22-TA-2527
Enerģijas lietotāju apgādes un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un valsts apdraudējuma gadījumā
(Noteikumu nosaukums MK 19.02.2013. noteikumu Nr.93 redakcijā)
Izdoti saskaņā ar Enerģētikas likuma 64.panta pirmo daļu un 73.pantu
un Mobilizācijas likuma 9.panta 7.punkta "a" apakšpunktu
un Mobilizācijas likuma 9.panta 7.punkta "a" apakšpunktu
(Grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.93)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā enerģijas lietotāji tiek apgādāti ar enerģiju izsludinātas valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā, un kārtību, kādā energoapgādes komersanti, kā arī komersanti, kuri nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu, un komersanti, kuriem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu (turpmāk – degvielas komersanti), pēc valsts vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centra pieprasījuma pārdod tiem piederošo kurināmo.
1.1
Šajos noteikumos minēto kārtību piemēro Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanai ar dabasgāzi un elektroenerģiju arī valsts apdraudējuma gadījumā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr. 93 redakcijā, kas grozīta ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
2.
Lēmuma projektu par valsts enerģētiskās krīzes līmeni sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, bet par vietējās enerģētiskās krīzes līmeni – attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs. Attiecīgu lēmuma projektu sagatavo, ievērojot konkrētus energoapgādes apstākļus:
2.1.
pirmā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 7–12 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
2.2.
otrā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās par 12–17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
2.3.
trešā līmeņa enerģētiskā krīze – iespēja nodrošināt energoapgādi samazinās vairāk nekā par 17 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.
3.
Lai noteiktu atbilstošo valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes līmeni, Valsts enerģētiskās krīzes centrs un pašvaldību enerģētiskās krīzes centri ņem vērā prognozējamo enerģētiskās krīzes ilgumu, kā arī izvērtē enerģijas un kurināmā dažādošanas (aizstāšanas) iespējas.
II.Enerģijas lietotāju grupas
4.
Enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta elektroenerģijas vai siltumenerģijas piegāde, nosaka trīs enerģijas lietotāju grupas:
4.1.
pirmās grupas enerģijas lietotāji – slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, tiešās pārvaldes iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, energoapgādes komersantu objekti, dzelzceļš, lidostas, autoostas (autobusu maršrutu (reisu) attālums vienā virzienā pārsniedz 50 km), ostas, brīvības atņemšanas iestādes, valsts drošības iestādes, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (valsts materiālo rezervju resursu uzglabāšanas vietās), mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi;
4.2.
otrās grupas enerģijas lietotāji – skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, ambulatorās ārstniecības iestādes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, vietējais sabiedriskais transports (šo noteikumu izpratnē – visu veidu sabiedriskais transports pilsētās un pašvaldību teritorijās, ja transporta maršruta (reisa) attālums vienā virzienā nepārsniedz 50 km), pārtikas piegādes transports, rūpniecības objekti, kuru tehnoloģiskā procesa pārtraukšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu bojājumus vai saražotās produkcijas bojāeju lielos apmēros, pirmajā grupā neiekļautās valsts un pašvaldību iestādes, mājsaimniecības;
4.3.
trešās grupas enerģijas lietotāji – enerģijas lietotāji, kuri nav iekļauti pirmajā un otrajā grupā.
(MK 23.08.2016. noteikumu Nr. 564 redakcijā)
4.1
Enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde, nosaka četras enerģijas lietotāju grupas:
4.11.
nodrošināmie lietotāji – mājsaimniecības, skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, slimnīcas, valsts un pašvaldību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, krīzes centri, sociālās rehabilitācijas institūcijas personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, avārijas dienesti, telekomunikāciju mezgli, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Nacionālie bruņotie spēki, Valsts policija, Valsts robežsardze, valsts drošības iestādes, ūdensapgādes un kanalizācijas stacijas, brīvības atņemšanas iestādes, mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi, kā arī energoapgādes komersants, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību kontrolē dispečervadības grafika ģenerētājvienību ar jaudu virs 100 MW un elektroenerģijas jaudas ģenerācijas pieejamību vismaz 900 stundas gadā;
4.12.
pirmās grupas enerģijas lietotāji – tiešās pārvaldes iestādes, energoapgādes komersantu objekti, dzelzceļš, lidostas, autoostas (autobusu maršrutu (reisu) attālums vienā virzienā pārsniedz 50 km), ostas, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", valsts materiālo rezervju atbildīgie glabātāji (valsts materiālo rezervju resursu uzglabāšanas vietās);
4.13.
otrās grupas enerģijas lietotāji – ambulatorās ārstniecības iestādes, pārtikas un lauksaimniecības produktu ražotnes, vietējais sabiedriskais transports (šo noteikumu izpratnē – visu veidu sabiedriskais transports pilsētās un pašvaldību teritorijās, ja transporta maršruta (reisa) attālums vienā virzienā nepārsniedz 50 km), pārtikas piegādes transports, rūpniecības objekti, kuru tehnoloģiskā procesa pārtraukšana var izraisīt nelaimes gadījumus, iekārtu bojājumus vai saražotās produkcijas bojāeju lielos apmēros, pirmajā grupā neiekļautās valsts un pašvaldību iestādes;
4.14.
trešās grupas enerģijas lietotāji – enerģijas lietotāji, kuri nav iekļauti pirmajā un otrajā grupā.
(MK 23.08.2016. noteikumu Nr. 564 redakcijā)
III.Enerģijas patēriņa ierobežojumi
6.
Ja izsludināta pirmā līmeņa enerģētiskā krīze:
6.1.
pirmās grupas enerģijas lietotājiem un nodrošināmiem lietotājiem, kā arī dabasgāzes lietotājiem tādā apmērā, kādā tie glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pirmā līmeņa enerģētiskās krīzes izsludināšanas brīdī, enerģijas patēriņš no dabasgāzes netiek ierobežots;
6.2.
otrās un trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 20 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa.
(Grozīts ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
7.
Ja izsludināta otrā līmeņa enerģētiskā krīze:
7.1.
pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 20 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
7.2.
otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 40 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
7.3.
trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
7.4.
nodrošināmiem lietotājiem, kā arī dabasgāzes lietotājiem tādā apmērā, kādā tie glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē otrā līmeņa enerģētiskās krīzes izsludināšanas brīdī, enerģijas patēriņš netiek ierobežots.
(Grozīts ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
8.
Ja izsludināta trešā līmeņa enerģētiskā krīze:
8.1.
pirmās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 40 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa, taču enerģijas apgādi nedrīkst pārtraukt, tādējādi nodrošinot šīs grupas enerģijas lietotāju pamatfunkciju izpildi;
8.2.
otrās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums, kas nepārsniedz 80 % no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
8.3.
trešās grupas enerģijas lietotājiem tiek noteikts enerģijas patēriņa ierobežojums līdz 100 % apmēram no ikdienas (vidējā) enerģijas patēriņa;
8.4.
nodrošināmiem lietotājiem, kā arī dabasgāzes lietotājiem tādā apmērā, kādā tie glabā dabasgāzi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē trešā līmeņa enerģētiskās krīzes izsludināšanas brīdī, enerģijas patēriņš netiek ierobežots.
(Grozīts ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
IV.Dabasgāzes un elektroenerģijas apgāde
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
9.
Licencētie dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori, ņemot vērā šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.1 1., 4.1 2. un 4.1 3. apakšpunktā minēto enerģijas lietotāju dalījumu un saskaņojot ar pašvaldībām, sastāda nodrošināmo lietotāju un pirmās un otrās grupas enerģijas lietotāju sarakstus enerģijas apgādes ierobežošanai (turpmāk – enerģijas lietotāju saraksti) un izstrādā elektroenerģijas un dabasgāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz Ekonomikas ministrijā elektroniskā formā. Ekonomikas ministrija sagatavo elektroenerģijas un dabasgāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
(MK 23.08.2016. noteikumu Nr. 564 redakcijā)
9.1
Izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes gadījumā dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operators vienas dienas laikā iesniedz Valsts enerģētiskās krīzes centram un dabasgāzes sadales sistēmas operatoram dabasgāzes patērētāju sarakstu un informāciju par dabasgāzes apjomu, kas tiek glabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē enerģētiskās krīzes izsludināšanas brīdī.
9.2
Energoapgādes komersantiem, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par elektroenerģijas sistēmas vadības un lietošanas kārtību kontrolē dispečervadības grafika ģenerētājvienību ar jaudu virs 100 MW un elektroenerģijas jaudas ģenerācijas pieejamību vismaz 900 stundas gadā, Valsts enerģētiskās krīzes centrs nosaka enerģijas patēriņa ierobežojumus individuāli katram lietotāja objektam. Valsts enerģētiskās krīzes centrs par ierobežojumiem katram lietotāja objektam informē dabasgāzes sadales sistēmas operatoru.
10.
Licencētie dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori enerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norāda tos enerģijas lietotājus, kuru īpašumā ir elektroenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 200 kW.
(Grozīts ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
10.1
Ja atbilstoši šo noteikumu 33. punktam Ministru kabinets lemj izsludināt valsts enerģētisko krīzi dabasgāzes apgādes jomā un dabasgāzes tirgotājs nevar apgādāt nodrošināmos lietotājus ar dabasgāzi, nodrošināmo lietotāju apgādi veic akciju sabiedrība "Latvenergo".
10.2
Akciju sabiedrībai "Latvenergo" ir tiesības pieprasīt, lai dabasgāzes tirgotājs un dabasgāzes sadales sistēmas operators sniedz informāciju, kas nepieciešama šo noteikumu 10.1 punktā minētās funkcijas izpildei.
11.
Licencētie dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmu operatori katru gadu līdz 1. septembrim pārskata enerģijas lietotāju sarakstus, sagatavo un elektroniskā formā iesniedz Ekonomikas ministrijā aktualizētos enerģijas lietotāju sarakstus, kā arī elektroenerģijas un dabasgāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību.
(MK 23.08.2016. noteikumu Nr. 564 redakcijā)
12.
Pasākumus elektroenerģijas un dabasgāzes apgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai veic licencēts dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operators tā licences darbības zonā. Dabasgāzes galalietotājs, uz kuru attiecas dabasgāzes apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtība, pēc informācijas saņemšanas par enerģētisko krīzi, ja traucēta dabasgāzes piegāde, nav tiesīgs patērēt dabasgāzi vairāk, kā noteicis sadales sistēmas operators.
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā)
12.1
Vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators nodrošina, ka katru gadu 1. martā Inčukalna pazemes gāzes krātuvē atrodas aktīvās dabasgāzes daudzums, kas nepieciešams Inčukalna pazemes gāzes krātuves diennakts izņemšanas jaudas nodrošināšanai, lai apgādātu Latvijas enerģijas lietotājus ar dabasgāzi, tai skaitā enerģētiskās krīzes laikā.
(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
13.
12.2 Nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas, kas saistītas ar šo noteikumu 12.1 punktā noteikto pienākumu izpildi, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ietver dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās izmaksās.
(MK 08.05.2018. noteikumu Nr. 272 redakcijā; sk. 38. punktu)
13.1
Šo noteikumu 12.1 punktā minētā pienākuma izpildes modeli un pienākuma izpildei nepieciešamo Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabājamo aktīvās dabasgāzes daudzumu vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators katru gadu līdz 1. aprīlim saskaņo ar Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju. Katru gadu līdz 1. decembrim vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators var mainīt šo noteikumu 12.1 punktā minētā pienākuma izpildei nepieciešamo Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uzglabājamo aktīvās dabasgāzes daudzumu, to saskaņojot ar Ekonomikas ministriju un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju.
(MK 16.11.2021. noteikumu Nr. 759 redakcijā)
V.Siltumapgāde
14.
Siltumenerģijas apgādē var izsludināt tikai vietējo enerģētisko krīzi.
15.
Energoapgādes komersanti, kas veic siltumapgādi (turpmāk – energoapgādes komersanti), ņemot vērā šo noteikumu 4.1. un 4.2.apakšpunktā minēto dalījumu un saskaņojot ar pašvaldību, sastāda pirmās un otrās grupas siltumenerģijas lietotāju sarakstus siltumenerģijas apgādes ierobežošanai un izstrādā siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta enerģētiskā krīze. Minētos dokumentus iesniedz apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.
16.
Energoapgādes komersanti siltumenerģijas lietotāju sarakstā atsevišķā grupā norāda tos enerģijas lietotājus, kuru īpašumā ir siltumenerģijas ražošanas rezerves avoti ar jaudu virs 300 kW.
17.
Energoapgādes komersanti katru gadu līdz 1.septembrim pārskata un, ja nepieciešams, precizē siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumapgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību, kā arī iesniedz precizētos dokumentus apstiprināšanai pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā tie nodrošina siltumapgādi.
18.
Pašvaldība izskata un katru gadu līdz 1.oktobrim apstiprina siltumenerģijas lietotāju sarakstus un siltumenerģijas apgādes ierobežošanas un pārtraukšanas kārtību gadījumam, ja tiek izsludināta vietējā enerģētiskā krīze.
18.
Šo noteikumu 17.punktā minētie pašvaldības apstiprinātie dokumenti pēc vietējās enerģētiskās krīzes izsludināšanas ir saistoši attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centram.
20.
Ja izsludināta vietējā enerģētiskā krīze, tehniskos pasākumus centralizētās siltumapgādes ierobežošanai vai pārtraukšanai attiecīgajā teritorijā veic energoapgādes komersants, kas veic siltumapgādi.
VI.Energoapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju un naftas produktu drošības rezervju izmantošanas kārtība
21.
Vietējās enerģētiskās krīzes laikā lēmuma projektu par energoapgādes komersantu kurināmā drošības rezervju izmantošanu sagatavo attiecīgās pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs.
22.
Ņemot vērā enerģētiskās krīzes līmeni, energoapgādes komersants informē pašvaldību vai ekonomikas ministru par nepieciešamību izmantot kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves un pamato izmantošanas nepieciešamību.
23.
Valsts enerģētiskās krīzes centrs vai pašvaldības enerģētiskās krīzes centrs enerģētiskās krīzes laikā, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par kurināmā un naftas produktu drošības rezerves izmantošanas veidu noteikšanu energoapgādes komersantiem:
23.1.
operatīvi aizstāt vienu kurināmā veidu ar citu;
23.2.
atļaut energoapgādes komersantam sākt kurināmā drošības rezerves un naftas produktu drošības rezerves izmantošanu;
23.3.
samazināt kurināmā patēriņu;
23.4.
pārtraukt izmantot konkrētu kurināmo;
23.5.
pārdot noteiktu daudzumu kurināmā drošības rezerves Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajiem energoapgādes komersantiem;
23.6.
atļaut pārvietot naftas produktus (degvielu) no naftas produktu (degvielas) drošības rezerves uzglabāšanas vietas tieši uz izsludinātās valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes vietu.
24.
Ņemot vērā izsludinātās vietējās enerģētiskās krīzes apstākļus, pašvaldība informē ekonomikas ministru par nepieciešamību izmantot naftas produktu drošības rezerves un pamato izmantošanas nepieciešamību.
25.
Valsts enerģētiskās krīzes centrs, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par naftas produktu drošības rezerves izmantošanu, atļaujot degvielas komersantiem pārvietot naftas produktus (degvielu) no naftas produktu (degvielas) drošības rezerves uzglabāšanas vietas tieši uz izsludinātās valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes vietu.
26.
Ja valsts vai vietējās enerģētiskās krīzes laikā nepieciešams izmantot naftas produktu (degvielas) drošības rezerves un pārvietot naftas produktus (degvielu) uz licencētām degvielas mazumtirdzniecības vietām, Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo lēmuma projektu par atļauju komersantiem, kas uzglabā naftas produktu (degvielas) drošības rezerves, vai citiem komersantiem, kas realizē degvielu, piegādāt naftas produktus (degvielu) no to uzglabāšanas vietas tieši uz tām licencētām degvielas mazumtirdzniecības vietām, kas atrodas pēc iespējas tuvāk enerģētiskās krīzes vietai.
VII.Kurināmā un naftas produktu drošības rezerves pirkšana un pārdošana
27.
Lēmuma projektu par energoapgādes komersantiem un degvielas komersantiem piederošā kurināmā (arī rezervju un naftas produktu drošības rezervju) pārdošanu valsts enerģētiskās krīzes laikā sagatavo Valsts enerģētiskās krīzes centrs, pamatojoties uz tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze.
28.
Ja izsludināta enerģētiskā krīze, Valsts enerģētiskās krīzes centrs var sagatavot lēmuma projektu, nosakot pienākumu energoapgādes un degvielas komersantiem veikt šādas darbības ar tiem piederošo kurināmo:
28.1.
pārdot brīvā apgrozījumā;
28.2.
pārdot par fiksētu pirmskrīzes cenu;
28.3.
pārdot par noteiktu cenu, kas fiksēta Valsts enerģētiskās krīzes centra izsniegtajā iepirkšanas zīmē;
28.4.
pārdot Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītajai juridiskajai personai;
28.5.
pārdot naftas produktu drošības rezerves par noteiktu cenu Valsts enerģētiskās krīzes centra izsniegtajā iepirkšanas zīmē fiksētajam pircējam, ievērojot Enerģētikas likuma 72.panta otrajā daļā minēto atklāto konkursu rezultātā noslēgtajos iepirkuma līgumos ietvertos nosacījumus starp pakalpojuma saņēmēju (Būvniecības valsts kontroles birojs) un pakalpojuma sniedzēju (komersants). Ņemot vērā konkrētās krīzes apstākļus, Valsts enerģētiskās krīzes centrs izsniedz tik iepirkšanas zīmju, cik nepieciešams.
(Grozīts ar MK 10.12.2019. noteikumiem Nr. 633)
29.
Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes komersantiem pārdot tiem piederošo kurināmo par fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo tikai tad, ja tirgus cenas pieaugums var būtiski ietekmēt valsts ekonomisko stabilitāti. Lēmumu par fiksētās pirmskrīzes cenas piemērošanu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.93)
30.
Lēmuma projektu par pienākumu energoapgādes komersantiem pārdot tiem piederošo kurināmo par fiksētu pirmskrīzes cenu Valsts enerģētiskās krīzes centrs sagatavo, pamatojoties uz attiecīgā veida kurināmā vidējo tirgus cenu iepriekšējā kalendāra mēnesī pirms brīža, kad par iespējamo krīzi kļuva zināms tādā veidā, ka tas varēja ietekmēt attiecīgā kurināmā tirgus cenu.
31.
Iepirkšanas zīme ir noteiktai juridiskai vai fiziskai personai izsniegts Valsts enerģētiskās krīzes centra dokuments, kas nodrošina iespēju pārdot vai nopirkt noteiktu daudzumu dažāda veida kurināmo (tai skaitā naftas produktu (degvielas) drošības rezerves) izsludinātas valsts enerģētiskās krīzes laikā. Iepirkšanas zīmi aizpilda atbilstoši šo noteikumu pielikumam. Iepirkšanas zīmi apstiprina ekonomikas ministrs.
32.
Pārdodot kurināmo, izņemot naftas produktu (degvielas) drošības rezerves, Valsts enerģētiskās krīzes centrs vai Valsts enerģētiskās krīzes centra norādītā juridiskā persona un energoapgādes komersants noformē pirkšanas un pārdošanas aktu, kurā norāda:
32.1.
tiesību aktu, ar kuru izsludināta valsts enerģētiskā krīze, un lēmumu par kurināmā pirkšanu vai pārdošanu;
32.2.
energoapgādes komersanta vai degvielas komersanta – pārdevēja – nosaukumu un licences numuru;
32.3.
pārdošanai paredzētā kurināmā veidu un daudzumu;
32.4.
pircēja un pārdevēja paraksttiesīgās amatpersonas;
32.5.
tās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, no kuras tiek pirkts vai kurai tiek pārdots noteikts daudzums kurināmā;
32.6.
lēmuma izpildes termiņu;
32.7.
kārtību, kādā veicama samaksa par pārdoto kurināmo;
32.8.
citus apstākļus un informāciju, kas ir būtiska katrā konkrētajā gadījumā.
32.
Šo noteikumu 20.punktā minēto lēmumu pieņem attiecīgā pašvaldība.
VII1.Dabasgāzes drošības rezerves izveidošana
(Nodaļa MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā)
35.1
Enerģētiskās krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde, dabasgāzi no dabasgāzes drošības rezerves (turpmāk – rezerve), kas nodrošināta piegādes standarta apjomā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 25. oktobra Regulu (ES) 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010, pārvades sistēmas operators izmanto nodrošināmo lietotāju apgādei.
(MK 08.05.2018. noteikumu Nr. 272 redakcijā)
35.2
Valsts enerģētiskās krīzes centrs, ņemot vērā konkrētos krīzes apstākļus, sagatavo lēmuma projektu par rezerves izmantošanu.
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā)
35.3
Rezerve tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā)
35.4
Dabasgāzes pārvades sistēmas operators:
35.41.
nodrošina rezervi un tās uzglabāšanu;
35.42.
informē dabasgāzes uzglabāšanas sistēmas operatoru par rezerves apjomu un vienojas par rezerves iesūknēšanas laiku;
35.43.
rezerves nodrošināšanai nepieciešamās tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas ietver dabasgāzes pārvades sistēmas attiecināmajās izmaksās;
35.44.
laikus rezervē uzglabāšanas un pārvades sistēmas jaudu, ko izmanto enerģētikas krīzes laikā, ja traucēta dabasgāzes piegāde.
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā; sk. 37. punktu)
35.5
Pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par rezerves izmantošanu:
35.51.
dabasgāzes pārvades sistēmas operators, izmantojot šo noteikumu 34.4 4. apakšpunktā minēto jaudu, saskaņā ar dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumiem pievada rezervi dabasgāzes sadales sistēmas operatoram;
35.52.
dabasgāzes sadales sistēmas operators nodrošina no dabasgāzes pārvades sistēmas operatora saņemtās rezerves piegādi nodrošināmiem lietotājiem.
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā)
VIII.Noslēguma jautājumi
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 23.08.2016. noteikumiem Nr. 564)
36.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumus Nr.106 "Enerģijas lietotāju apgādes kārtība un kurināmā pārdošanas kārtība izsludinātas enerģētiskās krīzes laikā" (Latvijas Vēstnesis, 2002, 42.nr.; 2006, 68.nr.; 2010, 160.nr.; 2011, 24.nr.).
37.
Licencētie dabasgāzes un elektroenerģijas sadales sistēmas operatori iesniedz Ekonomikas ministrijā šo noteikumu 9. punktā minētos dokumentus līdz 2016. gada 30. septembrim.
(MK 23.08.2016. noteikumu Nr. 564 redakcijā)
38.
Dabasgāzes pārvades sistēmas operators šo noteikumu 34.4 1. apakšpunktā minēto rezervi un tās uzglabāšanu nodrošina ar 2017. gada 1. oktobri.
(MK 28.03.2017. noteikumu Nr. 189 redakcijā)
39.
(Svītrots ar MK 16.11.2021. noteikumiem Nr. 759)
Pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 19.aprīļa
noteikumiem Nr.312
(Pielikums grozīts ar MK 10.09.2013. noteikumiem Nr.772)