24-TA-1568
Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta pirmo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – ministrija) ir vadošā valsts pārvaldes iestāde vides, enerģētikas un klimata politikas jomā.
2.
Ministrija ir tieši pakļauta klimata un enerģētikas ministram (turpmāk – ministrs).
3.
Ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajai valsts pārvaldes iestādei, ja likumā vai Ministru kabineta noteikumos nav noteikts citādi.
II.Ministrijas kompetences, funkcijas un uzdevumi
4.
Ministrijai ir šādas kompetences:
4.1.
vides politika:
4.1.1.
vides prasību noteikšana un uzraudzība;
4.1.2.
zemes dzīļu resursu aizsardzība, izmantošana un apsaimniekošana;
4.1.3.
pazemes un virszemes ūdens resursu aizsardzība, izmantošana un apsaimniekošana;
4.1.4.
aprites ekonomika un atkritumu apsaimniekošana;
4.1.5.
plūdu novēršana un pārvaldība;
4.1.6.
bīstamo vielu un radiācijas drošība un avāriju pārvaldības politika;
4.1.7.
piesārņojuma mazināšana un sanācijas pasākumi;
4.1.8.
ūdenssaimniecības pakalpojumu un sadzīves atkritumu apsaimniekošana.
4.2.
enerģētikas politika:
4.2.1.
enerģijas tirgus darbība un attīstība;
4.2.2.
enerģētikas infrastruktūras darbības noturība, attīstība un energoapgādes drošums;
4.2.3.
ilgtspējīgu energoresursu noteikšana un pārvaldība;
4.2.4.
energoefektivitātes (izņemot ēku energoefektivitātes) veicināšana;
4.2.5.
enerģētikas krīzes novēršanas un pārvaldība.
4.3.
klimata politika:
4.3.1.
siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes uzskaites un pārvaldība;
4.3.2.
emisiju tirdzniecības sistēmas pārvaldība;
4.3.3.
tautsaimniecības dekarbonizācijas pārvaldība;
4.3.4.
noturības pret klimata pārmaiņām stiprināšanas, tai skaitā pielāgošanās klimata pārmaiņām un ar klimata riskiem saistītās pārvaldība;
4.3.5.
klimata politikas integrācija citu nozaru politikās, kā arī starptautiskās klimata politikas koordinācija un pārstāvniecība.
5.
Ministrijai ir šādas funkcijas:
5.1.
organizēt un koordinēt tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās, kā arī pārraudzīt to ieviešanu;
5.2.
nodrošināt nozaru politikas īstenošanu, tai skaitā, uzraugot politikas īstenošanu ministrijas padotības iestādē un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja;
5.3.
nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ministrijas kompetences esošajās politikas jomās Eiropas Savienībā sadarbībā citām starptautiskām institūcijām un organizācijām;
5.4.
nodrošināt ar ministrijas kompetencē esošo politikas jomu saistīto Eiropas Savienības fondu, citu ārvalstu finanšu instrumentu un nacionālo finanšu instrumentu pārvaldību, īstenošanu un ieviešanas uzraudzību.
5.5.
nodrošina Latvijas vides aizsardzības fonda likumā noteikto uzdevumu izpildi;
5.6.
veicināt pētniecību ministrijas kompetencē esošajās politikas jomās;
5.7.
informēt sabiedrību un sadarbības partnerus par ministrijas kompetencē esošo politikas jomu aktualitātēm, kā arī par ministrijas padotībā esošo iestāžu darbību.
6.
Lai nodrošinātu ministrijas funkciju izpildi, ministrija veic šādus uzdevumus:
6.1.
Saistībā ar tiesību aktu un politikas dokumentu izstrādi un ieviešanas pārraudzības funkciju:
6.1.1.
atbilstoši kompetencei sniedz atzinumus par publisko personu izstrādātajiem tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektiem;
6.1.2.
atbilstoši kompetencei koordinē un atbalsta horizontālo pasākumu iekļaušanu citu nozaru tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos;
6.1.3.
sadarbojas ar publiskām personām vienotas valsts politikas izstrādāšanā un īstenošanā;
6.1.4.
veicina sociālo dialogu tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādes ietvarā, konsultējoties ar biedrībām, nodibinājumiem un citām ieinteresētām pusēm;
6.1.5.
atbalsta normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādei nepieciešamo pētniecību (tai skaitā pie nepieciešamības nodrošinot arī valsts pētījumu programmu pieteikumu izstrādi) un nodrošina efektīvu pētījumu rezultātu izmantošanu;
6.1.6.
informē sabiedrību par nozaru tiesību aktu aktualitātēm.
6.2.
Saistībā ar politiku īstenošanas funkciju:
6.2.1.
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos izdod administratīvos aktus vai pārvaldes lēmumus;
6.2.2.
nodrošina normatīvos aktos noteikto periodisko nacionālo, Eiropas Savienības un starptautisko ziņojumu sagatavošanu un iesniegšanu;
6.2.3.
atbilstoši kompetencei pārrauga plānošanas dokumentos minēto pasākumu ieviešanu;
6.2.4.
koordinē un uzrauga nozaru ministriju un citu institūciju darbību, nodrošinot plānošanas dokumentos iekļauto horizontālo pasākumu izpildi un saskaņotību;
6.2.5.
veic funkciju izpildes pārbaudes padotībā esošajā iestādē;
6.2.6.
atbalsta funkciju īstenošanai nepieciešamo pētniecību, monitoringu un datu analīzi, tai skaitā piesaistot nozares ekspertus un pētniekus ziņojumu izstrādei un monitoringa un datu analīzes veikšanai;
6.2.7.
veicina sociālo dialogu politikas īstenošanas ietvarā konsultējoties ar biedrībām, nodibinājumiem un citām ieinteresētām pusēm;
6.2.8.
organizē socioloģiskos pētījumus un informē par tiem sabiedrību.
6.3.
Saistībā ar nacionālo interešu pārstāvību starptautiskā vidē:
6.3.1.
nodrošina ministrijas kompetencē esošo starptautisko līgumu un konvenciju īstenošanu;
6.3.2.
atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvniecību Eiropas Savienības tiesību aktu un politiku izstrādes procesos, kā arī nodrošina atbilstošo Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu un prasību izpildi saskaņā ar ministriju kompetenču sadalījumu Eiropas Savienības jautājumos;
6.3.3.
atbilstoši ministrijas kompetencei nodrošina Latvijas interešu pārstāvniecību starptautiskās organizācijās, tajā skaitā koordinē Latvijas dalību atbilstošajās darba grupās;
6.3.4.
atbilstoši ministrijas kompetencei organizē ārvalstu delegāciju oficiālās vizītes Latvijā un Latvijas pārstāvju delegācijas ārvalstīs.
6.4.
Saistībā ar nozares publisko finanšu resursu pārvaldību:
6.4.1.
veic Eiropas Savienības fondu atbildīgās iestādes funkciju īstenošanu, tai skaitā sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Eiropas Savienības fondu sadarbības iestādi;
6.4.2.
veic Sociālā klimata fonda vadošās iestādes funkciju īstenošanu, tai skaitā sadarbību ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru kā Sociālā klimata fonda sadarbības iestādi;
6.4.3.
veic emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumentu pārvaldību, tai skaitā uzraudzības funkciju īstenošanu sadarbībā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds”;
6.4.4.
veic Inovāciju fonda kontaktpunkta funkciju īstenošanu;
6.4.5.
nodrošina Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu, kā arī citu ārvalstu finanšu instrumentu investīciju piesaisti ministrijas kompetencē esošo politikas jomu mērķu sasniegšanai;
6.4.6.
nodrošina Eiropas Savienības finanšu instrumentu piesaisti Ministrijas funkciju un uzdevumu izpildes atbalstam;
6.4.7.
veic Latvijas – Šveices sadarbības programmas apsaimniekotāja pienākumus;
6.4.8.
veic Latvijas vides aizsardzības fonda pasākumu un projektu administrēšanas funkciju ministrijas kompetences jomā;
6.4.9.
veic ministrijas padotības iestādes un kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja investīciju priekšlikumu izvērtējumu.
7.
Ministrijas tiesības:
7.1.
piedalīties starptautisku organizāciju rīkotajos pasākumos, noslēgt starptautiskās sadarbības līgumus un koordinēt starptautisko sadarbību;
7.2.
normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos pieprasīt un bez maksas saņemt no fiziskajām un privāto tiesību juridiskajām personām ministrijas uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
7.3.
veikt auditu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un kapitālsabiedrībās;
7.4.
sniegt priekšlikumus par normatīvajos aktos un attiecīgajos attīstības plānošanas dokumentos paredzēto pasākumu īstenošanai un ministrijas funkciju veikšanai nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta;
7.5.
veikt privāttiesiskus darījumus valsts vārdā, ja tas nepieciešams ministrijas darbības nodrošināšanai;
7.6.
īstenot citas normatīvajos aktos noteiktās tiesības.
III.Ministrijas darbības tiesiskuma nodrošināšanas mehānisms
8.
Valsts sekretāram ir tiesības atcelt ministrijas amatpersonu lēmumus un iekšējos normatīvos aktus.
9.
Valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
10.
Valsts sekretāra izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var pārsūdzēt tiesā.
11.
Ministrija tās tīmekļvietnē publicē informāciju par ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām.
IV.Ministrijas padotībā esošās valsts pārvaldes iestādes un kapitālsabiedrības, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja
12.
Ministrijas padotībā ir Valsts vides dienests.
13.
Ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja šādās kapitālsabiedrībās:
13.1.
akciju sabiedrībā "Augstsprieguma tīkls";
13.2.
sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds";
13.3.
valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs".
V.Noslēguma jautājumi
14.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2022. gada 20. decembra noteikumus Nr. 817 "Klimata un enerģētikas ministrijas nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2022, 250.nr.; 2023, 34.nr.)
15.
Klimata un enerģētikas ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un Ekonomikas ministrijas izveidoto padomju un komisiju nolikumi un reglamenti, kā arī rīkojumi par darba grupu izveidošanu, kas izdoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistīti ar šo noteikumu 4.1., 4.2. un 4.3. apakšpunktos minētajām jomām, paliek spēkā līdz to atzīšanai par spēku zaudējušiem vai līdz brīdim, kad tie zaudē spēku uz cita pamata.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds