Noteikumu (grozījumu) projekts

24-TA-730
Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma"
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 3. un 12. punktu un 18.panta otrās daļas 2.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 3. nr.; 2018, 201. nr.; 2021, 155. nr.; 2023, 90. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt ar 2.11. apakšpunktu šādā redakcijā:
"2.11. izkliedēšana – mēslošanas līdzekļa vienmērīga izkaisīšana uz augsnes virskārtas pirms iestrādes vai bez iestrādes, lai uzlabotu augsnes īpašības vai veicinātu augu augšanu vai attīstību."
2.
Izteikt 3.3.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.3.5. operators dokumentē un trīs gadus uzglabā informāciju par izkliedēto un iestrādāto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu, devu, izkliedes un iestrādes datumu, lauka identifikāciju, lauka platību, iegādāto, pārdoto vai citādi izmantoto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku apjomu,  iegādes, pārdošanas vai citādas izmantošanas datumu un fizisko vai juridisko personu, no kuras iegādāti vai kurai pārdoti kūtsmēsli un fermentācijas atliekas;".
3.
Papildināt ar 3.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.7. izkliedējot karbamīdu (urīnviela), to iestrādā augsnē."
4.
Papildināt ar 6.1.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.1.1 šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minēto periodu sākuma datumus īpaši jutīgajā teritorijā vai tās daļā Valsts augu aizsardzības dienests ir tiesīgs atlikt līdz 10. novembrim, ja attiecīgā gada standartizētais nokrišņu daudzuma indekss par laika periodu no 11. septembra līdz 10. oktobrim ir vienāds vai lielāks par 1 atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – Centrs) datiem;".
5.
Izteikt 6.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"6.4. operators, kas apsaimnieko lauksaimniecībā izmantojamo zemi 20 hektāru un lielākā platībā vai audzē dārzeņus, kartupeļus, augļu kokus vai ogulājus trīs hektāru un lielākā platībā, dokumentē lauka vēsturi par katru lauku un lauku vēstures dokumentāciju glabā vismaz trīs gadus vai lauku vēsturi dokumentē Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā (turpmāk – pārvaldības sistēma) vai importē lauku vēsturi pārvaldības sistēmā no citām privātajām sistēmām, un, ja lieto mēslošanas līdzekļus:
6.4.1. katru gadu pārvaldības sistēmā vai saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu sagatavo katra lauka kultūraugu mēslošanas plānu ne vēlāk kā līdz kultūraugu sējai vai stādīšanai, ilggadīgiem sējumiem un stādījumiem – līdz veģetācijas sākumam;
6.4.2. sagatavojot kultūraugu mēslošanas plānu:
6.4.2.1. izmanto augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) datus vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus vai ņem augšņu paraugus no saimniecībā apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Augsnes agroķīmiskās analīzes veic akreditētā laboratorijā. Izmantotie augšņu agroķīmiskās izpētes (kartēšanas) dati un augšņu analīžu rezultāti nedrīkst būt vecāki par pieciem gadiem, un tos uzglabā vismaz piecus gadus. Vienu augsnes paraugu ņem no platības (lauka), kas nepārsniedz sešus hektārus, analīžu rezultātos norādot attiecīgā lauka numuru vai nosaukumu;
6.4.2.2. nosakot kultūrauga vajadzību pēc slāpekļa, ņem vērā plānoto ražu un tās kvalitāti, slāpekļa (barības elementu) iznesi attiecīgajam kultūraugam, augsnes organiskās vielas saturu augsnē, izmantošanas koeficientus no iepriekšējā gadā izmantotajiem kūtsmēsliem, iestrādātajām pēcpļaujas atliekām un zaļmēslojuma, kā arī priekšauga (tauriņziežu) pēcietekmi un datus par minerālā slāpekļa saturu augsnē, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai, ja šādi dati ir lauksaimnieka rīcībā;
6.4.3. uzskaita un dokumentē visus saimniecībā iegādātos minerālmēslus, norādot minerālmēslu nosaukumu, pamatsastāvu un daudzumu;
6.4.4. ja sagatavo mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma I nodaļu un lauku vēsture nav pieejama pārvaldības sistēmā, katru gadu līdz 5. novembrim elektroniski iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā kultūraugu mēslošanas plāna kopsavilkumu par kārtējo ražas gadu saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma II nodaļu;".
6.
Izteikt 10.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.3. atbilstoši kompetencei sniedz Centram informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto ziņojumu Eiropas Komisijai."
7.
Papildināt ar 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.5. informāciju par šo noteikumu 6.1 punktā minēto kūtsmēslu un fermentācijas atlieku  izkliedes aizlieguma perioda sākuma datuma atlikšanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 17. oktobrim."
8.
Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Valsts augu aizsardzības dienests Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā par īpaši jutīgo teritoriju saimniecībām ietver šādu informāciju:
12.1. juridiskās personas nosaukumu vai fiziskās personas vārdu un uzvārdu;
12.2. faktisko saimniecības (zemes) adresi;
12.3. kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību;
12.4. lauksaimniecības dzīvnieku skaitu (pa dzīvnieku grupām un to turēšanas veidiem);
12.5. ar kūtsmēsliem un fermentācijas atliekām iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;
12.6. ar minerālmēsliem iestrādātā slāpekļa, fosfora un kālija daudzumu;
12.7. audzēto kultūraugu platību un iegūto ražu."
9.
Izteikt 15. punktu šādā redakcijā:
"15. Valsts vides dienests kontrolē šo noteikumu 3.2., 3.3.1. un 3.3.8. apakšpunktā minēto prasību ievērošanu."
10.
Papildināt ar 16.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.3. Centrs savā mājaslapā līdz kārtējā gada 15. oktobrim publicē standartizētā nokrišņu daudzuma indeksa vērtības Centra meteoroloģisko novērojumu stacijās par laika periodu no 11. septembra līdz 10. oktobrim."
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds