MK vēstule

Ministru kabinets ir iepazinies ar Saeimas Juridiskās komisijas 2025. gada 23. oktobra vēstuli, kurā lūgts Ministru kabinetam sniegt skaidrojumu par prioritāro pasākumu izdevumu apspriešanas gaitu un lemšanas procedūru, kā arī sniegt skaidrojumu Augstākajai tiesai par iespējamiem risinājumiem saistībā ar Augstākās tiesas prioritāro pasākumu finansēšanu un īstenošanu.

Atbildot uz komisijas vēstuli, Ministru kabinets vērš uzmanību, ka šī budžeta projekta sagatavošanas process bija atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem, ņemot vērā saspringto ārējo ģeopolitisko situāciju un lēmumus NATO ietvaros par dalībvalstu aizsardzības izdevumu celšanu. Attiecīgi Ministru kabineta 2025. gada 13. maija sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Plāns efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai" un atbilstoši sēdes protokola (Nr. 19 50. §) 1. punktam tika noteikts, ka Ministru kabinets ar 2026. gadu plāno virzīties uz izdevumiem 5 % apmērā no IKP valsts aizsardzības, NATO spēju mērķu sasniegšanas un drošības vajadzībām, kā arī militārajam atbalstam Ukrainai, savukārt tā 7. punktā tika uzdots veikt publiskā sektora efektivizācijas un vispārējās valdības izdevumu samazinājumu  ne mazāk kā 450 milj. euro apmērā 2026.–2028. gadā, tajā skaitā 2026. gadā ne mazāk kā 150 milj. euro, lai primāri nodrošinātu papildu finansējumu valsts aizsardzībai. Attiecīgi, lai izpildītu šo uzdevumu, budžeta projekta sagatavošanas procesā tika pieņemti vairāki valdības lēmumi par publiskā sektora izdevumu samazināšanu.

Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumā, kas tika izskatīts Ministru kabinetā 2025. gada 15. aprīlī, tika konstatēts, ka atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem saskaņā ar tā brīža prognozēm fiskālā telpa nākamajam budžeta ciklam ir negatīva, tādējādi atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – LBFV) 16.¹ panta pirmajai daļai ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iesniedz priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem un to īstenošanai nepieciešamo finansējumu tikai tad, ja nākamajos saimnieciskajos gados atbilstoši aktuālajām makroekonomiskās attīstības prognozēm būs pieejami līdzekļi prioritāro pasākumu finansēšanai. Attiecīgi Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē tika pieņemti grozījumi (prot. Nr. 25 46. §) Ministru kabineta 2025. gada 27. marta rīkojumā Nr. 179 "Par likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanas grafiku", uzdodot ministrijām un citām centrālajām valsts iestādēm nesniegt un neatkarīgās institūcijas aicinot nesniegt priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.

Atbilstoši LBFV 16.¹ panta trešajai daļai neatkarīgajām iestādēm ir tiesības iesniegt priekšlikumus par prioritārajiem pasākumiem neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā minētajiem nosacījumiem, savukārt atbilstoši LBFV 19. panta piektajai daļai minēto iestāžu budžeta pieprasījumi līdz budžeta likumprojekta iesniegšanai Ministru kabinetam bez pieprasījuma iesniedzēja piekrišanas nav grozāmi. Attiecīgi Finanšu ministrija apkopoja visu neatkarīgo iestāžu iesniegtos prioritāros pasākumus un iesniedza tos izskatīšanai Ministru kabineta 2025. gada 19. augusta sēdē. Atbilstoši minētās Ministru kabineta sēdes apstiprinātajai darba kārtībai uz 6.3. jautājuma "Informatīvais ziņojums "Par neatkarīgo institūciju prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027., 2028. un 2029. gadam"  (25-TA-1879)" izskatīšanu tika uzaicināti visu neatkarīgo iestāžu pārstāvji.

Uz Ministru kabineta 2025. gada 22. septembra sēdes darba kārtības 1.1. jautājumu, kurā tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā  iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (25-TA-2218), tika uzaicināti visu neatkarīgo iestāžu pārstāvji. Arī šajā valdības sēdē Augstākās tiesas pārstāvis neizmantoja iespēju izteikt viedokli.

Informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" (MK 22.09.2025. sēdes prot. Nr. 38 1. §) ir skaidrots, ka priekšlikumi atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem ir sagatavoti budžeta diskusiju rezultātā, kas nozīmē, ka tika uzklausīti to ministriju un citu centrālo valsts iestāžu viedokļi, kas izteica vēlmi piedalīties un paust nostāju, skaidrojot savai nozarei aktuālos jautājumus. Attiecīgi, sagatavojot lēmumprojektus likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" sagatavošanai, tajos tika iekļauti priekšlikumi gan ministriju un citu centrālo valsts iestāžu izdevumu samazināšanai, gan papildu finansējuma paredzēšanai valsts aizsardzībai, kas noteikta kā galvenā šī budžeta prioritāte, tādējādi izpildot iepriekš dotos valdības uzdevumus.

Papildus norādām, ka saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" Augstākās tiesas budžets 2025. gadam salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 427,9 tūkstošiem euro, savukārt Augstākās tiesas faktiskā budžeta izpilde 2024. gadā pret apstiprināto plānu bija par 959,8 tūkst. euro mazāka. Arī 2025. gada deviņos mēnešos Augstākās tiesas budžeta izpilde ir tikai 65,5 %, kas atbilst apmēram septiņu mēnešu izpildei, no kā secināms, ka, iespējams, izdevumu neizpilde pret apstiprināto plānu veidosies arī 2025. gadā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabinets aicina Augstāko tiesu primāri pārskatīt savus izdevumus un izvērtēt iespējas neatliekamo prioritāro pasākumu nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu iekšēji pārdalīt no tiem pasākumiem plānotā finansējuma, kuriem veidojas izdevumu neizpilde, ja nepieciešams, iesniedzot priekšlikumus sava budžeta ietvaros nepieciešamā finansējuma pārdalei citiem pasākumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" izskatīšanai Saeimā 2. lasījumā.