23-TA-2997
Grozījumi Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā
Izdarīt Parādu ārpustiesas atgūšanas likumā (Latvijas Vēstnesis, 2012, 186. nr.; 2019, 123. nr.; 2021, 121.B nr., 2023, 118. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1.pantu ar 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu šādā redakcijā:
“6) ienākumus nenesošs kreditēšanas līgums – kreditēšanas līgums, kas klasificēts kā ienākumus nenesošs riska darījums saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013gada 16.jūnija Regulas (ES) Nr.575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr.648/2012 47."a" pantu;
7) aizņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi kreditēšanas līgumu ar kredītiestādi, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
8) kredītu pircējs – juridiska persona, izņemot kredītiestādi, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesošo kreditēšanas līguma;
9) kredītu pārdevējs – kredītiestāde, kas piešķīrusi kredītu fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
10) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības:
a) no kreditēšanas līgumā paredzētām kredītu pārdevēja tiesībām vai paša no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša maksājuma atgūšana;
b) vienošanās ar aizņēmēju par jebkādiem noteikumiem saistībā ar kreditēšanas līgumā paredzētām kreditora tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ievērojot kredītu pircēja norādījumus;
c) no kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai par pašu kreditēšanas līgumu saistīto sūdzību izskatīšana;
11) ārpakalpojumu sniedzējs – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaistīta juridiska persona, kura parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja vārdā veic vienu vai vairākas ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības;
12) piederības dalībvalsts – gadījumos, kad tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds, dalībvalsts, kurā atrodas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese, vai ja šādas adreses saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav – kurā atrodas galvenais birojs, vai kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese;
13) uzņēmēja dalībvalsts – gadījumos, kad tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds, dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis filiāli vai veic kredītu apkalpošanas darbības, un dalībvalsts, kurā ir aizņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskās adrese, vai tā galvenais birojs, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses.”
7) aizņēmējs – juridiska vai fiziska persona, kas noslēgusi kreditēšanas līgumu ar kredītiestādi, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
8) kredītu pircējs – juridiska persona, izņemot kredītiestādi, kas savas saimnieciskās vai profesionālās darbības ietvaros iegādājas prasījuma tiesības, kas izriet no ienākumus nenesošo kreditēšanas līguma;
9) kredītu pārdevējs – kredītiestāde, kas piešķīrusi kredītu fiziskai vai juridiskai personai, uz kuru ir attiecināmas šā likuma prasības par ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu;
10) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības:
a) no kreditēšanas līgumā paredzētām kredītu pārdevēja tiesībām vai paša no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša maksājuma atgūšana;
b) vienošanās ar aizņēmēju par jebkādiem noteikumiem saistībā ar kreditēšanas līgumā paredzētām kreditora tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ievērojot kredītu pircēja norādījumus;
c) no kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai par pašu kreditēšanas līgumu saistīto sūdzību izskatīšana;
11) ārpakalpojumu sniedzējs – parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja piesaistīta juridiska persona, kura parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja vārdā veic vienu vai vairākas ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības;
12) piederības dalībvalsts – gadījumos, kad tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds, dalībvalsts, kurā atrodas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese, vai ja šādas adreses saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav – kurā atrodas galvenais birojs, vai kredītu pircēja vai tā pārstāvja juridiskā adrese;
13) uzņēmēja dalībvalsts – gadījumos, kad tiek atgūts no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietošs parāds, dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir izveidojis filiāli vai veic kredītu apkalpošanas darbības, un dalībvalsts, kurā ir aizņēmēja pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskās adrese, vai tā galvenais birojs, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses.”
2.
Papildināt 2.pantu ar 5.punktu šādā redakcijā:
“5) reglamentēt kredītu pārdevēja, kredītu pircēja, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja, ārpakalpojumu sniedzēja tiesības un pienākumus attiecībā uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu”.
3.
Papildināt 3.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:
“(8) Šī likuma normas, kuras ir saistītas un attiecas uz ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām, nav piemērojamas, ja tās veic:
a) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;
b) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr.1060/2009 un Regulā (ES) Nr.1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;
c) kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta (1)1 daļu;
d) ja, kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot gadījumu, kad sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;
e) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu.”
a) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde;
b) alternatīvo ieguldījumu fonda pārvaldnieks, pārvaldītājsabiedrība vai ieguldījumu pārvaldības sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju vai reģistrēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija Direktīvu 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr.1060/2009 un Regulā (ES) Nr.1095/2010, vai pārvaldības sabiedrība vai ieguldījumu sabiedrība, kas ir saņēmusi atļauju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija Direktīvu 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), ja ieguldījumu sabiedrība saskaņā ar minēto direktīvu nav izraudzījusies pārvaldības sabiedrību tā fonda vārdā, kuru tā pārvalda;
c) kapitālsabiedrība, kas saņēmusi speciālo atļauju (licenci) patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8.panta (1)1 daļu;
d) ja, kreditēšanas līgumu nav slēgusi Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde, izņemot gadījumu, kad sākotnējo kreditēšanas līgumu ir aizstājis šādas kredītiestādes noslēgts kreditēšanas līgums;
e) Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestāde iegūst no ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma izrietošas kreditora tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu.”
4.
Papildināt 4.panta otro un trešo daļu pēc vārdiem “parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja” ar vārdiem “kredītu pārdevēja, kredītu pircēja vai ārpakalpojumu sniedzēja” (attiecīgā locījumā).
5.
Izteikt 5.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
“Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs kreditora vārdā vai uzdevumā atgūt parādu, kā arī kredītu pircēja vārdā vai uzdevumā īstenot ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības, ja ir reģistrējies kā komersants vai profesionālās darbības veicējs un ir saņēmis speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanai [turpmāk – speciālā atļauja (licence)].”
6.
Papildināt 6.panta pirmo daļu daļu pēc vārda "Parādniekam" ar vārdiem "vai aizņēmējam (fiziskai personai)".
7.
Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
“III nodaļa
Parāda atgūšanā un ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanā īstenojamā saskarsme”
Parāda atgūšanā un ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanā īstenojamā saskarsme”
8.
Papildināt 7.pantu ar (1)1 daļu šādā redakcijā:
“(1)1 Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un kredītu pircējs ir viena un tā pati persona, tad pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību kredītu pircējam, aizņēmējam adresētajā paziņojumā papildus 7.panta pirmajā daļā norādītajai informācijai iekļauj arī šā likuma 17.panta pirmajā daļā minēto informāciju.”
9.
Izteikt 8.panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Parādniekam vai aizņēmējam ir pienākums sadarboties ar kreditoru, kredītu pircēju un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju."
10.
9.pantā:
papildināt pirmo un otro daļu pēc vārdiem “Saskarsmē ar trešajām personām kreditors” ar vārdiem “kredītu pircējs, kredītu pārdevējs, ārpakalpojumu sniedzējs”;
papildināt otrās daļas 2. un 3.punktu pēc vārda “kreditora” ar vārdiem “kredītu pircēja, kredītu pārdevēja, ārpakalpojumu sniedzēja”.
11.
10.pantā:
papildināt pirmās daļas ievaddaļu pēc vārdiem “ar parādnieku” ar vārdiem “vai aizņēmēju (fizisku personu-patērētāju) ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas gadījumā”;
papildināt pirmās daļas 2. un 3.punktu pēc vārda “parādnieku” ar vārdiem “vai aizņēmēju (fizisku personu-patērētāju)”;
papildināt pirmās daļas 3.punktu pēc vārdiem “bez parādnieka” ar vārdiem “vai aizņēmēja”.
12.
11.pantā:
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem “ar parādnieku” ar vārdiem “vai aizņēmēju (fizisku personu-patērētāju)”, pēc vārdiem “kas norādīta kreditora un parādnieka” ar vārdiem “vai kredītu pārdevēja un aizņēmēja”;
papildināt otro daļu pēc vārdiem “Ja parādnieks” ar vārdiem “vai aizņēmējs (fiziska persona-patērētājs)”, pēc vārdiem “pats parādnieks” ar “vai aizņēmējs”, pēc vārdiem “ar parādnieku” ar vārdiem “vai aizņēmēju (fizisku personu-patērētāju)”;
papildināt trešo daļu pēc vārdiem “Ja parādnieks” ar vārdiem “vai aizņēmējs (fiziska persona-patērētājs)”, pēc vārdiem “uz parādnieka” ar vārdiem “vai aizņēmēja (fiziskas personas-patērētāja)”.
13.
Papildināt 12.pantu pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziska persona-patērētājs) (attiecīgā locījumā).
14.
13.pantā:
papildināt visā pantā pēc vārda "parādnieks" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "vai aizņēmējs (fiziska persona-patērētājs) (attiecīgā locījumā);
papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "par parādnieku" ar vārdiem "par aizņēmēju (fizisku personu-patērētāju)"';
aizstāt ceturtajā un piektajā daļā vārdu "aizsardzības" ar vārdu "apstrādes".
15.
14.pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"Valsts informācijas sistēmā saņemamā informācija par parādnieku un aizņēmēju (fizisku personu)"
aizstāt pantā vārdu "Iedzīvotāju" ar vārdiem "Fizisku personu".
16.
Papildināt likumu ar VI, VII un VIII nodaļu šādā redakcijā:
“VI nodaļa
Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana un uzraudzība
15.pants. Līgums starp parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kredītu pircēju
(1) Lai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs sniegtu pakalpojumus attiecībā uz saistībām, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar kredītu pircēju noslēdz rakstveida līgumu, kurā norāda vismaz:
1) detalizētu veicamo ienākumus nenesošu kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību aprakstu;
2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atlīdzības apmēru, vai tā aprēķināšanas kārtību, ja atlīdzības apmērs nav fiksēta summa;
3) apjomu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst pārstāvēt kredītu pircēju attiecībās ar aizņēmēju;
4) pušu apņemšanos ievērot kreditēšanas līgumam paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašam kreditēšanas līgumam piemērojamos Eiropas Savienības un nacionālos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz patērētāju un datu aizsardzību;
5) klauzulu, ka pret aizņēmējiem ir jāizturas taisnīgi un apzinīgi;
6) noteikumu, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt kredītu pircēju par jebkuras tā īstenotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības nodošanu ārpakalpojumā.
(2) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā desmit gadus, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma tai iesniegt:
1) saraksti ar aizņēmēju;
2) no kredītu pircēja saņemtos norādījumus par katrā ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ko tas kredītu pircēja vārdā pārvalda un īsteno;
3) starp parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kredītu pircēju noslēgto sadarbības līgumu.
16.pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzēju
(1) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto ārpakalpojumu sniedzēju vienas vai vairāku ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saglabā pilnu atbildību par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi.
(2) Nododot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu ārpakalpojumu sniedzējam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un ārpakalpojumu sniedzējs noslēdz rakstisku līgumu, kas paredz pienākumu ievērot parāda atgūšanas pakalpojumam piemērojamās tiesību normas. Šā līguma noteikumi neietekmē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja attiecības ar kredītu pircēju un pienākumus pret aizņēmēju.
(3) Visu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumu sniedzējam ir aizliegta.
(4) Atsevišķu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumu sniedzējam neskar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot speciālās atļaujas (licences) saņemšanai noteiktās prasības.
(5) Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumā neietekmē Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību.
(6) Ārpakalpojumu sniedzējs nodrošina parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam pieeju informācijai par visām nodotajām ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām.
(7) Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam pēc līguma darbības beigām, jāspēj turpināt veikt nodotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(8) Pirms ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošanas ārpakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs par to informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un, ja attiecināms, arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.
(9) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā desmit gadus, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt ierakstus par ārpakalpojumu sniedzējam dotajiem norādījumiem, kā arī pašu sadarbības līgumu, un pēc pieprasījuma izsniegt to kompetentajām iestādēm.
17.pants. Informēšana par ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodošanu
(1) Kredītu pircējs, šā likuma 3.panta astotās daļas 1.punkta “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts, ja tāds iecelts ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību veikšanai, vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējam, ja to pieprasa aizņēmējs, nosūta aizņēmējam paziņojumu papīra formātā vai izmantojot citu patstāvīgu informācijas nesēju, kurā skaidri norāda:
1) informāciju par nodošanu un tās datumu;
2) kredītu pircēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktā subjekta, ja tāds iecelts, nosaukumu un juridisko adresi;
4) pierādījumus, ka ieceltais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci);
5) ārpakalpojumu sniedzēja, ja tāds izvēlēts, nosaukumu un kontaktinformācija;
6) skaidri saprotamu informāciju par kredītu pircēja, šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktā subjekta, ja tāds iecelts, vai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja un ārpakalpojumu sniedzēja, ja tāds izvēlēts, kontaktpunktu, kas ir kompetents sniegt nepieciešamo informāciju;
7) informāciju par parāda apmēru;
8) paziņojumu, ka joprojām ir piemērojami Eiropas Savienības un nacionālie tiesību aktu, kas attiecas uz līgumu izpildi, patērētāju aizsardzību, aizņēmēja tiesībām un krimināltiesībām;
9) uzraugošās iestādes nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kurā aizņēmējam ir pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai galvenais birojs, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, var iesniegt sūdzību.
(2) Katrā nākamajā paziņojumā, kas seko pēc šā panta pirmajā daļā norādītā, iekļaujama šā panta pirmās daļas 6.punktā norādītā informācija, savukārt, ja paziņojums nosūtīts saistībā ar jauna parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja iecelšanu, tajā iekļaujama arī šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā norādītā informācija.
VII nodaļa
No ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšana pārrobežā
18.pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšana uzņēmēja dalībvalstī
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas Latvijā saņēmis šā likuma 5.panta otrajā daļā noteikto speciālo atļauju (licenci), ir tiesības bez ierobežojumiem sniegt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumus uzņēmēja dalībvalstī.
19.pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, uzraudzība
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un nepieciešamības gadījumā tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes, kurā kredīts ir piešķirts, ja tā nav uzņēmēja vai piederības dalībvalsts, sniegt informāciju par uzraudzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.
(2) Ja parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz savus pakalpojumus uzņēmējas dalībvalstī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un nepieciešamības gadījumā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā kredīts piešķirts, ja tā nav uzņēmēja dalībvalsts vai Latvija, nodrošina nepieciešamā informācijas apmaiņu, tostarp plānojot un īstenojot dažāda veida uzraudzības pasākumus.
(3) Uzraudzības pasākumus uzņēmējā dalībvalstī izveidotā parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja filiālē vai attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī ieceltu ārpakalpojumu sniedzēju Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem.
(4) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj piederības dalībvalsts kompetento iestāžu vārdā veikt uzraudzības pasākumus, tas informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par plānotajiem un veiktajiem uzraudzības pasākumiem, vienlaikus informējot par rezultātiem un piederības valstij veicamajiem pasākumiem.
(5) Ja kredīts piešķirts Latvijā, taču tā nav ne uzņēmēja dalībvalsts, ne piederības dalībvalsts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tā rīcībā esošos pierādījumus par normatīvajos aktos noteikto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu nepildīšanu, nodod piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecīgu uzraudzības pasākumu veikšanai.
(6) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas sniegusi pierādījumus par parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja pieļautajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem, divu mēnešu laikā sniedz detalizētu informāciju un regulāri informē par plānotajiem un uzsāktajiem uzraudzības pasākumiem, saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts sniegtajiem pierādījumiem, vai par visiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam piemērotajiem administratīvajiem sodiem un korektīvajiem pasākumiem.
VIII nodaļa
Kredītu pircējs
20.pants. Tiesības uz informāciju par ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā noteiktajām kredītu pārdevēja tiesībām
(1) Kredītu pārdevējs sniedz potenciālajam kredītu pircējam visu nepieciešamo informāciju par ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu un par nodrošinājumu, ja tāds ir, lai kredītu pircējs pirms līguma noslēgšanas varētu novērtēt ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma vērtību un iespēju šo vērtību atgūt, vienlaikus garantējot no kredītu pārdevēja saņemtās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt kredītu pārdevējam sniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama savu funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu, un nekavējoties paziņo kredītu pircēja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
21.pants. Kredītu pircēja pienākumi
(1) Kredītu pircējam, kuram Eiropas Savienībā ir juridiskā adrese, vai, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, bet tā galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā, ir pienākums ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteikto subjektu, ja ienākumu nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar patērētāju.
(2) Kredītu pircēja, kuram Eiropas Savienībā nav juridiskās adreses, vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, pārstāvim ir pienākums kredīta apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vai šā likuma 3.panta astotās daļas 1.punkta “a” vai “c” apakšpunktā noteikto subjektu, ja ienākumu nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar fiziskām personām, tajā skaitā, patērētājiem un pašnodarbinātiem, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
(3) Kredītu pircēja darbību regulē šis likums, nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības, kreditēšanas, atbilstošas komercprakses, saistību tiesību un krimināltiesību jomās. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma nodošana neietekmē ar nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājam un citiem aizņēmējiem noteikto aizsardzības līmeni.
(4) Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts, kredītu pircēja vārdā izpilda šā panta trešajā daļā, 22. un 24.pantā minētos pienākumus. Ja parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts nav iecelts, šos pienākumus pilda kredītu pircējs vai tā pārstāvis.
22.pants. Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vai citu vienību izmantošana
(1) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību uzsākšanas dienā paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā iecelto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteikto subjektu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts tiek nomainīts, kredītu pircējs vai pārstāvis izmaiņu dienā par to paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā kredīts piešķirts, šā panta pirmās un otrās daļas kārtībā saņemto informāciju.
23.pants. Trešo valstu kredītu pircēju pārstāvis
(1) Pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas, kredītu pircējs, kuram Eiropas Savienībā nav pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, ieceļ pārstāvi, kuram ir juridiskā adrese Eiropas Savienībā, vai, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses – kura galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.
(2) Pārstāvis ir atbildīgs par šajā likumā noteikto kredītu pircēju pienākumiem un kompetentās iestādes ir tiesīgas no tā papildu kredītu pircējam vai tā vietā nodrošināt šo pienākumu ievērošanu.
24.pants. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētu kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošana
(1) Kredītu pircējs vai tā izraudzītais pārstāvis, kurš ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu kreditēšanas līgumu nodod citam kredītu pircējam, divas reizes gadā informē savas piederības valsts kompetentās iestādes par jaunā kredītu pircēja vai tā izraudzītā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru (LEI) vai gadījumos, kad šāda identifikatora nav, par:
1) jaunā kredītu pircēja vai tā ieceltā pārstāvja vai to vadības vai pārvaldes struktūras locekļu un to personu identitāti, kurām ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā, vai tā pārstāvī Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36.apakšpunkta izpratnē;
2) jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja adresi.
(2) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis informē savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par:
1) nodotu ienākumus nenesošos kreditēšanas līgumos paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai pašu kreditēšanas līgumu skaitu un kopējo atlikumu;
2) to, vai nodošana ietver ar patērētājiem noslēgta ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu, kā arī aktīvu veidu, ar kuriem kreditēšanas līgums nodrošināts;
(3) Šā panta pirmajā daļā norādītās kompetentās iestādes, ja nepieciešams, var pieprasīt kredītu pircējiem vai ieceltajiem pārstāvjiem pirmajā daļā minēto informāciju.
(4) Šajā pantā minētās kompetentās iestādes šī panta kārtībā saņemto informāciju nekavējoties termiņā nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un jaunā kredītu pircēja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.”
Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošana un uzraudzība
15.pants. Līgums starp parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kredītu pircēju
(1) Lai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējs sniegtu pakalpojumus attiecībā uz saistībām, kas izriet no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ar kredītu pircēju noslēdz rakstveida līgumu, kurā norāda vismaz:
1) detalizētu veicamo ienākumus nenesošu kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību aprakstu;
2) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atlīdzības apmēru, vai tā aprēķināšanas kārtību, ja atlīdzības apmērs nav fiksēta summa;
3) apjomu, kādā parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs drīkst pārstāvēt kredītu pircēju attiecībās ar aizņēmēju;
4) pušu apņemšanos ievērot kreditēšanas līgumam paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašam kreditēšanas līgumam piemērojamos Eiropas Savienības un nacionālos tiesību aktus, tostarp attiecībā uz patērētāju un datu aizsardzību;
5) klauzulu, ka pret aizņēmējiem ir jāizturas taisnīgi un apzinīgi;
6) noteikumu, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums informēt kredītu pircēju par jebkuras tā īstenotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības nodošanu ārpakalpojumā.
(2) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā desmit gadus, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt un pēc kompetentās iestādes pieprasījuma tai iesniegt:
1) saraksti ar aizņēmēju;
2) no kredītu pircēja saņemtos norādījumus par katrā ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai pašu kreditēšanas līgumu, ko tas kredītu pircēja vārdā pārvalda un īsteno;
3) starp parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju un kredītu pircēju noslēgto sadarbības līgumu.
16.pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzēju
(1) Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs izmanto ārpakalpojumu sniedzēju vienas vai vairāku ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs saglabā pilnu atbildību par šajā likumā noteikto pienākumu izpildi.
(2) Nododot ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanu ārpakalpojumu sniedzējam, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs un ārpakalpojumu sniedzējs noslēdz rakstisku līgumu, kas paredz pienākumu ievērot parāda atgūšanas pakalpojumam piemērojamās tiesību normas. Šā līguma noteikumi neietekmē parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja attiecības ar kredītu pircēju un pienākumus pret aizņēmēju.
(3) Visu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumu sniedzējam ir aizliegta.
(4) Atsevišķu ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumu sniedzējam neskar parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu ievērot speciālās atļaujas (licences) saņemšanai noteiktās prasības.
(5) Ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošana ārpakalpojumā neietekmē Patērētāju tiesību aizsardzības centra tiesības veikt parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja uzraudzību.
(6) Ārpakalpojumu sniedzējs nodrošina parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam pieeju informācijai par visām nodotajām ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbībām.
(7) Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējam pēc līguma darbības beigām, jāspēj turpināt veikt nodotās ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbības saskaņā ar šā likuma noteikumiem.
(8) Pirms ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību nodošanas ārpakalpojumu sniedzējam parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs par to informē Patērētāju tiesību aizsardzības centru un, ja attiecināms, arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.
(9) Piecus gadus pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā līguma darbības beigām, bet ne ilgāk kā desmit gadus, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir pienākums saglabāt ierakstus par ārpakalpojumu sniedzējam dotajiem norādījumiem, kā arī pašu sadarbības līgumu, un pēc pieprasījuma izsniegt to kompetentajām iestādēm.
17.pants. Informēšana par ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma nodošanu
(1) Kredītu pircējs, šā likuma 3.panta astotās daļas 1.punkta “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts, ja tāds iecelts ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma apkalpošanas darbību veikšanai, vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas kredītu pircējam, ja to pieprasa aizņēmējs, nosūta aizņēmējam paziņojumu papīra formātā vai izmantojot citu patstāvīgu informācijas nesēju, kurā skaidri norāda:
1) informāciju par nodošanu un tās datumu;
2) kredītu pircēja nosaukumu, reģistrācijas numuru un kontaktinformāciju;
3) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktā subjekta, ja tāds iecelts, nosaukumu un juridisko adresi;
4) pierādījumus, ka ieceltais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir saņēmis speciālo atļauju (licenci);
5) ārpakalpojumu sniedzēja, ja tāds izvēlēts, nosaukumu un kontaktinformācija;
6) skaidri saprotamu informāciju par kredītu pircēja, šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktā subjekta, ja tāds iecelts, vai parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja un ārpakalpojumu sniedzēja, ja tāds izvēlēts, kontaktpunktu, kas ir kompetents sniegt nepieciešamo informāciju;
7) informāciju par parāda apmēru;
8) paziņojumu, ka joprojām ir piemērojami Eiropas Savienības un nacionālie tiesību aktu, kas attiecas uz līgumu izpildi, patērētāju aizsardzību, aizņēmēja tiesībām un krimināltiesībām;
9) uzraugošās iestādes nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju, kurā aizņēmējam ir pastāvīgā dzīvesvieta vai juridiskā adrese, vai galvenais birojs, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, var iesniegt sūdzību.
(2) Katrā nākamajā paziņojumā, kas seko pēc šā panta pirmajā daļā norādītā, iekļaujama šā panta pirmās daļas 6.punktā norādītā informācija, savukārt, ja paziņojums nosūtīts saistībā ar jauna parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja iecelšanu, tajā iekļaujama arī šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā norādītā informācija.
VII nodaļa
No ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšana pārrobežā
18.pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniegšana uzņēmēja dalībvalstī
Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kas Latvijā saņēmis šā likuma 5.panta otrajā daļā noteikto speciālo atļauju (licenci), ir tiesības bez ierobežojumiem sniegt no ienākumus nenesoša kreditēšanas līguma izrietoša parāda atgūšanas pakalpojumus uzņēmēja dalībvalstī.
19.pants. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, uzraudzība
(1) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nodrošina uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes un nepieciešamības gadījumā tās Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās uzraudzības iestādes, kurā kredīts ir piešķirts, ja tā nav uzņēmēja vai piederības dalībvalsts, sniegt informāciju par uzraudzības pasākumiem, kas veikti attiecībā uz parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju.
(2) Ja parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs sniedz savus pakalpojumus uzņēmējas dalībvalstī, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, un nepieciešamības gadījumā tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā kredīts piešķirts, ja tā nav uzņēmēja dalībvalsts vai Latvija, nodrošina nepieciešamā informācijas apmaiņu, tostarp plānojot un īstenojot dažāda veida uzraudzības pasākumus.
(3) Uzraudzības pasākumus uzņēmējā dalībvalstī izveidotā parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja filiālē vai attiecībā uz uzņēmējā dalībvalstī ieceltu ārpakalpojumu sniedzēju Patērētāju tiesību aizsardzības centrs īsteno atbilstoši šīs dalībvalsts tiesību aktiem.
(4) Ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kā parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde nolemj piederības dalībvalsts kompetento iestāžu vārdā veikt uzraudzības pasākumus, tas informē piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par plānotajiem un veiktajiem uzraudzības pasākumiem, vienlaikus informējot par rezultātiem un piederības valstij veicamajiem pasākumiem.
(5) Ja kredīts piešķirts Latvijā, taču tā nav ne uzņēmēja dalībvalsts, ne piederības dalībvalsts, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tā rīcībā esošos pierādījumus par normatīvajos aktos noteikto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākumu nepildīšanu, nodod piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm attiecīgu uzraudzības pasākumu veikšanai.
(6) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas sniegusi pierādījumus par parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēja pieļautajiem pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem, divu mēnešu laikā sniedz detalizētu informāciju un regulāri informē par plānotajiem un uzsāktajiem uzraudzības pasākumiem, saistībā ar uzņēmējas dalībvalsts sniegtajiem pierādījumiem, vai par visiem parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam piemērotajiem administratīvajiem sodiem un korektīvajiem pasākumiem.
VIII nodaļa
Kredītu pircējs
20.pants. Tiesības uz informāciju par ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā noteiktajām kredītu pārdevēja tiesībām
(1) Kredītu pārdevējs sniedz potenciālajam kredītu pircējam visu nepieciešamo informāciju par ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzētajām kredītu pārdevēja tiesībām vai par pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu un par nodrošinājumu, ja tāds ir, lai kredītu pircējs pirms līguma noslēgšanas varētu novērtēt ienākumus nenesošajā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma vērtību un iespēju šo vērtību atgūt, vienlaikus garantējot no kredītu pārdevēja saņemtās informācijas aizsardzību un konfidencialitāti.
(2) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs kā uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt kredītu pārdevējam sniegt šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju, kā arī jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama savu funkciju veikšanai saskaņā ar šo likumu, un nekavējoties paziņo kredītu pircēja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.
21.pants. Kredītu pircēja pienākumi
(1) Kredītu pircējam, kuram Eiropas Savienībā ir juridiskā adrese, vai, ja saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, bet tā galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā, ir pienākums ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteikto subjektu, ja ienākumu nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar patērētāju.
(2) Kredītu pircēja, kuram Eiropas Savienībā nav juridiskās adreses, vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, pārstāvim ir pienākums kredīta apkalpošanas darbību veikšanai iecelt parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vai šā likuma 3.panta astotās daļas 1.punkta “a” vai “c” apakšpunktā noteikto subjektu, ja ienākumu nenesošais kreditēšanas līgums ir noslēgts ar fiziskām personām, tajā skaitā, patērētājiem un pašnodarbinātiem, mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem.
(3) Kredītu pircēja darbību regulē šis likums, nacionālie un Eiropas Savienības tiesību akti patērētāju tiesību aizsardzības, kreditēšanas, atbilstošas komercprakses, saistību tiesību un krimināltiesību jomās. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līguma nodošana neietekmē ar nacionālajiem un Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājam un citiem aizņēmējiem noteikto aizsardzības līmeni.
(4) Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts, kredītu pircēja vārdā izpilda šā panta trešajā daļā, 22. un 24.pantā minētos pienākumus. Ja parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts nav iecelts, šos pienākumus pilda kredītu pircējs vai tā pārstāvis.
22.pants. Parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju vai citu vienību izmantošana
(1) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis ne vēlāk kā ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu apkalpošanas darbību uzsākšanas dienā paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram tā iecelto parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteikto subjektu nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi.
(2) Ja šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā paziņotais parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs vai šā likuma 3.panta astotās daļas “a” vai “c” apakšpunktā noteiktais subjekts tiek nomainīts, kredītu pircējs vai pārstāvis izmaiņu dienā par to paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram.
(3) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nekavējoties nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā kredīts piešķirts, šā panta pirmās un otrās daļas kārtībā saņemto informāciju.
23.pants. Trešo valstu kredītu pircēju pārstāvis
(1) Pēc ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošanas, kredītu pircējs, kuram Eiropas Savienībā nav pastāvīgās dzīvesvietas vai juridiskās adreses, vai saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses un tā galvenais birojs neatrodas Eiropas Savienībā, ieceļ pārstāvi, kuram ir juridiskā adrese Eiropas Savienībā, vai, ja saskaņā ar šīs valsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses – kura galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.
(2) Pārstāvis ir atbildīgs par šajā likumā noteikto kredītu pircēju pienākumiem un kompetentās iestādes ir tiesīgas no tā papildu kredītu pircējam vai tā vietā nodrošināt šo pienākumu ievērošanu.
24.pants. Ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētu kredītu pārdevēja tiesību vai paša kreditēšanas līguma nodošana
(1) Kredītu pircējs vai tā izraudzītais pārstāvis, kurš ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu kreditēšanas līgumu nodod citam kredītu pircējam, divas reizes gadā informē savas piederības valsts kompetentās iestādes par jaunā kredītu pircēja vai tā izraudzītā pārstāvja juridiskās personas identifikatoru (LEI) vai gadījumos, kad šāda identifikatora nav, par:
1) jaunā kredītu pircēja vai tā ieceltā pārstāvja vai to vadības vai pārvaldes struktūras locekļu un to personu identitāti, kurām ir būtiska līdzdalība jaunajā kredītu pircējā, vai tā pārstāvī Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36.apakšpunkta izpratnē;
2) jaunā kredītu pircēja vai tā pārstāvja adresi.
(2) Kredītu pircējs vai tā pārstāvis informē savas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes par:
1) nodotu ienākumus nenesošos kreditēšanas līgumos paredzēto kredītu pārdevēja tiesību vai pašu kreditēšanas līgumu skaitu un kopējo atlikumu;
2) to, vai nodošana ietver ar patērētājiem noslēgta ienākumus nenesošā kreditēšanas līgumā paredzētās kredītu pārdevēja tiesības vai pašu ienākumus nenesošo kreditēšanas līgumu, kā arī aktīvu veidu, ar kuriem kreditēšanas līgums nodrošināts;
(3) Šā panta pirmajā daļā norādītās kompetentās iestādes, ja nepieciešams, var pieprasīt kredītu pircējiem vai ieceltajiem pārstāvjiem pirmajā daļā minēto informāciju.
(4) Šajā pantā minētās kompetentās iestādes šī panta kārtībā saņemto informāciju nekavējoties termiņā nosūta uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm un jaunā kredītu pircēja piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.”
Pārejas noteikumi
1.
Aizstāt 4.punktā vārdu "Iedzīvotāju" ar vārdiem "Fizisku personu".
2.
Papildināt pārejas noteikumus ar 7.punktu šādā redakcijā:
1)
“7.Šo likumu nepiemēro uz ienākumus nenesošu kreditēšanas līgumu izrietošo kredītu pārdevēju tiesībām vai pašu ienākumus nenesošiem kreditēšanas līgumiem, kas nodoti kredītu pircējiem pirms šā likuma grozījumu spēkā stāšanās.”
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.gada 24.novembra direktīva (ES) 2021/2167 par kredītu apkalpotājiem un kredītu pircējiem un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2014/17/ES.
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds