24-TA-422
Latvijas Republikas pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizēšanas kārtība
Izdoti saskaņā ar saskaņā ar Attīstības plānošanas sistēmas likuma 11. panta astoto daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē dokumentus valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā, kā arī to, kā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.
2.
Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu pārstāvību Eiropas Savienības politiku ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā, izstrādā Latvijas Republikas oficiālu viedokli (turpmāk – pozīcija) par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, Eiropas Savienības Padomes (turpmāk – Padome), Padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautiem jautājumiem, kas skar Latvijas Republikas intereses, uzliek Latvijas Republikai pienākumus vai rada finansiālas saistības.
3.
Pozīcija uz laiku var aizstāt politikas plānošanas dokumentus, ja attiecīgajā nozarē nav apstiprināti valsts politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti par Eiropas Savienības sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu. Ja attiecīgajā nozarē ir apstiprināti valsts politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti (turpmāk – vismaz Ministru kabineta līmenī apstiprināts politikas plānošanas dokuments) par Eiropas Savienības sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu, tie var tikt izmantoti par pamatu Latvijas Republikas oficiālā viedokļa paušanai.
4.
Latvijas Republikas pārstāvja dalībai Padomes komitejās, darba grupās, kā arī citos oficiālos Eiropas Savienības politiku sagatavojošos formātos izstrādā pozīcijā vai vismaz Ministru kabineta līmenī apstiprinātā politikas plānošanas dokumentā pamatotu darba dokumentu – instrukciju.
5.
Latvijas Republikas pārstāvis Eiropas Savienības ministru padomēs un Eiropadomē pārstāv Latvijas Republikas viedokli, pamatojoties uz pozīciju, to kopumu, vismaz Ministru kabineta līmenī apstiprinātu politikas plānošanas dokumentu vai informatīvo ziņojumu gadījumos, kas definēti šajos noteikumos.
6.
Valsts pārvaldes un citu iestāžu sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošina Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Vecāko amatpersonu sanāksme), kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu.
7.
Vecāko amatpersonu sanāksme vismaz reizi pusgadā nosaka par Eiropas Komisijas un Padomes darba grupām un komitejām atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde) un līdzatbildīgās iestādes, ņemot vērā attiecīgo iestāžu nolikumā un citos normatīvajos aktos noteikto kompetenču sadalījumu.
8.
Vecāko amatpersonu sanāksme nosaka par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem vai citiem jautājumiem atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes. Ja nav iespējams panākt vienošanos par atbildības sadalījumu, Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par jautājuma iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē četru nedēļu laikā, bet ne vēlāk kā pirms jautājuma izskatīšanas pēc būtības oficiālos Eiropas Savienības diskusiju formātos.
9.
Atbildīgā iestāde tās kompetencē esošajos Eiropas Savienības darba kārtības jautājumos nodrošina pozīciju izstrādi un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām iestādēm, kā arī konsultācijas ar pašvaldību un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem.
10.
Atbildīgā iestāde nodrošina sabiedrības (tai skaitā pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu) iesaisti Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, ievērojot informācijas pieejamības ierobežojumus. Atbildīgā iestāde informē sabiedrību par attiecīgo jautājumu, iespējām sekot līdzi jautājuma virzībai, kā arī nodrošina informāciju par pozīciju un sasniegtajiem rezultātiem tiem sabiedrības pārstāvjiem, kuri ir iesaistījušies attiecīgās pozīcijas izstrādē.
11.
Ārlietu ministrija kā koordinējošā iestāde Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – koordinējošā iestāde):
11.1.
koordinē pozīciju izstrādi un nodrošina, ka par visiem šo noteikumu 2. punktā minētajiem Eiropas Savienības iestādēs izskatāmajiem jautājumiem ir noteiktas atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes, kā arī, ja nepieciešams, pievērš atbildīgo iestāžu uzmanību iespējamiem problēmu jautājumiem;
11.2.
seko pozīciju un Pastāvīgo pārstāvju komitejas (turpmāk – COREPER) instrukciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstībai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos Eiropas Savienībā;
11.3.
virza jautājumus, kas paredz iestāžu horizontālu sadarbību un saskaņotību vai kas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, diskusijām Vecāko amatpersonu sanāksmē;
11.4.
nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas Republikas dalību, interešu ievērošanu un aizstāvību Eiropas Savienībā.
12.
Pozīcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes un saskaņošanas kārtību, instrukcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienības iestādēm un Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība), koordinējošo iestādi un pārējām pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām iestādēm nosaka Ministru kabineta instrukcija.
13.
Šajos noteikumos minēto dokumentu un informācijas apritei starp valsts iestādēm izmanto Valsts digitālās attīstības aģentūras pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (turpmāk – sistēma ESVIS). Sistēmas ESVIS darbības pamatnoteikumus, pārziņa pienākumus, lietotājus un to tiesību apjomu nosaka Ministru kabineta instrukcija.
II.Pozīcijas izstrāde un saskaņošana
14.
Pozīciju par šo noteikumu 2. punktā minētajiem jautājumiem izstrādā:
14.1.
pēc iespējas agrīnā Eiropas Savienības politikas veidošanas stadijā par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem un citiem jautājumiem un pēc iespējas pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības oficiālos Eiropas Savienības diskusiju formātos, ja attiecīgais jautājums tiek iekļauts darba kārtībā.
14.2.
pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Padomē vai Eiropadomē, izņemot gadījumu, ja Latvijas Republikas viedoklis par konkrēto jautājumu nav mainījies kopš pēdējās pozīcijas, kas apstiprināta atbilstoši šo noteikumu 26. punktam, un tam piekrīt koordinējošā iestāde un citas līdzatbildīgās iestādes;
14.3.
ja nepieciešams izdarīt būtiskus grozījumus vai papildinājumus pozīcijā, kas apstiprināta atbilstoši šo noteikumu 26. punktam.
15.
Pozīciju izstrādā divu mēnešu laikā no brīža, kad ir apstiprināta atbildīgā iestāde par attiecīgo jautājumu, izņemot, ja:
15.1.
šo noteikumu 14. punktā noteikts cits pozīcijas izstrādes laiks;
15.2.
Vecāko amatpersonu sanāksme ir apstiprinājusi citu termiņu;
15.3.
Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) ir apstiprinājusi citu termiņu.
16.
Ja Eiropas Savienības ministru padomē, Eiropas Savienības ministru neformālajā sanāksmē vai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē izskatāmais jautājums ir vispārīga viedokļu apmaiņa, pozīciju var aizstāt informatīvais ziņojums Eiropas Savienības jautājumos, ko apstiprina atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai kārtībai. Informatīvajā ziņojumā iekļauj vadlīnijas Latvijas Republikas nostājas paušanai, kas ir saistošas Latvijas Republikas pārstāvim attiecīgajā sanāksmē.
17.
Pozīcijas un informatīvos ziņojumus, iepriekš to saskaņojot ar koordinējošo iestādi un līdzatbildīgajām iestādēm, var neizstrādāt:
17.1.
par jautājumiem, kas saistīti ar personu kandidatūrām Eiropas Savienības struktūrās, birojos un aģentūrās;
17.2.
par jautājumiem, kas ir tehniski grozījumi spēkā esošos tiesību aktos;
17.3.
par jautājumiem, kas būtiski neskar Latvijas Republikas intereses.
18.
Šo noteikumu 17. punktā noteikto nepiemēro, ja Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par pozīcijas vai informatīvā ziņojuma izstrādi, vai to pieprasa Ministru kabineta loceklis vai Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija).
19.
Par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu jautājumu atbilstību šo noteikumu 2. punktā minētajiem nosacījumiem lemj Vecāko amatpersonu sanāksme.
20.
Pozīcijas formulēšanai par starpnozaru jautājumiem, kā arī jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde, ievērojot darba efektivitātes un informācijas pieejamības ierobežojumus, var izveidot starpinstitūciju darba grupu. Darba grupā iekļauj koordinējošās iestādes un līdzatbildīgo iestāžu pārstāvjus, kā arī pieaicina pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Konkrētu jautājumu risināšanai starpinstitūciju darba grupā var pieaicināt ekspertus. Starpinstitūciju darba grupas sanāksmes dalībnieki ir pilnvaroti paust tās iestādes viedokli, kuru viņi pārstāv. Darba grupas izveidošana neaizstāj šajos noteikumos noteikto kārtību, kādā ir izstrādājamas un saskaņojamas pozīcijas un instrukcijas.
21.
Saskaņošanas termiņus pozīcijai nosaka atbildīgā iestāde atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai. Ja iestāde atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu, pozīcija uzskatāma par saskaņotu.
22.
Ja ir paredzama pozīcijā iekļautā jautājuma finansiāla ietekme uz valsts budžetu, Eiropas Savienības budžetu vai pašvaldību budžetiem, un ir aprēķināms tās apmērs, atbildīgā iestāde pozīciju vienmēr saskaņo ar Finanšu ministriju, kā arī papildus ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, ja jautājums skar pašvaldību budžetus.
23.
Ja pozīcijā iekļautā jautājuma risināšanai ir nepieciešams valsts budžeta finansējums, tad prioritāri jāvērtē iespējas to nodrošināt esošo līdzekļu ietvaros, pārskatot izdevumus. Ja tas nav iespējams, tad šāda nepieciešamība jāiesniedz vispārējā kārtībā Ministru kabinetā kārtējā gada un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā.
24.
Pirms pozīcijas iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā, atbildīgā iestāde var iesniegt to izskatīšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē. Pozīcijas izskatīšanu Vecāko amatpersonu sanāksmē var ierosināt arī citi Vecāko amatpersonu sanāksmes dalībnieki.
25.
Ja pozīcijas izstrādes vai saskaņošanas gaitā nav iespējams vienoties par pozīciju vai jebkuru citu ar pozīcijām saistītu jautājumu, to izskata Vecāko amatpersonu sanāksmē vai Ministru kabinetā. Ministru kabinetā jautājumu izskata arī tad, ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis.
III.Pozīciju un informatīvo ziņojumu apstiprināšana un pārstāvēšana
26.
Pozīciju apstiprina Ministru kabinets un Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija).
27.
Informatīvos ziņojumus par Eiropas Savienības ministru padomēm, kas sagatavoti atbilstoši šo noteikumu 16. punkta noteiktajam, iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā un Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā).
28.
Informatīvos ziņojumus par Eiropas Savienības ministru neformālajām sanāksmēm vai Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāju neformālajām sanāksmēm, kas sagatavoti šo noteikumu 16. punkta kārtībā, iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā un pēc atbildīgās iestādes, līdzatbildīgās iestādes, koordinējošās iestādes vai Saeimas (Saeimas Eiropas lietu komisijas) ierosinājuma šādus informatīvos ziņojumus iesniedz izskatīšanai arī Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā).
29.
Pozīciju vai informatīvo ziņojumu iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā), izmantojot sistēmu ESVIS.
30.
Eiropadomē Latvijas Republiku pārstāv Ministru prezidents.
31.
Padomes sanāksmē Latvijas Republiku pārstāv Ministru kabineta loceklis atbilstoši kompetencei un attiecīgās padomes sanāksmes darba kārtībai. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties padomes sanāksmē, viņu aizvieto cits Ministru kabineta loceklis vai pārstāv ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs vai atbilstoši kompetencei pārstāvniecības vadītājs, pārstāvniecības vadītāja vietnieks vai pārstāvis Politiskajā un drošības komitejā.
32.
Par Padomes komiteju vai darba grupu atbildīgā iestāde norīko pārstāvi attiecīgajā komitejā vai darba grupā. Par konkrēto izskatāmo jautājumu atbildīgā iestāde nodrošina sava pārstāvja dalību Padomes komitejas vai darba grupas sanāksmē, kurā attiecīgais jautājums tiek izskatīts, vai arī vienojas par tās doto instrukciju pārstāvību ar iestādi, kura ir atbildīga par Padomes komiteju vai darba grupu.
33.
Ja nepieciešams, šo noteikumu 32. punktā minētās iestādes Padomes un Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās var norīkot to padotībā esošās iestādes pārstāvi vai privāto tiesību subjekta pārstāvi, ja tas veic valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.
34.
Šo noteikumu 31., 32. un 33. punktā minētie pārstāvji ir atbildīgi par pozīcijas paušanu attiecīgajā Padomes sanāksmē, Padomes un Eiropas Komisijas komitejā vai darba grupā atbilstoši apstiprinātajai pozīcijai, informatīvajam ziņojumam, instrukcijai vai vismaz Ministru kabineta līmenī apstiprinātam politikas plānošanas dokumentam.
35.
Latvijas Republikas pārstāvja dalībai COREPER instrukcija ir obligāta, un to izstrādā saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju.
36.
Lēmumu par instrukcijas sagatavošanu Latvijas Republikas pārstāvja dalībai citās Padomes komitejās un darba grupās pieņem par komiteju vai darba grupu atbildīgā iestāde vai par izskatāmo jautājumu atbildīgā iestāde. Atbildīgā iestāde instrukciju izstrādā un saskaņo ar līdzatbildīgajām iestādēm.
IV.Saeimas līdzdalība
37.
Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā atbildīgā iestāde atbilstoši kompetencei informē Saeimu (Saeimas Eiropas lietu komisiju) par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar Padomes darbu. Koordinējošā iestāde regulāri informē Saeimu (Saeimas Eiropas lietu komisiju) par jautājumiem, kas saistīti ar pozīciju izstrādi.
38.
Atbildīgā iestāde, izmantojot sistēmu ESVIS, pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniedz pozīciju vai informatīvo ziņojumu apstiprināšanai Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā) pirms jautājuma izskatīšanas Eiropadomē vai padomes sanāksmē, pirms jautājuma izskatīšanas pēc būtības Padomes darba grupā vai komitejā vai citās jautājuma izskatīšanas stadijās, izņemot šo noteikumu 39. punktā minētā gadījumā. Ja Saeimas Eiropas lietu komisija lemj par pozīcijas vai šo noteikumu 16. punktā minētā informatīvā ziņojuma izskatīšanu, tā var to apstiprināt, precizēt vai noraidīt.
39.
Ja Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) lemj pozīciju vai informatīvo ziņojumu neizskatīt, tad uzskata par saistošu Ministru kabineta apstiprināto pozīciju vai informatīvo ziņojumu.
40.
Pozīcijas vai informatīvā ziņojuma izskatīšanā Saeimā (Saeimas Eiropas lietu komisijā) atbildīgo iestādi pārstāv Ministru kabineta loceklis. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties, tad viņu var secīgi pārstāvēt ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, valsts sekretāra vietnieks vai departamenta direktors.
41.
Ja Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) pozīcijā vai informatīvā ziņojumā veic precizējumus, atbildīgā iestāde par to informē līdzatbildīgās iestādes. Ja Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) pozīciju vai informatīvo ziņojumu noraida, to uzskata par spēkā neesošu un atbildīgā iestāde izstrādā jaunu pozīciju vai informatīvo ziņojumu.
42.
Ja Saeima (Saeimas Eiropas lietu komisija) apstiprina pozīciju pirms tās izskatīšanas Ministru kabinetā, to uzskata par galīgi apstiprinātu un atbildīgā iestāde par to informē Ministru kabinetu.
V.Pozīciju pieejamības statuss un publiskošanas kārtība
43.
Par ierobežotas pieejamības statusa vai slepenības pakāpes (turpmāk kopā – pieejamības ierobežojuma pakāpe) piešķiršanu pozīcijai vai tās sadaļai, kā arī par pieejamības ierobežojuma pakāpes maiņu un pozīcijas vai tās sadaļas publiskošanu lemj atbildīgās iestādes vadītājs.
44.
Pozīcijas pieejamības ierobežojuma pakāpe nevar būt zemāka par tajā ietvertās informācijas klasifikācijas pakāpi.
45.
Pozīcijai vai tās sadaļām var ierobežot pieejamību ilgāk par vienu gadu šādos gadījumos:
45.1.
Pozīcija satur informāciju, kurai noteikta slepenības pakāpe saskaņā ar likumu “Par valsts noslēpumu”;
45.2.
pozīcija satur informāciju, kurai Eiropas Savienības iestāde ir noteikusi ierobežotas pieejamības vai augstākas klasifikācijas statusu uz noteiktu periodu;
45.3.
pozīcija satur citu Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Savienības iestāžu viedokļus, kuri izpausti ierobežotas pieejamības vai augstākas klasifikācijas dokumentos vai sanāksmēs, un attiecīgā viedokļa izpaušana nav saskaņota ar attiecīgo dalībvalsti vai iestādi;
45.4.
pozīcija satur diplomātiskā un konsulārā dienesta informāciju, kurai noteikts pieejamības ierobežojums saskaņā ar Diplomātiskā un konsulārā dienesta likuma 26. panta otro daļu.
46.
Pozīcija, kurai piešķirta pieejamības ierobežojuma pakāpe, ir publiski pieejama, ja zudis pieejamības ierobežojuma pakāpes piešķiršanas pamats vai beidzies attiecīgajai pieejamības ierobežojuma pakāpei noteiktais ierobežojuma periods.
47.
Privātpersonai ir tiesības prasīt pozīcijas autoram (iestādei) izvērtēt pozīcijai noteikto pieejamības ierobežojuma pakāpi un pieņemt lēmumu par pozīcijas vai tās sadaļas publiskošanu.
VI.Noslēguma jautājums
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumus Nr. 96 “Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos” (Latvijas Vēstnesis, 2009, 21.nr.).
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds