24-TA-2620
Noteikumi par augsnes kartēšanas, zemes kvalitātes vērtēšanas un iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību un Augsnes informācijas sistēmas izveidošanu
Izdoti saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 13. panta pirmās daļas 7. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
augsnes kartēšanas kārtību;
1.2.
zemes kvalitātes vērtēšanas kārtību;
1.3.
iegūtās informācijas uzturēšanas un aktualizēšanas kārtību;
1.4.
augsnes informācijas sistēmas izveidošanu.
2.
Augsnes kartēšana ir process, kurā balstoties uz augsnes dziļrakumiem, augsnes zondējumiem, kartogrāfiskajiem materiāliem, tālizpētes datiem un lauku novērojumiem izdala augsnes kartēšanas vienību kontūras ar viendabīgām augsnes īpašībām ar noteiktu ģeogrāfisko izplatību un kurā tiek aprakstītas katras augsnes īpašības.
3.
Augsnes kartēšanu veic lauksaimniecībā izmantojamām zemēm un to nodrošina Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk - dienests).
4.
Augsnes kartēšanā iegūtos datus reģistrē un uztur Augsnes informācijas sistēmā, kas ir daļa no dienesta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas.
II.Augsnes kartēšanas kārtība
5.
Augsnes kartēšanu veic mērogā 1:10 000 saskaņā ar dienesta tīmekļa vietnē publicēto metodiku par augsnes kartēšanu un aprakstīšanu, kas iekļauj informāciju par kamerālajiem darbiem, augsnes dziļrakumu un zondējumu veikšanu, kartēšanas vienību izdalīšanu, augsnes paraugu ņemšanu un laboratorijas analīzi.
7.
Augsnes kartēšanas procesa rezultātā izdala augsnes kontūras ar viendabīgām augsnes īpašībām, kuras nav mazākas par 0,3 ha.
8.
Augsnes kartēšanu veic 20 gadu ciklos, katrā ciklā nokartējot visu uz kartēšanas cikla sākuma datumu esošo lauksaimniecībā izmantojamo zemi saskaņā ar kartēšanas cikla sākuma datumā spēkā esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu.
9.
Augsnes kartēšanu veic, secībā no administratīvās teritorijas vai novada teritoriālās vienības ar vislielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību. Ja attiecīgo teritoriju pilnībā nenokartē kalendārā gada laikā, tās kartēšana turpina nākošajā gadā.
10.
Dienests līdz kalendārā gada 15. martam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē sarakstu ar administratīvajām teritorijām vai novadu teritoriju vienībām, kurās kalendārajā gadā ir plānots veikt augsnes kartēšanu.
13.
Augsnes kartētājiem, pildot darba pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties, veikt augsnes zondējumus un dziļrakumus un ņemt augsnes paraugus lauksaimniecībā izmantojamā zemē, ja nepieciešams uzrādot dienesta vai darba apliecību.
III.Augsnes kartēšanas pēc pasūtījuma kārtība
14.
Zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība dienestā var iesniegt iesniegumu augsnes kartēšanai pēc pasūtījuma ārpus šo noteikumu 9. punktā noteiktās secības, kurā norāda:
14.1.
juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi;
14.2.
kartējamās zemes vienības kadastra apzīmējumu.
15.
Saņemot iesniegumu, dienests to izskata viena mēneša laikā un slēdz līgumu ar zemes vienības īpašnieku, tiesisko valdītāju vai pašvaldību par augsnes kartēšanu.
16.
Zemes vienības īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai pašvaldība maksā par augsnes kartēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
IV.Zemes kvalitātes vērtēšanas kārtība
17.
Zemes kvalitātes novērtējumu nosaka lauksaimniecībā izmantojamai zemei kā zemes dabiskās auglības savstarpēji salīdzinošu rādītāju, izmantojot augsnes kartēšanā iegūtos augsnes apraksta datus un tālizpētes rezultātā iegūstamo informāciju.
18.
Zemes kvalitatīvās vērtības tematisko karti sagatavo katrai izdalītajai augsnes kontūrai piešķirot skaitlisku zemes kvalitātes vērtību 100 baļļu skalā, kur augstāka vērtība atbilst auglīgākai lauksaimniecībā izmantojamai zemei un to aprēķina balstoties uz augsnes īpašībām, piemēram, augsnes auglību, augsnes iekultivēšanas pakāpi, augsnes akmeņainību, topogrāfiju, augsnes eroziju.
19.
Dienests savā tīmekļa vietnē publicē zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku.
V.Iegūtās informācijas uzturēšana un aktualizēšana
21.
Augsnes kartēšanas procesā iegūtos datus un kontūras izmanto, lai sagatavotu tematiskās kartes, kā piemēram, augsnes tipu, augsnes apakštipu, zemes kvalitātes vērtības, viena vai vairākas augsnes īpašības vai no augsnes īpašībām atvasinātu vai modelētu datu tematiskās kartes mērogā 1:10 000.
22.
Augsnes tipu tematisko karti sagatavo klasificējot katru izdalīto augsnes kontūru saskaņā ar noteikumiem par augsnes klasifikāciju. Augsnes kontūra pieder pirmajam augsnes tipam, kura kritērijiem tā atbilst.
23.
Augsnes apakštipu tematisko karti sagatavo klasificējot katru izdalīto augsnes kontūru saskaņā ar noteikumiem par augsnes klasifikāciju. Augsnes kontūra pieder pirmajam augsnes apakštipam, kura tipa un apakštipa kritērijiem tā atbilst.
24.
Dienests līdz kalendārā gada 31. martam Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā publicē sekojošas tematiskās kartes, iekļaujot tajās visas līdz iepriekšējā kalendārā gada 31. decembrim kartētās teritorijas:
24.1.
augsnes tipu tematisko karti;
24.2.
kūdraugsnes tematisko karti;
24.3.
augsnes grupu tematisko karti saskaņā ar 2022. gada Pasaules augsnes klasifikāciju;
24.4.
augsnes apakštipu tematisko karti;
24.5.
augsnes virskārtas granulometriskā sastāva tematisko karti;
24.6.
zemes kvalitātes vērtību tematisko karti;
24.7.
citos normatīvajos aktos noteiktu tematisko karti.
25.
Dienests saskaņā ar dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi sagatavo citas tematiskās kartes, kas nav minētas šo noteikumu 24. punktā.
VI.Augsnes informācijas sistēma
26.
Augsnes informācijas sistēmu veido:
26.1.
augsnes kartēšanas ģeotelpiskās informācijas un teksta dati;
26.2.
no augsnes kartēšanas datiem atvasināta informācija (tematiskās kartes un cita saistīta informācija);
26.3.
vēsturiskās augsnes kartēšanas dati;
26.4.
citos normatīvajos aktos noteikti dati par augsni, augsnes degradāciju un zemes kvalitāti raksturojošiem rādītājiem.
27.
Augsnes informācijas sistēmā uztur šādu informāciju par augsnes kartēšanas procesā iegūtajiem datiem:
27.1.
dati, kas iegūti kā augsnes kartēšanas procesa rezultāts;
27.2.
dziļrakumu un zondējumu punktu slānis;
27.3.
viendabīgu augsnes kontūru slānis;
27.4.
teksta dati, kas satur augsnes dziļrakuma vai zondējuma informāciju, piemērām, atrašanās vietu, apkārtni, topogrāfiju, cilvēka ietekmi, hidroloģiskās īpašības;
27.5.
teksta dati, kas satur katras augsnes dziļrakuma vai zondējuma horizonta informāciju, piemērām, robežas, krāsu, skeletu, plankumus, struktūru, konsistenci, virsmas īpašībām, jaunveidojumiem, bioloģiskajām pazīmēm un analīzēm.
28.
Augsnes informācijas sistēmā uztur šādu informāciju par tematiskajām kartēm:
28.1.
kartes slāņi;
28.2.
kartes metadati un informāciju par kartes izveidošanai izmantotajiem datiem.
29.
Augsnes informācijas sistēmā uztur šādu informāciju par vēsturiskajiem augsnes kartēšanas datiem:
29.1.
no 1959. līdz 1991. gada īstenotās augsnes kartēšanas augsnes kartes slānis;
29.2.
no 1959. līdz 1991. gada īstenotās augsnes kartēšanas augsnes dziļrakumu punktu slānis;
29.3.
no 1959. līdz 1991. gada īstenotās augsnes kartēšanas lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitatīvā novērtējuma kartes slānis.
VII.Noslēguma jautājumi
30.
Šo noteikumu 5. punktā minēto metodiku par augsnes kartēšanu un aprakstīšanu dienests publicē līdz 2026. gada 1. janvārim.
31.
Šo noteikumu 19. punkta minēto zemes kvalitātes vērtēšanas metodiku dienests publicē līdz 2028. gada 1. janvārim.
33.
Jelgavas novada Platones pagasts un Cēsu novada Taurenes pagasts, kuri tika kartēti saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumiem Nr. 93 "Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.–2021. gada perioda programmas "Klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās tām un vide" īstenošanas noteikumi" projektu "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības uzlabošana lauksaimniecībā", uzskatāmi par kartētiem pirmā kartēšanas cikla ietvaros.
35.
Noteikumi stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds