Likumprojekts

23-TA-1451
Transporta enerģijas likums
1.
pants.
Likumā lietotie termini
(1)
Likumā lietoti šādi termini:
1)
atbalsta shēma – instruments vai mehānisms, ko piemēro komercdarbības atbalsta ietvaros, lai veicinātu atjaunīgās enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai iegādes apjomu (cita starpā enerģijas ražotājiem nosakot pienākumu nodrošināt, ka konkrēta saražotās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija, enerģijas piegādātājiem – nodrošināt, ka konkrēta piegādātās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija, vai enerģijas patērētājiem – nodrošināt, ka konkrēta patērētās enerģijas daļa ir atjaunīgā enerģija), kā arī izmantojot citus veidus, tai skaitā (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, nodokļu atbrīvojumus vai atvieglojumus, tiešo cenu atbalstu, regulētos tarifus, mainīgās vai fiksētās piemaksas un "zaļo sertifikāciju";
2)
atjaunīgā elektroenerģija – no atjaunīgiem energoresursiem ražota elektroenerģija, kas tiek izmantota Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra regulā (EK) 1099/2008 par enerģētikas statistiku definētajā transporta sektorā (turpmāk – transporta sektors);
3)
atjaunīgā enerģija – no nefosiliem atjaunīgiem energoresursiem ražota enerģija;
4)
atjaunīgie energoresursi – tādi nefosilas izcelsmes energoresursi kā:
a)
vēja enerģija,
b)
saules enerģija,
c)
ģeotermālā enerģija (zemes dzīļu siltuma enerģija),
d)
hidrotermālā enerģija (siltumenerģija, kas atrodas virszemes ūdeņos vai pazemes ūdeņos),
e)
osmozes enerģija (enerģija, ko dabiski rada sāls koncentrācijas atšķirība starp diviem šķidrumiem, parasti starp saldūdeni un sālsūdeni),
f)
apkārtējās vides enerģija (dabā sastopama siltumenerģija, siltumenerģija, kas uzkrājas gaisā, un norobežotā vidē uzkrāta enerģija, ko var uzkrāt apkārtējā gaisā (izņemot izplūdes gāzes no stacionāra avota), virszemes ūdeņos vai notekūdeņos),
g)
plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija,
h)
hidroenerģija,
i)
ķīmiskās sintēzes procesā iegūta nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela,
j)
biometāns (no atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas stacijas gāzes vai citas biogāzes iegūts biomasas kurināmais, kura sastāvā ir vismaz 90 procentu (masas procenti) no biomasas ražota metāna),
k)
biomasa (arī atkritumu biomasas frakcija),
l)
notekūdeņu organiskās vielas;
5)
atlikumi – materiāls, kas nav ražošanas procesā tieši iegūts vēlamais galaprodukts. Atlikumu ieguve nav ražošanas procesa pamatmērķis, un process nav apzināti modificēts to ražošanai;
6)
biodegviela – šķidrā degviela, ko izmanto transporta sektorā un iegūst no biomasas;
7)
biogāze – no biomasas ražota gāzveida degviela, tai skaitā atkritumu poligonu gāze un notekūdeņu gāze;
8)
biomasa – lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru (arī zvejniecības un akvakultūras) produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tai skaitā, augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī ražošanas un sadzīves atkritumu bioloģiski noārdāmā frakcija;
9)
biomasas degviela – gāzveida degviela, tai skaitā biogāze, kas saražota no biomasas;
10)
biometāns – biomasas degviela, kuras sastāvā ir vismaz 90 procentu (masas procenti) no biomasas ražota metāna;
11)
brīvprātīgā shēma – organizācija, kas apliecina biodegvielu, biomasas degvielu, biogāzes, pārstrādātā oglekļa degvielu vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par minētās brīvprātīgās shēmas atbilstību tās ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;
12)
degviela – naftas izcelsmes degviela (ieskaitot maisījumus ar biodegvielu) vai cita fosila šķidra vai gāzveida viela, ko var izmantot kā transporta enerģiju;
13)
degvielas piegādātājs – komersants, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:
a)
realizē transporta enerģiju patēriņam transportā Latvijā, ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) darbībām ar naftas produktiem vai dabasgāzi, ir dabasgāzes tirgotājs, maksā akcīzes nodokli par naftas produktiem, dabasgāzi, kas tiek izmantota par degvielu, vai citiem produktiem, kas tiek realizēti vai paredzēti realizācijai, izmantoti vai paredzēti izmantošanai par degvielu,
b)
realizē patēriņam transportā Latvijā tādus produktus, kas nav apliekami ar akcīzes nodokli saskaņā ar likuma "Par akcīzes nodokli" 5. panta ceturto daļu;
14)
lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības atlikumi – atlikumi, ko tiešā veidā rada lauksaimniecības, akvakultūras, zivsaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, neietverot atlikumus, kas radušies saistītajās nozarēs vai pārstrādē;
15)
lignocelulozes materiāls – materiāls, ko veido lignīns, celuloze un hemiceluloze (piemēram, mežos iegūta biomasa, enerģētiskās kokaugu kultūras un uz koksnes resursiem balstītu nozaru atlikumi un atkritumi);
16)
nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela – šķidrā vai gāzveida degviela, kuras enerģijas saturu veido tādi atjaunīgie energoresursi, kas nav biomasa;
17)
pārstrādātā oglekļa degviela – šķidra vai gāzveida degviela, ko ražo no fosilas izcelsmes šķidro vai cieto atkritumu plūsmām, kas nav piemērotas materiālu reģenerācijai saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvajos aktos noteikto atkritumu apsaimniekošanas darbību prioritāro secību, vai no atkritumu apstrādes fosilas izcelsmes gāzes un atgāzes, kas nenovēršami un netīši rodas ražošanas procesā no rūpnieciskām iekārtām;
18)
pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugi – kultūraugi ar augstu cietes saturu, cukura kultūraugi un eļļas kultūraugi, ko audzē lauksaimniecības zemē kā galvenos kultūraugus (izņemot atlikumus, atkritumus, lignocelulozes materiālus) vai starpposma kultūraugus (piemēram, starpkultūras un virsaugi), ar noteikumu, ka šādu starpposma kultūraugu izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes platībām;
19)
saspiestā dabasgāze – dabasgāze, kas saspiesta līdz apjomam, kas ir mazāks par 1 procentu no tilpuma, un kas paredzēta motoriem vai dzinējiem un ietilpst Padomes 1987. gada 23. jūlija regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu noteiktās kombinētās nomenklatūras kodu 2711 preču pozīcijā;
20)
sašķidrinātā dabasgāze – dabasgāze, kas atdzesēta šķidrā veidā, paredzēta motoriem vai dzinējiem un ietilpst Padomes 1987. gada 23. jūlija regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu noteiktās kombinētās nomenklatūras kodu 2711 preču pozīcijā;
21)
sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punkts – sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes iekārta, kas sastāv no fiksēta vai pārvietojama aprīkojuma, atkrastes iekārtas vai citas sistēmas;
22)
transporta enerģija – prece ar noteiktu vērtību, kuras nesēji ir degviela, alternatīvā degviela vai cita viela vai produkts, ar ko nodrošina jebkāda veida transportlīdzekļa kustību un tajā uzstādīto iekārtu vai agregātu darbību.
(2)
Šajā likumā lietotie termini "alternatīvā degviela", "elektrotransportlīdzeklis", "lieljaudas uzlādes punkts", "pilsētas mezgls", "sašķidrināts biometāns", "uzlādes punkts", "uzlādes punkta operators" un "uzpildes punkts" atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ direktīvu 2014/94/ES (turpmāk – regula 2023/1804) 2. pantā lietotajiem terminiem.
(3)
Šajā likumā termins "atkritumi" lietots Atkritumu apsaimniekošanas likuma izpratnē (izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas, lai tās uzskatītu par atkritumiem).
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir veicināt cilvēku veselībai un apkārtējai videi drošu transporta enerģijas apriti, veicināt atjaunīgās enerģijas izmantošanu transportā un veicināt atjaunīgās enerģijas piedāvājumu un pieprasījumu tirgū, kā arī nodrošināt alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību un sabiedrības informētību par pieejamiem un izmantojamiem transporta enerģijas veidiem, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un veicinātu siltumnīcefekta gāzu emisiju un gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums nosaka transporta enerģijas aprites un infrastruktūras attīstības nosacījumus, transporta enerģijas kvalitātes un tās atbilstības novērtēšanas prasības, kā arī uzraudzības kārtību.
4.
pants.
Transporta enerģijas kvalitāte un atbilstības novērtēšana
(1)
Latvijas Republikas teritorijā atļauts realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām un rādītājiem un kurai ir pievienots šā panta trešajā daļā minētais dokuments, kas apliecina šīs transporta enerģijas atbilstību kvalitātes prasībām un rādītājiem.
(2)
Degvielas piegādātājs ir atbildīgs par šā panta pirmajā daļā minēto rādītāju un prasību ievērošanu.
(3)
Transporta enerģijas atbilstību normatīvajos aktos minētajām kvalitātes prasībām un rādītājiem apliecina ar vienu no šādiem dokumentiem:
1)
ar atbilstības sertifikātu, ko, pamatojoties uz akreditētas testēšanas laboratorijas testēšanas pārskatiem, izdod atbilstības novērtēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija;
2)
ja transporta enerģija ražota Eiropas Savienībā, – ar atbilstības apliecinājumu, kam pievienots akreditētas testēšanas laboratorijas transporta enerģijas testēšanas pārskats par attiecīgo transporta enerģijas partiju.
(4)
Transporta enerģijas kvalitātes atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām apliecina:
1)
kad transporta enerģija tiek ievesta Latvijas teritorijā, izņemot gadījumu, ja tai tiek piemērota pagaidu uzglabāšana, muitas procedūra "tranzīts" vai uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā;
2)
kad transporta enerģija no akcīzes preču noliktavas tiek realizēta patēriņam transporta sektorā, izņemot gadījumu, ja no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestā transporta enerģija akcīzes preču noliktavā tiek uzglabāta atsevišķā glabātavā.
(5)
Atbilstības sertifikāti, atbilstības apliecinājumi vai to kopijas, kā arī citi ar transporta enerģijas kvalitātes apliecināšanu saistītie dokumenti jāuzglabā vismaz piecus gadus.
(6)
Ministru kabineta noteiktajai institūcijai, kas nodrošina enerģētikas politikas administrēšanu (turpmāk – Ministru kabineta noteiktā institūcija), ir tiesības ņemt transporta enerģijas paraugus bez maksas.
(7)
Ja Ministru kabineta noteiktā institūcija konstatē transporta enerģijas neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajām transporta enerģijas kvalitātes prasībām un rādītājiem, tā pieprasa degvielas piegādātājam noteiktā termiņā veikt normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktās korektīvās darbības un pasākumus, lai transporta enerģija atbilstu noteiktajām kvalitātes prasībām un rādītājiem.
(8)
Ja degvielas piegādātājs noteiktajā termiņā labprātīgi neveic atbilstošas korektīvās darbības, lai nodrošinātu transporta enerģijas atbilstību noteiktajām prasībām, Ministru kabineta noteiktā institūcija ir tiesīga pieņemt lēmumu par korektīvajām darbībām, tostarp uzliekot liegumu realizēt transporta enerģiju.
(9)
Transporta enerģiju, kas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām kvalitātes prasībām, degvielas piegādātājs atdod personai, no kuras transporta enerģija ir iegādāta, vai pārstrādā, vai iznīcina.
(10)
Izdevumus, kas saistīti ar transporta enerģijas kvalitātes atbilstības novērtēšanu, tai skaitā ar prasībām neatbilstošas transporta enerģijas glabāšanu, transportēšanu vai atdošanu personai, no kuras transporta enerģija ir iegādāta, kā arī ar pārstrādāšanu vai iznīcināšanu, sedz degvielas piegādātājs.
(11)
Šajā pantā iekļautos nosacījumus neattiecina uz transportlīdzekļos izmantoto elektroenerģiju.
(12)
Ministru kabinets nosaka:
1)
transporta enerģijas kvalitātes rādītājus, prasības tirgū piedāvātajai transporta enerģijai, kā arī transporta enerģijas ražošanas, pārstrādes, pārvietošanas, realizēšanas un atbilstības nodrošināšanas prasības;
2)
transporta enerģijas tirgus uzraudzības nacionālās sistēmas darbības nosacījumus;
3)
noteiktajām kvalitātes prasībām neatbilstošas transporta enerģijas atdošanas, pārstrādes vai iznīcināšanas procedūru un prasības neatbilstošas transporta enerģijas pārstrādei vai iznīcināšanai, kā arī kritērijus, pēc kuriem Ministru kabineta noteiktā institūcija nosaka kvalitātes prasībām neatbilstošas transporta enerģijas atdošanu, pārstrādi vai iznīcināšanu;
4)
šā panta sestajā daļā minēto bezmaksas paraugu ņemšanas un noformēšanas procedūru.
5.
pants.
Alternatīvās degvielas infrastruktūra
(1)
Satiksmes ministrija sadarbībā ar Klimata un enerģētikas ministriju, Ekonomikas ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un attiecīgajām pašvaldībām, ievērojot regulas 2023/1804 14. panta 1. un 11. punktu, izstrādā attīstības plānošanas dokumentu, lai veicinātu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un attīstību, un, īstenojot tajā noteiktos pasākumus, nodrošina, ka:
1)
Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā, nepārsniedzot 3 km attālumu, un pilsētas mezglā tiek uzstādīti jauni lieljaudas uzlādes punkti lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādei;
2)
Eiropas transporta tīkla valsts autoceļos vai to tiešā tuvumā, nepārsniedzot 3 km attālumu, un pilsētas mezglā tiek izveidoti publiski pieejami nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un sašķidrināta biometāna uzpildes punkti lielas noslodzes transportlīdzekļu uzpildei;
3)
tiek sasniegti regulas 2023/1804 3. panta 4. punktā, 4. panta 1. punktā, 6. panta 1. punktā un 8. pantā noteiktie mērķrādītāji.
(2)
Komersants, būvējot jaunu publiski pieejamu degvielas uzpildes staciju un pārbūvējot vai renovējot esošu publiski pieejamu degvielas uzpildes staciju, kā arī esošajās publiski pieejamās degvielas uzpildes stacijās līdz 2030. gada 31. decembrim nodrošina vismaz vienu uzlādes punktu vai alternatīvās degvielas uzpildes punktu atbilstoši tehniskajām iespējām, izmaksu efektivitātei un ieguldījumu rentabilitātei, ņemot vērā, ka, ja degvielas uzpildes stacijas atrodas pie Eiropas transporta tīkla valsts autoceļiem, jāparedz vismaz viens lieljaudas uzlādes punkts.
(3)
Ministru kabineta noteiktā institūcija var uzlikt pienākumu noteiktā termiņā novērst konstatētās neatbilstības šā panta ​otrajā daļā noteiktā pienākuma izpildē.
(4)
Publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta operators datus par attiecīgā punkta darbības uzsākšanu vai pārtraukšanu sniedz Ministru kabineta noteiktajai institūcijai, kas veic regulas 2023/1804 20. panta 1. punktā noteiktās identifikācijas reģistrācijas organizācijas funkcijas.
(5)
Šā panta ceturtajā daļā minētā institūcija var uzlikt pienākumu noteiktā termiņā novērst konstatētās neatbilstības šā panta ceturtajā daļā minētā pienākuma izpildē.
(6)
Ministru kabinets nosaka:
1)
prasības publiski pieejamiem uzlādes punktiem, publiski pieejamiem alternatīvās degvielas uzpildes punktiem, sašķidrinātās dabasgāzes uzpildes punktiem un krasta elektroapgādes punktiem, to uzstādīšanas un ekspluatācijas prasības, kā arī krasta elektropadeves iekārtu tehniskās specifikācijas;
2)
kritērijus un nosacījumus publiski pieejama uzlādes punkta vai alternatīvās degvielas uzpildes punkta izveidei degvielas uzpildes stacijās;
3)
šā panta ​otrajā daļā minētā pienākuma izpildes ziņošanas kārtību, tai skaitā ziņošanas biežumu, veidu un aptvērumu;
4)
institūciju, kas uzrauga šā panta ​otrajā daļā noteiktā pienākuma izpildi un uzraudzības kārtību;
5)
iestādi, kas veic regulas 2023/1804 20. panta 1. punktā noteiktās identifikācijas reģistrācijas organizācijas funkcijas un nodrošina uzlādes punktu operatoru, uzlādes punktu un e-mobilitātes pakalpojuma sniedzēju reģistrāciju, tostarp piešķirot identifikatorus ar valsts kodu un nosakot identifikatoru sastāvu;
6)
kārtību, kādā veicama uzlādes punktu operatoru, uzlādes punktu un e-mobilitātes pakalpojuma sniedzēju reģistrācija, tostarp identifikatoru sastāva noteikšana, piešķiršana un pārvaldība, kā arī kārtību un veidu, kādā minētā informācija tiek publiskota.
6.
pants.
Nosacījumi valstspilsētu pašvaldību teritorijās izmantotajiem transportlīdzekļiem
(1)
Normatīvajos aktos par administratīvajām teritorijām un apdzīvotajām vietām minēto valstspilsētu pašvaldību teritorijās nodrošina, ka:
1)
valstspilsētu sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotajā transporta enerģijas apjomā vismaz 30 procentu ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija, vai atjaunīgā enerģija un elektroenerģija;
2)
valstspilsētu pašvaldību transportlīdzekļos izmantotajā transporta enerģijas apjomā vismaz 30 procentu ir atjaunīgā enerģija vai elektroenerģija, vai atjaunīgā enerģija un elektroenerģija. Šajā apjomā neieskaita šīs​ daļas 1. punktā minētajos transportlīdzekļos izmantoto transporta enerģiju. Transporta enerģiju, kas izmantota transportlīdzekļos, ko izmanto operatīvo darbību veikšanai un meklēšanas, glābšanas un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas procesā, ieskaita pēc izvēles.
(2)
Valstspilsētu pašvaldības reizi divos gados ziņo Ministru kabineta noteiktajai institūcijai par šā panta pirmajā daļā minēto pienākumu izpildes progresu, sniedzot informāciju par:
1)
atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru sabiedriskajos transportlīdzekļos izmantotajā transporta enerģijas apjomā;
2)
atjaunīgās enerģijas un elektroenerģijas īpatsvaru valstspilsētu pašvaldību transportlīdzekļos izmantotajā transporta enerģijas apjomā.
(3)
Ja valstspilsēta kā teritoriālā iedalījuma vienība ietilpst kādā novadā, šajā pantā noteiktos valstspilsētu pašvaldību uzdevumus īsteno attiecīgā novada pašvaldība.
(4)
Šā panta ​pirmajā daļā minētie pienākumi nav piemērojami, ja tiek izsludināta valsts enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē atbilstoši Enerģētikas likumam, dabas katastrofu vai antropogēno katastrofu gadījumā atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam vai iekšējo un ārējo valsts apdraudējumu gadījumā atbilstoši Nacionālās drošības likumam.
7.
pants.
Patērētājiem sniedzamā informācija
(1)
Publiski pieejama uzlādes punkta operators savā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē publicē informāciju par publiski pieejamā uzlādes punkta ģeogrāfisko izvietojumu, reāllaika pieejamību un vēsturisko un reāllaika uzlādes informāciju.
(2)
Publiski pieejamā parastas jaudas uzlādes punktā un lieljaudas uzlādes punktā nodrošina skaidri saprotamu un pārskatāmu informāciju par uzlādes punkta statusu (brīvs, notiek uzlāde vai nedarbojas), kā arī par uzlādes laikā patērēto laiku un elektroenerģijas daudzumu. Minēto informāciju sniedz, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus (tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē).
(3)
Publiski pieejamā uzlādes punktā un publiski pieejamā uzpildes punktā norāda informāciju par tajos pieejamiem alternatīvās degvielas veidiem vai norāda iespēju, kā minēto informāciju var saņemt elektroniski. Ja publiski pieejama uzlādes punkta vai publiski pieejama uzpildes punkta operatoram ir alternatīvās degvielas izcelsmi pamatojošie dokumenti, norāda arī informāciju par publiski pieejamā uzlādes punktā vai publiski pieejamā uzpildes punktā pieejamās alternatīvās degvielas izcelsmi. Informāciju izvieto uz uzpildes punkta sūkņiem vai to sprauslām, uzlādes pieslēgumiem, uzlādes vai uzpildes iekārtas sistēmām vai norāda iespēju, kā minēto informāciju var saņemt elektroniski.
(4)
Pie publiski pieejamas uzlādes vai publiski pieejamas uzpildes iekārtas vai iekārtu sistēmas piestiprina viegli pamanāmu un skaidri saprotamu attiecīgi uzlādes vai uzpildes procesa instrukciju vai norāda iespēju, kā minēto informāciju var saņemt elektroniski.
(5)
Ja degvielas uzpildes stacijā patēriņam tiek realizēti vairāki degvielu veidi, no kuriem vismaz viens ir alternatīvās degvielas veids, publiski pieejamā uzpildes punktā norāda cenas salīdzināmās vienībās, nemaldinot lietotājus un neradot tiem neskaidrības. Minēto informāciju, ja tas ir tehniski iespējams, var sniegt, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumus (tai skaitā tiešsaistes režīmā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē).
(6)
Ministru kabinets nosaka:
1)
uz publiski pieejamo uzpildes punktu, publiski pieejamo uzlādes punktu vai citu publiski pieejamo transporta enerģijas tirdzniecības vietu attiecināmās prasības patērētāju informēšanai par transporta enerģijas veidu, sastāvu, īpašībām un salīdzināmajām cenām;
2)
kārtību, kādā komersanti, kas realizē noteikta veida transporta enerģiju tās galapatērētājiem (degvielas piegādātāji, elektroenerģijas tirgotāji, kas realizē elektroenerģiju tās uzlādei elektrotransportlīdzekļos, un komersanti, kas realizē dabasgāzi (saspiesto dabasgāzi vai sašķidrināto dabasgāzi) vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu), energoresursu informācijas sistēmā sniedz informāciju par transporta enerģijas mazumtirdzniecības cenām;
3)
salīdzināmo transporta enerģijas cenu aprēķināšanas kārtību.
8.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums
(1)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma ietvaros degvielas piegādātājs nodrošina, ka tā konkrētajā kalendāra gadā visu veidu transportā realizētās atjaunīgās transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma apjoms salīdzinājumā ar konkrētā gada bāzlīniju (tā visu veidu transportā realizētā transporta enerģijas apjoma reizinājums ar fosilo degvielu komparatoru) sasniedz vismaz šādu īpatsvaru:
1)
no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim – vismaz 6 procenti;
2)
no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim – vismaz 8 procenti;
3)
no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim – vismaz 10 procentu;
4)
no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim – vismaz 13 procentu;
5)
no 2030. gada 1. janvāra un turpmāk katru gadu – vismaz 16 procentu.
(2)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma ietvaros degvielas piegādātājs šajā pantā noteikto pienākumu var izpildīt, patēriņam transporta sektorā realizējot:
1)
biodegvielu vai biogāzi (biometānu), kas nav ražota no šā likuma ​pielikumā minētajām izejvielām un ir ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, ņemot vērā arī to biogāzes (biometāna) apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;
2)
biodegvielu vai biogāzi (biometānu), kas nav ražota no šā likuma ​pielikumā minētajām izejvielām un nav ražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, ņemot vērā arī to biogāzes (biometāna) apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;
3)
biodegvielu vai biogāzi (biometānu), kas ir ražota no šā likuma ​pielikuma B daļā minētajām izejvielām, ņemot vērā arī to biogāzes (biometāna) apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;
4)
biodegvielu, kas ražota no šā likuma ​pielikuma A daļā minētajām izejvielām (turpmāk – modernā biodegviela), ja šīs biodegvielas atbilstība modernās biodegvielas kritērijiem ir attiecīgi pamatota, vai biogāzi (biometānu), kas ražota no šā likuma ​pielikuma A daļā minētajām izejvielām (turpmāk – modernā biogāze), ja šīs biogāzes (biometāna) atbilstība modernās biogāzes kritērijiem un tās izcelsme ir attiecīgi pamatota, ņemot vērā arī to biogāzes (biometāna) apjomu, kas ievadīts Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā;
5)
nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu, arī tad, ja to izmanto kā starpproduktu:
a)
degvielas ražošanā,
b)
biodegvielu ražošanā, ja nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas izmantošanā nodrošinātais siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums nav jau ieskaitīts saražotās biodegvielas siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma aprēķinā;
6)
pārstrādātā oglekļa degvielu;
7)
atjaunīgo elektroenerģiju.
(3)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākumu degvielas piegādātājs izpilda, ievērojot šādus nosacījumus:
1)
šā panta ​otrās daļas 1. punktā minēto biodegvielu un biogāzi (biometānu) pienākuma izpildei var ņemt vērā ne vairāk kā 4,2 procentu apjomā no kopējā konkrētā degvielas piegādātāja transporta sektorā realizētā transporta enerģijas apjoma;
2)
šā panta ​otrās daļas 3. punktā minēto biodegvielu un biogāzi (biometānu) pienākuma izpildei var ņemt vērā ne vairāk kā 1,7 procentu apjomā no kopējā konkrētā degvielas piegādātāja transporta sektorā realizētā transporta enerģijas apjoma;
3)
pienākuma izpildei var izmantot arī to atjaunīgās elektroenerģijas apjomu, ko komersants, kas nav degvielas piegādātājs, kā transporta enerģiju ir piegādājis patēriņam transporta sektorā Latvijas Republikā, ja tiek attiecīgi pamatots, ka minētā elektroenerģija ir izmantota uzlādei elektrotransportlīdzekļos;
4)
vienību apmaiņas mehānisma ietvaros pienākuma izpildei var izmantot arī to biogāzes (biometāna) vai modernās biogāzes (biometāna), nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un pārstrādātā oglekļa degvielas apjomu, ko komersants, kas nav degvielas piegādātājs, kā transporta enerģiju ir realizējis patēriņam transporta sektorā vai ir izmantojis paša vajadzībām, ja:
a)
ir attiecīgi pamatots, ka minētais transporta enerģijas apjoms ir izmantots transporta sektorā,
b)
ir attiecīgi pamatota biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas izcelsme (īpaši tad, ja minēto veidu transporta enerģija ievadīta Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā),
c)
ir pamatots, ka minētais transporta enerģijas apjoms jau nav ticis izmantots Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā;
5)
degvielas piegādātājs pienākumu var izpildīt, šā panta otrajā daļā minētos transporta enerģijas veidus realizējot arī gaisa kuģiem un jūras kuģiem;
6)
aprēķinot kopējo realizēto transporta enerģijas apjomu, jūras kuģiem piegādātās transporta enerģijas daudzums nevar pārsniegt 13 procentus no kopējā realizētā transporta enerģijas apjoma;
7)
pienākuma izpildes pārsniegumu vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var nodot citam degvielas piegādātājam, kurš to var izmantot sava siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildei.
(4)
Degvielas piegādātājs siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildei transporta sektorā var izmantot tikai tādu šā panta ​otrās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā minēto transporta enerģiju, kas atbilst šā likuma 10. pantā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.
(5)
Degvielas piegādātājs siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma ietvaros patēriņam transporta sektorā nevar izmantot biodegvielu, biomasas degvielu vai biogāzi (biometānu), kas saražota no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, kuriem ir augsts netiešas zemes izmantošanas maiņas risks un novērota ievērojama ražošanas platības izplešanās zemes platībās ar augstu oglekļa koncentrāciju.
(6)
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākums neattiecas uz tādu degvielas piegādātāju, kas patēriņam transportā realizē tikai alternatīvās degvielas, un uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra regulas (ES) 2023/2405 par vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanu ilgtspējīgam gaisa transportam 3. panta 19. punktā minēto aviācijas degvielas piegādātāju (turpmāk – aviācijas degvielas piegādātājs), kas patēriņam transportā realizē tikai aviācijas degvielu.
(7)
Ministru kabinets nosaka:
1)
siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes aprēķina nosacījumus;
2)
šā panta pirmajā daļā minētās bāzlīnijas aprēķina nosacījumus, tostarp fosilo degvielu komparatoru;
3)
kārtību, kādā šā panta trešās daļas nosacījumu izpildi ņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas aprēķinā;
4)
vienību apmaiņas mehānisma darbības un tā izmantošanas nosacījumus;
5)
nosacījumus un kārtību, kādā degvielas piegādātājs pamato, ka patēriņam transporta sektorā realizējamā modernā biogāze (biometāns) ir iegūta no šā likuma pielikumā minētajām izejvielām, kā arī nosacījumus un kārtību, kādā pamato modernās biogāzes izcelsmi.
9.
pants.
Transporta enerģijas modernizēšanas pienākums
(1)
Transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma ietvaros degvielas piegādātājs nodrošina, ka tā patēriņam transporta sektorā realizētais moderno biodegvielu, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvars kopējā realizētā transporta enerģijas apjomā ir vismaz šādā apjomā:
1)
no 2026. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 1,5 enerģijas procenti;
2)
no 2027. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 2,5 enerģijas procenti;
3)
no 2028. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 3,5 enerģijas procenti;
4)
no 2029. gada 1. janvāra līdz 2029. gada 31. decembrim – ne mazāk kā 4,5 enerģijas procenti;
5)
no 2030. gada 1. janvāra un turpmāk katru gadu – vismaz 5,5 enerģijas procenti, kur vismaz vienu procentpunktu veido nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu apjoms.
(2)
Degvielas piegādātājs šā panta pirmajā daļā noteikto pienākumu var izpildīt, patēriņam transporta sektorā realizējot šā likuma 8. panta ​otrās daļas 4. un 5. ​punktā minētos transporta enerģijas veidus.
(3)
Degvielas piegādātājs šā panta ​pirmajā daļā noteikto pienākumu izpilda, ievērojot šādus nosacījumus:
1)
moderno biodegvielu, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu enerģētiskā vērtība pienākuma izpildes apjomā tiek ieskaitīta divas reizes lielākā apjomā;
2)
izmantošanai gaisa kuģos vai jūras kuģos piegādāto moderno biodegvielu un modernās biogāzes (biometāna) enerģētiskā vērtība pienākuma izpildes apjomā tiek ieskaitīta 2,4 reizes lielākā apjomā;
3)
izmantošanai gaisa kuģos vai jūras kuģos piegādāto nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu enerģētiskā vērtība pienākuma izpildes apjomā tiek ieskaitīta trīs reizes lielākā apjomā;
4)
aprēķinot kopējo realizēto transporta enerģijas apjomu moderno biodegvielu un modernās biogāzes (biometāna) īpatsvara aprēķinam, neņem vērā degvielas piegādātāja patēriņam transporta sektorā realizēto elektroenerģijas vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas apjomu;
5)
aprēķinot kopējo realizēto transporta enerģijas apjomu, jūras kuģiem piegādātās transporta enerģijas daudzums nevar pārsniegt 13 procentus no kopējā realizētā transporta enerģijas apjoma;
6)
vienību apmaiņas mehānisma ietvaros pienākuma izpildei var izmantot arī to modernās biogāzes (biometāna) vai nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu apjomu, ko komersants, kas nav degvielas piegādātājs, kā transporta enerģiju ir realizējis patēriņam transporta sektorā vai izmantojis paša vajadzībām, ja:
a)
ir attiecīgi pamatots, ka minētais transporta enerģijas apjoms ir izmantots transporta sektorā,
b)
ir attiecīgi pamatota minēto transporta enerģijas veidu izcelsme (īpaši tad, ja minēto veidu transporta enerģija ievadīta Latvijas dabasgāzes sadales vai pārvades sistēmā),
c)
ir pamatots, ka minētais transporta enerģijas apjoms jau nav ticis izmantots Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā;
7)
pienākuma izpildes pārsniegumu vienību apmaiņas mehānisma ietvaros var nodot citam degvielas piegādātājam, kurš to var izmantot sava transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildei.
(4)
Transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildei degvielas piegādātājs patēriņam transporta sektorā var realizēt tikai tādu transporta enerģiju, kas atbilst šā likuma 10. pantā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu kritērijiem.
(5)
Transporta enerģijas modernizēšanas pienākums neattiecas uz tādu degvielas piegādātāju, kas patēriņam transportā realizē tikai elektroenerģiju, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu vai cita veida alternatīvo degvielu, un uz aviācijas degvielas piegādātāju, kas patēriņam transportā realizē tikai aviācijas degvielu.
(6)
Ministru kabineta nosaka:
1)
nosacījumus moderno biodegvielu, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu īpatsvara aprēķināšanai kopējā realizētajā transporta enerģijas apjomā;
2)
 kārtību, kādā šā panta ​trešās daļas nosacījumu izpildi ņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas aprēķinā;
3)
vienību apmaiņas mehānisma darbības un tā izmantošanas nosacījumus;
4)
no šā likuma ​pielikumā minētajām izejvielām iegūtu moderno biodegvielu un modernās biogāzes (biometāna) sarakstu.
10.
pants.
Atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un tās apliecināšana
(1)
Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī ražotām, ievestām vai importētām biodegvielām, biomasas degvielām, biogāzei, biometānam, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām degvielām vai pārstrādātā oglekļa degvielām ir jāatbilst ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas tiek piemēroti neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes.
(2)
Latvijas Republikā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī ražotām, ievestām vai importētām biodegvielām, biomasas degvielām un biogāzei un biometānam, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, kā arī no atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, biomasas degvielās vai biogāzē un biometānā, ir jāatbilst tikai siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, kas tiek piemēroti neatkarīgi no ģeogrāfiskās izcelsmes.
(3)
Biodegvielas, biomasas degvielas, biogāzes (biometāna), nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas un pārstrādātā oglekļa degvielas atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem (ja attiecināms) apliecina vienā no šādiem veidiem:
1)
brīvprātīgās shēmas ietvaros;
2)
citas Eiropas Savienības dalībvalsts izveidotas nacionālās shēmas ietvaros.
(4)
Lai pamatotu, ka visā piegādes ķēdē – no izejvielu iegūšanas līdz šā panta ​pirmajā daļā minētās transporta enerģijas realizēšanai patēriņam transporta sektorā – ir ievēroti ilgtspējas kritēriji un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritēriji​, visā piegādes ķēdē iesaistītās personas ar neatkarīgu un pārredzamu revīziju atbilstoši Komisijas 2022. gada 14. jūnija īstenošanas regulas (ES) Nr. 2022/996 par ilgtspējas kritēriju, siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriju un zema netiešas zemes izmantojuma maiņas riska kritēriju verifikācijas noteikumiem (turpmāk – regula 2022/996) III nodaļai pierāda šā panta ​pirmajā daļā minēto transporta enerģijas veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritērijiem.
(5)
Visā piegādes ķēdē iesaistītās personas izmanto masas bilances sistēmu, kas visā piegādes ķēdē nodrošina informācijas nodošanu par šā panta ​pirmajā daļā minēto transporta enerģijas veidu atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju kritērijiem un kurā ir iekļauta informācija par to, vai izejvielu ražošanai ir ticis sniegts jebkāda veida finansiāls atbalsts, tai skaitā komercdarbības atbalsts, un, ja tā ir, informācija par atbalsta shēmas veidu.
(6)
Piegādes ķēdē iesaistītās personas regulas 2022/996 2. panta 28. punktā minētajā Eiropas Savienības datubāzē, kuras administrators ir Ministru kabineta noteiktā institūcija, ievada datus atbilstoši minētās regulas 18. pantam. Brīvprātīgās shēmas nodrošina, ka piegādes ķēdē iesaistītās personas pareizi ievada datus Eiropas Savienības datubāzē.
(7)
Regulas 2022/996 2. panta 14. punktā minētās brīvprātīgo shēmu sertifikācijas institūcijas (turpmāk – sertifikācijas institūcijas) nodrošina ievadīto datu verifikāciju un datu precizitātes pārbaudi. Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators pārbauda Eiropas Savienības datubāzē ievadīto informāciju attiecībā uz gāzveida degvielas izcelsmes apliecinājumiem.
(8)
Regulas 2022/996 III nodaļā minētās revīzijas brīvprātīgās shēmas ietvaros veic sertifikācijas institūcijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā vai akreditētas vai atzītas citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs saskaņā ar regulu 2022/996.
(9)
Sertifikācijas institūcijas, kuras akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā, pēc nacionālās akreditācijas institūcijas pieprasījuma iesniedz tai visu attiecīgo informāciju, kas nepieciešama, lai varētu veikt minēto sertifikācijas institūciju uzraudzību, tostarp norādot revīzijas dienu, laiku un vietu.
(10)
Ja nacionālā akreditācijas institūcija, veicot normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu un normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību noteiktās uzraudzības darbības, konstatē neatbilstību normatīvajiem aktiem, kā arī nacionālās akreditācijas institūcijas noteiktajiem nosacījumiem, tā nekavējoties informē brīvprātīgo shēmu, kuras ietvaros darbojas minētā sertifikācijas institūcija.
(11)
Brīvprātīgo shēmu tīmekļvietnēs attiecīgais brīvprātīgās shēmas pārstāvis vismaz reizi gadā publicē to sertifikācijas institūciju sarakstu, kas brīvprātīgās shēmas ietvaros tiek izmantotas neatkarīgas revīzijas veikšanai, par katru sertifikācijas institūciju norādot, kura valsts un kura tās iestāde ir akreditējusi minēto sertificēšanas institūciju un kura veic tās darbības uzraudzību.
(12)
Ministru kabinets nosaka:
1)
biodegvielu un biomasas degvielu siltumnīcefekta gāzu ietaupījuma kritēriju aprēķina nosacījumus; 
2)
transporta sektorā realizējamo biodegvielu un biomasas degvielu ilgtspējas kritērijus;
3)
biodegvielu, biomasas degvielu, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo degvielu un pārstrādātā oglekļa degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijus, kas piemērojami, tās realizējot patēriņam transporta sektorā;
4)
procedūru, kādā pārbauda un uzrauga atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
5)
atbilstības pamatojumu un ar atbilstības pamatošanu saistītās informācijas aprites nosacījumus ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
6)
kārtību, kādā šajā pantā minētā informācija tiek sniegta energoresursu informācijas sistēmā;
7)
šā panta ​sestajā daļā minētajā datubāzē ievadāmo informāciju un tās ievades, uzraudzības un pārbaudes pienākumus un nosacījumus.
11.
pants.
Ziņošanas pienākumi
(1)
Publiski pieejama uzlādes punkta operators katru gadu ziņo Centrālajai statistikas pārvaldei par tā uzlādes punktā elektrotransportlīdzekļos uzlādēto elektroenerģijas apjomu un uzlādes punkta pieslēguma veidu, tai skaitā par to, vai uzlādes punktam ir tiešais pieslēgums iekārtai, kura ražo atjaunīgo elektroenerģiju. Centrālā statistikas pārvalde šajā daļā minētos datus iegūst, apstrādā un izplata Statistikas likumā noteiktajā kārtībā un cita starpā izmanto, aprēķinot atjaunīgās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas bruto galapatēriņā.
(2)
Degvielas piegādātājs katru gadu līdz 30. aprīlim energoresursu informācijas sistēmā, kuras pārzinis un turētājs ir Ministru kabineta noteiktā institūcija un kurā datu apriti nodrošina elektronisko dokumentu un strukturētu datu veidā, iesniedz Ministru kabineta noteiktajai institūcijai pārbaudītu pārskatu par tā darbību iepriekšējā kalendāra gadā (turpmāk – vispārīgais ziņojums). Vispārīgais ziņojums ietver:
1)
nodrošināto siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazinājumu un nodrošināto modernās biodegvielas, modernās biogāzes (biometāna) un nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas īpatsvaru;
2)
datus par transporta enerģijas apjomu dalījumā pa transporta enerģijas veidiem, to izejvielu veidiem un biodegvielu kategorijām un informāciju par transporta enerģijas zemākajām siltumspējas vērtībām un biodegvielas ražošanas paņēmieniem;
3)
datus par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisijām, tai skaitā visus parametrus, kas izmantoti siltumnīcefekta gāzu emisiju aprēķinā, un datus par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitāti;
4)
informāciju par realizētās biodegvielas, biogāzes (biometāna) un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
(3)
Vispārīgo ziņojumu pārbauda neatkarīga inspicēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī akreditēta validēšanas un verificēšanas institūcija.
(4)
Degvielas piegādātājs nodrošina, ka visi dokumenti un informācija, kas pamato vispārīgajā ziņojumā sniegtos datus, tiek uzglabāta vismaz 10 gadus.
(5)
Ministru kabineta noteiktā institūcija izvērtē iesniegto vispārīgo ziņojumu. Ministru kabineta noteiktajai institūcijai ir tiesības pārbaudīt degvielas piegādātāju datus, kas izmantoti vispārīgā ziņojuma sagatavošanai, kā arī šā panta ​ceturtajā daļā minētos dokumentus un informāciju, kas atrodas degvielas piegādātāja vai šā panta ​trešajā daļā minētās institūcijas rīcībā. 
(6)
Ministru kabineta noteiktā institūcija katru gadu Latvijas Atvērto datu portālā un savā tīmekļvietnē atvērto datu veidā publicē:
1)
apkopotu informāciju par degvielas piegādātāju patēriņam transporta sektorā realizētās biodegvielas, biogāzes (biometāna) un biomasas degvielas ģeogrāfisko izcelsmi un izejvielu veidu;
2)
datus par katra degvielas piegādātāja šā likuma 8. un 9. pantā noteikto mērķu izpildes apjomu.
(7)
Ministru kabineta noteiktā institūcija, ņemot vērā normatīvajos aktos par enerģētiku iekļautos nosacījumus attiecībā uz divgadu integrētā nacionālā enerģētikas un klimata progresa ziņojuma sagatavošanu, vispārīgo ziņojumu, transporta enerģijas tirgus uzraudzības ietvaros iegūtos datus un no Valsts ieņēmumu dienesta saņemtos datus, sagatavo:
1)
katru gadu – transporta enerģijas kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu;
2)
reizi divos gados – Komisijas 2022. gada 15. novembra īstenošanas regulas (ES) 2022/2299, ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu, II pielikuma 5. tabulā noteikto informāciju;
3)
apkopotu informāciju par biodegvielas, biomasas degvielas un biogāzes (biometāna) atbilstību ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu apjomiem.
(8)
Ministru kabinets nosaka vispārīgā ziņojuma un šā panta ​septītajā daļā minēto ziņojumu sagatavošanas un pārbaudes nosacījumus un iesniegšanas kārtību.
12.
pants.
Likuma izpildes uzraudzība
(1)
Ministru kabineta noteiktā institūcija uzrauga un kontrolē šā likuma 4., 8., 9. un 11. pantā minēto prasību un pienākumu izpildi, tai skaitā veic ikgadēju transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību un nodrošina transporta enerģijas tirgus uzraudzību.
(2)
Valsts ieņēmumu dienests pēc Ministru kabineta noteiktās institūcijas pieprasījuma katru gadu līdz 1. aprīlim iesniedz šā likuma 11. pantā minēto prasību un pienākumu izpildes uzraudzībai un kontrolei nepieciešamo informāciju par degvielas piegādātājiem, kas iepriekšējā kalendāra gadā realizējuši patēriņam naftas produktus, dabasgāzi vai citus produktus un aprēķinājuši maksājamo akcīzes nodokli.
(3)
Ja Ministru kabineta noteiktajai institūcijai, veicot šā panta ​pirmajā daļā minētās uzraudzības un kontroles darbības, rodas aizdomas par iespējamām krāpnieciskām darbībām vai krāpniecisko darbību veikšanu vai ja tā konstatē neatbilstības, tā nekavējoties informē attiecīgi Latvijas Republikas tiesībaizsardzības institūcijas vai Eiropas Komisiju un citas Eiropas Savienības dalībvalstis, izmantojot esošās sadarbības platformas.
(4)
Ar transporta enerģijas kvalitātes uzraudzību saistītos izdevumus sedz no Ministru kabineta noteiktās institūcijas finanšu līdzekļiem, bet, ja tiek konstatēts, ka transporta enerģijas kvalitāte neatbilst izvirzītajām prasībām, minētos izdevumus sedz attiecīgais transporta enerģijas īpašnieks vai valdītājs 30 dienu laikā pēc šīs institūcijas sagatavotā maksājuma paziņojuma saņemšanas, attiecīgos līdzekļus pārskaitot uz paziņojumā norādīto kontu Valsts kasē.
(5)
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē šā likuma 7. pantā noteikto prasību izpildi.
(6)
Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta šajā likumā noteikto kritēriju, prasību un pienākumu izpildes uzraudzība, tai skaitā nosaka transporta enerģijas tirgus uzraudzības kārtību.
13.
pants.
Siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanas pienākuma izpildes nodrošināšana
(1)
Degvielas piegādātājs šā likuma 8. pantā noteiktos mērķus var izpildīt, arī veicot iemaksu šā likuma 15. panta ​pirmajā daļā minētajā kontā šādā apmērā un ņemot vērā šādus nosacījumus:
1)
šā likuma 8. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktos mērķus var izpildīt, veicot iemaksu 40 euro apmērā par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu;
2)
šā likuma 8. panta pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktos mērķus var izpildīt, veicot iemaksu 60 euro apmērā par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu;
3)
šā likuma 8. panta ​pirmās daļas 4. punktā noteikto mērķi var izpildīt, veicot iemaksu 80 euro apmērā par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu;
4)
šā likuma 8. panta ​pirmās daļas 5. punktā noteikto mērķi var izpildīt, veicot iemaksu 90 euro apmērā par katru nesamazināto siltumnīcefekta gāzu emisiju tonnu.
(2)
Ja vispārīgais ziņojums nav iesniegts, degvielas piegādātāja iemaksa ir pieci procenti no iepriekšējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītā neto apgrozījuma.
(3)
Ministru kabineta noteiktā institūcija līdz kārtējā gada 15. septembrim pieņem lēmumu par veicamās iemaksas apmēru, ievērojot šā panta pirmajā un ​otrajā daļā noteiktos iemaksas apmērus.
14.
pants.
Transporta enerģijas modernizēšanas pienākuma izpildes nodrošināšana
(1)
Degvielas piegādātājs šā likuma 9. pantā noteiktos mērķus var izpildīt, arī veicot iemaksu šā likuma 15. panta pirmajā daļā minētajā kontā šādā apmērā un ņemot vērā šādus nosacījumus:
1)
šā likuma 9. panta ​pirmās daļas 1. punktā noteiktos mērķus var izpildīt, veicot iemaksu 30 euro apmērā par katru nenodrošināto enerģijas vienību, izteiktu gigadžoulos;
2)
šā likuma 9. panta ​pirmās daļas 2. un 3. punktā noteiktos mērķus var izpildīt, veicot iemaksu 50 euro apmērā par katru nenodrošināto enerģijas vienību, izteiktu gigadžoulos;
3)
šā likuma 9. panta pirmās daļas 4. un 5. punktā noteiktos mērķus var izpildīt, veicot iemaksu 70 euro apmērā par katru nenodrošināto enerģijas vienību, izteiktu gigadžoulos.
(2)
Ja vispārīgais ziņojums nav iesniegts, degvielas piegādātāja iemaksa ir pieci procenti no iepriekšējā pārskata gada peļņas vai zaudējumu aprēķinā norādītā neto apgrozījuma.
(3)
Ministru kabineta noteiktā institūcija līdz kārtējā gada 15. septembrim pieņem lēmumu par veicamās iemaksas apmēru, ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktos iemaksas apmērus.
15.
pants.
Atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšana un energoefektivitātes uzlabošana transporta sektorā
(1)
Degvielas piegādātājs 30 dienu laikā pēc dienas, kad stājies spēkā šā likuma 13. panta ​trešajā daļā un 14. panta ​trešajā daļā minētais Ministru kabineta noteiktās institūcijas lēmums, šā likuma 13. vai 14. pantā noteikto iemaksu ieskaita ar tāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja starpniecību, kuram ir tiesības sniegt maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē. Iemaksu ieskaita šim mērķim izveidotai Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaita kā iestādes citus pašu ieņēmumus.
(2)
Šā panta ​pirmajā daļā minētie līdzekļi izmantojami atjaunīgās enerģijas izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai transporta sektorā.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
katras atbalsta shēmas nosacījumus un īstenošanas kārtību, atbalsta mērķi, atbalsta shēmas ietvaros pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, kā arī līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
2)
iesniegumu vērtēšanas kritērijus, iesniegumu iesniegšanas, izskatīšanas, apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas kārtību, kā arī projektu īstenošanas, pārskatu iesniegšanas un pārbaudes kārtību;
3)
komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus;
4)
kārtību, kādā tiek pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Biodegvielas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2005, 8. nr.; 2006, 65. nr.).
2.
Šā likuma 6. panta pirmo daļu piemēro ar 2030. gada 1. janvāri.
3.
Šā likuma 6. panta ​otrajā daļā noteikto informāciju par izpildes progresu valstspilsētas pašvaldības pirmo reizi sniedz līdz 2027. gada 30. aprīlim.
4.
Ministru kabinets šā likuma 9. panta sestās daļas 4. punktā minēto sarakstu apstiprina līdz 2025. gada 2. janvārim.
5.
Publiski pieejama uzlādes punkta operators šā likuma 11. panta pirmajā daļā minēto informāciju par iepriekšējo kalendāra gadu pirmo reizi iesniedz līdz 2026. gada 31. martam.
6.
Degvielas piegādātājs šā likuma 11. panta ​otrajā daļā minēto ziņojumu par iepriekšējo kalendāra gadu pirmo reizi iesniedz līdz 2026. gada 30. aprīlim.
7.
Līdz šā likuma 11. panta otrajā daļā minētās energoresursu informācijas sistēmas funkcionalitātes izstrādei degvielas piegādātājs vispārīgo ziņojumu iesniedz elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, izmantojot Ministru kabineta noteiktās institūcijas tīmekļvietnē pieejamo ziņojuma veidlapas paraugu.
8.
Ministru kabineta noteiktā institūcija šā likuma 11. panta ​septītās daļas 2. punktā minēto informāciju pirmo reizi sagatavo, sākot ar 2025. gadu.
9.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 2. janvārim izdod šā likuma 4. panta divpadsmitajā daļā, 7. panta sestajā daļā, 8. panta septītajā daļā, 9. panta ​sestajā daļā, 10. panta ​divpadsmitajā daļā, 11. panta astotajā daļā un 12. panta sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 2. janvārim ir spēkā Ministru kabineta 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību".
10.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 5. panta ​sestajā daļā minētos noteikumus.
11.
Klimata un enerģētikas ministrija līdz 2028. gada 30. jūnijam izvērtē šā likuma 8. un 9. pantā noteikto pienākumu izpildi un, ja nepieciešams, sagatavo likumprojektu par grozījumiem šā likuma 13. un 14. pantā. Klimata un enerģētikas ministrs minēto likumprojektu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā.
12.
Līdz 2027. gada 31. decembrim ir atļauts realizēt:
1)
benzīnu, kura pētnieciskais oktānskaitlis ir 95 vai lielāks, bet mazāks par 98 (95. markas benzīns), ja tam ne mazāk kā 9,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma ir pievienota biodegviela vai modernā biodegviela, vai biodegviela kopā ar moderno biodegvielu, kas atbilst šā likuma 10. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem;
2)
dīzeļdegvielu, ja tai ne mazāk kā 6,5 tilpumprocentu apjomā no kopējā maisījuma tilpuma ir pievienota biodegviela vai modernā biodegviela, vai biodegviela kopā ar moderno biodegvielu, kas atbilst šā likuma 10. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem.
13.
Šā likuma pārejas noteikumu ​12. punktu nepiemēro šādiem transporta enerģijas veidiem:
1)
benzīnam, kuru izmanto sacīkšu sporta automašīnu iekšdedzes dzinējos ar dzirksteļu aizdedzi, ja sacīkšu sporta automašīna noteiktā kārtība ir reģistrēta Ceļu satiksmes drošības direkcijā un transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir atzīme "sporta";
2)
benzīnam un dīzeļdegvielai, kuru izmanto aviācijas transporta dzinējos;
3)
dīzeļdegvielai, kuru izmanto jūras transporta flotes kuģu dzinējos.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra direktīvas 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes direktīvu 93/12/EEK;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. marta direktīvas 2003/17/EK, ar ko groza direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa direktīvas 2009/30/EK, ar ko groza direktīvu 98/70/EK attiecībā uz benzīna, dīzeļdegvielas un gāzeļļas specifikācijām un ievieš mehānismu autotransporta līdzekļos lietojamās degvielas radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas kontrolei un samazināšanai, groza Padomes direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz tās degvielas specifikācijām, kuru lieto iekšējo ūdensceļu kuģos, un atceļ direktīvu 93/12/EEK;
4)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra direktīvas (ES) 2015/1513, ar kuru groza direktīvu 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti, un direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu;
5)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu;
6)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 18. oktobra direktīvas (ES) 2023/2413, ar ko attiecībā uz atjaunīgo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu groza direktīvu (ES) 2018/2001, regulu (ES) 2018/1999 un direktīvu 98/70/EK un atceļ Padomes direktīvu (ES) 2015/652;
7)
Komisijas 2024. gada 14. marta deleģētās direktīvas (ES) 2024/1405, ar ko attiecībā uz biodegvielu un biogāzes ražošanai izmantojamo izejvielu pievienošanu groza Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumu.
Likums stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Klimata un enerģētikas ministrs K. Melnis
Pielikums
Modernās biodegvielas un modernās biogāzes (biometāna) ražošanas izejvielas

A. Izejvielas biogāzes (biometāna) ražošanai transportam un modernajām biodegvielām

  1. Aļģes, kuras audzētas uz zemes dīķos vai fotobioreaktoros.
  2. Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, izņemot šķirotus sadzīves atkritumus, uz kuriem attiecas normatīvajos aktos par atkritumu apsaimniekošanu noteiktie sadzīves atkritumu savākšanas un pārstrādes mērķi.
  3. Bioloģiskie atkritumi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu apsaimniekošanu, kuru izcelsme ir privātas mājsaimniecības, uz kurām attiecas dalītā savākšana, kas noteikta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 9. punktā.
  4. Ražošanas atkritumu biomasas frakcija, ko nevar izmantot pārtikas vai barības ķēdē, tai skaitā materiāli no mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības, lauksaimniecības, pārtikas ražošanas, zvejniecības un akvakultūras nozares, izņemot tādas izejvielas kā lietotā cepamā eļļa vai dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula).
  5. Salmi.
  6. Kūtsmēsli un notekūdeņu dūņas.
  7. Palmu eļļas ražošanas šķidrās atliekas un tukši palmu augļu ķekari.
  8.  Taleļļas darva.
  9.  Jēlglicerīns.
  10. Cukurniedru izspaidas.
  11. Vīnogu čagas un vīna nogulsnes.
  12.  Riekstu čaumalas.
  13.  Sēnalas.
  14.  Vālītes, kas attīrītas no kukurūzas graudiem.
  15.  Mežsaimniecības un uz mežsaimniecību balstītu nozaru atkritumu un atlikumu biomasas frakcija – mizas, zari, pirms tirgū laišanas veiktas starpcirtes produkti, lapas, skujas, koku galotnes, zāģskaidas, ēveļskaidas, melnais atsārms, brūnais atsārms, šķiedru duļķes, lignīns un taleļļas darva.
  16.  Cits nepārtikas celulozes materiāls – izejvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam, tostarp izejvielas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumiem (dažādu graudaugu salmi, sēnalas un čaumalas, enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, airene, klūdziņprosa, miskante, Spānijas niedre), virsaugi pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem, augsnes saglabāšanas kultūraugi, rūpniecības atlikumi (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas), materiāli no bioloģiskajiem atkritumiem, ja augsnes saglabāšanas kultūraugus un virsaugus saprot kā īstermiņa uz laiku sētas ganības, kas satur zāles un pākšaugu maisījumu ar zemu cietes saturu, ko izmanto lopbarības iegūšanai un kas uzlabo augsnes auglību, lai varētu iegūt lielākas galveno laukaugu ražas).
  17. Cits lignocelulozes materiāls, izņemot zāģbaļķus un finierklučus.
  18. Fūzeļeļļas no spirta destilācijas.
  19. Neapstrādāts metanols no kraftpulpas procesa, iegūts koksnes pulpas ražošanā.
  20. Starpkultūras, piemēram, uztvērējaugi un sedzējaugi, ko audzē platībās, kurās pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu ražošana īsa veģetācijas perioda dēļ nepārsniedz vienu ražu, ar nosacījumu, ka to izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes un ka tiek saglabāts augsnes organiskās vielas saturs, ja šos augus izmanto tādas biodegvielas ražošanai, ko var izmantot gaisa kuģos.
  21. Kultūraugi, ko audzē stipri degradētā zemē (izņemot pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugus), ja tos izmanto tādas biodegvielas ražošanai, ko izmanto gaisa kuģos.
  22. Zilaļģes.

B. Izejvielas tādas biodegvielas un biogāzes (biometāna) ražošanai, kuras devums šā likuma 8. un 9. pantā noteikto pienākumu izpildei ir ierobežots

  1. Lietotā cepamā eļļa.
  2.  Dzīvnieku tauki, ko klasificē 1. un 2. kategorijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula).
  3. Bojāti kultūraugi, kas nav derīgi izmantošanai pārtikas vai dzīvnieku barības ķēdē, izņemot vielas, kas tīši pārveidotas vai piesārņotas tā, lai tās uzskatītu par atkritumiem.
  4. Sadzīves notekūdeņi un to derivāti, izņemot notekūdeņu dūņas.
  5. Kultūraugi, ko audzē stipri degradētā zemē (izņemot pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugus un izejvielas, kas norādītas šā pielikuma A daļā), ja tos neizmanto tādas biodegvielas ražošanai, ko izmanto gaisa kuģos.
  6. Starpkultūras, piemēram, uztvērējaugi un sedzējaugi (izņemot šā pielikuma A daļā norādītās izejvielas), ko audzē platībās, kurās pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu ražošana īsa veģetācijas perioda dēļ nepārsniedz vienu ražu, ar nosacījumu, ka to izmantošana nerada pieprasījumu pēc papildu zemes un ka tiek saglabāts augsnes organiskās vielas saturs, ja šos augus neizmanto tādas biodegvielas ražošanai, ko izmanto gaisa kuģos.