25-TA-55
Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likums
1.
pants.
(1)
Likums nosaka īpašu tiesisko regulējumu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei, kā arī nekustamo īpašumu atsavināšanai (turpmāk – pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveide) Ministru kabineta noteiktajā teritorijā ietilpstošajos nekustamajos īpašumos vai to daļās.
(2)
Izbūve šā likuma izpratnē ir process, kas ietver būvniecību un ar to saistītos darbus, kā arī visus būvniecības uzsākšanai nepieciešamos sagatavošanās darbus, piemēram, zemes kadastrālo uzmērīšanu, attīrīšanu no apauguma (tai skaitā koku ciršanu), cirsto koku izvešanai nepieciešamo ceļu ierīkošanu un uzturēšanu, kā arī citas darbības.
2.
pants.
(1)
Ministru kabinets nosaka pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras, tai skaitā piekļuves izveidei nepieciešamajā teritorijā ietilpstošos nekustamos īpašumus vai to daļas, kā arī tos nekustamos īpašumus, uz kuriem tiek nodibināts servitūts un kuri tiks atsavināti sabiedrības vajadzībām.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētajai teritorijai nosaka nacionālo interešu objekta statusu.
3.
pants.
(1)
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" organizē un nodrošina pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi:
1)
vada un īsteno visus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbus;
2)
veic iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei;
3)
ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Aizsardzības ministrijai pārskatu (ziņojumu) par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu veikšanu.
(2)
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs Aizsardzības ministrijas uzdevumā:
1)
organizē pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei nepieciešamo nekustamo īpašumu vai to daļu atsavināšanu;
2)
organizē pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamos zemes ierīcības un kadastrālās uzmērīšanas darbus;
3)
organizē pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidei nepieciešamo koku un krūmu ciršanu šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijā;
4)
ir tiesīgs valsts aizsardzības vajadzībām atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieka vārdā ierosināt atsavināmās nekustamā īpašuma daļas un atlikušās nekustamā īpašuma daļas kadastrālo uzmērīšanu un nekustamā īpašuma objekta reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ja atsavināmā nekustamā īpašuma īpašnieks nepiekrīt minēto darbību veikšanai vai nav sasniedzams. Strīds par robežu novietojumu nav šķērslis minēto darbību veikšanai. Nekustamā īpašuma īpašnieka pienākums ir nodrošināt piekļuvi nekustamajam īpašumam minēto darbu veikšanai.
(3)
Ja pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu laikā tiek konstatēts, ka pie šo darbu veikšanas vietas nevar piekļūt pa valsts autoceļu vai pašvaldības ceļu, vai šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto teritoriju, valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" sazinās ar citu nekustamo īpašumu īpašniekiem šā likuma 7. pantā noteiktajā kārtībā.
(4)
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram un valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" ir tiesības iesaistīt ekspertus pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides nodrošināšanā.
(5)
Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi var veikt arī Nacionālie bruņotie spēki.
(6)
Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem definē un iesniedz valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" tehniskās specifikācijas izstrādei nepieciešamās lietotāja prasības, kas, ja nepieciešams, ir saskaņotas ar Valsts robežsardzi. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" uzsāk šā panta otrajā daļā minēto pienākumu veikšanu, kad tā ir atzinusi Aizsardzības ministrijas iesniegtās prasības par pietiekamām pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamās infrastruktūras izbūvei.
(7)
Ja pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides procesā uzbūvētās būves atbilstoši normatīvajiem aktiem ir reģistrējamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tad tās neatkarīgi no būvniecības ierosinātāja ir reģistrējamas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un ierakstāmas zemesgrāmatā uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā.
4.
pants.
(1)
Saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 8.1 pantā ietverto regulējumu par labu valstij Aizsardzības ministrijas personā tiek nodibināts servitūts uz citām personām piederošo nekustamo īpašumu vai tā daļu, ja nekustamais īpašums vai tā daļa ir nepieciešama pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanai un infrastruktūras izbūvei.
(2)
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" informē Valsts robežsardzi un Nodrošinājuma valsts aģentūru par pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros veicamo darbu uzsākšanu nekustamajā īpašumā ne vēlāk kā 10 dienas pirms minēto darbu uzsākšanas.
(3)
Būves, kas šajā pantā noteiktajā kārtībā uzbūvētas pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa pabeigšanas, ieraksta zemesgrāmatā vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu uz atsavināto nekustamo īpašumu.
5.
pants.
Uz pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanu un infrastruktūras izbūvi neattiecas būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, kā arī meža apsaimniekošanas, koku ciršanas un vides aizsardzības prasības.
6.
pants.
(1)
Koku un krūmu ciršanas tiesības šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijā ietilpstošā meža zemē un ārpus meža, kā arī īpašuma tiesības uz nocirstajiem kokiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži". Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" veic nocirsto koku atsavināšanu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu. Nocirstos kokus uzskaita kā koksnes produktus.
(2)
Privātpersonām, uz kuru nekustamo īpašumu nodibina servitūtu, apliecinājumi koku ciršanai ir spēkā trīs mēnešus pēc paziņojuma par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām nosūtīšanas. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs 10 dienu laikā informē Valsts meža dienestu par nekustamajiem īpašumiem, kuru īpašniekiem ir nosūtīts minētais paziņojums.
(3)
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sagatavo un iesniedz akciju sabiedrībā "Latvijas valsts meži" darba uzdevumu koku un krūmu ciršanai šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteiktajā teritorijā. Darba uzdevumu izsniedz, kad dabā marķētas (redzamas) cirsmas robežas.
(4)
Valsts meža dienests pēc Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra pieprasījuma izsniedz Meža valsts reģistrā reģistrēto informāciju un dokumentus par privātpersonām piederošiem nekustamajiem īpašumiem, uz kuriem tiek nodibināts servitūts. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram ir tiesības par saviem līdzekļiem organizēt meža inventarizāciju nekustamajos īpašumos, uz kuriem tiek nodibināts servitūts, un īpašnieka vārdā iesniegt datus Valsts meža dienestam, ja īpašnieks nepiekrīt minēto darbību veikšanai vai nav sasniedzams.
7.
pants.
(1)
Ja pie vietas, kur tiek veikti pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamie materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbi, nevar piekļūt no valsts autoceļa vai pašvaldības ceļa, vai pa šā likuma 2. panta pirmajā daļā noteikto teritoriju, tad šo darbu veicējam ir tiesības pārvietoties pa privātpersonām piederošiem ceļiem un citu nekustamo īpašumu teritoriju. Šādā gadījumā valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" rakstveidā informē attiecīgo zemes vienību un inženierbūvju īpašniekus par pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu uzsākšanu ne vēlāk kā 10 dienas pirms minēto darbu uzsākšanas, norādot paredzamo pārvietošanās teritoriju.
(2)
Akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži" ir tiesības veikt koku un krūmu ciršanu citos privātpersonām piederošajos nekustamajos īpašumos, ja tas nepieciešams, lai piekļūtu pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanas vietai. Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", informējot nekustamā īpašuma īpašniekus saskaņā ar šā panta pirmo daļu, noskaidro, vai attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieks vēlas paturēt koksnes produktus savā īpašumā. Ja nekustamā īpašuma īpašnieks 10 dienu laikā rakstveidā izteicis valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, tie nododami nekustamā īpašuma īpašniekam. Ja minētajā termiņā nekustamā īpašuma īpašnieks nav izteicis vēlmi paturēt koksnes produktus savā īpašumā, īpašuma tiesības uz attiecīgajā nekustamajā īpašumā nocirstajiem kokiem ir akciju sabiedrībai "Latvijas valsts meži", kas tos atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 2. panta trešo daļu, savukārt nekustamā īpašuma īpašniekam atlīdzina nocirsto koku vērtību.
(3)
Aizliegts ar jebkādām darbībām traucēt pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanu un šo darbu veicējus, kā arī bojāt vai pārvietot pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu īstenošanas ietvaros izbūvēto infrastruktūru un izvietotos materiāltehniskos līdzekļus bez to īpašnieku atļaujas.
(4)
Pretmobilitātes un mobilitātes pasākumu ietvaros veikto darbu veicējs fiksē nekustamā īpašuma vai ceļa faktisko situāciju pirms un pēc piekļuvei nepieciešamo darbu veikšanas. Pēc pretmobilitātes un mobilitātes pasākumiem nepieciešamo materiāltehnisko līdzekļu izvietošanas un infrastruktūras izbūves darbu veikšanas tiek sakārtotas privātpersonu īpašumā esošās zemes platības, kas tika izmantotas, lai piekļūtu minēto darbu veikšanas vietām. Šo nekustamo īpašumu vai ceļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem minēto darbu veikšanas laikā nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti saskaņā ar Civillikumu.
8.
pants.
Valsts un pašvaldību institūcijas iesniegumus un jautājumus, kas saistīti ar pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi un ar to saistīto darbu nodrošināšanu un veikšanu, izskata un lēmumus pieņem prioritārā kārtībā, ja tas iespējams.
9.
pants.
Lai nodrošinātu pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveidi, visus nepieciešamos darbus (projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi), darbu veikšanai nepieciešamos materiālus, iekārtas un tehnisko nodrošinājumu iegādājas, nepiemērojot publisko iepirkumu regulējumu.
10.
pants.
Aizsardzības ministrija veic pretmobilitātes un mobilitātes infrastruktūras izveides pārraudzību un tehnisko specifikāciju saskaņošanu.
Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Aizsardzības ministrs A. Sprūds