Rīkojuma projekts

Ministru kabineta rīkojums Nr. 445

Rīgā 2023. gada 14. jūlijā (prot. Nr. 36 76. §)

Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot Lienes Priedītes-Kancēvičas 2023. gada 17. aprīļa iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora amatu, konstatēja:

1.1.

saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (turpmāk – likums) 4. panta 2.³ daļu par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu. Saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu likuma 4. panta 2.³ daļā minētā amatpersona papildus likuma 6. panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem var savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi amatā;

1.2.

saskaņā ar likuma 8.¹ panta trešo daļu personai, kura vēlas savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms amatu savienošanas (uzņēmuma līguma noslēgšanas vai pilnvarojuma uzņemšanās) uzsākšanas rakstveidā iesniegt attiecīgajai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut savienot valsts amatpersonas amatu ar citu amatu;

1.3.

saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 6. panta pirmo daļu Rīgas brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Rīgas brīvostas valde. Tās locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ostu likumā noteiktajā kārtībā;

1.4.

Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma 7. panta piekto daļu ir kompetenta izsniegt atļauju Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.5.

atbilstoši Rīgas brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai Rīgas brīvostas pārvaldīšanu veic brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Ostu likumā. Ostas pārvaldes kompetenci nosaka Rīgas brīvostas likums, Ostu likums, Ministru kabineta 2020. gada 28. janvāra noteikumi Nr. 61 "Rīgas brīvostas pārvaldes nolikums" (turpmāk – noteikumi Nr. 61) un Ministru kabineta 2020. gada 4. februāra noteikumi Nr. 77 "Rīgas brīvostas noteikumi", kas reglamentē Rīgas brīvostas iekšējo režīmu;

1.6.

no Rīgas brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Rīgas brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.7.

saskaņā ar noteikumu Nr. 61 7. un 34. punktu Rīgas brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Rīgas brīvostas valde, kuras kompetencē ir:

1.7.1.

izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas noteikumu projektu;

1.7.2.

izskatīt un pieņemt lēmumu par brīvostas robežu projektu;

1.7.3.

apstiprināt ostas attīstības programmu;

1.7.4.

apstiprināt ostas mārketinga stratēģiju trim gadiem;

1.7.5.

apstiprināt brīvostas pārvaldes budžetu katram finansiālajam gadam;

1.7.6.

apstiprināt brīvostas finanšu rādītājus un nefinanšu mērķus atbilstoši Rīgas brīvostas attīstības programmai, kontrolēt nefinanšu mērķu izpildi;

1.7.7.

izdarīt izmaiņas kārtējā gada budžetā, apstiprināt un precizēt turpmāko gadu investīciju programmu;

1.7.8.

apstiprināt brīvostas pārvaldes finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, izdarīt grozījumus tajā;

1.7.9.

apstiprināt zemes un nekustamā īpašuma nomas maksas un maksas par apbūves tiesību noteikšanu principus, kā arī nomas līgumu un apbūves tiesību līgumu noslēgšanas kārtību;

1.7.10.

izlemt jautājumus par zemes un būvju nodošanu nomā un apbūves tiesību līgumu noslēgšanu, kā arī noteikt zemes un būvju nomas maksas apmēru un maksu par apbūves tiesībām;

1.7.11.

izskatīt komersantu iesniegumus, kuri adresēti brīvostas valdei vai attiecas uz tās kompetenci. Komersantu iesniegumus izskatīt tuvākajā brīvostas valdes kārtējā sēdē, ja tie saņemti ne vēlāk kā divas nedēļas pirms brīvostas valdes kārtējās sēdes, vai saskaņā ar brīvostas pārvaldnieka priekšlikumu – kādā no nākamajām sēdēm;

1.7.12.

izskatīt visas sūdzības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Regulas Nr. 2017/352/ES, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finansēšanas pārredzamību, pārkāpumiem;

1.7.13.

pieņemt lēmumus par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.7.14.

izsniegt atļaujas licencētas komercdarbības veikšanai brīvostā;

1.7.15.

izsniegt atļaujas par tiesībām piemērot tiešo nodokļu atvieglojumus;

1.7.16.

lemt par noteikumu Nr. 61 34.10., 34.11., 34.14., 34.15., 34.21. un 34.25. apakšpunktā minētā līguma slēgšanu, kā arī par tāda līguma slēgšanu, kura summa pārsniedz 75 000 euro (bez pievienotās vērtības nodokļa) vai darbības laiks pārsniedz piecus gadus. Rīgas brīvostas valde ar atsevišķu lēmumu var pilnvarot brīvostas pārvaldnieku lemt par noteikumu Nr. 61 34.10., 34.11., 34.21. un 34.25. apakšpunktā minēto brīvostas valdes kompetencē esošo līgumu slēgšanu, nosakot pilnvarojuma apjomu;

1.7.17.

iepazīties ar informāciju par pārvaldnieka rīcību un darījumiem viņa kompetencē esošajos jautājumos, kas izriet no noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunkta;

1.7.18.

apstiprināt brīvostas pārvaldes struktūru un amatu sarakstu;

1.7.19.

iepazīties ar vidēja termiņa iekšējā audita stratēģisko plānu un gada audita plānu;

1.7.20.

iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par valsts investīciju piesaistīšanu brīvostai;

1.7.21.

izlemt jautājumus par tādu kredītu ņemšanu, kas pārsniedz noteikumu Nr. 61 34.16. apakšpunktā minēto apmēru;

1.7.22.

sagatavot un iesniegt Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomei priekšlikumus par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;

1.7.23.

pieņemt ieteikuma rakstura lēmumus par brīvostas pārvaldes valdījumā esošā nekustamā īpašuma atsavināšanu, nekustamā īpašuma iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašumā un komunikāciju un citu objektu izbūvi brīvostā, kas var ietekmēt ostas darbību;

1.7.24.

pieņemt lēmumus par nekustamā īpašuma iegūšanu brīvostas pārvaldes īpašumā un brīvostas pārvaldei piederošā nekustamā īpašuma atsavināšanu;

1.7.25.

izīrēt vai iznomāt brīvostas pārvaldes labā nodibinātos servitūtus uz citām juridiskām un fiziskām personām piederošo nekustamo īpašumu;

1.7.26.

iepazīties ar brīvostas pārvaldnieka rīkojumiem;

1.7.27.

izstrādāt korupcijas novēršanas politiku, trauksmes celšanas kārtību, risku vadības sistēmu un uzraudzīt to īstenošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem;

1.7.28.

iesniegt Satiksmes ministrijā priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem noteikumos Nr. 61;

1.7.29.

apstiprināt brīvostas pārvaldes emblēmu, citu atribūtiku un veidlapu paraugus;

1.7.30.

izlemt citus ar brīvostas darbību saistītus jautājumus;

1.8.

L. Priedīte-Kancēviča pilda Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora amata pienākumus, kas ir noteikti amata aprakstā un pamatā tie ir saistīti ar Satiksmes ministrijas darbības tiesisko nodrošinājumu un valstij piederošā un piekrītošā nekustamā īpašuma uzskaites un izmantošanas uzraudzības jautājumu pārraudzību un kontroli, kā arī jautājumiem, kas saistīti ar departamenta darba plānošanu, vadību un pārraudzību.

Izvērtējot Rīgas brīvostas likuma 2. pantā un noteikumu Nr. 61 34. punktā noteiktās Rīgas brīvostas valdes funkcijas kopsakarā ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora pienākumiem, secināms, ka Rīgas brīvostas valdes locekļa amata savienošana ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora amatu interešu konfliktu nerada, netiks ierosināti un pieņemti lēmumi vai veiktas citas darbības, kas varētu skart L. Priedītes-Kancēvičas kā valsts amatpersonas personiskās un mantiskās intereses, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma 8.¹ panta piekto daļu, atļaut L. Priedītei-Kancēvičai savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora amatu.

Atbilstoši likuma vispārīgajam regulējumam amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, L. Priedītei-Kancēvičai ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu vai Satiksmes ministrijas Juridiskā departamenta direktora amatu, pastāv iespēja, ka L. Priedīte-Kancēviča var nonākt interešu konflikta situācijā.

Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs A. K. Kariņš

Satiksmes ministrs J. Vitenbergs