24-TA-206
Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi termini:
1)
dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts, kā arī valsts, kas piemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz ziņu apmaiņu, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus;
2)
izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde – kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kurai saskaņā ar piešķirto kompetenci ir tiesības iesniegt pieprasījumus tieši citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam;
3)
pieprasījums — lūgums sniegt ziņas, kuru iesniedzis citas dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde, vai kuru sagatavojis Latvijas vienotais kontaktpunkts, izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona;
4)
smags noziegums – Kriminālprocesa likuma 2.pielikumā iekļauts nodarījums, par kuru dalībvalstī, kas iesniegusi pieprasījumu, ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža nav mazāka par trim gadiem, kā arī nodarījums, kas iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulas (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (turpmāk - Regula 2016/794) 3.panta 1. vai 2.punktā;
5)
ziņas ir jebkāds saturs, kas attiecas uz vienu vai vairākām fiziskām vai juridiskām personām, faktiem vai apstākļiem, kuri ir svarīgi kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, lai novērstu, atklātu un izmeklētu noziedzīgos nodarījumus. Ziņas var būt:
a)
tieši pieejama informācija – informācijas sistēmā, operatīvās uzskaites lietā, krimināllietā ietverta informācija vai informācija, kas tieši pieejama kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai amatpersonai, no kuras ziņas tiek pieprasītas;
b)
netieši pieejama informācija – informācija, kuru vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona ir tiesīga iegūt no citām valsts institūcijām vai privātām personām,
6)
ziņu apstrāde — jebkuras ar ziņām veiktās darbības, ieskaitot ziņu glabāšanu, sakārtošanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu un izpaušanu, bloķēšanu vai dzēšanu.
2.
pants.
Likuma mērķis un darbības joma
(1)
Likuma mērķis ir veicināt Latvijas un citu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu sadarbību noziedzīgu nodarījumu novēršanā, izmeklēšanā un atklāšanā, nodrošinot ziņu apmaiņas ātru procesu.
(2)
Likums nosaka kārtību, kādā pieprasāmas un sniedzamas ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai citas dalībvalsts izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei.
(3)
Likums neregulē starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā jomā.
3.
pants.
Sadarbības valoda
(1)
Ziņu pieprasījumus no citām dalībvalstīm šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņem latviešu vai angļu valodā.
(2)
Ziņu pieprasījumi tiek sagatavoti vienā no valodām, kādu norādījusi attiecīgā dalībvalsts.
IInodaļaKompetentās iestādes
4.
pants.
Vienotais kontaktpunkts
(1)
Vienotais kontaktpunkts ir Valsts policijas norīkota struktūrvienība, kas 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā koordinē un nodrošina šajā likumā paredzēto ziņu apmaiņu.
(2)
Vienotais kontaktpunkts veic šādus uzdevumus:
1)
saņem un izvērtē pieprasītās ziņas, tai skaitā to atbilstību pamattiesību principiem;
2)
novirza pieprasījumu attiecīgajām kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, nepieciešamības gadījumā koordinējot pieprasījumu apstrādi starp minētajām iestādēm un sniedzot atbildes uz pieprasījumiem;
3)
koordinē ziņu analīzes sagatavošanu un sistematizē ziņas, lai tās sniegtu citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam un attiecīgā gadījumā kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei;
4)
sniedz ziņas pēc pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas citām dalībvalstīm;
5)
pieprasījuma neskaidrības gadījumā, pieprasa precizējošo informāciju saskaņā ar šā likuma 7.panta trešo daļu;
6)
atsaka ziņu sniegšanu;
7)
iesniedz pieprasījumu sniegt ziņas citai dalībvalstij, kā arī sniedz precizējošo informāciju pēc citas dalībvalsts pieprasījuma.
5.
pants.
Kompetentās tiesībaizsardzības iestādes un amatpersonas
(1)
Ziņu apmaiņu veic šādas kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas:
1)
izmeklēšanas iestāde vai operatīvās darbības subjekts, kuram ir pieejamas iestāžu un privātpersonu rīcībā esošās ziņas;
2)
operatīvās darbības subjekta amatpersona - ziņas, kas ir iegūtas, veicot operatīvo darbību;
3)
procesa virzītājs - ziņas, kas ir iegūtas kriminālprocesā.
(2)
Šā panta pirmajā daļā minētās kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas ir uzskatāmas arī par izraudzītajām tiesībaizsardzības iestādēm vai amatpersonām atbilstoši šā likuma 1. panta 2. punktā noteiktajam.
IIInodaļaZiņu sniegšana dalībvalstij
6.
pants.
Pieprasījuma izskatīšanas kārtība
(1)
Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, saņemot pieprasījumu, veic vienu no šādām darbībām:
1)
sniedz ziņas;
2)
atsaka ziņu sniegšanu, ja pastāv šajā likumā paredzētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli.
(2)
Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kas nav kompetenta sniegt ziņas, pieprasa ziņas vai pieprasījumu pārsūta attiecīgajai kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai amatpersonai, norādot atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņu.
(3)
Ja kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kas ir kompetenta sniegt ziņas, bez prokurora vai tiesas piekrišanas nav tiesīga piekļūt prasītajām ziņām vai nav tiesīga tās sniegt, tā nekavējoties pieprasa šo ziņu apstrādi regulējošos normatīvajos aktos paredzēto prokurora vai tiesas atļauju.
(4)
Sniedzot ziņas, kā arī atsakot ziņu sniegšanu, ievēro atbildes nosūtīšanas vai sniegšanas termiņus.
7.
pants.
Ziņu sniegšanas atteikuma iemesli
(1)
Ziņu sniegšanu atsaka, ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:
1)
tā var kaitēt Latvijas valsts suverenitātei vai drošībai;
2)
tā var apdraudēt operatīvās darbības procesa vai kriminālprocesa mērķa sasniegšanu;
3)
tā var apdraudēt personas dzīvību, veselību vai citas likumiskās intereses;
4)
prokurors vai tiesa nedod normatīvajos aktos paredzēto atļauju ziņu piekļuvei vai sniegšanai;
5)
ziņas iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, kura nav devusi piekrišanu šo ziņu tālākai nodošanai;
6)
pieprasījums attiecas uz noziedzīgu nodarījumu, par kuru ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, kura maksimālā robeža ir viens gads vai mazāk saskaņā ar Krimināllikumu vai uz darbību, kura atbilstoši Krimināllikumam nav uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu;
7)
pieprasījums neatbilst šā likuma 2.pantā noteiktajam mērķim;
8)
ziņas ir acīmredzami nesamērojamas ar norādītā mērķa sasniegšanu vai nepiemērotas tai;
9)
pieprasījumu iesniegusi iestāde, kas nav dalībvalsts vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai izraudzītā tiesībaizsardzības iestāde;
10)
pieprasījums vai tajā iekļautie personas dati ir neprecīzi, nepilnīgi vai neaktuāli, līdz ar to ziņu sniegšana nav pieļaujama atbilstoši personu datu aizsardzības principiem;
11)
pieprasījumā nav ietverta šā likuma 14. pantā norādīta informācija;
12)
ziņas nav pieejamas vienotajam kontaktpunktam, kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm vai amatpersonām;
13)
ziņas ir tādi personas dati, kas neietilpst Regulas 2016/794 II pielikuma B iedaļā minētajās datu kategorijās.
(2)
Ja ziņu sniegšanu atsaka, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5.punkta nosacījumiem, norāda valsti, kurai var būt pieejamas attiecīgās ziņas, ja tas nav pretrunā ar starptautiskās sadarbības nosacījumiem.
(3)
Ziņu sniegšanu atteikums skar tikai to informācijas daļu, uz kuru var attiecināt kādu no šā panta pirmajā daļā uzskaitītajiem atteikuma iemesliem. Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona nekavējoties pieprasa citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai attiecīgajā gadījumā izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei sniegt precizējošo informāciju saistībā ar to pieprasījuma daļu, par kuru ziņu sniegšana ir atsakāma atbilstoši šā panta pirmajai daļai.
(4)
Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona šā likuma 8. pantā noteiktajos termiņos informē citas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu, kompetento tiesībaizsardzības iestādi vai attiecīgajā gadījumā izraudzīto tiesībaizsardzības iestādi par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem valodā, kurā attiecīgs pieprasījums tika iesniegts.
8.
pants.
Atbildes nosūtīšanas termiņi
(1)
Atbildi uz citas dalībvalsts pieprasījumu nosūta septiņu kalendāru dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.
(2)
Ja iesniegts steidzams pieprasījums par nodarījumu un prasītās ziņas ir tieši pieejama informācija, atbildi nosūta astoņu stundu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.
(3)
Ja iesniegts steidzams pieprasījums par nodarījumu un prasītās ziņas ir netieši pieejama informācija, atbildi nosūta 3 kalendāru dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas Latvijā.
9.
pants.
Atbildes sniegšanas atlikšana
(1)
Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kas ir kompetenta sniegt ziņas, var neievērot šā likuma 8. pantā noteiktos termiņus un atlikt atbildes sniegšanu, ja:
1)
tā bez prokurora vai tiesas piekrišanas nav tiesīga piekļūt prasītajām ziņām vai nav tiesīga tās sniegt - līdz attiecīgās atļaujas saņemšanai;
2)
atbildes sagatavošanai ir nepieciešama precizējošā informāciju saistībā ar pieprasījumu – līdz attiecīgās precizējošās informācijas saņemšanai.
(2)
Par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu nekavējoties (bet ne vēlāk kā šā likuma 8. pantā minētajos termiņos) informē citas dalībvalsts vienoto kontaktpunktu, kompetento tiesībaizsardzības iestādi vai attiecīgi izraudzīto tiesībaizsardzības iestādi valodā, kurā attiecīgs pieprasījums tika iesniegts.
(3)
Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, saņemot šā panta pirmajā daļā minēto atļauju vai precizējošo informāciju, nekavējoties sniedz atbildi citai dalībvalstij.
10.
pants.
Atbildes nosūtīšanas kārtība
(1)
Ziņas, informāciju par atbildes sniegšanas atlikšanu, atlikšanas iemesliem un iespējamo atbildes sniegšanas termiņu, kā arī informācijas par ziņu sniegšanas atteikuma iemesliem nosūta, ievērojot šā likuma 8. pantā ietvertos termiņus.
(2)
Atbildi uz citas dalībvalsts iesniegto pieprasījumu nosūta citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei vai izraudzītajai tiesībaizsardzības iestādei, kas attiecīgi iesniedza pieprasījumu.
(3)
Latvijas vienotais kontaktpunkts, sniedzot atbildi uz citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu, nosūta pieprasījuma kopiju attiecīgajam citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, sniedzot atbildi uz citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai izraudzītās tiesībaizsardzības iestādes pieprasījumu, nosūta atbildes kopiju Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.
(4)
Šā panta trešajā daļā minēto atbildes kopiju var nesūtīt, atsevišķi izvērtējot katru individuālo gadījumu, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt kādu no šādām situācijām:
1)
notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei ir nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;
2)
noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja šī terorisma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;
3)
personas drošību.
(5)
Atbildi nosūta valodā, kurā attiecīgs pieprasījums tika iesniegts.
(6)
Ja atbilde satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzības regulējošu normatīvo aktu prasības.
11.
pants.
Ziņu sniegšana pēc savas iniciatīvas (spontāna ziņu sniegšana)
(1)
Vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona sniedz ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam vai attiecīgi kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, ja pieprasījums no tās nav saņemts, bet ir pamats uzskatīt, ka šādas ziņas dalībvalsts iestādei, kuras kompetencē ir noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana vai izmeklēšana, var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt nodarījumu un nepastāv ziņu sniegšanas ierobežojumi. Ziņas saistībā ar smagu noziegumu var sniegt, ja nepastāv šā likuma 7. panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4. punktā minētie ziņu sniegšanas atteikuma iemesli. Ziņas sniedz valodā, kuru dalībvalsts, kas ziņas saņem ir noteikusi par tādu, ko izmanto tiesībaizsardzības institūciju sadarbībā.
(2)
Latvijas vienotais kontaktpunkts, sniedzot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, nosūta ziņu kopiju attiecīgajam citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, sniedzot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, nosūta ziņu kopiju Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.
(3)
Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var nesūtīt šā panta otrajā daļā minēto ziņu kopiju, atsevišķi izvērtējot katru individuālo gadījumu, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt kādu no šādām situācijām:
1)
notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei ir nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;
2)
noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja šī terorisma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;
3)
personas drošību.
12.
pants.
Norāde par ziņu izmantošanu
(1)
Sniedzot ziņas, norāda vienu vai vairākus pieļaujamos ziņu izmantošanas mērķus:
1)
noziedzīgo nodarījumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana vai būtiska sabiedriskās drošības apdraudējuma tūlītēja novēršana;
2)
noziedzīgo nodarījumu pierādīšana.
(2)
Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, kas lemj par ziņu sniegšanu, var norādīt arī citus sniegto ziņu apstrādi regulējošos normatīvajos aktos paredzētos ziņu izmantošanas ierobežojumus.
(3)
Šā panta pirmās daļas 2.punktā minēto ziņu izmantošanas mērķi norāda tikai tad, ja ziņas ir iegūtas no:
1)
Fizisko personu reģistra;
2)
Sodu reģistra;
3)
transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
4)
traktortehnikas un tās vadītāju informatīvās sistēmas par transportlīdzekļa reģistrācijas datiem un transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
IVnodaļaZiņu pieprasīšana no citas dalībvalsts
13.
pants.
Pamats pieprasīt dalībvalsti sniegt ziņas
Ja ir pamats uzskatīt, ka citas dalībvalsts rīcībā ir ziņas, kas var palīdzēt novērst, atklāt vai izmeklēt noziedzīgu nodarījumu, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var pieprasīt ziņu sniegšanu.
14.
pants.
Pieprasījums sniegt ziņas
(1)
Pieprasījumā sniegt ziņas jābūt iekļautai vismaz šādai informācijai:
1)
ziņu detalizēts apraksts, ciktāl tas ir iespējams;
2)
ziņu pieprasījuma iemesls, tostarp faktu apraksts un norāde uz saistību ar noziedzīgu nodarījumu;
3)
iemesli, kas ļauj uzskatīt, ka attiecīgās ziņas ir pieejamas pieprasījuma saņēmējas dalībvalstī;
4)
ziņu pieprasījuma saistība ar personu, uz kuru attiecas pieprasījums sniegt ziņas;
5)
iemesli, kādēļ pieprasījums sniegt ziņas uzskatāmas par steidzamu;
6)
ierobežojumi pieprasījumā sniegt ziņas ietvertās informācijas izmantošanai citiem nolūkiem, nevis tiem, kam tā sniegta.
(2)
Pieprasot ziņas par nodarījumu sniegt steidzami, pieprasījumā norāda vienu vai vairākus steidzamības iemeslus;
1)
ziņas ir nepieciešamas tūlītēja un nopietna sabiedriskās drošības, personas dzīvības vai fiziskās neaizskaramības apdraudējuma novēršanai;
2)
ziņas ir nepieciešamas tādu lēmumu pieņemšanai, kas saistīti ar brīvības atņemšanai līdzvērtīgu ierobežojošu piespiedu līdzekļu saglabāšanu;
3)
pastāv nenovēršams risks, ka ziņas, kuras ir svarīgas noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai vai izmeklēšanai zaudēs savu nozīmi, ja tās netiks sniegtas steidzami.
15.
pants.
Pieprasījuma nosūtīšana
(1)
Pieprasījumu sniegt ziņas var nosūtīt:
1)
vienotais kontaktpunkts;
2)
kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona.
(2)
Latvijas vienotais kontaktpunkts, nosūtot pieprasījumu sniegt ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju attiecīgajam citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot pieprasījumu sniegt ziņas citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam, vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju Latvijas vienotajam kontaktpunktam. Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot pieprasījumu sniegt ziņas citas dalībvalsts kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, vienlaikus nosūta minētā pieprasījuma kopiju Latvijas un citas dalībvalsts vienotajam kontaktpunktam.
(3)
Ja pieprasījums sniegt ziņas satur valsts noslēpuma objektu vai ierobežotas pieejamības informāciju, to nosūta, ievērojot informācijas aizsardzības regulējošu normatīvo aktu prasības.
(4)
Kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona var nesūtīt šā panta otrajā daļā minēto pieprasījuma sniegt ziņas kopiju, atsevišķi izvērtējot katru individuālo gadījumu, ja tas var nelabvēlīgi ietekmēt kādu no šādām situācijām:
1)
notiekošo izmeklēšanu, kurā informācijas apstrādei ir nepieciešams pienācīgs konfidencialitātes līmenis;
2)
noziegumu, kas saistīti ar terorismu, novēršanu, atklāšanu vai izmeklēšanu, ja šī terorisma rezultātā nav iestājušās tādas sekas, kas prasa neatliekamu cilvēku glābšanu vai infrastruktūras saglabāšanu;
3)
personas drošību.
VnodaļaSadarbība ar Eiropolu
16.
pants.
Informācijas sniegšana Eiropolam
Latvijas vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona, nosūtot pieprasījumu, atbildot uz pieprasījumiem un sniedzot ziņas pēc savas iniciatīvas, katru gadījumu izvērtējot individuāli, lemj par nepieciešamību attiecīgo ziņu kopiju nosūtīt Eiropolam, ja minētās ziņas skar noziedzīgus nodarījumus, kuri ietilpst Regulas 2016/794 3. pantā Eiropolam noteikto mērķu darbības jomā
17.
pants.
Nosacījumi informācijas apstrādei
Nosūtot šā likuma 16.pantā minēto ziņu kopiju, Eiropolu informē par ziņu apstrādes nolūkiem un iespējamiem apstrādes ierobežojumiem. Ja attiecīgās ziņas ir iegūtas no citas dalībvalsts vai trešās valsts, to nosūtīšana Eiropolam ir pieļaujama tikai, ja attiecīgā dalībvalsts vai trešā valsts ir izteikusi attiecīgu piekrišanu.
VInodaļaZiņu sniegšanas kanāls un lietu pārvaldības sistēma
18.
pants.
Ziņu sniegšanas kanāls
(1)
Latvijas vienotais kontaktpunkts, kompetentā tiesībaizsardzības iestāde vai amatpersona pieprasa un sniedz ziņas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA (turpmāk – SIENA kanāls).
(2)
SIENA kanālu var neizmantot, ja pastāv kāds no šādiem iemesliem:
1)
attiecīgu ziņu sniegšanai ir nepieciešama trešo valstu vai starptautisko organizāciju iesaistīšanās, vai tā būs nepieciešama vēlākā posmā, tostarp izmantojot Interpola saziņas kanālu;
2)
steidzamības dēļ uz laiku ir jāizmanto cits saziņas kanāls;
3)
noticis neparedzēts tehniska rakstura incidents, kas traucē SIENA kanāla darbību.
19.
pants.
Lietu pārvaldības sistēma
(1)
Šā likuma paredzētajai ziņu apstrādei vienotais kontaktpunkts izmanto vienotu elektronisku lietu pārvaldības sistēmu (turpmāk – lietu pārvaldības sistēma), kas ir sadarbspējīga ar SIENA kanālu.
(2)
Lietu pārvaldības sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs nodrošina lietu pārvaldības sistēmas tehnisko resursu funkcionalitāti.
(3)
Lietu pārvaldības sistēmā vismaz:
1)
reģistrē pieprasījumu apriti, atteikumus sniegt ziņas, pieprasījumus par precizējošās informācijas sniegšanu un sniegto precizējošo informāciju, kā arī jebkādu citu saziņu, kas notiek šā likumā noteiktajā kārtībā;
2)
reģistrē saziņu starp vienoto kontaktpunktu un kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, kas notiek atbilstoši šā likuma 4. panta otrās daļas 2. punktam;
3)
salīdzina saņemtos pieprasījumus ar vienotajam kontaktpunktam pieejamo informāciju un ar attiecīgo informāciju, kas reģistrēta lietu pārvaldības sistēmā;
4)
nodrošina pieprasījumu un ar tiem saistīto uzdevumu izpildes kontroli.
(4)
Ziņas lietu pārvaldības sistēmā glabā 10 gadus pēc pēdējās ziņu iekļaušanas, lai sasniegtu šā likuma mērķi, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības vai kriminālprocesa uzdevumu veikšanā, kā arī veicināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu.
(5)
Vienotais kontaktpunkts izvērtē lietu pārvaldības sistēmā iekļauto ziņu glabāšanas atbilstību šā panta ceturtajā daļā noteiktajām prasībām ik pēc sešiem mēnešiem no pēdējās ziņu iekļaušanas reizes un lemj par ziņu dzēšanu vai nepieciešamību turpināt tās glabāt.
(6)
Mēnesi pirms šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa lietu pārvaldības sistēma automātiski nosūta brīdinājumu vienotajam kontaktpunktam.
(7)
Ziņas no lietu pārvaldības sistēmas dzēš pirms šā panta ceturtajā daļā noteiktā termiņa, ja ir sasniegts šā likuma mērķis vai ir zudis pamats uzskatīt, ka attiecīgā informācija var palīdzēt operatīvās darbības vai kriminālprocesa uzdevumu veikšanā, kā arī veicināt noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu.
20.
pants.
Papildus noteikumi attiecībā uz personas datu apstrādi
Personas dati tiek apstrādāti šā likuma mērķu sasniegšanai, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību regulējošos normatīvos aktus, jo īpaši nodrošinot, ka:
1)
personas dati ir precīzi, pilnīgi un aktuāli;
2)
personas dati ietilpst Regulas 2016/794 II pielikuma B iedaļā minētajās datu kategorijās un ir nepieciešami un samērīgi, lai sasniegtu pieprasījuma mērķi;
3)
pieprasot un sniedzot ziņas, sniegta norāde uz personas datu ticamības, pilnīguma, precizitātes un aktualitātes pakāpi.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums (Latvijas Vēstnesis, 2009, 51, Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2009, 9. nr.).
2.
Šā likuma 18.pantā ietvertais nosacījums par to, ka kompetentās tiesībaizsardzības iestādes vai amatpersonas pieprasa un sniedz ziņas šajā likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu SIENA, piemērojams ne vēlāk kā ar 2027.gada 12.jūniju.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 10. maija Direktīvas (ES) 2023/977 par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI.
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds