Noteikumu (grozījumu) projekts

PAZIŅOJUMS:
VDAA informē, ka naktī uz 31. jūliju no plkst. 00.00 līdz 03.00 plānotu LVRTC uzturēšanas darbu dēļ būs nepieejami eParaksta un e-Identitātes pakalpojumi (eID, eParaksts mobile, eParaksts kartes un dokumentu apzīmogošana ar eZīmogs+ mākonis). Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
26-TA-352
Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos"
Izdoti saskaņā ar Zvejniecības likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktu
Izdarīt Ministru kabineta 2007. gada 2. maija noteikumos Nr. 296 "Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 72. nr.; 2008, 49. nr.; 2009, 85., 157., 203. nr.; 2011, 129. nr.; 2012, 19. nr.; 2013, 24., 164. nr.; 2015, 96., 178. nr.; 2016, 179. nr.; 2017, 158. nr.; 2019, 119. nr.; 2020, 71. nr.; 2021, 8., 29. nr.; 2022, 160. nr.; 2024, 49. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Uz ūdeņu daļu, kas atrodas jūras pusē no krasta līnijas, bet upju un kanālu ietekās Baltijas jūrā (arī Rīgas līcī) - jūras pusē no līnijas, kura savieno upju un kanālu pretējo krastu vistālāk jūrā izvirzītos punktus (ostās - upju un kanālu pretējās pusēs izvietoto hidrotehnisko vai citu būvju vistālāk jūrā izvirzītos punktus), līdz līnijai, no kuras tiek mērīti Latvijas Republikas teritoriālie ūdeņi, tiek attiecinātas tādas pašas prasības, kādas šie noteikumi paredz piekrastes zvejai, ja vien šīs ūdeņu daļas dziļums nepārsniedz 20 metru."
2.
Izteikt 4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"4.2. zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 10 m vai lielāks, attiecīgās zivju sugas zvejai Baltijas jūras vai Rīgas līča ūdeņos ir saņemts papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence), ko, pamatojoties uz zvejas tiesību nomas līguma ikgadējā protokolā noteiktiem zvejas limitiem un zvejai apstiprināto kuģu sarakstu, izsniedz Zemkopības ministrija. Šāds papildu pilnvarojums (īpaša atļauja) un zvejas atļauja (licence) nepieciešams arī mazāka garuma zvejas kuģiem, ja šādas prasības noteiktas Eiropas Savienības tieši piemērojamos normatīvajos aktos zvejniecības jomā (turpmāk - Eiropas Savienības normatīvie akti);".
3.
Papildināt ar 8.3.3 apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.3.3 Ja tehnisku iemeslu dēļ šo noteikumu 8.3.2. apakšpunkta minētos zvejas datus nevar ievadīt zvejas darbību ziņošanas sistēmā, zvejnieks par to paziņo Valsts vides dienestam un līdz sistēmas darbības atjaunošanai datus reģistrē informācijas sistēmas mobilajā lietotnē."
4.
Izteikt 8.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.10. ziņot Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "BIOR" (turpmāk – institūts) par iezīmētu vai retu sugu zivju un putnu noķeršanu, bet par jūras zīdītāju (piemēram, cūkdelfīnu, roņu) noķeršanu izdarīt attiecīgus ierakstus zvejas žurnālā;".
5.
Izteikt 8.11.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.11.1. apstiprinājums zvejas kuģa iegādei (būvei, pārbūvei) vai zvejas kuģa dzinēja nomaiņai ar tonnāžas palielinājumu vai bez tā vai ar dzinēja jaudas palielinājumu vai bez tā attiecīgajos zvejas flotes segmentos, kas minēti Ministru kabineta 08.09.2009. noteikumu Nr.1015 "Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu" 1.1. apakšpunktā, ir spēkā vienu gadu kopš tā saņemšanas Zemkopības ministrijā, ja zvejnieks, kas nodarbojas ar komercdarbību zvejniecībā nav iesniedzis lūgumu par šī termiņa pagarinājumu un saņēmis pagarinājuma apstiprinājumu. Pēc minētā termiņa beigām attiecīgais tonnāžas un dzinēja jaudas lielums tiek iekļauts Latvijas kopējās dzinēju jaudas un kopējās tonnāžas references līmenī;".
6.
Izteikt 8.13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.13. uzstādīt uz zvejas kuģa novērošanas sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un šādu ierīču tehniskai specifikācijai, kas ļauj automātiski noteikt minētā kuģa atrašanās vietu un identificēt to un nodrošināt nepieciešamo kuģa pozīcijas datu pārraidi no zvejas kuģa uz Valsts vides dienesta Zvejas pārraudzības centru."
7.
Papildināt ar 8.13.1 apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.13.1 Lai nodrošinātu noteikumu 8.13. apakšpunkta prasības uz kuģiem, kuru garums ir mazāks par 12 m, kuģa zvejas darbību laikā jānodrošina informācijas sistēmas mobilas lietotnes, kas veic zvejas kuģa pozīcijas un kustības efektīvu monitoringu un automātisku pārraidi, izmantošana."
8.
Papildināt ar 8.13.2 apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.13.2 Šo noteikumu 8.13. apakšpunktā minēto datu pārraides biežums ir vismaz reizi 30 minūtēs. Datu pārraides biežums ir vismaz reizi 60 minūtēs ar nosacījumu, ja zvejas kuģis:
8.13.21. zvejas operācijas veic ārpus teritoriālās jūras ārējām robežām un 
8.13.22. zvejas darbības neveic zvejai ierobežotajās teritorijās un 5 jūras jūdžu rādiusā ap tām."
9.
Papildināt ar 8.13.3 apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.13.3 Ja kuģa novērošanas sistēmas tehniskas vai sakaru kļūmes gadījumā šo noteikumu 8.13. apakšpunkta minētie dati nevar tikt pārraidīti, zvejas kuģa kapteinis par to paziņo Valsts vides dienestam un līdz sistēmas darbības atjaunošanai, dati tiek pārraidīti, izmantojot informācijas sistēmas mobilo lietotni;".
10.
Izteikt 8.17. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.17. ja kuģis zvejo vai izkrauj nozveju ārpus šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētajiem ūdeņiem, glabāt uz kuģa papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci), kā arī citu dokumentāciju, kuru paredz Eiropas Savienības normatīvie akti;".
11.
Izteikt 8.23.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"8.23.2. Baltijas jūrā un Rīgas līcī nozvejotās brētliņas un reņģes vai citas pelaģiskās sugas, ja to dzīvsvars uz kuģa sasniedz Regulas 2016/1139 14. pantā noteikto daudzumu, – Pāvilostas, Rīgas, Liepājas, Ventspils, Mērsraga, Salacgrīvas, Skultes, Kuivižu, Engures un Rojas ostā, kā arī Nīcas pagasta (Dienvidkurzemes novadā) Jūrmalciema piestātnē, Carnikavā (Ādažu novadā), Jomas ielas piestātnē, Lapmežciema pagasta (Tukuma novadā) Lapmežciema molā, Kaltenes piestātnē (Talsu novadā), Kolkas pagasta (Talsu novadā) Kolkas ciema izkraušanas vietā Baltijas jūras pusē un Kolkas ciema izkraušanas vietā Rīgas jūras līča pusē, Rucavas pagasta (Dienvidkurzemes novadā) Nidas ciema piestātnē, Dundagas pagasta (Talsu novadā) Mazirbes, Pitraga, Saunaga, Sīkraga un Vaides piestātnē un Tārgales pagasta (Ventspils novadā) Jaunciema piestātnē;".
12.
Izteikt 12. punktu šādā redakcijā:
"12. Ja piekrastē zvejo pašpatēriņam, atļauts izmantot ne vairāk kā vienu zivju tīklu, vienu reņģu tīklu, vienu āķu jedu ar ne vairāk kā 100 āķiem, ievērojot attiecīgo zvejas rīku parametrus (6. pielikums)."
13.
Izteikt 16.4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"16.4.2. ar murdiem – no 1. oktobra līdz 31. martam;".
14.
Izteikt 17. punktu šādā redakcijā:
"17. Latvijas zvejniekiem Rīgas līcī papildus šo noteikumu 16. punkta nosacījumiem aizliegta:
17.1. zveja ar traļiem, ja tiem piestiprināts gruntrops, - visu gadu;
17.2. (svītrots ar MK 16.08.2022. noteikumiem Nr. 511);
17.3. zveja ar traļiem - visu gadu Irbes jūras šaurumā starp līnijām, kas savieno Ovīšu bāku (57° 34,1234' N; 21° 42,9574' E) ar Loades bāku (57° 57,4760' N; 21° 58,2789' E) rietumos un Kolkasragu (57° 45,60' N; 22° 36,40' E) ar Kāvinina bāku (57° 58,95' N; 22° 11,77' E) austrumos, kā arī rajonā, ko ierobežo līnijas, kas savieno šādus ģeogrāfisko koordināšu punktus:
17.3.1. 57° 00' N; 23°50' E;
17.3.2. 57° 10' N; 23°50' E;
17.3.3. 57° 10' N; 24°10' E;
17.3.4. 57° 20' N; 24°10' E;
17.3.5. 57° 20' N; 24°25' E;
17.3.6. šo noteikumu 17.3.1.apakšpunktā norādītā punkta savienojums pa krasta līniju ar šo noteikumu 17.3.5.apakšpunktā norādīto punktu;
17.4. zveja ar plekstu vadiem Rīgas līča piekrastes ūdeņos – visu gadu;
17.5. reņģu zveja ar traļiem - no 12.maija līdz 10.jūnijam. Zemkopības ministrija var mainīt šī aizlieguma sākuma datumu attiecīgajā gadā, nemainot kopējo aizlieguma ilgumu, par to paziņojot Igaunijas Republikas atbildīgajām institūcijām. Ja maina kopējo aizlieguma ilgumu, atbilstoši 1997.gada 6.februārī parakstītajam Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības nolīgumam par savstarpējām attiecībām zivsaimniecības jomā, ir nepieciešama vienošanās par abām valstīm kopīga zvejas aizlieguma perioda noteikšanu Rīgas līcī attiecīgajā gadā;
17.6. lašu un taimiņu specializētā zveja ar dreifējošiem un peldošiem noenkurotiem tīkliem un dreifējošām un noenkurotām āķu jedām aiz piekrastes ūdeņiem - visu gadu;
17.7. (svītrots ar MK 13.09.2016. noteikumiem Nr. 608)."
15.
Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Latvijas zvejniekiem, zvejojot Rīgas līcī, piekrastē un pārējos Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos, papildus šo noteikumu 19. punktā minētajiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem jāievēro, ka ir aizliegts pārsniegt šo noteikumu 22.punktā minēto mazizmēra zivju piezvejas apjomu, kā arī pieņemt, apstrādāt, transportēt, glabāt un pārdot šādu sugu zivis, ja svaigas un neapstrādātas tās ir mazākas par:
20.1. 19 cm - asaris (Perca fluviatilis);
20.2. 30 cm - vimba (Vimba vimba);
20.3. 30 cm - ālants (Leuciscus idus);
20.4. 30 cm – sīga (Coregonus sp.);
20.5. 45 cm – zandarts (Sander lucioperca);
20.6. 50 cm - līdaka (Esox lucius)."
16.
Izteikt 22.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"22.5. mencu piezvejas pieļaujamo apjomu piekrastē nosaka saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem un Zemkopības ministrijas lēmumu par zvejas papildu regulāciju attiecīgajā kalendārajā gadā;".
17.
Izteikt 22.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"22.6. mencu piezveja piekrastē citu zivju sugu komerciālajā zvejā ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajiem ūdeņiem (Baltijas jūras, Rīgas līča piekrastes ūdeņi) ir paredzēts mencu piezvejas limits."
18.
Izteikt 23.2.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"23.2.3. lašu, sīgu, taimiņu piezveja – no 1.oktobra līdz 15.novembrim, izņemot lašu un taimiņu zveju Rīgas līča piekrastes teritorijā no Vecāķiem līdz Vaivariem, kura ietver ūdeņus no krasta līnijas līdz 20 m izo­batai, kas atrodas starp perpendikuliem, kuri vilkti no krasta punktu koordinātām – N57° 05,165' E24° 07,156' un N56° 57,795' E23° 38,288' – uz 20 m izobatas līniju;".
19.
Svītrot 26. punktu.
20.
Izteikt 27.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"27.1.2. izdot papildu pilnvarojumu (īpašu atļauju) un zvejas atļauju (licenci) (8. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 4.2. apakšpunktu par attiecīgu zivju sugu zveju Baltijas jūras vai Rīgas līča ūdeņos;".
21.
Izteikt 27.1.3.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"27.1.3.3. saskaņošanai pieteiktā zvejas kuģa dzinēja jauda vai tonnāža nepārsniedz 50 procentu no zvejas kuģu sarakstā svītrotā vai pārbūvētā kuģa dzinēja jaudas vai tonnāžas, vai sarakstā esošā kuģa nomainītā dzinēja jaudas, ja zvejas kuģis ir iekļauts Baltijas jūrā un Rīgas līcī zvejai atļauto zvejas kuģu sarakstā;".
22.
Izteikt 28.2.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"28.2.10. veikt ar zvejas darbībām saistīto datu un riska analīzi un, pamatojoties uz šīs analīzes rezultātiem, ja nepieciešams, pieprasīt, lai attiecīgais zvejnieks Latvijas Jūras akadēmijā vai cita kompetentā iestāde vai uzņēmums veic kuģa dzinēja jaudas fizisko verifikāciju, kas minēta Regulas Nr. 1224/2009 41. pantā;".
23.
Papildināt ar 28.2.13. apakšpunktu šādā redakcijā:
"28.2.13. informēt Valsts policiju par gadījumiem, ja inspekcijas laikā ir iemesls uzskatīt, ka zvejas kuģis ir iesaistījies zvejas darbībās, kurās tiek izmantots piespiedu darbs. "
24.
Papildināt ar 38. punktu šādā redakcijā:
"38. Šo noteikumu 8.13.1  apakšpunktu piemēro no 2028. gada 10. janvāra."
25.
Papildināt ar 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 9 metriem, šo noteikumu 8.13.1 apakšpunktu piemēro no 2030. gada 1. janvāra, ja tie darbojas:
39.1. tikai Latvijas jurisdikcijā esošos ūdeņos ne vairāk kā sešu jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām, no kurām mēra teritoriālās jūras platumu, un izmanto tikai pasīvos zvejas rīkus; vai 
39.2. Latvijas ūdeņos krasta virzienā no bāzes līnijām un nekad nepavada jūrā vairāk par 24 stundām, rēķinot no brīža, kad tie atstāj ostu, līdz brīdim, kad tie atgriežas ostā; un uz tiem neattiecas ierobežojumi, kurus piemēro jebkurā zvejai ierobežotā apgabalā, kurā tie darbojas."
26.
Papildināt ar 40. punktu šādā redakcijā:
"40. Šo noteikumu 8.13.2 apakšpunktu piemēro no 2027. gada 10. jūlija."
27.
Izteikt 6. pielikumu jaunā redakcijā (pielikums).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[26-TA-352 Dt]
noteikumiem Nr.
[26-TA-352 Nr]

"6. pielikums

Ministru kabineta

2007.gada 2.maija

noteikumiem Nr. 296


Zvejas rīku konstrukcijas elementu pieļaujamie parametri piekrastes zvejā (papildus zvejas rīkiem, kuru parametrus regulē Eiropas Savienības normatīvie akti zvejniecības jomā)


I. Aktīvie zvejas rīki

Nr.
p. k.

Nosaukums

Spārna garums (m)

Linuma acs izmērs (mm)

1.

Zivju vads nav ierobežots ne mazāks par 60, ievērojot attiecīgo zivju sugu zvejai Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus

2.

Plekstu vads ne lielāks par 20 ievērojot Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētos linuma acs izmēra diapazonus

3.

Ēsmas zivtiņu velkamais vads* ne lielāks par 10 no 12 līdz 24

Piezīme. * Ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu atļauts zvejot kuģiem, kam ir izsniegta atļauja zvejai ar āķiem, bet, zvejojot ar ēsmas zivtiņu velkamo vadu, kura linuma acs izmērs ir no 12 līdz 15 mm, ir atļauta tikai tūbīšu specializētā zveja, savukārt, zvejā izmantojot linuma acs izmēru no 16 līdz 24 mm, ir atļauta neregulēto sugu vai mazo pelaģisko zivju sugu (reņģes, brētliņas) specializētā zveja.

II. Pasīvie zvejas rīki

Nr.
p. k.

Nosaukums

Sētas vai tīkla garums (m)

Sētas acs, tīkla acs vai āķa izmērs (mm)

Konstrukcijas linuma1 acs izmērs (mm)

1.

Reņģu stāvvads ne lielāks par 600 no 321 no 20 līdz 50

2.

Zivju murds2 ne lielāks par 600 no 601 ne mazāks par 60, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas

3.

Sīkzivju murds2 ne lielāks par 600 no 361 ne mazāks par 32, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas

4.

Apaļo jūrasgrunduļu murds2 ne lielāks par 150 no 241 ne mazāks par 24

5.

Lucīšu murds2 ne lielāks par 30 no 361 no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no konstrukcijas

6.

Lucīšu murdu jeda ne lielāks par 150 no 361 no 36 līdz 40, izņemot izberamo asti, kuras garums nepārsniedz pusi no murda konstrukcijas

7.

Zivju vai grunts tīkls3, 4:      

7.1.

  lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 no 80 līdz 180

no 60 līdz 703

7.2.

  līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) no 80 līdz 180

no 60 līdz 703

8.

Reņģu un salaku tīkls4:   no 28 līdz 50  

8.1.

  lielāks par 50, bet nepārsniedz 100, tīklu jeda Rīgas līča piekrastē nepārsniedz 300, tīklu jeda pārējā piekrastē nepārsniedz 800, bet dziļumā, kas lielāks par 10 metriem, nepārsniedz 1800 no 28 līdz 50

8.2.

  līdz 50 (izmantošanai tikai pašpatēriņa zvejai) no 28 līdz 50

9.

Āķu jeda mencu, plekstu zvejai (ne vairāk par 2000 āķiem) āķa izmērs nav mazāks par 15

10.

Āķu jeda (ne vairāk par 2000 āķiem) āķa izmērs nav mazāks par 10

11.

Akmeņplekstu tīkls4 no 50 līdz 100, tīklu jeda Rīgas līča piekrastē – 300, tīklu jeda pārējā piekrastē – 800 no 220 līdz 240  

Piezīmes.

1 Jebkurā konstrukcijas elementā linuma auklas diametrs nav tievāks par 1 mm.

2 Vienam murdam var būt ne vairāk kā divi āmji.

3 Grunts tīkla augstums – ne vairāk kā 1,5 metri.

4 Liekača acs izmērs nedrīkst pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo zvejas rīka acs izmēru."