25-TA-2104
Grozījumi Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā
Izdarīt Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumā (Latvijas Vēstnesis, 2013, 142., 192. nr.; 2015, 208. nr.; 2017, 75., 222. nr.; 2018, 132., 225. nr.; 2019, 132. nr.; 2021, 193., 202. nr.; 2022, 94., 204. nr.; 2024, 120A. nr.; 2025, 188. nr.) šādus grozījumus:
1.
1.pantā:
aizstāt 5.punktā vārdus “sniedz pakalpojumus” ar vārdiem “veic pārvaldnieka darbības”;
aizstāt 20.punktā vārdus un skaitli “sniedz šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus” ar vārdiem un skaitli “veic šā likuma 5.panta septītajā daļā minētās darbības”;
papildināt pantu ar 45., 46., 47., 48. un 49.punktu šādā redakcijā:
"45) fonda kapitāls – kopējās kapitāla iemaksas un ieguldītāju līgumiskās saistības iemaksāt kapitālu, kas ir aprēķināts, pamatojoties uz summām, kuras var ieguldīt pēc visu to komisijas naudas, maksu un izdevumu atskaitīšanas, kurus tieši vai netieši sedz ieguldītāji;
46) aizdevumu izsniegšana – aizdevuma piešķiršana, ko veic fonds kā sākotnējais aizdevējs tieši vai netieši ar tādas trešās personas vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības starpniecību, kas izsniedz aizdevumu fonda labā vai tā vārdā, vai pārvaldnieka labā vai tā vārdā no fonda līdzekļiem, ja pārvaldnieks vai fonds ir iesaistīts aizdevuma nosacījumu noteikšanā vai iepriekšējā saskaņošanā pirms aizdevuma izsniegšanas;
47) akcionāra aizdevums – aizdevums, ko fonds piešķir komercsabiedrībai, kurā tam tieši vai netieši pieder vismaz 5 % kapitāla vai balsstiesību un kuru nevar pārdot trešajām personām, neatkarīgi no kapitāla instrumentiem, kas ir fonda turējumā tajā pašā komercsabiedrībā;
48) aizdevumus izsniedzošs fonds – fonds, kura ieguldījumu stratēģija paredz galvenokārt aizdevumu izsniegšanu, vai kura izsniegto aizdevumu pamatsummu kopējā vērtība veido vismaz 50 % no tā neto aktīvu vērtības;
49) fonds ar sviras finansējumu – fonds, kura pārvaldnieks palielina tā riska darījumu apmēru, aizņemoties naudu vai vērtspapīrus vai veicot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, vai jebkādā citā veidā."
46) aizdevumu izsniegšana – aizdevuma piešķiršana, ko veic fonds kā sākotnējais aizdevējs tieši vai netieši ar tādas trešās personas vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības starpniecību, kas izsniedz aizdevumu fonda labā vai tā vārdā, vai pārvaldnieka labā vai tā vārdā no fonda līdzekļiem, ja pārvaldnieks vai fonds ir iesaistīts aizdevuma nosacījumu noteikšanā vai iepriekšējā saskaņošanā pirms aizdevuma izsniegšanas;
47) akcionāra aizdevums – aizdevums, ko fonds piešķir komercsabiedrībai, kurā tam tieši vai netieši pieder vismaz 5 % kapitāla vai balsstiesību un kuru nevar pārdot trešajām personām, neatkarīgi no kapitāla instrumentiem, kas ir fonda turējumā tajā pašā komercsabiedrībā;
48) aizdevumus izsniedzošs fonds – fonds, kura ieguldījumu stratēģija paredz galvenokārt aizdevumu izsniegšanu, vai kura izsniegto aizdevumu pamatsummu kopējā vērtība veido vismaz 50 % no tā neto aktīvu vērtības;
49) fonds ar sviras finansējumu – fonds, kura pārvaldnieks palielina tā riska darījumu apmēru, aizņemoties naudu vai vērtspapīrus vai veicot darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, vai jebkādā citā veidā."
2.
Izteikt 3.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) kārtību, kādā darbību Latvijā veic citas dalībvalsts vai ārvalsts pārvaldnieks;".
3.
5. pantā:
papildināt otro daļu ar 4. un 5.punktu šādā redakcijā:
"4) aizdevumu izsniegšana fonda vārdā;
5) īpašam nolūkam izveidotu vērtspapīrošanas sabiedrību apkalpošana.";
5) īpašam nolūkam izveidotu vērtspapīrošanas sabiedrību apkalpošana.";
izteikt sestās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
"Pārvaldnieks nedrīkst sniegt tikai šā panta otrajā daļā minētos papildpakalpojumus vai veikt šā panta septītajā daļā minētās darbības, ja tas neveic pārvaldnieka pamatdarbību.";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Licencēts ārējais pārvaldnieks, saņemot Latvijas Bankas atļauju, drīkst veikt šādas darbības:
1) ieguldījumu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja - atsevišķā klienta - pilnvarojumu;
2) sniegt šādus blakuspakalpojumus:
a) konsultācijas par ieguldījumiem,
b) veikt fondu ieguldījumu daļu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu,
c) pieņemt un nodot izpildei rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem;
3) veikt etalonu administrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014, izņemot tādu etalonu pārvaldību, kurus izmanto paša pārvaldītajos fondos;
4) veikt kredītu apkalpošanas darbības saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto.";
1) ieguldījumu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja - atsevišķā klienta - pilnvarojumu;
2) sniegt šādus blakuspakalpojumus:
a) konsultācijas par ieguldījumiem,
b) veikt fondu ieguldījumu daļu un ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu,
c) pieņemt un nodot izpildei rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem;
3) veikt etalonu administrēšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014, izņemot tādu etalonu pārvaldību, kurus izmanto paša pārvaldītajos fondos;
4) veikt kredītu apkalpošanas darbības saskaņā ar Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā noteikto.";
izslēgt astoto daļu;
papildināt pantu ar 8.1 daļu šādā redakcijā:
"(81) Licencēts ārējais pārvaldnieks drīkst nodrošināt citām personām jebkuru darbību, ko tas jau veic saskaņā ar šā panta pirmo, otro vai septīto daļu, ar nosacījumu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts jebkurš iespējamais interešu konflikts, ko citām personām rada šīs darbības nodrošināšana.";
izslēgt devīto daļu;
aizstāt desmitajā daļā vārdus “septītajā daļā minētos pakalpojumus” ar vārdiem un skaitli “septītās daļas 1.punktā minētās darbības”;
aizstāt divpadsmitajā daļā vārdus “septītajā vai astotajā daļā minētos pakalpojumus” ar vārdiem un skaitļiem “septītās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības”.
4.
Izteikt 6.panta septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Licencē norāda atļauto ieguldījumu stratēģiju un darbību, kuru pārvaldnieks ir tiesīgs veikt atbilstoši šā likuma 5.pantam."
5.
Izteikt 7.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“(1) Pārvaldnieks darbību Latvijā ir tiesīgs uzsākt pēc reģistrācijas Latvijas Bankā, ja tā darbība atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:
1) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādu komercsabiedrību, ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus (tai skaitā aktīvus, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu), kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus euro;
2) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādu komercsabiedrību, ar kuru to saista ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar nosacījumu, ka neviens no fondiem nav fonds ar sviras finansējumu, kā arī neviens no fondiem neparedz ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.”
1) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādu komercsabiedrību, ar kuru tam ir ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus (tai skaitā aktīvus, kas iegūti, izmantojot sviras finansējumu), kuru kopsumma nesasniedz 100 miljonus euro;
2) pārvaldnieks pats vai kopīgi ar tādu komercsabiedrību, ar kuru to saista ciešas attiecības, vai kurā tam ir būtiska līdzdalība, pārvalda fondu aktīvus, kuru kopsumma nesasniedz 500 miljonus euro, ar nosacījumu, ka neviens no fondiem nav fonds ar sviras finansējumu, kā arī neviens no fondiem neparedz ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu piecu gadu laikā no dienas, kad veikts pirmais ieguldījums fondā.”
6.
9.pantā:
aizstāt otrajā daļā vārdu "fonda" ar vārdiem " fonda bez sviras finansējuma" un vārdu "apliecinājumu" ar vārdiem "apliecinājumu, kuru papildina skaidra norāde, ka fondu pārvalda reģistrēts pārvaldnieks un tā uzraudzība ir ierobežota atbilstoši šā likuma 81. panta devītajā daļā noteiktajām prasībām";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
“(5) Reģistrētam pārvaldniekam ir saistoši šā likuma 11.panta pirmās daļas 1. un 2. punkta, trešās, ceturtās un piektās daļas, 15.panta pirmās, otrās, trešās, ceturtās, sestās, septītās un astotās daļas, 16.panta četrpadsmitās daļas, 21.panta, 22.panta otrās daļas 1. un 3.punkta, 25.panta pirmās, trešās, ceturtās, sestās un septītās daļas, 25.1 panta (izņemot divpadsmito, septiņpadsmito un divdesmito daļu), 26.panta pirmās, trešās un ceturtās daļas, 26.1 panta, 26.2 panta (izņemot otro, astoto, devīto, desmito un vienpadsmito daļu), 29.panta, IV nodaļas (izņemot 30.panta sesto daļu, 33.pantu, 37.panta ceturto daļu, 38.panta pirmās daļas 3.punktu, otro, trešo, ceturto, astoto, devīto un desmito daļu, 39.panta ceturto, piekto, sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu, 40.panta otrās daļas 4.punktu, ceturto, piekto un deviņpadsmito daļu), V nodaļas (izņemot 46.panta ceturto un divpadsmito daļu), VII nodaļas (izņemot 60.1 pantu), kā arī 81. un 82.panta noteikumi. Reģistrētam pārvaldniekam reģistrācijas anulēšanai piemēro šā likuma 20. panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 8. un 9.punkta otrās daļas noteikumus.”;
papildināt pantu ar 5.4 daļu šādā redakcijā:
“(54) Reģistrēts pārvaldnieks drīkst deleģēt fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu citam reģistrētam vai licencētam pārvaldniekam, ievērojot šā likuma 28.panta otrās daļas 1.punkta, trešās, ceturtās daļas (izņemot 4.punktu), astotās daļas (izņemot 2.punktu), devītās daļas, divpadsmitās daļas, trīspadsmitās daļas, četrpadsmitās daļas (izņemot 2.punktu) un piecpadsmitās daļas noteikumus.”
7.
10.pantā:
izteikt trešās daļas 1.punkta "a" apakšpunktu šādā redakcijā:
"a) pārvaldnieka firmu un amatu, uz kuru amatpersona kandidē, un aprakstu par personas lomu un amata pakāpes līmeni,";
papildināt trešās daļas 1.punktu ar "h", "i" un "j" apakšpunktu šādā redakcijā:
"h) aprakstu par personas funkcionālo pakļautību un pienākumiem pārvaldnieka organizatoriskās struktūras iekšienē un ārpus tās,
i) pārskatu par slodzi pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, ko amatpersona atvēl katrai atbildības jomai,
j) cilvēkresursu un tehnisko resursu aprakstu, kuri sniedz atbalstu attiecīgās amatpersonas darbībai;";
i) pārskatu par slodzi pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē, ko amatpersona atvēl katrai atbildības jomai,
j) cilvēkresursu un tehnisko resursu aprakstu, kuri sniedz atbalstu attiecīgās amatpersonas darbībai;";
papildināt sestās daļas 1.punktu pēc vārdiem "un struktūrvienību vadītāju pienākumiem" ar vārdiem "tostarp informāciju par to, kā pārvaldnieks plāno pildīt savas saistības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 27. novembra regulas (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē 3.panta 1.punktu, 6.panta 1.punkta a) apakšpunktu un 13.pantu, kā arī detalizētu aprakstu par atbilstīgajiem cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, ko pārvaldnieks izmantos šādā nolūkā;";
izteikt sestās daļas 8.punktu šādā redakcijā:
"8) ja pārvaldnieks plāno deleģēt kādu no šā likuma 5.panta pirmajā, otrajā vai septītajā daļā minētajām darbībām atbilstoši šā likuma 28.pantam, deleģēšanas un tālākas deleģēšanas aprakstu, kurā norādīta vismaz šāda informācija:
a) katras personas, kurai tiks deleģēta darbība, nosaukums un reģistrācijas numurs un vieta, kā arī attiecīgajā gadījumā – tās uzraudzības institūcija,
b) detalizēts apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, ko pārvaldnieks izmantos fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu veikšanai pārvaldnieka darbības ietvaros un deleģētās darbības uzraudzībai,
c) par katru fondu, ko pārvaldnieks pārvalda vai plāno pārvaldīt, sniedz īsu aprakstu par deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un risku pārvaldīšanas pakalpojumiem, tostarp norādot to, kādā apmērā fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumi tiks deleģēti,
d) aprakstu par pārvaldnieka periodiski veicamajām pārbaudēm ar nolūku uzraudzīt, vai deleģētie pakalpojumi veikti ar pienācīgu rūpību;";
a) katras personas, kurai tiks deleģēta darbība, nosaukums un reģistrācijas numurs un vieta, kā arī attiecīgajā gadījumā – tās uzraudzības institūcija,
b) detalizēts apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem resursiem, ko pārvaldnieks izmantos fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu veikšanai pārvaldnieka darbības ietvaros un deleģētās darbības uzraudzībai,
c) par katru fondu, ko pārvaldnieks pārvalda vai plāno pārvaldīt, sniedz īsu aprakstu par deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un risku pārvaldīšanas pakalpojumiem, tostarp norādot to, kādā apmērā fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumi tiks deleģēti,
d) aprakstu par pārvaldnieka periodiski veicamajām pārbaudēm ar nolūku uzraudzīt, vai deleģētie pakalpojumi veikti ar pienācīgu rūpību;";
izteikt 8.2 daļu šādā redakcijā:
"(82) Ja pārvaldnieks plāno veikt šā likuma 5.panta septītās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, kuras ir saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, tas iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103.panta prasībām.";
papildināt pantu ar 8.3 daļu šādā redakcijā:
"(83) Ja pārvaldnieks plāno veikt šā likuma 5.panta septītās daļas 3.punktā minēto darbību, tas iesniedz Latvijas Bankai dokumentus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulas (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 prasībām."
8.
Izteikt 15.panta ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Pārvaldnieks nodrošina, ka lēmumus par pārvaldnieka uzņēmējdarbības veikšanu pieņem vismaz divas šā panta pirmās daļas nosacījumiem atbilstošas amatpersonas, kuras ir kompetentas tā pārvaldē esošā fonda izraudzītās ieguldījumu stratēģijas īstenošanā, un kuras tiek nodarbinātas vai kuras vada pārvaldnieka darbību uz pilnu slodzi un kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī. Šīs amatpersonas drīkst pārvaldīt vairākus tikai viena pārvaldnieka pārvaldē esošus fondus."
9.
Aizstāt 16.panta četrpadsmitajā daļā skaitli “15 000” ar skaitli “30 000”.
10.
Izteikt 18.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Ja pārvaldnieks vēlas, lai tam izsniegtajā licencē norādītie papildpakalpojumi vai darbības tiktu papildinātas ar jaunām, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā papildpakalpojuma vai darbības veikšanas, tas vienlaikus ar attiecīgu iesniegumu Latvijas Bankai iesniedz:
1) papildinājumus darbības plānā un grozījumus pārvaldnieka iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgo papildpakalpojumu vai darbību sniegšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
2) dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103.panta prasībām, ja pārvaldnieks vēlas uzsākt šā likuma 5.panta septītās daļas 1. vai 2.punktā minēto darbību, kura ir saistīta ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, veikšanu;
3) dokumentus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulas (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 prasībām, ja pārvaldnieks vēlas uzsākt šā likuma 5.panta septītās daļas 3.punktā minētās darbības veikšanu."
1) papildinājumus darbības plānā un grozījumus pārvaldnieka iekšējās kontroles sistēmas politikās un procedūrās, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu attiecīgo papildpakalpojumu vai darbību sniegšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;
2) dokumentus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma 103.panta prasībām, ja pārvaldnieks vēlas uzsākt šā likuma 5.panta septītās daļas 1. vai 2.punktā minēto darbību, kura ir saistīta ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, veikšanu;
3) dokumentus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija regulas (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza direktīvu 2008/48/EK, direktīvu 2014/17/ES un regulu (ES) Nr. 596/2014 prasībām, ja pārvaldnieks vēlas uzsākt šā likuma 5.panta septītās daļas 3.punktā minētās darbības veikšanu."
11.
Izteikt 20.panta piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Latvijas Banka reizi ceturksnī informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par izsniegtajām un anulētajām licencēm un par visām izmaiņām to alternatīvo ieguldījumu fondu sarakstā, kurus Eiropas Savienībā pārvalda vai izplata licenci saņēmušie pārvaldnieki. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde uztur centralizētu publisku reģistru, kurā norāda ikvienu licencētu pārvaldnieku, katra šāda pārvaldnieka uzraudzības institūciju un to alternatīvo ieguldījumu fondu sarakstu, kurus šāds pārvaldnieks pārvalda vai izplata Eiropas Savienībā. Reģistrs ir publiski pieejams elektroniskā formātā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes tīmekļa vietnē."
12.
22.pantā:
aizstāt pirmās daļas 3.punktā vārdus "pakalpojumu sniegšanas" ar vārdiem "pārvaldnieka darbības";
aizstāt otrās daļas 2.punktā vārdus "sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem" ar vārdu "darbībai";
izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:
"(4) Ja licencētam ārējam pārvaldniekam ir atļauts veikt šā likuma 5.panta septītās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, kuras ir saistītas ar Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, tas papildus šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:
1) noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par attiecīgās darbības veikšanu;
2) pirms līguma noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus;
3) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību;
4) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošiem normatīvajiem aktiem;
5) ievēro un izpilda citas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6.pantu un VI nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz šādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumu — portfeļa pārvaldību, rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu konsultācijas vai finanšu instrumentu turēšanu;
6) neiegulda daļu vai visu klienta finanšu instrumentu portfeli sava pārvaldītā fonda ieguldījumu daļās bez klienta iepriekšējas piekrišanas."
1) noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par attiecīgās darbības veikšanu;
2) pirms līguma noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus;
3) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību;
4) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošiem normatīvajiem aktiem;
5) ievēro un izpilda citas ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu un Ieguldījumu brokeru sabiedrību likuma 6.pantu un VI nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz šādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumu — portfeļa pārvaldību, rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ieguldījumu konsultācijas vai finanšu instrumentu turēšanu;
6) neiegulda daļu vai visu klienta finanšu instrumentu portfeli sava pārvaldītā fonda ieguldījumu daļās bez klienta iepriekšējas piekrišanas."
13.
Papildināt 23.pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Ja pārvaldnieks plāno pārvaldīt fondu pēc trešās personas iniciatīvas, tostarp gadījumos, kad minētais fonds izmanto šīs trešās personas nosaukumu vai šai trešajai personai dots deleģējums saskaņā ar šā likuma 28.pantu, pārvaldnieks, ņemot vērā jebkādus interešu konfliktus, iesniedz Latvijas Bankai detalizētus paskaidrojumus un pierādījumus par atbilstību šā panta pirmajai un otrajai daļai. Pārvaldnieks īpaši precizē, kādus pamatotus pasākumus tas ir veicis, lai novērstu interešu konfliktus, kas izriet no attiecībām ar trešo personu, vai, ja šos interešu konfliktus nevar novērst, kā tas identificē, pārvalda, uzrauga un attiecīgā gadījumā atklāj šos interešu konfliktus, lai novērstu to nelabvēlīgu ietekmi uz fonda un tā ieguldītāju interesēm."
14.
24.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus un skaitli “sniedz šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus” ar vārdiem un skaitļiem “veic šā likuma 5.panta septītās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības”;
aizstāt otrajā daļā vārdus un skaitli “sniedz šā likuma 5.panta septītajā un astotajā daļā minētos pakalpojumus” ar vārdiem un skaitļiem “veic šā likuma 5.panta septītās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības”.
15.
Izteikt 25.panta trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka riska pārvaldīšana ir organizatoriski un funkcionāli nodalīta no pārējām pārvaldnieka darbībām, tai skaitā no fonda ieguldījumu pārvaldīšanas. Pārvaldnieks izstrādā un ievieš kontroles procedūras esošo vai iespējamo interešu konflikta situāciju novēršanai, lai nodrošinātu neatkarīgu risku pārvaldīšanu."
16.
Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:
"25.1 pants. Aizdevumu izsniegšana
(1) Pārvaldnieks izstrādā, apstiprina un īsteno efektīvu politiku, procedūras un procesu aizdevumu piešķiršanai. Ja pārvaldnieka pārvaldē esošie fondi ir iesaistīti aizdevumu izsniegšanā, tostarp gadījumos, kad minētie fondi ar trešo personu starpniecību iegūst aizdevuma riska darījumus, tie arī kredītriska novērtēšanai un kredītportfeļa pārvaldībai un uzraudzībai īsteno efektīvu politiku, procedūras un procesus, nodrošinot, ka minētā politika, procedūras un procesi ir atjaunināti un efektīvi, un vismaz reizi gadā pārskatīti.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības nepiemēro akcionāra aizdevumu izsniegšanai, ja šādu aizdevumu pamatsumma kopā nepārsniedz 150 % no fonda kapitāla.
(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esoša fonda vienam aizņēmējam izsniegto aizdevumu pamatsumma kopā nepārsniedz 20 % no fonda kapitāla, ja aizņēmējs ir:
1) finanšu komersants Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
2) fonds;
3) ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz robežvērtībām, ierobežojumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti Regulā Nr. 345/2013, Regulā Nr. 346/2013 un Regulā Nr. 2015/760.
(5) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esoša aizdevumus izsniedzošā fonda sviras finansējuma apmērs nepārsniedz:
1) 175 %, ja fonds ir atvērts;
2) 300 %, ja fonds ir slēgts.
(6) Aizdevumus izsniedzoša fonda sviras finansējuma apmēru nosaka kā fonda riska darījumu apjoma, kas aprēķināts saskaņā ar saistību metodi atbilstoši Regulā Nr. 231/2013 noteiktajām prasībām attiecību pret fonda neto aktīvu vērtību, izteiktu procentos.
(7) Aprēķinot sviras finansējuma apmēru atbilstoši šā panta sestajai daļai, aizņēmumus, kurus pilnībā sedz aizdevumus izsniedzoša fonda ieguldītāju līgumiskās kapitāla saistības, neiekļauj riska darījumu apjomā.
(8) Ja aizdevumus izsniedzoša fonda darbībā ir pārkāptas šajā pantā noteiktās prasības un pārkāpums ir ārpus tā pārvaldnieka kontroles, kas fondu pārvalda, pārvaldnieks saprātīgā termiņā veic vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju, pienācīgi ņemot vērā aizdevumus izsniedzošā fonda ieguldītāju intereses.
(9) Saglabājot šā likuma 60.pantā Latvijas Bankai noteiktās pilnvaras, šā panta piektajā daļā noteiktās prasības sviras finansējuma ierobežojumiem nepiemēro aizdevumus izsniedzošiem fondiem, kuru aizdošanas darbības ietver tikai akcionāru aizdevumu izsniegšanu, ar noteikumu, ka šādu aizdevumu pamatsumma kopā nepārsniedz 150 % no fonda kapitāla.
(10) Šā panta trešajā daļā noteikto ieguldījumu ierobežojumu 20 % apmērā:
1) piemēro no dienas, kura noteikta fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā vai prospektā, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pirmās parakstīšanās uz fonda ieguldījumu daļām;
2) beidz piemērot, tiklīdz pārvaldnieks sāk pārdot fonda aktīvus nolūkā atpakaļpirkt ieguldījumu daļas fonda likvidācijas ietvaros;
3) uz laiku aptur, ja fonda kapitāls tiek palielināts vai samazināts.
(11) Šā panta desmitās daļas 3. punktā minētā apturēšana ir ierobežota uz laikposmu, kas ir absolūti nepieciešams, pienācīgi ņemot vērā fonda ieguldītāju intereses, un jebkurā gadījumā tā ilgst ne vairāk kā 12 mēnešus.
(12) Piemērošanas sākuma dienu, kura minēta šā panta desmitās daļas 1.punktā, nosaka, ņemot vērā fonda ieguldāmo aktīvu specifiku un īpašības. Ārkārtas apstākļos Latvijas Banka pēc tam, kad pārvaldnieks iesniedzis pienācīgi pamatotu ieguldījumu plānu, var pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par 12 papildu mēnešiem.
(13) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esošs fonds nepiešķir aizdevumus:
1) pārvaldniekam vai pārvaldnieka darbiniekiem;
2) fonda turētājbankai vai trešajai personai, pie kuras turētājbanka drīkst turēt fonda finanšu instrumentus vai citus aktīvus;
3) personai, kurai pārvaldnieks ir deleģējis darbības saskaņā ar šā likuma 28.pantā noteikto kārtību, vai šīs personas darbiniekiem;
4) ar pārvaldnieku vienā grupā esošai komercsabiedrībai Finanšu instrumentu tirgus likuma 1.panta pirmās daļas 79.punkta izpratnē, izņemot tādu, kura ir finanšu iestāde un kura nefinansē nevienu no šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām personām;
5) patērētājam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
(14) Ja fonds izsniedz aizdevumus, ieņēmumus no aizdevumiem, atskaitot visas iespējamās maksas par to administrēšanu, pilnībā ieskaita šā fonda mantā.
(15) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esošais fonds saglabā 5 % no katra tā aizdevuma pamatsummas vērtības, ko fonds izsniedzis un pēc tam nodevis trešajām personām. Šādu katra aizdevuma procentuālo daļu saglabā:
1) aizdevumiem, kuru termiņš ir līdz astoņiem gadiem – līdz termiņa beigām;
2) pārējiem aizdevumiem – vismaz astoņus gadus.
(16) Šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto prasību nepiemēro, ja:
1) pārvaldnieks sāk pārdot fonda aktīvus nolūkā atpakaļpirkt ieguldījumu daļas fonda likvidācijas ietvaros;
2) atsavināšana ir nepieciešama, lai izpildītu ierobežojošos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215.pantu, vai lai izpildītu attiecīgā fonda un tā pārvaldniekam noteiktās darbību regulējošās prasības;
3) aizdevuma pārdošana ir nepieciešama, lai pārvaldnieks varētu īstenot tā pārvaldē esošā fonda ieguldījumu stratēģiju fonda ieguldītāju interesēs;
4) aizdevumu pārdod, jo ir pasliktinājies ar aizdevumu saistītais risks, ko pārvaldnieks konstatējis šā likuma 25.panta ceturtajā daļā un 25.1 panta pirmajā daļā minētās pienācīgas rūpības ievērošanas procesā un riska (arī kredītriska) pārvaldības procesā, un pircējs par šādu pasliktināšanos ir informēts aizdevuma pirkšanas brīdī.
(17) Pēc Latvijas Bankas pieprasījuma pārvaldnieks pierāda atbilstību šā panta sešpadsmitajā daļā izklāstītajiem attiecīgās atkāpes piemērošanas nosacījumiem.
(18) Pārvaldniekam aizliegts pārvaldīt fondu, kura visa ieguldījumu stratēģija vai tās daļa pieļauj aizdevumu izsniegšanu ar vienīgu mērķi šos aizdevumus vai riska darījumus nodot trešajām personām.
(19) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esošais aizdevumus izsniedzošais fonds ir slēgts fonds.
(20) Aizdevumus izsniedzošais fonds var būt atvērts fonds, ja pārvaldnieks spēj pierādīt Latvijas Bankai, ka fonda likviditātes riska pārvaldības sistēma ir atbilstoša tā ieguldījumu stratēģijai un atpakaļpirkšanas politikai un nodrošina atvērta aizdevumu izsniedzoša fonda atbilstību tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.
(21) Šā panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās prasības neskar robežvērtības, ierobežojumus un nosacījumus, kas paredzēti Regulā Nr. 345/2013, Regulā Nr. 346/2013 un Regulā Nr. 2015/760."
(1) Pārvaldnieks izstrādā, apstiprina un īsteno efektīvu politiku, procedūras un procesu aizdevumu piešķiršanai. Ja pārvaldnieka pārvaldē esošie fondi ir iesaistīti aizdevumu izsniegšanā, tostarp gadījumos, kad minētie fondi ar trešo personu starpniecību iegūst aizdevuma riska darījumus, tie arī kredītriska novērtēšanai un kredītportfeļa pārvaldībai un uzraudzībai īsteno efektīvu politiku, procedūras un procesus, nodrošinot, ka minētā politika, procedūras un procesi ir atjaunināti un efektīvi, un vismaz reizi gadā pārskatīti.
(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības nepiemēro akcionāra aizdevumu izsniegšanai, ja šādu aizdevumu pamatsumma kopā nepārsniedz 150 % no fonda kapitāla.
(3) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esoša fonda vienam aizņēmējam izsniegto aizdevumu pamatsumma kopā nepārsniedz 20 % no fonda kapitāla, ja aizņēmējs ir:
1) finanšu komersants Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma izpratnē;
2) fonds;
3) ieguldījumu fonds Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma izpratnē.
(4) Šā panta trešajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz robežvērtībām, ierobežojumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti Regulā Nr. 345/2013, Regulā Nr. 346/2013 un Regulā Nr. 2015/760.
(5) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esoša aizdevumus izsniedzošā fonda sviras finansējuma apmērs nepārsniedz:
1) 175 %, ja fonds ir atvērts;
2) 300 %, ja fonds ir slēgts.
(6) Aizdevumus izsniedzoša fonda sviras finansējuma apmēru nosaka kā fonda riska darījumu apjoma, kas aprēķināts saskaņā ar saistību metodi atbilstoši Regulā Nr. 231/2013 noteiktajām prasībām attiecību pret fonda neto aktīvu vērtību, izteiktu procentos.
(7) Aprēķinot sviras finansējuma apmēru atbilstoši šā panta sestajai daļai, aizņēmumus, kurus pilnībā sedz aizdevumus izsniedzoša fonda ieguldītāju līgumiskās kapitāla saistības, neiekļauj riska darījumu apjomā.
(8) Ja aizdevumus izsniedzoša fonda darbībā ir pārkāptas šajā pantā noteiktās prasības un pārkāpums ir ārpus tā pārvaldnieka kontroles, kas fondu pārvalda, pārvaldnieks saprātīgā termiņā veic vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju, pienācīgi ņemot vērā aizdevumus izsniedzošā fonda ieguldītāju intereses.
(9) Saglabājot šā likuma 60.pantā Latvijas Bankai noteiktās pilnvaras, šā panta piektajā daļā noteiktās prasības sviras finansējuma ierobežojumiem nepiemēro aizdevumus izsniedzošiem fondiem, kuru aizdošanas darbības ietver tikai akcionāru aizdevumu izsniegšanu, ar noteikumu, ka šādu aizdevumu pamatsumma kopā nepārsniedz 150 % no fonda kapitāla.
(10) Šā panta trešajā daļā noteikto ieguldījumu ierobežojumu 20 % apmērā:
1) piemēro no dienas, kura noteikta fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā vai prospektā, bet ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc pirmās parakstīšanās uz fonda ieguldījumu daļām;
2) beidz piemērot, tiklīdz pārvaldnieks sāk pārdot fonda aktīvus nolūkā atpakaļpirkt ieguldījumu daļas fonda likvidācijas ietvaros;
3) uz laiku aptur, ja fonda kapitāls tiek palielināts vai samazināts.
(11) Šā panta desmitās daļas 3. punktā minētā apturēšana ir ierobežota uz laikposmu, kas ir absolūti nepieciešams, pienācīgi ņemot vērā fonda ieguldītāju intereses, un jebkurā gadījumā tā ilgst ne vairāk kā 12 mēnešus.
(12) Piemērošanas sākuma dienu, kura minēta šā panta desmitās daļas 1.punktā, nosaka, ņemot vērā fonda ieguldāmo aktīvu specifiku un īpašības. Ārkārtas apstākļos Latvijas Banka pēc tam, kad pārvaldnieks iesniedzis pienācīgi pamatotu ieguldījumu plānu, var pagarināt šo termiņu ne vairāk kā par 12 papildu mēnešiem.
(13) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esošs fonds nepiešķir aizdevumus:
1) pārvaldniekam vai pārvaldnieka darbiniekiem;
2) fonda turētājbankai vai trešajai personai, pie kuras turētājbanka drīkst turēt fonda finanšu instrumentus vai citus aktīvus;
3) personai, kurai pārvaldnieks ir deleģējis darbības saskaņā ar šā likuma 28.pantā noteikto kārtību, vai šīs personas darbiniekiem;
4) ar pārvaldnieku vienā grupā esošai komercsabiedrībai Finanšu instrumentu tirgus likuma 1.panta pirmās daļas 79.punkta izpratnē, izņemot tādu, kura ir finanšu iestāde un kura nefinansē nevienu no šīs daļas 1., 2. un 3.punktā minētajām personām;
5) patērētājam Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.
(14) Ja fonds izsniedz aizdevumus, ieņēmumus no aizdevumiem, atskaitot visas iespējamās maksas par to administrēšanu, pilnībā ieskaita šā fonda mantā.
(15) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esošais fonds saglabā 5 % no katra tā aizdevuma pamatsummas vērtības, ko fonds izsniedzis un pēc tam nodevis trešajām personām. Šādu katra aizdevuma procentuālo daļu saglabā:
1) aizdevumiem, kuru termiņš ir līdz astoņiem gadiem – līdz termiņa beigām;
2) pārējiem aizdevumiem – vismaz astoņus gadus.
(16) Šā panta piecpadsmitajā daļā noteikto prasību nepiemēro, ja:
1) pārvaldnieks sāk pārdot fonda aktīvus nolūkā atpakaļpirkt ieguldījumu daļas fonda likvidācijas ietvaros;
2) atsavināšana ir nepieciešama, lai izpildītu ierobežojošos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 215.pantu, vai lai izpildītu attiecīgā fonda un tā pārvaldniekam noteiktās darbību regulējošās prasības;
3) aizdevuma pārdošana ir nepieciešama, lai pārvaldnieks varētu īstenot tā pārvaldē esošā fonda ieguldījumu stratēģiju fonda ieguldītāju interesēs;
4) aizdevumu pārdod, jo ir pasliktinājies ar aizdevumu saistītais risks, ko pārvaldnieks konstatējis šā likuma 25.panta ceturtajā daļā un 25.1 panta pirmajā daļā minētās pienācīgas rūpības ievērošanas procesā un riska (arī kredītriska) pārvaldības procesā, un pircējs par šādu pasliktināšanos ir informēts aizdevuma pirkšanas brīdī.
(17) Pēc Latvijas Bankas pieprasījuma pārvaldnieks pierāda atbilstību šā panta sešpadsmitajā daļā izklāstītajiem attiecīgās atkāpes piemērošanas nosacījumiem.
(18) Pārvaldniekam aizliegts pārvaldīt fondu, kura visa ieguldījumu stratēģija vai tās daļa pieļauj aizdevumu izsniegšanu ar vienīgu mērķi šos aizdevumus vai riska darījumus nodot trešajām personām.
(19) Pārvaldnieks nodrošina, ka tā pārvaldē esošais aizdevumus izsniedzošais fonds ir slēgts fonds.
(20) Aizdevumus izsniedzošais fonds var būt atvērts fonds, ja pārvaldnieks spēj pierādīt Latvijas Bankai, ka fonda likviditātes riska pārvaldības sistēma ir atbilstoša tā ieguldījumu stratēģijai un atpakaļpirkšanas politikai un nodrošina atvērta aizdevumu izsniedzoša fonda atbilstību tieši piemērojamos Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām.
(21) Šā panta astoņpadsmitajā daļā noteiktās prasības neskar robežvērtības, ierobežojumus un nosacījumus, kas paredzēti Regulā Nr. 345/2013, Regulā Nr. 346/2013 un Regulā Nr. 2015/760."
17.
Papildināt likumu ar 26.1 un 26.2 pantu šādā redakcijā:
"26.1 pants. Likviditātes pārvaldības instrumenti
(1) Atvērta fonda pārvaldnieks drīkst izmantot šādus likviditātes pārvaldības instrumentus:
1) parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, uz laiku aizliedzot pieņemt pieteikumus uz fonda ieguldījumu apliecību pirkšanu (turpmāk arī - parakstīšanās) vai to atpakaļpirkšanu;
2) atpakaļpirkšanas ierobežojumu, īslaicīgi un daļēji ierobežojot ieguldījumu daļu turētāju tiesības atpakaļpirkt savas ieguldījumu daļas, lai ieguldītāji varētu atpakaļpirkt tikai noteiktu daļu no savām ieguldījumu daļām;
3) brīdinājuma termiņu pagarināšanu, pagarinot fonda darbības noteikumos noteikto minimālo termiņu, kādā ieguldītājs iepriekš brīdina pārvaldnieku par savu ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu;
4) atpakaļpirkšanas komisijas naudu, nosakot maksu diapazonā, kurā ņemtas vērā likviditātes izmaksas, ko ieguldījumu daļu turētāji maksā fondam, kad tie iesniedz fondam atpakaļpirkšanai ieguldījumu daļas, un kas nodrošina, ka pārējie fonda daļu turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
5) mainīgu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, lai fonda ieguldījumu daļu neto aktīvu vērtību koriģētu, piemērojot mainīgo koeficientu, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
6) divējādu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, ar kuru nosaka parakstīšanās uz ieguldījumu daļām un atpakaļpirkšanas cenas, koriģējot neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu daļu ar faktoru, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
7) vērtības samazinājuma novēršanas maksu, kuru ieguldījumu daļu turētājs iemaksā fondā brīdī, kad tas parakstās uz ieguldījumu daļām, iesniedz tās atpakaļpirkšanai vai atpakaļpieņemšanai, un kura fondam kompensē likviditātes izmaksas, kuras radušās minētā darījuma apjoma dēļ, un kas nodrošina, ka citi ieguldījumu daļu turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
8) atpakaļpirkšanu natūrā, nododot fonda turētos aktīvus naudas līdzekļu vietā, lai apmierinātu ieguldījumu daļu turētāju atpakaļpirkšanas pieprasījumus;
9) norobežotos kontus, nošķirot no citiem fonda aktīviem atsevišķus aktīvus, kuru ekonomiskās vai juridiskās iezīmes ir būtiski mainījušās vai kļuvušas neskaidras ārkārtas apstākļu dēļ.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu īpašības nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.
26.2 pants. Atvērtā fonda likviditātes pārvaldīšana
(1) Atvērtā fonda pārvaldnieks:
1) novērtē šā likuma 26.1 pantā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu piemērotību saistībā ar fonda īstenoto ieguldījumu stratēģiju, likviditātes profilu un atpakaļpirkšanas politiku;
2) izmanto šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 1. un 9.punktā minētos likviditātes pārvaldības instrumentus un papildus izvēlas vismaz divus citus piemērotus likviditātes pārvaldības instrumentus;
3) iekļauj likviditātes pārvaldības instrumentus fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā, paredzot iespēju tos izmantot fonda ieguldītāju interesēs;
4) neizvēlas kā vienīgos likviditātes pārvaldības instrumentus šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteiktos likviditātes pārvaldības instrumentus.
(2) Naudas tirgus fondam atvērtā fonda pārvaldnieks var izvēlēties tikai vienu no šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem likviditātes pārvaldības instrumentiem.
(3) Atvērtā fonda pārvaldnieks izstrādā un apstiprina detalizētu politiku un procedūras jebkura izmantojamā likviditātes pārvaldības instrumenta aktivizēšanai un deaktivizēšanai, kā arī darbības un administratīvos pasākumus šāda instrumenta lietošanai.
(4) Atpakaļpirkšanu natūrā atvērtā fonda pārvaldnieks aktivizē vienīgi nolūkā izpildīt profesionālo ieguldītāju pieprasīto atpakaļpirkšanu, nodrošinot, ka atpakaļpirkšana natūrā atbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai.
(5) Atpakaļpirkšana natūrā var neatbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai, ja šis fonds tiek tirgots tikai profesionāliem ieguldītājiem vai ja šāda fonda ieguldījumu politikas mērķis ir replicēt noteikta akciju vai parāda vērtspapīru indeksa sastāvu un ja šis fonds ir biržā tirgots fonds Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.
(6) Atvērtā fonda pārvaldnieks fonda ieguldītāju interesēs drīkst uz laiku apturēt parakstīšanos uz fonda ieguldījumu daļām, to atpakaļpirkšanu vai aktivizēt vai deaktivizēt citus likviditātes pārvaldības instrumentus, ja šie instrumenti ir iekļauti fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā. Fonda ieguldītāju interesēs atvērtā fonda pārvaldnieks var arī aktivizēt šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 9.punktā minētos norobežotos kontus.
(7) Atvērtā fonda pārvaldnieks parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu vai norobežotos kontus izmanto tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un ja tas ir pamatoti, ņemot vērā fonda ieguldītāju intereses.
(8) Atvērtā fonda pārvaldnieks nekavējoties paziņo Latvijas Bankai par jebkuru no šādiem gadījumiem:
1) ja tas aktivizē vai deaktivizē parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu;
2) ja tas aktivizē vai deaktivizē kādu no šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem likviditātes pārvaldības instrumentiem veidā, kas neatbilst pārvaldnieka parasti veiktajai komercdarbībai šajā fondā, kā to paredz fonda darbības noteikumi vai dibināšanas dokuments.
(9) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto izvēli, kā arī detalizētu aktivizēšanas un deaktivizēšanas politiku un procedūras atvērtā fonda pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.
(10) Ja atvērtā fonda pārvaldnieks plāno aktivizēt vai deaktivizēt norobežotos kontus, tas nekavējoties par to paziņo Latvijas Bankai, norādot pamatojumu.
(11) Latvijas Banka nekavējoties informē atvērtā fonda pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, par visiem paziņojumiem, kurus tā saņēmusi no atvērtā fonda pārvaldnieka saskaņā ar šā panta astoto vai devīto daļu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei šajā daļā minēto informāciju ir tiesības nodot citu dalībvalstu uzraudzības institūcijai."
(1) Atvērta fonda pārvaldnieks drīkst izmantot šādus likviditātes pārvaldības instrumentus:
1) parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, uz laiku aizliedzot pieņemt pieteikumus uz fonda ieguldījumu apliecību pirkšanu (turpmāk arī - parakstīšanās) vai to atpakaļpirkšanu;
2) atpakaļpirkšanas ierobežojumu, īslaicīgi un daļēji ierobežojot ieguldījumu daļu turētāju tiesības atpakaļpirkt savas ieguldījumu daļas, lai ieguldītāji varētu atpakaļpirkt tikai noteiktu daļu no savām ieguldījumu daļām;
3) brīdinājuma termiņu pagarināšanu, pagarinot fonda darbības noteikumos noteikto minimālo termiņu, kādā ieguldītājs iepriekš brīdina pārvaldnieku par savu ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanu;
4) atpakaļpirkšanas komisijas naudu, nosakot maksu diapazonā, kurā ņemtas vērā likviditātes izmaksas, ko ieguldījumu daļu turētāji maksā fondam, kad tie iesniedz fondam atpakaļpirkšanai ieguldījumu daļas, un kas nodrošina, ka pārējie fonda daļu turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
5) mainīgu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, lai fonda ieguldījumu daļu neto aktīvu vērtību koriģētu, piemērojot mainīgo koeficientu, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
6) divējādu cenu noteikšanu, izmantojot iepriekš noteiktu cenu mehānismu, ar kuru nosaka parakstīšanās uz ieguldījumu daļām un atpakaļpirkšanas cenas, koriģējot neto aktīvu vērtību uz vienu ieguldījumu daļu ar faktoru, kas atspoguļo likviditātes izmaksas;
7) vērtības samazinājuma novēršanas maksu, kuru ieguldījumu daļu turētājs iemaksā fondā brīdī, kad tas parakstās uz ieguldījumu daļām, iesniedz tās atpakaļpirkšanai vai atpakaļpieņemšanai, un kura fondam kompensē likviditātes izmaksas, kuras radušās minētā darījuma apjoma dēļ, un kas nodrošina, ka citi ieguldījumu daļu turētāji netaisnīgi nenonāk nelabvēlīgā situācijā;
8) atpakaļpirkšanu natūrā, nododot fonda turētos aktīvus naudas līdzekļu vietā, lai apmierinātu ieguldījumu daļu turētāju atpakaļpirkšanas pieprasījumus;
9) norobežotos kontus, nošķirot no citiem fonda aktīviem atsevišķus aktīvus, kuru ekonomiskās vai juridiskās iezīmes ir būtiski mainījušās vai kļuvušas neskaidras ārkārtas apstākļu dēļ.
(2) Šā panta pirmajā daļā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu īpašības nosaka tieši piemērojamie Eiropas Savienības tiesību akti.
26.2 pants. Atvērtā fonda likviditātes pārvaldīšana
(1) Atvērtā fonda pārvaldnieks:
1) novērtē šā likuma 26.1 pantā minēto likviditātes pārvaldības instrumentu piemērotību saistībā ar fonda īstenoto ieguldījumu stratēģiju, likviditātes profilu un atpakaļpirkšanas politiku;
2) izmanto šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 1. un 9.punktā minētos likviditātes pārvaldības instrumentus un papildus izvēlas vismaz divus citus piemērotus likviditātes pārvaldības instrumentus;
3) iekļauj likviditātes pārvaldības instrumentus fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā, paredzot iespēju tos izmantot fonda ieguldītāju interesēs;
4) neizvēlas kā vienīgos likviditātes pārvaldības instrumentus šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 5. un 6.punktā noteiktos likviditātes pārvaldības instrumentus.
(2) Naudas tirgus fondam atvērtā fonda pārvaldnieks var izvēlēties tikai vienu no šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem likviditātes pārvaldības instrumentiem.
(3) Atvērtā fonda pārvaldnieks izstrādā un apstiprina detalizētu politiku un procedūras jebkura izmantojamā likviditātes pārvaldības instrumenta aktivizēšanai un deaktivizēšanai, kā arī darbības un administratīvos pasākumus šāda instrumenta lietošanai.
(4) Atpakaļpirkšanu natūrā atvērtā fonda pārvaldnieks aktivizē vienīgi nolūkā izpildīt profesionālo ieguldītāju pieprasīto atpakaļpirkšanu, nodrošinot, ka atpakaļpirkšana natūrā atbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai.
(5) Atpakaļpirkšana natūrā var neatbilst ieguldītāju fondā turēto aktīvu proporcijai, ja šis fonds tiek tirgots tikai profesionāliem ieguldītājiem vai ja šāda fonda ieguldījumu politikas mērķis ir replicēt noteikta akciju vai parāda vērtspapīru indeksa sastāvu un ja šis fonds ir biržā tirgots fonds Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē.
(6) Atvērtā fonda pārvaldnieks fonda ieguldītāju interesēs drīkst uz laiku apturēt parakstīšanos uz fonda ieguldījumu daļām, to atpakaļpirkšanu vai aktivizēt vai deaktivizēt citus likviditātes pārvaldības instrumentus, ja šie instrumenti ir iekļauti fonda darbības noteikumos vai dibināšanas dokumentā. Fonda ieguldītāju interesēs atvērtā fonda pārvaldnieks var arī aktivizēt šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 9.punktā minētos norobežotos kontus.
(7) Atvērtā fonda pārvaldnieks parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu vai norobežotos kontus izmanto tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un ja tas ir pamatoti, ņemot vērā fonda ieguldītāju intereses.
(8) Atvērtā fonda pārvaldnieks nekavējoties paziņo Latvijas Bankai par jebkuru no šādiem gadījumiem:
1) ja tas aktivizē vai deaktivizē parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu;
2) ja tas aktivizē vai deaktivizē kādu no šā likuma 26.1 panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minētajiem likviditātes pārvaldības instrumentiem veidā, kas neatbilst pārvaldnieka parasti veiktajai komercdarbībai šajā fondā, kā to paredz fonda darbības noteikumi vai dibināšanas dokuments.
(9) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto izvēli, kā arī detalizētu aktivizēšanas un deaktivizēšanas politiku un procedūras atvērtā fonda pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai šā likuma 10.pantā noteiktajā kārtībā.
(10) Ja atvērtā fonda pārvaldnieks plāno aktivizēt vai deaktivizēt norobežotos kontus, tas nekavējoties par to paziņo Latvijas Bankai, norādot pamatojumu.
(11) Latvijas Banka nekavējoties informē atvērtā fonda pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, par visiem paziņojumiem, kurus tā saņēmusi no atvērtā fonda pārvaldnieka saskaņā ar šā panta astoto vai devīto daļu. Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei šajā daļā minēto informāciju ir tiesības nodot citu dalībvalstu uzraudzības institūcijai."
18.
Izslēgt 27.panta divpadsmitās daļas 3.punktā vārdus "pakalpojumu deleģēšanas".
19.
Izteikt 28. pantu šādā redakcijā:
"28.pants. Pārvaldnieka darbību deleģēšana
(1) Pārvaldnieks uz līguma pamata var deleģēt vienu vai vairākas no šā likuma 5.panta pirmajā, otrajā vai septītajā daļā minētajām darbībām citai personai.
(2) Pārvaldnieks ar pienācīgu rūpību izvēlas personu, kurai tiks deleģēta attiecīgās darbības veikšana, un ņem vērā šādus nosacījumus:
1) personai ir atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi deleģēto darbību veikšanai;
2) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu deleģē, ievērojot Regulas Nr. 231/2013 78.panta 2.punktā minētās prasības;
3) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu drīkst deleģēt ārvalstī reģistrētai personai, ja Latvijas Banka atzīst, ka šī persona ir pakļauta līdzvērtīgai uzraudzībai kā šīs daļas 2.punktā minētās personas, un Latvijas Banka ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu uzraudzības jomā, ievērojot Regulas Nr. 231/2013 78.panta 3.punktā minētās prasības.
(3) Pirms darbību deleģēšanas pārvaldnieks izstrādā attiecīgu kārtību, kurā nosaka:
1) kā pārvaldnieks lemj par deleģēšanu;
2) kā pārvaldnieks veic deleģēšanas līguma slēgšanu, izpildes uzraudzību un izbeigšanu;
3) atbildīgās personas un struktūrvienības par sadarbību ar personu, kurai deleģēta atsevišķu pārvaldnieka darbību veikšana, un šo personu un struktūrvienību tiesības un pienākumus;
4) prasības deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes nepārtrauktai uzraudzībai;
5) prasības ar pārvaldnieka darbību deleģēšanu saistīto risku pārvaldīšanai un novērtēšanai;
6) personas, kurai dots deleģējums, pārbaudes veikšanas kārtību;
7) pārvaldnieka rīcību, ja persona, kurai dots deleģējums, nepilda vai nevarēs izpildīt deleģēšanas līguma noteikumus.
(4) Deleģēšanas līgumā pārvaldnieks iekļauj vismaz šādus noteikumus:
1) deleģētās darbības aprakstu;
2) precīzas deleģētās darbības apjoma un kvalitātes prasības;
3) pārvaldnieka un personas, kurai deleģēta darbība, tiesību un pienākumu aprakstu, tai skaitā:
a) pārvaldnieka tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētās darbības veikšanas kvalitāti, tiesības brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kā arī veikt pārbaudi attiecībā uz deleģēto darbību izpildi,
b) pārvaldnieka tiesības jebkurā laikā dot personai, kurai deleģēta darbība, obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētās darbības godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
c) pārvaldnieka tiesības nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu;
4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta desmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no personas, kurai deleģēta darbība, citu informāciju, kas saistīta ar darbību deleģēšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(5) Pirms darbību deleģēšanas citai personai vai grozījumu izdarīšanas deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minēto, pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu par plānoto deleģēšanu vai izmaiņām, nepieciešamības pamatojumu un deleģēšanas līgumu vai tā grozījumus.
(6) Persona drīkst uzsākt tai deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldīšanu, klienta finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu, ja Latvijas Banka mēneša laikā pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nav nosūtījusi pārvaldniekam lēmumu, ar kuru aizliedz plānoto darbību deleģēšanu attiecīgajai personai.
(7) Grozījumi, kurus pārvaldnieks plāno izdarīt šā panta sestajā daļā minētajā deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minēto, stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemti šā panta piektajā daļā minētie dokumenti, nav nosūtījusi pārvaldniekam lēmumu, ar kuru aizliedz izdarīt plānotos grozījumus deleģēšanas līgumā.
(8) Sabiedrība nedrīkst deleģēt darbības, ja:
1) deleģēšana traucē pārvaldniekam pilnvērtīgi pārvaldīt fondu vai var aizskart fonda ieguldītāju intereses;
2) deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt pārvaldnieka darbības uzraudzību;
3) deleģēšanas līgums neatbilst šā likuma prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldnieka un personas, kurai deleģēta darbība, paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā;
4) pēc darbību deleģēšanas pārvaldnieks kļūst par pastkastītes uzņēmumu Regulas Nr. 231/2013 izpratnē.
(9) Pārvaldnieks pastāvīgi nodrošina saņemtā pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, un, ja nepieciešams, ir tiesīgs nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu, ja tā izpilde aizskar ieguldītāju intereses.
(10) Latvijas Bankai ir tiesības veikt personas, kurai deleģēta darbība, darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētās darbības veikšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(11) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldnieks, kas deleģējis darbības citai personai, nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu, ja Latvijas Banka konstatē:
1) ka pārvaldnieks neveic deleģētās darbības kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;
2) ka pārvaldnieks neveic ar deleģēto darbību saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;
3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt pārvaldnieka saistību izpildi;
4) kādu no šā panta astotajā daļā minētajiem apstākļiem.
(12) Darbību deleģēšana citai personai neatbrīvo pārvaldnieku no šajā likumā noteiktās atbildības.
(13) Pārvaldnieks vai jebkura cita persona, kurai deleģēta fonda ieguldījumu pārvaldīšana vai riska pārvaldīšana, nedrīkst to deleģēt tālāk fonda turētājbankai vai trešajai personai, pie kuras turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus aktīvus, kā arī citai personai, kuras intereses var būt pretrunā ar pārvaldnieka vai fonda ieguldītāju interesēm. Šāda deleģēšana ir pieļaujama izņēmuma gadījumā, ja persona, kurai deleģē pakalpojumu, ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu izpildi no citām tās darbībām, kas var radīt interešu konfliktu, un nodrošinājusi interešu konfliktu pienācīgu kontroli un pārvaldīšanu, kā arī par to informējusi fonda ieguldītājus.
(14) Persona, kurai deleģēta darbība, drīkst tai uzticētās darbības deleģēt tālāk, ja:
1) ir saņemta pārvaldnieka rakstveida piekrišana;
2) pirms deleģēšanas līguma noslēgšanas pārvaldnieks ir informējis Latvijas Banku par tālāku deleģēšanu un Latvijas Banka mēneša laikā nav aizliegusi darbības tālāku deleģēšanu;
3) persona, kurai tālāk tiek deleģēta darbību veikšana, atbilst šā panta otrās daļas prasībām.
(15) Ikviena persona, kura deleģē darbību tālāk citai personai, nodrošina, lai darbība tiktu deleģēta, ievērojot šā panta četrpadsmitās daļas nosacījumus, kā arī pastāvīgi uzrauga deleģētās darbības veikšanas atbilstību šā likuma prasībām.
(16) Ja ieguldījumu daļu izplatīšanu veic viens vai vairāki izplatītāji, kas rīkojas savā vārdā, tirgojot fonda ieguldījumu daļas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu vai izmantojot uz apdrošināšanu balstītus ieguldījumu produktus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu, šādu papildpakalpojumu veikšanu neuzskata par pārvaldnieka darbības deleģēšanu, uz kuru attiecas šā panta prasības, neatkarīgi no tā, vai starp pārvaldnieku un izplatītāju ir noslēgts izplatīšanas līgums.
(17) Prasības un noteikumus pārvaldnieka darbību deleģēšanai nosaka Regula Nr. 231/2013."
(1) Pārvaldnieks uz līguma pamata var deleģēt vienu vai vairākas no šā likuma 5.panta pirmajā, otrajā vai septītajā daļā minētajām darbībām citai personai.
(2) Pārvaldnieks ar pienācīgu rūpību izvēlas personu, kurai tiks deleģēta attiecīgās darbības veikšana, un ņem vērā šādus nosacījumus:
1) personai ir atbilstoša kvalifikācija, pieredze, nevainojama reputācija un pietiekami resursi deleģēto darbību veikšanai;
2) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu deleģē, ievērojot Regulas Nr. 231/2013 78.panta 2.punktā minētās prasības;
3) fonda ieguldījumu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu drīkst deleģēt ārvalstī reģistrētai personai, ja Latvijas Banka atzīst, ka šī persona ir pakļauta līdzvērtīgai uzraudzībai kā šīs daļas 2.punktā minētās personas, un Latvijas Banka ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju ir noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu uzraudzības jomā, ievērojot Regulas Nr. 231/2013 78.panta 3.punktā minētās prasības.
(3) Pirms darbību deleģēšanas pārvaldnieks izstrādā attiecīgu kārtību, kurā nosaka:
1) kā pārvaldnieks lemj par deleģēšanu;
2) kā pārvaldnieks veic deleģēšanas līguma slēgšanu, izpildes uzraudzību un izbeigšanu;
3) atbildīgās personas un struktūrvienības par sadarbību ar personu, kurai deleģēta atsevišķu pārvaldnieka darbību veikšana, un šo personu un struktūrvienību tiesības un pienākumus;
4) prasības deleģētās darbības izpildes apjoma un kvalitātes nepārtrauktai uzraudzībai;
5) prasības ar pārvaldnieka darbību deleģēšanu saistīto risku pārvaldīšanai un novērtēšanai;
6) personas, kurai dots deleģējums, pārbaudes veikšanas kārtību;
7) pārvaldnieka rīcību, ja persona, kurai dots deleģējums, nepilda vai nevarēs izpildīt deleģēšanas līguma noteikumus.
(4) Deleģēšanas līgumā pārvaldnieks iekļauj vismaz šādus noteikumus:
1) deleģētās darbības aprakstu;
2) precīzas deleģētās darbības apjoma un kvalitātes prasības;
3) pārvaldnieka un personas, kurai deleģēta darbība, tiesību un pienākumu aprakstu, tai skaitā:
a) pārvaldnieka tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētās darbības veikšanas kvalitāti, tiesības brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kā arī veikt pārbaudi attiecībā uz deleģēto darbību izpildi,
b) pārvaldnieka tiesības jebkurā laikā dot personai, kurai deleģēta darbība, obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētās darbības godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,
c) pārvaldnieka tiesības nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu;
4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar šā panta desmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no personas, kurai deleģēta darbība, citu informāciju, kas saistīta ar darbību deleģēšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(5) Pirms darbību deleģēšanas citai personai vai grozījumu izdarīšanas deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minēto, pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankai motivētu iesniegumu par plānoto deleģēšanu vai izmaiņām, nepieciešamības pamatojumu un deleģēšanas līgumu vai tā grozījumus.
(6) Persona drīkst uzsākt tai deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldīšanu, klienta finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu vai riska pārvaldīšanu, ja Latvijas Banka mēneša laikā pēc šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nav nosūtījusi pārvaldniekam lēmumu, ar kuru aizliedz plānoto darbību deleģēšanu attiecīgajai personai.
(7) Grozījumi, kurus pārvaldnieks plāno izdarīt šā panta sestajā daļā minētajā deleģēšanas līgumā, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minēto, stājas spēkā, ja Latvijas Banka mēneša laikā no dienas, kad saņemti šā panta piektajā daļā minētie dokumenti, nav nosūtījusi pārvaldniekam lēmumu, ar kuru aizliedz izdarīt plānotos grozījumus deleģēšanas līgumā.
(8) Sabiedrība nedrīkst deleģēt darbības, ja:
1) deleģēšana traucē pārvaldniekam pilnvērtīgi pārvaldīt fondu vai var aizskart fonda ieguldītāju intereses;
2) deleģēšana traucē Latvijas Bankai veikt pārvaldnieka darbības uzraudzību;
3) deleģēšanas līgums neatbilst šā likuma prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par pārvaldnieka un personas, kurai deleģēta darbība, paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā;
4) pēc darbību deleģēšanas pārvaldnieks kļūst par pastkastītes uzņēmumu Regulas Nr. 231/2013 izpratnē.
(9) Pārvaldnieks pastāvīgi nodrošina saņemtā pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, un, ja nepieciešams, ir tiesīgs nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu, ja tā izpilde aizskar ieguldītāju intereses.
(10) Latvijas Bankai ir tiesības veikt personas, kurai deleģēta darbība, darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētās darbības veikšanu un nepieciešama Latvijas Bankas funkciju veikšanai.
(11) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt, lai pārvaldnieks, kas deleģējis darbības citai personai, nekavējoties izbeidz deleģēšanas līgumu, ja Latvijas Banka konstatē:
1) ka pārvaldnieks neveic deleģētās darbības kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;
2) ka pārvaldnieks neveic ar deleģēto darbību saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;
3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt pārvaldnieka saistību izpildi;
4) kādu no šā panta astotajā daļā minētajiem apstākļiem.
(12) Darbību deleģēšana citai personai neatbrīvo pārvaldnieku no šajā likumā noteiktās atbildības.
(13) Pārvaldnieks vai jebkura cita persona, kurai deleģēta fonda ieguldījumu pārvaldīšana vai riska pārvaldīšana, nedrīkst to deleģēt tālāk fonda turētājbankai vai trešajai personai, pie kuras turētājbanka drīkst turēt finanšu instrumentus vai citus aktīvus, kā arī citai personai, kuras intereses var būt pretrunā ar pārvaldnieka vai fonda ieguldītāju interesēm. Šāda deleģēšana ir pieļaujama izņēmuma gadījumā, ja persona, kurai deleģē pakalpojumu, ir funkcionāli un hierarhiski nošķīrusi fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu izpildi no citām tās darbībām, kas var radīt interešu konfliktu, un nodrošinājusi interešu konfliktu pienācīgu kontroli un pārvaldīšanu, kā arī par to informējusi fonda ieguldītājus.
(14) Persona, kurai deleģēta darbība, drīkst tai uzticētās darbības deleģēt tālāk, ja:
1) ir saņemta pārvaldnieka rakstveida piekrišana;
2) pirms deleģēšanas līguma noslēgšanas pārvaldnieks ir informējis Latvijas Banku par tālāku deleģēšanu un Latvijas Banka mēneša laikā nav aizliegusi darbības tālāku deleģēšanu;
3) persona, kurai tālāk tiek deleģēta darbību veikšana, atbilst šā panta otrās daļas prasībām.
(15) Ikviena persona, kura deleģē darbību tālāk citai personai, nodrošina, lai darbība tiktu deleģēta, ievērojot šā panta četrpadsmitās daļas nosacījumus, kā arī pastāvīgi uzrauga deleģētās darbības veikšanas atbilstību šā likuma prasībām.
(16) Ja ieguldījumu daļu izplatīšanu veic viens vai vairāki izplatītāji, kas rīkojas savā vārdā, tirgojot fonda ieguldījumu daļas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu vai izmantojot uz apdrošināšanu balstītus ieguldījumu produktus saskaņā ar Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas izplatīšanas likumu, šādu papildpakalpojumu veikšanu neuzskata par pārvaldnieka darbības deleģēšanu, uz kuru attiecas šā panta prasības, neatkarīgi no tā, vai starp pārvaldnieku un izplatītāju ir noslēgts izplatīšanas līgums.
(17) Prasības un noteikumus pārvaldnieka darbību deleģēšanai nosaka Regula Nr. 231/2013."
20.
29.pantā:
izteikt pirmās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:
“Pārvaldnieks nodrošina, ka ar tā darbību saistīto iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama pārvaldnieka atrašanās vietā un pārvaldnieka tīmekļvietnē.”;
aizstāt otrajā daļā vārdus “saņemtajiem pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem” ar vārdiem “veiktajām darbībām”;
aizstāt trešajā daļā vārdus “pakalpojumu vai papildpakalpojumu” ar vārdiem “par attiecīgo darbību”;
aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu” ar vārdiem “darbību veikšanu”.
21.
36.pantā:
izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(1) Par pārvaldnieka fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz pārvaldnieka vārda ar atzīmi, ka nekustamo īpašumu vai kapitāla daļas neiekļauj pārvaldnieka mantā pārvaldnieka — juridiskās personas — maksātnespējas procesa ietvaros.
(2) Aizdevumu no pārvaldnieka fonda līdzekļiem, kas paredzēts ieguldījumam nekustamajā īpašumā, nodrošina ar hipotēku par labu pārvaldniekam, izdarot atzīmi, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir nodrošinājums aizdevumam no konkrētā fonda līdzekļiem un ka to nedrīkst apgrūtināt un atsavināt bez pārvaldnieka piekrišanas.
(3) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, par šāda fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz fonda vārda.”;
(2) Aizdevumu no pārvaldnieka fonda līdzekļiem, kas paredzēts ieguldījumam nekustamajā īpašumā, nodrošina ar hipotēku par labu pārvaldniekam, izdarot atzīmi, ka attiecīgais nekustamais īpašums ir nodrošinājums aizdevumam no konkrētā fonda līdzekļiem un ka to nedrīkst apgrūtināt un atsavināt bez pārvaldnieka piekrišanas.
(3) Ja fonds dibināts kā komandītsabiedrība vai akciju sabiedrība, par šāda fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu nostiprina zemesgrāmatā, bet iegūtās kapitālsabiedrības kapitāla daļas reģistrē komercreģistrā. Minētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā vai kapitāla daļu reģistrācija komercreģistrā veicama uz fonda vārda.”;
izslēgt piekto daļu.
22.
Papildināt 41.pantu ar divpadsmito daļu šādā redakcijā:
"(12) Licencēts dalībvalsts pārvaldnieks drīkst izplatīt Latvijā tāda dalībvalsts fonda ieguldījumu daļas, kurš galvenokārt iegulda konkrētas komercsabiedrības akcijās, šīs konkrētas komercsabiedrības vai arī ar to ciešās attiecībās esošu komercsabiedrību darbiniekiem, ja tas notiek darbinieku uzkrājumu shēmu vai darbinieku līdzdalības shēmu ietvaros. Šāda fonda ieguldījumu daļu izplatīšanai minētajiem darbiniekiem nepiemēro nekādas prasības papildus tām, kuras piemēro fonda izcelsmes dalībvalstī."
23.
Izslēgt 43.panta devīto un divpadsmito daļu.
24.
47.pantā:
papildināt pantu ar 6.1, 6.2, 6.3 un 6.4 daļu šādā redakcijā:
"(61) Pārvaldnieks par Latvijā dibināta fonda turētājbanku drīkst izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi tikai saņemot Latvijas Bankas atļauju, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:
1) Latvijā trūkst tādu turētājbankas pakalpojumu sniedzēju, kas varētu efektīvi apmierināt fonda vajadzības, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju;
2) dalībvalsts fondu pārvaldnieku vārdā turēto fondu aktīvu kopsumma Latvijas turētājbanku tirgū nepārsniedz 50 miljardus euro vai līdzvērtīgu summu citā valūtā. Aprēķinot minēto aktīvu kopsummu, turētājbanku pašu aktīvi netiek ņemti vērā.
(62) Lai saņemtu šā panta 6.1 daļā minēto atļauju, pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankā iesniegumu, kurā pamato atbilstību šā panta 6.1 daļas 1. punktā minētajam kritērijam.
(63) Latvijas Banka izvērtē tādu turētājbankas pakalpojumu trūkumu, kuri varētu efektīvi apmierināt attiecīgā fonda vajadzības, ņemot vērā tā ieguldījumu stratēģiju, un divu mēnešu laikā no šā panta 6.2 daļā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai aizliegumu izvēlēties par fonda turētājbanku citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi.
(64) Latvijas Banka par lēmumu atļaut par fonda turētājbanku izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.";
"(61) Pārvaldnieks par Latvijā dibināta fonda turētājbanku drīkst izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi tikai saņemot Latvijas Bankas atļauju, ja vienlaikus izpildās šādi nosacījumi:
1) Latvijā trūkst tādu turētājbankas pakalpojumu sniedzēju, kas varētu efektīvi apmierināt fonda vajadzības, ņemot vērā fonda ieguldījumu stratēģiju;
2) dalībvalsts fondu pārvaldnieku vārdā turēto fondu aktīvu kopsumma Latvijas turētājbanku tirgū nepārsniedz 50 miljardus euro vai līdzvērtīgu summu citā valūtā. Aprēķinot minēto aktīvu kopsummu, turētājbanku pašu aktīvi netiek ņemti vērā.
(62) Lai saņemtu šā panta 6.1 daļā minēto atļauju, pārvaldnieks iesniedz Latvijas Bankā iesniegumu, kurā pamato atbilstību šā panta 6.1 daļas 1. punktā minētajam kritērijam.
(63) Latvijas Banka izvērtē tādu turētājbankas pakalpojumu trūkumu, kuri varētu efektīvi apmierināt attiecīgā fonda vajadzības, ņemot vērā tā ieguldījumu stratēģiju, un divu mēnešu laikā no šā panta 6.2 daļā minētā iesnieguma saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai aizliegumu izvēlēties par fonda turētājbanku citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi.
(64) Latvijas Banka par lēmumu atļaut par fonda turētājbanku izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi.";
izteikt septītās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"3) turētājbankas dibināšanas valsts nav atzīta kā augsta riska trešā valsts;";
papildināt septītās daļas 4.punktu pēc vārdiem "nodokļu jomā" ar vārdiem "un šī valsts nav iekļauta sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas”;
papildināt pantu ar 7.1 daļu šādā redakcijā:
"(71) Ja pēc turētājbankas iecelšanas tās dibināšanas valsts ir atzīta par neatbilstošu šā panta septītās daļas 3. vai 4.punktā minētajām prasībām, pārvaldnieks, ievērojot ieguldītāju intereses, nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu gadu laikā, ieceļ citu turētājbanku."
25.
48.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Turētājbanka pēc tās uzraudzības institūcijas, pārvaldnieka vai fonda uzraudzības institūcijas pieprasījuma sniedz visu nepieciešamo informāciju, ko tā ieguvusi, pildot fonda turētājbankas pienākumus.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
“(21) Ja fonda, pārvaldnieka vai turētājbankas uzraudzību veic dažādas institūcijas, tās nekavējoties apmainās ar informāciju, kas ir nepieciešama to uzraudzības funkciju īstenošanai."
26.
54.pantā:
papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) centrālajā vērtspapīru depozitārijā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012 2.panta 1.punkta 1.apakšpunkta izpratnē.";
izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:
"1) prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi izvēlas trešo personu, izņemot gadījumu, ja trešā persona ir centrālais vērstpapīru depozitārijs, kurš darbojas kā ieguldītājs centrālajā vērstpapīru depozitārijā Komisijas 2016. gada 11. novembra deleģētās regulas (ES) 2017/392, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanas, uzraudzības un operacionālajām prasībām centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem, 1.panta f) punkta izpratnē;";
papildināt trešo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
11) visu laiku, kamēr pie trešās personas tiek turēti finanšu instrumenti vai citi fonda aktīvi, prasmīgi, rūpīgi un uzcītīgi periodiski pārbauda un regulāri uzrauga, kā tā izpilda tai uzticētos pienākumus;";
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Par finanšu instrumentu vai citu fonda aktīvu turēšanu pie trešās personas šā panta izpratnē neuzskata tādu pakalpojumu sniegšanu, ko veic centrālais vērstpapīru depozitārijs kā emitents Komisijas 2016. gada 11. novembra deleģētās regulas (ES) 2017/392, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 909/2014 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par atļauju izsniegšanas, uzraudzības un operacionālajām prasībām centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem 1. panta e) punkta izpratnē, izņemot gadījumu, ja centrālais vērstpapīru depozitārijs darbojas kā ieguldītājs minētās regulas 1. panta f) punkta izpratnē."
27.
58.pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus "pirms ieguldījuma veikšanas ir pieejami fonda darbības noteikumi" ar vārdiem "pirms un pēc ieguldījuma veikšanas ir pieejami fonda darbības noteikumi un grozījumi tajos";
papildināt otrās daļas 1.punktu pirms vārdiem "fonda ieguldījumu" ar vārdiem "fonda nosaukumu, kā arī";
izteikt otrās daļas 9.punktu šādā redakcijā:
"9) aprakstu par fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšanu citai personai un aktīvu turēšanu pie trešās personas, kā arī ziņas par attiecīgās personas identitāti un iespējamiem interešu konfliktiem;";
izteikt otrās daļas 11.punktu šādā redakcijā:
"11) atvērtā fonda likviditātes riska pārvaldīšanas aprakstu, tai skaitā ziņas par ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas tiesību izmantošanu gan parastos, gan ārkārtas apstākļos, kā arī esošo ieguldījumu daļu atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas kārtību un par šā likuma 26.2 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izmantoto un izvēlēto likviditātes pārvaldības instrumentu lietošanas iespēju un nosacījumiem;";
papildināt otro daļu ar 11.1 punktu šādā redakcijā:
"111) ieguldījumu daļu pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodēm un biežumu, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek publiskotas;";
papildināt otro daļu ar 12.1 punktu šādā redakcijā:
"121) to komisijas naudu, maksu un izdevumu, tai skaitā, kuri saistīti ar aizdevumu pārvaldīšanu, sarakstu, kurus pārvaldnieks sedz saistībā ar fonda darbību un kuri ir tieši vai netieši attiecināmi uz fondu;";
papildināt piekto daļu ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā:
"4) reizi gadā - izsniegto aizdevumu portfeļa sastāvs;
5) reizi gadā – visas komisijas naudas, maksas un izdevumi, kurus tieši vai netieši sedz ieguldītāji;
6) reizi gadā – mātes sabiedrības, meitas sabiedrības vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuras pārvaldnieks vai tā vārdā izmanto saistībā ar fonda ieguldījumiem.";
5) reizi gadā – visas komisijas naudas, maksas un izdevumi, kurus tieši vai netieši sedz ieguldītāji;
6) reizi gadā – mātes sabiedrības, meitas sabiedrības vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuras pārvaldnieks vai tā vārdā izmanto saistībā ar fonda ieguldījumiem.";
aizstāt septītajā daļā vārdu “piektajā” ar vārdiem un skaitļiem “piektās daļas 1., 2. un 3.punktā”.
28.
59.pantā:
izteikt otrās daļas 3. un 4.punktu šādā redakcijā:
"3) fonda riska profils, tai skaitā tirgus risks, likviditātes risks, darījuma partnera risks, citi riski, arī operacionālais risks, un fonda kopējais sviras finansējums;
4) par deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumiem:
a) informāciju par personām, kurām deleģēti pakalpojumi, norādot to nosaukumu un dibināšanas vietu vai pakalpojuma sniegšanas vietu vai filiāli,
b) informāciju par to, vai persona, kurai ir deleģēti pakalpojumi, ir ciešas attiecības ar pārvaldnieku, vai tā ir saņēmusi licenci vai ir pakļauta ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas regulējumam, attiecīgi norādot personas uzraudzības institūciju,
c) pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē noteiktu nodarbināto darbinieku skaitu (turpmāk - cilvēkresursu apjoms), kuru pārvaldnieks tā organizatoriskās struktūras ietvarā nodarbina ikdienas fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu veikšanai,
d) to darbību sarakstu un aprakstu, kas saistītas ar deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un riska pārvaldīšanas pakalpojumiem,
e) to fonda aktīvu apjomu un procentuālo daļu, uz kuru attiecas vienošanās par fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojuma deleģēšanu, ja šis pakalpojums ir deleģēts,
f) cilvēkresursu apjomu, kuru pārvaldnieks nodarbina, lai pārraudzītu vienošanos par deleģēšanu,
g) pārvaldnieka periodiski veikto pārbaužu skaitu, lai uzraudzītu, vai deleģētie pakalpojumi tiek veikti ar pienācīgu rūpību, šo pārbaužu datumus, konstatēto problēmu sarakstu un šo problēmu risināšanai nodrošināto pasākumu sarakstu, kā arī datumu, līdz kuram minētie pasākumi ir īstenojami,
h) ja ir vienošanās par tālāku deleģēšanu – šā punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz personām, kurām tālāk deleģē pakalpojumu, un darbībām, kas saistītas ar tālāk deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldes un riska pārvaldes pakalpojumu,
i) vienošanās par deleģēšanu un tālāku deleģēšanu sākuma un beigu datumu;";
4) par deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumiem:
a) informāciju par personām, kurām deleģēti pakalpojumi, norādot to nosaukumu un dibināšanas vietu vai pakalpojuma sniegšanas vietu vai filiāli,
b) informāciju par to, vai persona, kurai ir deleģēti pakalpojumi, ir ciešas attiecības ar pārvaldnieku, vai tā ir saņēmusi licenci vai ir pakļauta ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas regulējumam, attiecīgi norādot personas uzraudzības institūciju,
c) pilna darba laika ekvivalenta izteiksmē noteiktu nodarbināto darbinieku skaitu (turpmāk - cilvēkresursu apjoms), kuru pārvaldnieks tā organizatoriskās struktūras ietvarā nodarbina ikdienas fonda ieguldījumu pārvaldīšanas vai riska pārvaldīšanas pakalpojumu veikšanai,
d) to darbību sarakstu un aprakstu, kas saistītas ar deleģētajiem fonda ieguldījumu pārvaldīšanas un riska pārvaldīšanas pakalpojumiem,
e) to fonda aktīvu apjomu un procentuālo daļu, uz kuru attiecas vienošanās par fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojuma deleģēšanu, ja šis pakalpojums ir deleģēts,
f) cilvēkresursu apjomu, kuru pārvaldnieks nodarbina, lai pārraudzītu vienošanos par deleģēšanu,
g) pārvaldnieka periodiski veikto pārbaužu skaitu, lai uzraudzītu, vai deleģētie pakalpojumi tiek veikti ar pienācīgu rūpību, šo pārbaužu datumus, konstatēto problēmu sarakstu un šo problēmu risināšanai nodrošināto pasākumu sarakstu, kā arī datumu, līdz kuram minētie pasākumi ir īstenojami,
h) ja ir vienošanās par tālāku deleģēšanu – šā punkta "a", "b", "d" un "e" apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz personām, kurām tālāk deleģē pakalpojumu, un darbībām, kas saistītas ar tālāk deleģēto fonda ieguldījumu pārvaldes un riska pārvaldes pakalpojumu,
i) vienošanās par deleģēšanu un tālāku deleģēšanu sākuma un beigu datumu;";
papildināt otro daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:
"6) to dalībvalstu saraksts, kurās pārvaldnieks vai izplatītājs, kas rīkojas pārvaldnieka vārdā, faktiski izplata fonda ieguldījumu daļas.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās informācijas sniegšanai pārvaldnieks izmanto identifikatorus, lai sniegtos datus par aktīviem, fondu un pārvaldnieku varētu sasaistīt ar citiem uzraudzības vai publiski pieejamiem datu avotiem.";
izteikt piekto daļu šādā redakcijā:
"(5) Sviras finansējuma darījumus, sviras finansējuma apmēra aprēķināšanas kārtību un kritērijus sviras finansējuma apmēra uzskatīšanai par būtisku nosaka Regula Nr. 231/2013. Sniedzamās informācijas ziņošanas prasības, formātu un saturu, identifikatorus, lai sniegtos datus par aktīviem, fondu un pārvaldnieku varētu sasaistīt ar citiem uzraudzības vai publiski pieejamiem datu avotiem, kā arī informācijas sniegšanas kārtību nosaka Regula Nr. 231/2013 un citi tieši piemērojami Eiropas Savienības tiesību akti."
izteikt septīto daļu šādā redakcijā:
"(7) Latvijas Bankai ir tiesības prasīt no pārvaldnieka arī tādu informāciju, ko ārkārtas apstākļos un gadījumos, kad nepieciešams nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti un integritāti vai veicināt ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, pēc apspriešanās ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju pieprasa sagatavot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde."
29.
60.pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Latvijas Banka sniedz citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai šā likuma 10.panta astotajā daļā un 59.pantā minēto informāciju, ievērojot šā likuma 87.panta nosacījumus, kad vien tas nepieciešams šo iestāžu pienākumu veikšanai. Latvijas Banka nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par tās uzraudzībā esošu pārvaldnieku vai šā pārvaldnieka pārvaldē esošu fondu, kas var radīt būtisku darījuma partnera risku kredītiestādei, citai sistēmiski nozīmīgai finanšu iestādei vai finanšu sistēmas stabilitātei attiecīgajā dalībvalstī.";
papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Latvijas Banka sniedz Eiropas Centrālo banku sistēmai šā likuma 59.pantā minēto informāciju, ievērojot šā likuma 87.panta nosacījumus, vienīgi statistikas vajadzībām."
30.
69.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"69.pants. Dalībvalsts fonda pārvalde vai darbība citā dalībvalstī, ko veic Latvijā licencēts pārvaldnieks";
izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:
"(1) Latvijā licencētam pārvaldniekam ir tiesības pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu vai veikt citā dalībvalstī šā likuma 5.panta septītajā daļā minētās darbības, ja Latvijas Banka pārvaldniekam ir atļāvusi īstenot šādu tā izraudzīto fonda ieguldījumu stratēģiju vai izsniegusi atļauju veikt šā likuma 5.panta septītajā daļā minētās darbības.
(2) Pārvaldnieks, kurš vēlas pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu vai veikt šā likuma 5.panta septītajā daļā minētās darbības, neatverot filiāli, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kā arī šādus dokumentus un informāciju:
1) darbības programmu un aprakstu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par pārvaldnieka plānoto darbību fondu pārvaldē vai šā likuma 5.panta septītajā daļā minēto darbību veikšanā, norādot katru darbību, ko pārvaldnieks vēlas veikt;
2) informāciju par dalībvalsti, kurā pārvaldnieks plāno veikt fonda pārvaldi vai šā likuma 5.panta septītajā daļā minēto darbību veikšanu;
3) informāciju par fondu, ko pārvaldnieks vēlas pārvaldīt."
(2) Pārvaldnieks, kurš vēlas pārvaldīt citā dalībvalstī dibinātu fondu vai veikt šā likuma 5.panta septītajā daļā minētās darbības, neatverot filiāli, iesniedz Latvijas Bankai iesniegumu, kā arī šādus dokumentus un informāciju:
1) darbības programmu un aprakstu, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par pārvaldnieka plānoto darbību fondu pārvaldē vai šā likuma 5.panta septītajā daļā minēto darbību veikšanā, norādot katru darbību, ko pārvaldnieks vēlas veikt;
2) informāciju par dalībvalsti, kurā pārvaldnieks plāno veikt fonda pārvaldi vai šā likuma 5.panta septītajā daļā minēto darbību veikšanu;
3) informāciju par fondu, ko pārvaldnieks vēlas pārvaldīt."
31.
72.pantā:
izteikt otrās daļas 2.punktu šādā redakcijā:
"2) fonda dibināšanas valsts nav identificēta kā augsta riska trešā valsts;";
papildināt 3.punktu ar vārdiem "kā arī fonda dibināšanas valsts nav iekļauta sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas".
32.
Papildināt 74.pantu ar 9.1 daļu šādā redakcijā:
"(91) Ja ārvalsts pārvaldnieka dibināšanas valsts vairs neatbilst šā likuma 72.panta otrās daļas 2. vai 3.punktā minētajiem nosacījumiem pēc tam, kad ārvalsts pārvaldnieks ir saņēmis licenci pārvaldnieka darbībai, ārvalsts pārvaldnieks divu gadu laikā veic vajadzīgos pasākumus, lai labotu situāciju attiecībā uz tā pārvaldītajiem fondiem, ņemot vērā ieguldītāju intereses."
33.
Izteikt 81.panta septītās daļas 14.punktu šādā redakcijā:
"14) ārkārtas apstākļos un pēc apspriešanās ar pārvaldnieku pieprasīt aktivizēt vai deaktivizēt parakstīšanās un atpakaļpirkšanas apturēšanu, ja pastāv riski ieguldītāju interešu aizsardzībai vai finanšu stabilitātei, kuru dēļ, balstoties uz saprātīgu un līdzsvarotu priekšstatu, šāda aktivizēšana vai deaktivizēšana ir nepieciešama;".
34.
Izteikt 82.panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
“3) licencēts ārējais pārvaldnieks, kuram ir atļauts veikt šā likuma 5.panta septītās daļas 1. un 2.punktā minētās darbības, — līdz vienam procentam no pārvaldnieka attiecīgās darbības bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 711 euro gadā;”.
35.
85.pantā:
papildināt otro daļu ar 5.punktu šādā redakcijā:
"5) kas paredzēta tiesību aktos nodokļu jomā.";
papildināt devīto daļu pēc vārdiem "centrālajam vērtspapīru depozitārijam" ar vārdiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 909/2014 par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un regulā (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta 1. apakšpunkta izpratnē".
36.
Papildināt 87.pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto, desmito, vienpadsmito, divpadsmito un trīspadsmito daļu šādā redakcijā:
"(6) Ja Latvijas Banka ir izmantojusi šā likuma 81.panta septītās daļas 14.punktā minētās tiesības, tā par to nekavējoties informē pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja pastāv riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(7) Pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcija var pieprasīt Latvijas Bankai īstenot šā likuma 81.panta septītās daļas 14.punktā minētās tiesības, pamatojot pieprasījumu un par to informējot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja pastāv riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(8) Ja Latvijas Banka nepiekrīt izpildīt šā panta septītajā daļā minēto pieprasījumu, tā par to informē pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja Eiropas Sistēmisko risku kolēģija tika informēta par pieprasījumu saskaņā ar šā panta septīto daļu – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, norādot nepiekrišanas iemeslus.
(9) Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir sniegusi atzinumu par tiesību īstenošanu saskaņā ar šā likuma 81.panta septītās daļas 14.punktā minēto, bet Latvijas Banka nerīkojas saskaņā ar to vai neplāno ievērot minēto atzinumu, tā par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, norādot šādas rīcības pamatojumu. Gadījumos, kas rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā fonda ieguldījumu daļu turētāju vai akcionāru, vai arī sabiedrības likumīgajām interesēm.
(10) Pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcija, ja tai ir pamatots iemesls to darīt, var pieprasīt pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijai nekavējoties īstenot šā likuma 81.panta septītajā daļā, izņemot 14.punktā, minētās tiesības, iespējami precīzi norādot pieprasījuma iemeslus un informējot par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv iespējami riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(11) Latvijas Banka par īstenotajām tiesībām un saviem konstatējumiem bez nepamatotas kavēšanās informē pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(12) Ja pārvaldnieks ir saņēmis Latvijas Bankas atļauju par fonda turētājbanku izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja Latvijas Bankai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka turētājbanka veic vai ir veikusi darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka nekavējoties par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un attiecīgās turētājbankas uzraudzības institūciju.
(13) Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde pieprasa, Latvijas Banka bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paskaidrojumus par konkrētiem gadījumiem, kuri rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai rada riskus visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā."
(7) Pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcija var pieprasīt Latvijas Bankai īstenot šā likuma 81.panta septītās daļas 14.punktā minētās tiesības, pamatojot pieprasījumu un par to informējot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja pastāv riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(8) Ja Latvijas Banka nepiekrīt izpildīt šā panta septītajā daļā minēto pieprasījumu, tā par to informē pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un – ja Eiropas Sistēmisko risku kolēģija tika informēta par pieprasījumu saskaņā ar šā panta septīto daļu – arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, norādot nepiekrišanas iemeslus.
(9) Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir sniegusi atzinumu par tiesību īstenošanu saskaņā ar šā likuma 81.panta septītās daļas 14.punktā minēto, bet Latvijas Banka nerīkojas saskaņā ar to vai neplāno ievērot minēto atzinumu, tā par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, norādot šādas rīcības pamatojumu. Gadījumos, kas rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, finanšu tirgu pienācīgai darbībai un integritātei vai visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā, ja vien šāda publicēšana nav pretrunā fonda ieguldījumu daļu turētāju vai akcionāru, vai arī sabiedrības likumīgajām interesēm.
(10) Pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūcija, ja tai ir pamatots iemesls to darīt, var pieprasīt pārvaldnieka izcelsmes dalībvalsts uzraudzības institūcijai nekavējoties īstenot šā likuma 81.panta septītajā daļā, izņemot 14.punktā, minētās tiesības, iespējami precīzi norādot pieprasījuma iemeslus un informējot par to Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv iespējami riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(11) Latvijas Banka par īstenotajām tiesībām un saviem konstatējumiem bez nepamatotas kavēšanās informē pārvaldnieka uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības institūciju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un, ja pastāv potenciāli riski finanšu sistēmas stabilitātei un integritātei, arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.
(12) Ja pārvaldnieks ir saņēmis Latvijas Bankas atļauju par fonda turētājbanku izvēlēties citā dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, un ja Latvijas Bankai ir pamatots iemesls uzskatīt, ka turētājbanka veic vai ir veikusi darbības, kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, Latvijas Banka nekavējoties par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un attiecīgās turētājbankas uzraudzības institūciju.
(13) Ja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde pieprasa, Latvijas Banka bez nepamatotas kavēšanās iesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei paskaidrojumus par konkrētiem gadījumiem, kuri rada nopietnus draudus ieguldītāju aizsardzībai, apdraud finanšu tirgu pienācīgu darbību un integritāti vai rada riskus visas finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei Eiropas Savienībā."
37.
Papildināt pārejas noteikumus ar 25., 26., 27., 28., 29. un 30. punktu šādā redakcijā:
"25. Pārvaldnieka pārvaldē esošs fonds, kas ir iesaistīts aizdevumu izsniegšanā un ir izveidots pirms 2024. gada 15. aprīļa, tiek uzskatīts par atbilstīgu šā likuma 25.1 panta trešajai, ceturtajai, piektajai, sestajai, septītajai, astotajai, devītajai, desmitajai, vienpadsmitajai, divpadsmitajai un deviņpadsmitajai daļai līdz 2029. gada 16. aprīlim.
26. Līdz 2029. gada 16. aprīlim, ja fonda izsniegto aizdevumu pamatsumma vienam atsevišķam aizņēmējam vai fondam ar sviras finansējumu sviras finansējuma apmērs pārsniedz attiecīgi šā likuma 25.1 panta trešajā un piektajā daļā minētos ierobežojumus, pārvaldnieks, kurš pārvalda minētos fondus, nepalielina šo vērtību vai sviras finansējuma apmēru. Ja fonda izsniegto aizdevumu pamatsumma vienam atsevišķam aizņēmējam vai fondam ar sviras finansējumu sviras finansējuma apmērs nepārsniedz attiecīgi šā likuma 25.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētos ierobežojumus, pārvaldnieks, kurš pārvalda minētos fondus, nepalielina šo vērtību vai sviras finansējuma apmēru virs minētajiem ierobežojumiem.
27. Pārvaldnieka darbību attiecībā uz tā pārvaldē esošu fondu, kas ir iesaistīts aizdevumu izsniegšanā, ir izveidots pirms 2024. gada 15. aprīļa un kas nepiesaista papildu kapitālu pēc 2024. gada 15. aprīļa, uzskata par atbilstošu šā likuma 25.1 panta trešajai, ceturtajai, piektajai, sestajai, septītajai, astotajai, devītajai, desmitajai, vienpadsmitajai, divpadsmitajai un deviņpadsmitajai daļai.
28. Neskatoties uz šo pārejas noteikumu 25., 26. un 27. punktā noteikto, pārvaldnieks var izvēlēties ievērot šā likuma 25.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz tā pārvaldē esošu fondu, kas ir iesaistīts aizdevumu izsniegšanā un kas izveidots pirms 2024. gada 15. aprīļa, ja par to ir paziņojis Latvijas Bankai.
29. Ja fonds ir izsniedzis aizdevumus pirms 2024. gada 15. aprīļa, pārvaldnieks var turpināt pārvaldīt šādu fondu, neievērojot šā likuma 25.1 panta pirmajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā, septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā un 58.panta otrās daļas 12.1 punktā noteiktās prasības attiecībā uz minētajiem aizdevumiem.
30. Šā likuma grozījums par 59.panta otrās daļas 3. un 4.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 59.panta otrās daļas 6.punkts, 59.panta 2.1 daļa un grozījums par 59.panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2027. gada 16. aprīlī.”
26. Līdz 2029. gada 16. aprīlim, ja fonda izsniegto aizdevumu pamatsumma vienam atsevišķam aizņēmējam vai fondam ar sviras finansējumu sviras finansējuma apmērs pārsniedz attiecīgi šā likuma 25.1 panta trešajā un piektajā daļā minētos ierobežojumus, pārvaldnieks, kurš pārvalda minētos fondus, nepalielina šo vērtību vai sviras finansējuma apmēru. Ja fonda izsniegto aizdevumu pamatsumma vienam atsevišķam aizņēmējam vai fondam ar sviras finansējumu sviras finansējuma apmērs nepārsniedz attiecīgi šā likuma 25.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā minētos ierobežojumus, pārvaldnieks, kurš pārvalda minētos fondus, nepalielina šo vērtību vai sviras finansējuma apmēru virs minētajiem ierobežojumiem.
27. Pārvaldnieka darbību attiecībā uz tā pārvaldē esošu fondu, kas ir iesaistīts aizdevumu izsniegšanā, ir izveidots pirms 2024. gada 15. aprīļa un kas nepiesaista papildu kapitālu pēc 2024. gada 15. aprīļa, uzskata par atbilstošu šā likuma 25.1 panta trešajai, ceturtajai, piektajai, sestajai, septītajai, astotajai, devītajai, desmitajai, vienpadsmitajai, divpadsmitajai un deviņpadsmitajai daļai.
28. Neskatoties uz šo pārejas noteikumu 25., 26. un 27. punktā noteikto, pārvaldnieks var izvēlēties ievērot šā likuma 25.1 panta trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā, astotajā, devītajā, desmitajā, vienpadsmitajā, divpadsmitajā un deviņpadsmitajā daļā noteiktās prasības attiecībā uz tā pārvaldē esošu fondu, kas ir iesaistīts aizdevumu izsniegšanā un kas izveidots pirms 2024. gada 15. aprīļa, ja par to ir paziņojis Latvijas Bankai.
29. Ja fonds ir izsniedzis aizdevumus pirms 2024. gada 15. aprīļa, pārvaldnieks var turpināt pārvaldīt šādu fondu, neievērojot šā likuma 25.1 panta pirmajā, trīspadsmitajā, četrpadsmitajā, piecpadsmitajā, sešpadsmitajā, septiņpadsmitajā un astoņpadsmitajā daļā un 58.panta otrās daļas 12.1 punktā noteiktās prasības attiecībā uz minētajiem aizdevumiem.
30. Šā likuma grozījums par 59.panta otrās daļas 3. un 4.punkta izteikšanu jaunā redakcijā, 59.panta otrās daļas 6.punkts, 59.panta 2.1 daļa un grozījums par 59.panta piektās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2027. gada 16. aprīlī.”
38.
Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7.punktu šādā redakcijā:
"7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. marta direktīva (ES) 2024/927, ar ko direktīvas 2011/61/ES un 2009/65/EK groza attiecībā uz vienošanos par deleģēšanu, likviditātes riska pārvaldību, uzraudzības pārskatu sniegšanu, depozitāriju un turētājbanku pakalpojumu sniegšanu un aizdevumu izsniegšanu, ko veic alternatīvo ieguldījumu fondi."
Likums stājas spēkā 2026. gada 16. aprīlī.
Ministrs V. Uzvārds