23-TA-1173
Grozījumi Prokuratūras likumā
Izdarīt Prokuratūras likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 12. nr.; 1996, 5., 13. nr.; 1998, 9., 23. nr.; 2000, 14. nr.; 2002, 22. nr.; 2003, 15. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 10. nr.; 2008, 16. nr.; 2009, 3., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 205. nr.; 2011, 112., 117. nr.; 2012, 195. nr.; 2013, 183. nr.; 2015, 56. nr.; 2016, 123. nr.; 2018, 220. nr.; 2019, 251. nr.; 2020, 49., 119.A nr.; 2021, 192. nr.) šādus grozījumus:
1.
37. pantā:
izteikt pirmās daļas 4., 5. un 6. punktu šādā redakcijā:
"4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu;
5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu;
6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu;";
5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu;
6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta trešajā daļā noteikto gadījumu;";
papildināt pantu ar trešo, ceturto, piekto un sesto daļu šādā redakcijā:
"(3) Prokuroru atestācijas komisija izvērtē un sniedz ģenerālprokuroram atzinumu par atļauju personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 4., 5. un 6. punktā noteiktie ierobežojumi, piedalīties prokurora amata kandidātu atlasē, ja:
1) tā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izdarījusi aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata vai pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
(4) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā Prokuroru atestācijas komisija sniedz atzinumu par atļauju piedalīties prokurora amata kandidātu atlasē. Prokuroru atestācijas komisija, sniedzot atzinumu par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē:
1) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz prokurora amata pienākumu veikšanu;
2) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai;
3) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai un tiesu varas reputāciju kopumā.
(5) Prokuroru atestācijas komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā minēto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
(6) Lēmumu par atļauju personai piedalīties atlases procesā pieņem ģenerālprokurors. Ģenerālprokurora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."
1) tā kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu ir izdarījusi aiz neuzmanības un sodāmība ir dzēsta vai noņemta;
2) pēc nolēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata vai pēc nolēmuma par atbrīvošanu no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi.
(4) Ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā Prokuroru atestācijas komisija sniedz atzinumu par atļauju piedalīties prokurora amata kandidātu atlasē. Prokuroru atestācijas komisija, sniedzot atzinumu par atļauju piedalīties atlases procesā, izvērtē:
1) personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz prokurora amata pienākumu veikšanu;
2) personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai;
3) iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos prokuratūrai un tiesu varas reputāciju kopumā.
(5) Prokuroru atestācijas komisija var pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā panta ceturtajā daļā minēto izvērtējumu. Ministru kabinets nosaka informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
(6) Lēmumu par atļauju personai piedalīties atlases procesā pieņem ģenerālprokurors. Ģenerālprokurora pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā."
2.
Papildināt 43. pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Lai izvērtētu Prokuroru ētikas kodeksa normu iespējamu neievērošanu saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos mēnešos no Sodu reģistra tiek pieprasīta šāda informāciju par prokurora izdarīto administratīvo pārkāpumu:
1) normatīvā akta norma, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu prokurors saukts pie administratīvās atbildības;
2) institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, lēmuma numurs un pieņemšanas datums;
3) uzliktā soda veids;
4) datums, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu."
1) normatīvā akta norma, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu prokurors saukts pie administratīvās atbildības;
2) institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, lēmuma numurs un pieņemšanas datums;
3) uzliktā soda veids;
4) datums, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu."
3.
Papildināt 46. panta otro daļu pēc vārda "darbību" ar vārdiem "kā arī sniedz tehnisku, organizatorisku un juridisku atbalstu prokuratūras darbības nodrošināšanai".
4.
Papildināt likumu ar 51.2 pantu šādā redakcijā:
"51.2 pants. Piekļuves tiesību piešķiršana darbam ar informācijas sistēmām
Ģenerālprokurors nosaka prokuroriem un darbiniekiem amata vai darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās piekļuves tiesības informācijas sistēmām."
Ģenerālprokurors nosaka prokuroriem un darbiniekiem amata vai darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās piekļuves tiesības informācijas sistēmām."
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Tieslietu ministre I. Lībiņa-Egnere