MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas 2026. gada 5. jūnija vēstuli, kurā aicināts izvērtēt iespēju izdarīt grozījumus normatīvajā regulējumā attiecībā uz pusdienu starpbrīža ilgumu izglītības iestādēs, un sniedz šādu viedokli.

Ņemot vērā, ka veselīga uztura paradumi veidojas bērnībā, izglītības iestādei ir nozīmīga loma šo paradumu veidošanā. Vienlaikus veselīga uztura pamatprincipiem atbilstošu, uzturvielām bagātu maltīšu nodrošināšanai ir svarīgi paredzēt, ka ēdināšana ir atbilstoša bērnu fizioloģiskajām vajadzībām. Līdz ar to Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumu Nr. 610 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas" [1] (turpmāk – Noteikumi Nr. 610) 59. punktā ietvertās prasības ēdināšanas procesa organizēšanai nosaka, ka pusdienas izglītības iestādē tiek organizētas ne agrāk kā pulksten 11.00 un tām paredz vismaz 30 minūšu starpbrīdi, tādējādi sekmējot bērniem ieteicamā ēdienreižu režīma ievērošanu un nodrošinot pietiekamu laiku, lai bez steigas dotos uz ēdnīcu, nomazgātu rokas, sagaidītu un apēstu visu maltīti, kā arī sagatavotos nākamajai mācību stundai. Minētā norma nosaka minimālo laiku pusdienu pārtraukumam. Ja nepieciešams, skolām ir iespēja noteikt garāku pusdienu pārtraukumu.

Būtiski, ka atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumiem Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem" [2] 1.–4. klases skolēnu pusdienu enerģētiskā vērtība ir 490–750 kcal, savukārt vecāko klašu izglītojamo komplekso pusdienu enerģētiskā vērtība ir 800–980 kcal. Lai skolēns varētu apēst šādu porciju un lai varētu ēdienu mierīgi sakošļāt, jāparedz pietiekami ilgs laiks. Rūpīga ēdiena sakošļāšana veicina pilnvērtīgu gremošanu un uzturvielu uzsūkšanos, savukārt nesteidzīga ēšana, izbaudot ēdiena smaržu, garšu un konsistenci, rada noturīgāku sāta sajūtu. Pietiekama laika atvēlēšana maltītei ļauj nodrošināt daudzveidīgāku uzturu, tostarp piedāvāt bērniem arī tādus produktus, kurus tie parasti izvēlas retāk vai nav īpaši iecienījuši, piemēram, dārzeņus.

Pusdienu pārtraukuma saīsināšana varētu pasliktināt skolēnu higiēnas paradumus un kavēt veselīgu ēšanas paradumu veidošanos. Ja pusdienu pārtraukums ir pārāk īss, bērniem var nepietikt laika pirms pusdienām pienācīgi nomazgāt rokas, jo prioritāte ir laikus nokļūt ēdnīcā un ieturēt maltīti. Pastāv risks, ka bērni varētu nenomazgāt rokas vai nomazgāt tās pavirši. Savukārt nepietiekama roku higiēna var veicināt infekcijas slimību izplatīšanos, īpaši vidē, kur bērni ikdienā cieši kontaktējas cits ar citu.

Vienlaikus jāņem vērā, ka laika trūkuma dēļ bērni var nepaspēt apēst visu maltīti un daļa ēdiena tiek izmesta. Tādēļ pietiekama laika nodrošināšana maltītei ir nozīmīga ne vien bērnu veselībai un pilnvērtīgam uzturam, bet arī pārtikas atkritumu samazināšanai, sekmējot ilgtspējīgu un atbildīgu pārtikas resursu izmantošanu.

Papildus norādāms, ka ēdnīcās var veidoties rindas un stāvēšana rindā var aizņemt lielu daļu no pusdienu starpbrīža. Saīsinot pusdienu starpbrīdi, pastāv iespēja, ka laika trūkuma dēļ bērni, īpaši vecāko klašu skolēni, atteiksies no skolas pusdienām, tā vietā izvēloties ne tik veselīgas alternatīvas. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka, lai risinātu vietu trūkumu ēdnīcā un izvairītos no mācību dienas pagarināšanas, izglītības iestādēm būtu jāapsver iespēja pārplānot skolēnu plūsmas. Piemēram, pusdienas var organizēt pa grupām, nosakot, ka viena skolēnu grupa ietur maltīti, kamēr pārējās turpina mācības.

Pētījumu rezultāti liecina, ka maltītei atvēlētais laiks ietekmē uzņemto uzturvielu daudzumu. Maltītei ieteicams paredzēt vismaz 20–25 minūtes pēc tam, kad skolēns ir apsēdies pie pusdienu galda. Pētījumi liecina, ka šāds maltītei atvēlētais laiks ir saistīts ar lielāku augļu un dārzeņu patēriņu, kā arī mazāku pārtikas atkritumu apjomu. Papildus jāņem vērā laiks, kas nepieciešams pienācīgai roku higiēnai, kā arī nokļūšanai uz ēdiena pasniegšanas vietu un atpakaļ. Līdz ar to var secināt, ka 30 minūtes ir minimālais pusdienu pārtraukuma laiks izglītības iestādēs. Nepietiekams laiks pusdienu ieturēšanai būtiski samazina maltītē piedāvāto veselīgo produktu izvēli un to patēriņu, turpretī ilgāks ēšanai atvēlētais laiks dod iespēju bērniem nogaršot jaunus produktus, kas ir nozīmīgs priekšnosacījums veselīgu uztura paradumu veidošanai. Īpaši būtiski tas ir jaunāka vecuma bērniem, jo viņu ēšanas prasmes vēl tikai attīstītās un maltīte var aizņemt vairāk laika. [3],[4],[5] Ja bērns no agrīna vecuma netiek radināts pie veselīgām un regulārām maltītēm, kam atvēlēts pietiekams laiks, pastāv risks, ka šādi uztura paradumi saglabāsies arī pieaugušā vecumā un tas var veicināt dažādu slimību attīstību. Tādēļ ir būtiski veidot izpratni, ka maltītei nepieciešams laiks un ēšana steigā nav vēlama.

Pētījumos uzsvērts, ka pusdienas organizējamas tā, lai tiktu nodrošināts pietiekams laiks ne tikai maltītei, bet arī sociālajai mijiedarbībai un atpūtai. Šāda atslodze palīdz atjaunot koncentrēšanās spējas un uzlabo skolēnu gatavību turpināt mācīšanos. Līdz ar to pusdienlaika nozīme nav saistīta tikai ar uztura uzņemšanu, bet arī skolēnu sociālās un psiholoģiskās labklājības veicināšanu. [6]

Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija [7] uzsver, ka izglītības iestādēs nepieciešams saglabāt noteikto minimālo pusdienu starpbrīža ilgumu – vismaz 30 minūtes. Pietiekams laiks maltītei ir nozīmīgs priekšnoteikums bērnu veselības un pilnvērtīga uztura nodrošināšanai.

Daudzi bērni jau šobrīd norāda, ka tiem nepietiek laika mierīgai maltītei – liela daļa pusdienu pārtraukuma paiet, aizejot līdz ēdnīcai, gaidot rindā un saņemot maltīti. Atceļot prasību par minimālā pusdienu starpbrīža ilgumu, pieaug risks, ka bērni maltītes ieturēs steigā vai tās izlaidīs, un tas var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu veselību, pašsajūtu un koncentrēšanās spējas. Vienlaikus speciālisti norāda, ka neregulāras ēdienreizes, ēšana steigā un pilnvērtīgu maltīšu izlaišana var negatīvi ietekmēt arī gremošanas sistēmu.

Arī darba tiesisko attiecību regulējumā ir atzīta atpūtas pauzes nozīme personas veselības un darbspēju saglabāšanā. Darba likuma [8] 145. panta pirmajā un otrajā daļā noteikts, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz pārtraukumu darbā, ja viņa dienas darba laiks ir ilgāks par sešām stundām. Pārtraukumu piešķir ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma, un tas nedrīkst būt īsāks par 30 minūtēm. Minētais apliecina, ka arī attiecībā uz pieaugušajiem normatīvais regulējums paredz nepieciešamību nodrošināt pietiekamu laiku atpūtai un maltītei, lai saglabātu veselību un darba spējas. Līdz ar to īpaši būtiski ir nodrošināt atbilstošu un nesteidzīgu pusdienu pārtraukumu bērniem izglītības iestādēs, ņemot vērā viņu vecumu, attīstības īpatnības un nepieciešamību veidot veselīgus ikdienas paradumus.

Vienlaikus Ministru kabinets vērš uzmanību, ka Veselības ministrija ir saņēmusi arī vecāku iesniegumus par to, ka skolās netiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības par pusdienu starpbrīža ilgumu un starpbrīdis ir noteikts īsāks par 30 minūtēm. Līdz ar to bērniem pietrūkst laika mierīgi ieturēt pusdienu maltīti, tas rada diskomfortu un stresu un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt veselību, koncentrēšanās spējas un iesaistīšanos mācību procesā. Vecāki ir lūguši veikt pārbaudes un nodrošināt, lai skolās pusdienu starpbrīža ilgums atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Veselības inspekcijas plānveida pārbaudes neietver ēdināšanas organizēšanas jautājumus, jo saskaņā ar Noteikumu Nr. 610 5. punktu higiēnas prasību ievērošanu iestādes ēdināšanas blokā kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests. Pēc Veselības ministrijas rīcībā esošās informācijas, konstatējot neatbilstības normatīvo aktu prasībām, Pārtikas un veterinārais dienests informē par to izglītības iestādes vadību un sniedz ieteikumus atbilstoša pusdienu pārtraukuma nodrošināšanai, īpašu uzsvaru liekot uz dialogu un sadarbību. Lai kopīgi izvērtētu pašreizējo situāciju un tādus risinājumus, kas nodrošinātu normatīvo prasību izpildi skolēnu interesēs, nevis formālu prasību ievērošanu, Veselības ministrija organizēs sanāksmi ar Pārtikas un veterināro dienestu, Zemkopības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, pieaicinot arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas pārstāvjus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets uzskata, ka šobrīd Noteikumu Nr. 610 59. punktā noteiktās prasības ēdināšanas organizēšanai izglītības iestādēs ir samērīgas un atbilst bērnu interesēm. Minētā norma nav uzskatāma par administratīvo slogu, jo tās mērķis ir bērnu veselības aizsardzība un pilnvērtīga ēdināšana. Līdz ar to šobrīd nav pamata grozīt normatīvo regulējumu par pusdienu pārtraukuma ilgumu. Vienlaikus Ministru kabinets aicina izglītības iestādes organizēt bērnu pusdienu pārtraukumu, ņemot vērā bērnu intereses – nodrošinot iespēju saņemt siltu maltīti un atvēlot tai pietiekamu laiku, kā arī aicina īstenot kontroles funkciju pēc būtības, vispusīgi izvērtējot faktisko situāciju un normatīvo prasību izpildi.

[1] Ministru kabineta 2002. gada 27. decembra noteikumi Nr. 610 "Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības, profesionālās pamatizglītības, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/69952

[2] Ministru kabineta 2012. gada 13. marta noteikumi Nr. 172 "Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/245300

[3] Burg X., Metcalfe J. J., Ellison B., Prescott M. P. (2021). Effects of longer seated lunch time on food consumption and waste in elementary and middle school-age children: A randomized clinical trial. JAMA Network Open. Pieejams: https://doi.org/10.1001/jamanetworkopen.2021.14148

[4] Hildebrand D., Millburg Ely C., Betts N. M., u. c. (2018). Time to eat school lunch affects elementary students’ nutrient consumption. Journal of Child Nutrition & Management. Pieejams: https://schoolnutrition.org/journal/fall-2018-time-to-eat-school-lunch-affects-elementary-students-nutrient-consumption/

[5] Cohen J. F. W., Jahn J. L., Richardson S., u. c. (2015). The amount of time to eat lunch is associated with children’s selection and consumption of school meal entrée, fruits, vegetables, and milk. Journal of the Academy of Nutrition and Dietetics. Pieejams: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC4698073/

[6] Conklin M. T., Lambert L. G., Anderson J. B. (2002) How Long Does It Take Students to Eat Lunch? A Summary of Three Studies. National Food Service Management Institute. Pieejams: https://schoolnutrition.org/wp-content/uploads/2023/01/How-Long-Does-It-Take-Students-to-Eat-Lunch-A-Summary-of-Three-Studies-Fall-2002.pdf

[7] LDUSA.lv – Latvijas Diētas un Uztura Speciālistu asociācija

[8] Darba likums. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/26019