MK vēstule

Ministru kabinets ir iepazinies ar Sabiedrības veselības apakškomisijas (turpmāk – apakškomisija) 2025. gada 30. aprīļa vēstulē pausto viedokli par iespējamiem trūkumiem normatīvajā regulējumā, kas saistīts ar Veselības ministrijas (turpmāk – ministrija) izstrādātajiem grozījumiem Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumos Nr. 175 ''Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi'' (turpmāk – noteikumi Nr. 175).

Ņemot vērā apakškomisijas aicinājumu apturēt minēto grozījumu tālāku virzību un atjaunot iepriekšējo kārtību, kas paredzēja iespēju ārstiem un ārsta palīgiem saņemt papīra recepšu veidlapas zāļu izrakstīšanai personīgai lietošanai, ministrija ir veikusi attiecīgā regulējuma izvērtējumu. Noteikumu redakcija, kas bija spēkā līdz 2024. gada 18. decembrim, paredzēja, ka ārstniecības persona, nestrādājot ārstniecības iestādē, varēja izrakstīt zāles personīgai lietošanai, ievērojot noteiktu recepšu skaita ierobežojumu (ne vairāk kā 50 receptes gadā ārstam un 30 – ārsta palīgam). Tomēr šāda kārtība radīja būtiskus caurskatāmības un izsekojamības riskus, jo apgrozībā bija liels papīra recepšu veidlapu īpatsvars, kā arī veicināja normatīvo aktu pārkāpumus, ko regulāri konstatēja Veselības inspekcija (turpmāk – inspekcija) [1].

Lai nodrošinātu pacientu drošību un veicinātu racionālu zāļu lietošanu, ar 2024. gada 17. decembra grozījumiem tika ieviestas izmaiņas, kas paredzēja pakāpenisku pāreju uz elektronisko recepšu sistēmu.  Noteikumu Nr. 175 15. punkts paredz, ka Nacionālais veselības dienests izsniedz parastās recepšu veidlapas zāļu izrakstīšanai personīgai lietošanai ārstam vai ārsta palīgam (feldšerim), kas nestrādā ārstniecības iestādē, un ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā pārbauda informāciju par šo personu tiesībām praktizēt profesijā. Jaunā kārtība saglabā ārstniecības personu tiesības izrakstīt zāles personīgai lietošanai, taču vienlaikus tiecas uz grozījumu mērķi – pakāpenisku pāreju uz digitalizētu recepšu apriti un atsevišķu izņēmuma gadījumu noteikšanu, kad pieļaujama papīra recepšu izrakstīšana [2].

Turpinot minēto pakāpenisko pāreju, ministrijā ir izstrādāts noteikumu Nr. 175 (25-TA-586) grozījumu projekts [3], paredzot, ka zāles uz papīra recepšu veidlapām vairs netiks izrakstītas personām, kuras nav reģistrētas Fizisko personu reģistrā (svītrots noteikumu Nr. 175 29.2.3. apakšpunkts), un ka ārsti un ārstu palīgi, kas nestrādā ārstniecības iestādē, nevarēs izrakstīt zāles personīgai lietošanai uz papīra recepšu veidlapām. Tā vietā viņiem paredzētas tiesības izrakstīt zāles personīgai lietošanai elektroniski vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmā (E-veselības sistēmā). Grozījumi izstrādāti, lai veicinātu elektronisko recepšu izrakstīšanu, ņemot vērā joprojām lielo papīra recepšu īpatsvaru. 2025. gada janvārī to skaits sasniedza aptuveni 54 tūkstošus. Ministrija paredzējusi, ka ārsti un ārsta palīgi, kuri nestrādā ārstniecības iestādē, bet ir reģistrēti inspekcijas ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā (turpmāk –  Ārstniecības personu reģistrs), var saņemt piekļuvi E-veselības sistēmai, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Nacionālajā veselības dienestā.

Saskaņā ar Ārstniecības likuma 1. panta 2. punktu ārstniecības persona ir persona ar medicīnisko izglītību, kas nodarbojas ar ārstniecību. Ārsts ir ārstniecības persona, kas ieguvusi ārsta profesionālo kvalifikāciju, un drīkst praktizēt tikai tad, ja ir reģistrēta Ārstniecības personu reģistrā (Ārstniecības likuma 26. pants). Reģistrācijas derīguma termiņš ir pieci gadi, un tās atjaunošanai nepieciešama pārreģistrācija, apliecinot vismaz 150 stundu profesionālo pilnveidi. Ārstniecības personu reģistra mērķis ir nodrošināt ārstniecības personu kvalifikācijas uzraudzību (Ministru kabineta 2024. gada 1. oktobra noteikumi Nr. 630 ''Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi''). Ārstniecības persona, kura izraksta receptes, nedrīkst pārsniegt savas kompetences robežas – pirms zāļu izrakstīšanas tai ir jāizvērtē pacienta veselības stāvoklis un jāveic atbilstošs ieraksts medicīniskajā dokumentācijā (papīra vai digitālā formātā). Šiem ierakstiem jānodrošina pacienta atpazīstamība, jāapliecina diagnoze, jāpamato izmeklējumi un jāatspoguļo ārstēšanas gaita un rezultāts. Izrakstītā recepte ir jāfiksē medicīniskajā dokumentācijā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ārsts vai ārsta palīgs (feldšeris), kas nestrādā ārstniecības iestādē, nevar nodrošināt šo prasību izpildi. Tas nozīmē, ka pacienta slimības attīstība, izmeklējumi un ārstēšana netiek dokumentēta, kas rada būtiskus pacientu drošības riskus, tostarp gadījumos, kad zāles sev izraksta pati ārstniecības persona. Ārstniecība ietver profesionālu un individuālu slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu, rehabilitāciju un pacientu aprūpi, tostarp zāļu izrakstīšanu. Tāpēc arī zāļu izrakstīšana personīgai lietošanai ir uzskatāma par ārstniecību. Straujā medicīnas tehnoloģiju attīstība prasa nepārtrauktu zināšanu un prasmju pilnveidi, kas nav nodrošināma ārpus ārstniecības sistēmas.

Grozījumi noteikumos Nr. 175 neapšauba pensionēto ārstu vai ārsta palīgu ieguldījumu medicīnā, tomēr uzsver, ka jebkurām zālēm ir iespējamas blakusparādības un riski, arī pašārstēšanās gadījumā. Tāpēc jāievēro aktuālās klīniskās vadlīnijas un jānodrošina maksimāla pacientu drošība, īpaši nopietnu vai hronisku slimību ārstēšanā. Turklāt problēma attiecas ne tikai uz pensionētām ārstniecības personām, bet arī uz darbspējas vecuma personām ar ārsta vai ārsta palīga izglītību, kuras nav reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā. Saskaņā ar inspekcijas datiem (2025. gada 28. aprīlis) no 4322 nereģistrētām personām ar ārsta (3112) vai ārsta palīga (1210) izglītību 55 % ārstu un 60 % ārsta palīgu nav sasnieguši pensijas vecumu, bet šobrīd joprojām var izrakstīt receptes personīgai lietošanai, neraugoties uz faktisko ārpusregulējuma statusu.

Ministru kabinets norāda, ka apakškomisijas aicinājums saglabāt pensionēto ārstu un ārstu palīgu (feldšeru) tiesības izrakstīt pretsāpju līdzekļus vai antibiotikas personīgai lietošanai, kā arī atcelt šobrīd spēkā esošos normatīvos noteikumus, atjaunojot kārtību, kāda bija spēkā līdz 2024. gada 18. decembrim, nenodrošina pensionēto ārstu un ārstu palīgu (feldšeru) tiesību aizsardzību, kā arī neatbilst Ārstniecības likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam un Pacientu tiesību likumā nostiprinātajiem pacientu drošības principiem.

Ministru kabinets uzsver, ka indivīda tiesības tik vērtētas valsts un sabiedrības interesēs, kā arī saistībā ar pienākumiem. Mūsdienu demokrātiskās sabiedrības izejas punkts ir indivīds, kam attiecībā pret valsti un citiem indivīdiem ir gan tiesības, gan pienākumi [4]. Līdz ar to indivīda tiesību nodrošināšana un ievērošana kā būtiska demokrātijas pazīme nav absolūta, bet robežojas ar sabiedrības un valsts interesēm un attiecīgi pienākumu apzināšanos un izpildi no indivīda puses. 

Lai piedāvājums par grozījumu stāšanos spēkā būtu pakāpenisks un sabalansēts, Ministru kabinets piedāvā divu gadu pārejas periodu, kurā pensijas vecuma ārsti un ārsta palīgi varētu pakāpeniski pārslēgties uz E-veselības sistēmu.

[1] Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumu Nr. 873 ''Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumos Nr. 175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi'''' anotācija (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5174f271-6530-479e-a584-0ed39952ea82).

[2] Turpat.

[3] Tiesību akta projekts ''Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 8. marta noteikumos Nr. 175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi'''' (pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/dd92fe1e-719b-463e-8f0a-fdc7912d1bd2).

[4] Liholaja V. 93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. Ievads. I nodaļa. Vispārējie noteikumi. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža vadībā, Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2014, 165. lpp.