieņēmumi tiek gūti no dividendēm vai pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem, kurus neiekļauj ienākumu vai zaudējumu aprēķinā, veicot virsnodokļa aprēķinu.
(11)
Iesniedzēja sastāvā esoša vienība – vienība, kas iesniedz šā likuma 4. pantā minēto virsnodokļa informācijas deklarāciju.
(12)
Īpašumtiesības – jebkura līdzdalība pamatkapitālā, kas ietver tiesības uz vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības peļņu, kapitālu vai rezervēm.
(13)
Izslēgtā vienība ir:
1)
bezpeļņas organizācija, pensiju fonds, ieguldījumu fonds, kas ir galīgais mātes uzņēmums, vai nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība, kas ir galīgais mātes uzņēmums;
2)
vienība, kuras vērtība vismaz 95 % apmērā pieder vienai vai vairākām šīs daļas 1. punktā minētajām vienībām tieši vai ar vienas vai vairāku šādu izslēgto vienību starpniecību, izņemot pensiju pakalpojumu vienības, un kura:
a)
darbojas tikai vai gandrīz tikai tāpēc, lai turētu aktīvus vai ieguldītu līdzekļus par labu šīs daļas 1. punktā minētajai vienībai vai vienībām,
b)
veic tikai tādas darbības, kas papildina šīs daļas 1. punktā minētās vienības vai vienību veiktās darbības;
3)
vienība, kuras vērtība vismaz 85 % apmērā pieder vienai vai vairākām šīs daļas 1. punktā minētajām vienībām tieši vai ar vienas vai vairāku šādu izslēgto vienību starpniecību, izņemot pensiju pakalpojumu vienības, ar noteikumu, ka praktiski visi tās ieņēmumi tiek gūti no dividendēm vai pašu kapitāla guvumiem vai zaudējumiem, kurus neiekļauj ienākumu vai zaudējumu aprēķinā.
(14)
Konsolidētie finanšu pārskati ir:
1)
finanšu pārskati, kurus sagatavo vienība saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu un kuros minētās vienības (un jebkuras tādas vienības, kurā tai ir kontrolējoša līdzdalība) aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas ir atspoguļotas kā vienas saimnieciskas vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas;
2)
attiecībā uz šā panta astotās daļas 2. punktā definētajām grupām – finanšu pārskati, ko sagatavo vienība saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu;
3)
galīgā mātes uzņēmuma finanšu pārskati, kas nav sagatavoti saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu un kas vēlāk tiek koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus;
4)
ja galīgais mātes uzņēmums nesagatavo finanšu pārskatus, kā norādīts šīs daļas 1., 2. un 3. punktā, – finanšu pārskati, kas tiktu sagatavoti, ja galīgajam mātes uzņēmumam būtu jāsagatavo šādi finanšu pārskati saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu vai citu finanšu grāmatvedības standartu, ar noteikumu, ka šādi finanšu pārskati ir koriģēti, lai novērstu jebkādus būtiskus konkurences izkropļojumus.
(15)
Kontrolējoša līdzdalība – īpašumtiesības vienībā, saskaņā ar kurām īpašumtiesību turētājam ir pa pozīcijām jākonsolidē vai būtu bijis jākonsolidē vienības aktīvi, saistības, ienākumi, izdevumi un naudas plūsmas saskaņā ar pieņemamu finanšu grāmatvedības standartu. Uzskatāms ka galvenajai vienībai ir kontrolējoša līdzdalība tās pastāvīgajās pārstāvniecībās.
(16)
Mātes uzņēmums – galīgais mātes uzņēmums, kas nav izslēgta vienība, mātes starpniekuzņēmums vai daļēji piederošs mātes uzņēmums.
(17)
Mātes starpniekuzņēmums – starptautisku uzņēmumu grupas sastāvā esoša vienība, kurai tieši vai netieši ir īpašumtiesības citā tās pašas starptautisku uzņēmumu grupas sastāvā esošā vienībā un kas nav kvalificējama par galīgo mātes uzņēmumu, daļēji piederošu mātes uzņēmumu, pastāvīgu pārstāvniecību vai ieguldījumu vienību.
(18)
Minimālais nodokļa līmenis – 15 procentu efektīvā nodokļa likme.
(19)
Nekustamā īpašuma ieguldījumu instrumentsabiedrība – plaši turēta vienība, kuras turējumā galvenokārt ir nekustamais īpašums un kurai piemēro nodokli vienā līmenī, apliekot ar nodokli šo vienību vai tās līdzdalības turētājus, ar atlikšanas termiņu, ne ilgāku par vienu gadu.
(20)
Pastāvīgā pārstāvniecība ir:
1)
uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību saskaņā ar piemērojamu starpvalstu nodokļu līgumu, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija apliek uz to attiecināmos ienākumus ar nodokli, ievērojot šo starpvalstu nodokļu līguma nosacījumus;
2)
ja nav piemērojama starptautiska nodokļu līguma – uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas jurisdikcijā, kura apliek uz šādu uzņēmējdarbības vietu attiecināmos ienākumus ar nodokli uz neto pamata līdzīgi tam, kā tā apliek ar nodokli savus rezidentus;
3)
ja jurisdikcijai nav uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas – uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas atrodas šādā jurisdikcijā un kas tiktu uzskatīta par pastāvīgu pārstāvniecību, ja pastāvētu piemērojams starpvalstu nodokļu līgums, kas tiktu izstrādāts sadarbībā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, ar noteikumu, ka šādai jurisdikcijai būtu bijušas tiesības aplikt ar nodokli ienākumus, kuri būtu bijuši attiecināmi uz uzņēmējdarbības vietu, ievērojot šo starpvalstu nodokļu līguma nosacījumus;
4)
uzņēmējdarbības vieta vai domājama uzņēmējdarbības vieta, kas nav norādīta šīs daļas 1., 2. vai 3. punktā, ar kuras starpniecību tiek veiktas darbības ārpus jurisdikcijas, kurā ir vienības atrašanās vieta, ar noteikumu, ka šāda jurisdikcija atbrīvo no nodokļa ienākumus, kas attiecināmi uz šādām darbībām.
(21)
Pensiju fonds ir:
1)
vienība, kas nodibināta un darbojas noteiktā jurisdikcijā tikai vai gandrīz tikai ar mērķi pārvaldīt vai izmaksāt fiziskām personām pensiju pabalstus un nodrošināt papildu labumus, ja:
a)
minēto vienību kā tādu regulē minētā jurisdikcija vai kāda no tās politiski administratīvajām vienībām vai pašvaldībām,
b)
minētie pabalsti ir nodrošināti vai citādi aizsargāti ar valsts tiesību aktiem un tos finansē no aktīvu kopuma, kas tiek turēts, izmantojot fiduciāru vai trastu, lai nodrošinātu attiecīgo pensiju saistību izpildi starptautisku uzņēmumu grupu un lielu vietēju grupu maksātnespējas gadījumā;
2)
pensiju pakalpojumu vienība.
(22)
Pensiju pakalpojumu vienība – vienība, kas nodibināta un darbojas tikai vai gandrīz tikai ar mērķi ieguldīt līdzekļus šā panta divdesmit pirmās daļas 1. punktā minēto vienību labā vai veikt darbības, kuras papildina šā panta divdesmit pirmās daļas 1. punktā minētās regulējošās darbības, ar noteikumu, ka pensiju pakalpojumu vienība ir daļa no tās pašas grupas, pie kuras pieder vienības, kas veic minētās regulējošās darbības.
(23)
Pieņemams finanšu grāmatvedības standarts – starptautiskie finanšu pārskatu standarti, ko Eiropas Savienība pieņēmusi, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu, un Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas, Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu, Honkongas/Sjanganas īpašā administratīvā rajona (ĶTR), Indijas Republikas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Korejas Republikas, Krievijas Federācijas, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes, Meksikas Savienoto Valstu, Singapūras Republikas un Šveices Konfederācijas vispārpieņemtie grāmatvedības principi.
(24)
Sastāvā esoša vienība ir:
1)
jebkura vienība, kas ir daļa no starptautisku uzņēmumu grupas;
2)
jebkura galvenās vienības pastāvīgā pārstāvniecība, ja galvenā vienība ir šīs daļas 1. punktā minētās starptautisku uzņēmumu grupas daļa.
(25)
Starptautisku uzņēmumu grupa – jebkura grupa, kas ietver vismaz vienu vienību vai pastāvīgu pārstāvniecību, kura neatrodas galīgā mātes uzņēmuma jurisdikcijā.
(26)
Vienība – jebkurš juridisks veidojums, kas sagatavo atsevišķus finanšu pārskatus, vai jebkura juridiska persona.
(27)
Virsnodoklis – papildu nodoklis, ko aprēķina par jurisdikciju vai sastāvā esošo vienību saskaņā ar attiecīgās valsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām.
2.
pants.
Darbības joma
(1)
Šo likumu piemēro uzņēmumu grupu sastāvā esošām vienībām, kas atrodas Latvijā un ir tādas starptautisku uzņēmumu grupas dalībnieces, kuras gada ieņēmumi, ieskaitot izslēgto vienību ieņēmumus, tās galīgā mātes uzņēmuma konsolidētajos finanšu pārskatos vismaz divos no četriem fiskālajiem gadiem pirms pārskata fiskālā gada ir 750 miljoni euro vai vairāk.
(2)
Ja viens vai vairāki no šā panta pirmajā daļā minētajiem četriem fiskālajiem gadiem ir garāki vai īsāki par 12 mēnešiem, pirmajā daļā minēto ieņēmumu robežvērtību proporcionāli koriģē par katru no minētajiem fiskālajiem gadiem.
(3)
Šis likums neattiecas uz izslēgtajām vienībām, tomēr iesniedzēja sastāvā esošā vienība var izvēlēties neuzskatīt šā likuma 1. panta trīspadsmitās daļas 2. un 3. punktā minēto vienību par izslēgtu vienību.
3.
pants.
Starptautisku uzņēmumu grupas sastāvā esošas vienības atrašanās vieta
(1)
Šā likuma piemērošanai vienība, kas nav fiskāli caurskatāma vienība, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām, pamatojoties uz tās vadības atrašanās vietu, tās izveides vietu vai līdzīgiem kritērijiem.
(2)
Ja atrašanās vietu sastāvā esošai vienībai, kas nav fiskāli caurskatāma vienība, nav iespējams noteikt, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, uzskata, ka tā atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.
(3)
Fiskāli caurskatāmu vienību uzskata par bez valstspiederības esošu, izņemot gadījumu, ja tā ir starptautisku uzņēmumu grupas galīgais mātes uzņēmums. Tādā gadījumā uzskata, ka fiskāli caurskatāma vienība atrodas jurisdikcijā, kurā tā izveidota.
(4)
Tiek uzskatīts, ka pastāvīgā pārstāvniecība, kas:
1)
definēta šā likuma 1. panta divdesmitās daļas 1. punktā, atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par pastāvīgu pārstāvniecību un kurā tai ir jāmaksā nodokļi saskaņā ar piemērojamo starptautisko nodokļu līgumu;
2)
definēta šā likuma 1. panta divdesmitās daļas 2. punktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tai piemēro nodokli uz neto pamata, pamatojoties uz tās uzņēmējdarbības klātbūtni;
3)
definēta šā likuma 1. panta divdesmitās daļas 3. punktā, atrodas jurisdikcijā, kurā tā fiziski pastāv;
4)
definēta šā likuma 1. panta divdesmitās daļas 4. punktā, ir bez valstspiederības.
(5)
Ja sastāvā esoša vienība atrodas divās jurisdikcijās un minētajās jurisdikcijās ir piemērojams starptautisks nodokļu līgums, tad:
1)
uzskata, ka sastāvā esošā vienība atrodas jurisdikcijā, kurā to uzskata par rezidenti nodokļu vajadzībām saskaņā ar starptautisko nodokļu līgumu;
2)
ja piemērojamais starptautiskais nodokļu līgums nosaka, ka kompetentajām iestādēm ir jāpanāk savstarpēja vienošanās par sastāvā esošās vienības domājamo atrašanās vietu nodokļu vajadzībām, bet šāda vienošanās netiek panākta, piemēro šā panta sesto daļu;
3)
ja saskaņā ar spēkā esošo piemērojamo starptautisko nodokļu līgumu nav atbrīvojuma no nodokļu dubultas uzlikšanas, jo sastāvā esošā vienība nodokļu vajadzībām ir rezidents abās starptautiskā nodokļu līguma pusēs, piemēro šā panta sesto daļu.
(6)
Ja sastāvā esošā vienība atrodas divās jurisdikcijās un minētajām jurisdikcijām nav piemērojama starptautiska nodokļu līguma, tad uzskata, ka sastāvā esošās vienības atrašanās vieta ir tajā jurisdikcijā, kurā no tās tiek iekasēta lielākā nodokļu summa par fiskālo gadu.
(7)
Ja šā panta piektās un sestās daļas piemērošanas rezultātā mātes uzņēmuma atrašanās vieta ir Latvijā, uzskata, ka otrā jurisdikcijā uz to attiecas šīs jurisdikcijas nacionālajos normatīvajos aktos noteiktie globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanas pasākumi starptautisku uzņēmumu grupām, ja vien spēkā esošais starptautiskais nodokļu līgums neaizliedz šādu atrašanās vietas noteikšanu.
(8)
Ja fiskālā gada laikā sastāvā esoša vienība maina savu atrašanās vietu, uzskata, ka tās atrašanās vieta ir jurisdikcijā, kurā to uzskatīja par sastāvā esošu saskaņā ar šo pantu fiskālā gada sākumā.
4.
pants.
Ziņošanas pienākums
(1)
Lai nodrošinātu minimālo efektīvo nodokļu uzlikšanu starptautisku uzņēmumu grupām, galīgais mātes uzņēmums, kura atrašanās vieta ir Latvijā, izraugās citu iesniedzēja sastāvā esošu vienību citā dalībvalstī šā panta otrajā daļā minētās virsnodokļa informācijas deklarācijas sagatavošanai vai, ja starptautisko uzņēmumu grupai nav sastāvā esošas vienības citā dalībvalstī, – tādas trešās valsts jurisdikcijā, kurai fiskālajā gadā ir spēkā divpusējs vai daudzpusējs kompetento iestāžu nolīgums vai vienošanās ar Latviju, kurš paredz virsnodokļa informācijas deklarāciju automātisku apmaiņu.
(2)
Sastāvā esošās vienības, kas atrodas Latvijā, pēc izraudzītās iesniedzēja sastāvā esošās vienības pieprasījuma nodrošina tās rīcībā esošās informācijas iesniegšanu, kas nepieciešama virsnodokļa informācijas deklarācijas sagatavošanai, saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem.
(3)
Sastāvā esošās vienības, kas atrodas Latvijā, sniedz iesniedzēja sastāvā esošai vienībai vai izraudzītajai iesniedzēja sastāvā esošajai vienībai šā panta otrajā daļā minēto informāciju ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc fiskālā gada pēdējās dienas.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļu līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Finanšu ministra pienākumu izpildītāja ‒ Ministru prezidente E. Siliņa