Tiesā iesniedzamais dokuments

Ministru kabinets ir saņēmis Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama 2025. gada 8. aprīļa lēmumu, ar kuru nolemts pieņemt Anastasijas Parhomenko, Margaritas Parhomenko un Guntas Vazdiķes (turpmāk kopā – Pieteicējas) pieteikumu un ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu, piešķirot naudas balvu par izciliem sasniegumiem sportā – sportistei  Anastasijas Parhomenko par 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs Šaha ātrspēlēs izcīnīto pirmo vietu – 142 288 euro, sportistei Margaritai Parhomenko – par 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpiskajās spēlēs izcīnīto ceturto vietu Šaha komandu spēlē - 30 734,06 euro un sportistu apkalpojošajai darbiniecei Guntai Vazdiķei – 71 144 euro.  Ar minēto tiesas lēmumu Ministru kabinetam uzdots sniegt tiesai rakstveida paskaidrojumu par pieteikumu.

 Ministru kabinets neatzīst pieteikumu un lūdz to noraidīt pilnībā, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.

[1] Ministru kabinets 2024. gada 10. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 1101 “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā” (skat. https://www.vestnesis.lv/op/2024/242.31). Ar minēto rīkojumu Pieteicējām nav piešķirta naudas balva.

[2] Naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā regulē Sporta likums, kurā noteikts šāds tiesiskais ietvars. Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā (Sporta likuma 14. panta pirmā daļa). Kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets (Sporta likuma 14. panta otrā daļa). Papildus minētajam Sporta likuma 9. panta trešās daļas 3. punktā ir noteikts, ka Latvijas Nacionālā sporta padome (turpmāk – Padome) sniedz Ministru kabinetam priekšlikumus attiecībā uz naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā.

[3] Ministru kabinets, pamatojoties uz Sporta likuma 14. panta otrajā daļā ietverto deleģējumu, izdeva Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumus Nr. 26 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru” (turpmāk – Noteikumi). Noteikumu 2. punkts paredz, ka izglītības un zinātnes ministrs Padomes priekšlikumu par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā. Saskaņā ar Noteikumu 8. punktu ministrija apkopo iesniegumus, kuri atbilst noteikumos minētajām prasībām, un iesniedz tos izvērtēšanai Padomē. Noteikumu 5. punkts paredz īpašu kārtību, kādā iesniedzami iesniegumi par naudas balvas piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā (turpmāk – naudas balva), nosakot – lai varētu pretendēt uz naudas balvas saņemšanu, Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzīta sporta federācija līdz kārtējā gada 15. oktobrim iesniedz ministrijai iesniegumu par sasniegumiem, kas gūti kādās no noteikumu 3. punktā minētajām sacensībām laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim.

[4] Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju ministrija 2024. gada 18. oktobrī  reģistrēja biedrības “Latvijas Nedzirdīgo sporta federācija” (turpmāk – LNSF) iesniegumus par naudas balvu piešķiršanu sportistēm Anastasijai Parhomenko un viņas trenerei Guntai Vazdiķei par sportistes 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpisko spēļu (angliski 20th Winter Deaflympics) turnīrā izcīnīto 1. vietu ātrspēlēs šahā, par Margaritai Parhomenko un viņas trenerei Guntai Vazdiķei par sportistes 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpisko spēļu (angliski 20th Winter Deaflympics) turnīrā izcīnīto 4. vietu klasiskajā šahā komandu sacensībās.

[5] Padome, izskatot LNSF priekšlikumu par naudas balvu piešķiršanu Pieteicējām, savā 2024. gada 29. novembra sēdē (protokola Nr. 2, 2.2. apakšpunkts), ņemot vērā naudas balvu izmaksai pieejamos ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, nodrošinot naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā XXXIII Vasaras Olimpiskajās spēlēs Parīzē (Francija) un Vasaras Paralimpiskajās spēlēs Parīzē (Francija), kā arī citiem izciliem sasniegumiem sportā 2023. gada nogalē un 2024. gadā, ņemot vērā, ka saskaņā ar Noteikumu 10. punktu Padomei, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, ir jāizvērtē sacensību nozīmīgums, sacensībās piedalījušos valstu skaits un sportistu vai komandu skaits, pamatojoties uz Sporta likuma 9. panta trešās daļas 3. punktu, nolēma Pieteicējām naudas balvu nepiešķirt (skat. saite: https://www.izm.gov.lv/lv/media/26712/download?attachment).

[6] Ministru kabinets paskaidro sava lēmuma pamatotību. Saskaņā ar Noteikumu 10. punktu Padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam par naudas balvu piešķiršanu, izvērtē sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu. Noteikumu 10. punkts nosaka, ka izvērtēšanai nepieciešamo informāciju sagatavo Padomes sekretariāts. Ievērojot minēto, ministrija sagatavotajā priekšlikumā Padomei aicināja naudas balvas piešķirt par rezultātiem, kas sasniegti  olimpiskajos un paraolimpiskajos sporta veidos un disciplīnās. Tiesību akta anotācija ir sniegts šāds skaidrojums - lai naudas balvu izmaksai pieejamo ierobežoto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinātu naudas balvu piešķiršanu, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu un Noteikumu 10. punktu, Latvijas Nacionālā sporta padome, sagatavojot priekšlikumu Ministru kabinetam, izvērtēja sacensību nozīmīgumu, sacensībās piedalījušos valstu skaitu un sportistu vai komandu skaitu, un sagatavojot priekšlikumu, tajā iekļāva sasniegumus, kas sasniegti olimpiskajos un paralimpiskajos sporta veidos un disciplīnās, tika sasniegti konkurencē, kurā sporta veidā, disciplīnā vai svara kategorijā piedalījās 10 vai vairāk valstu sportisti (izņēmums Paraolimpiskās spēles, kurās atsevišķās disciplīnās sacensību regulējumā ir noteikts limitēts dalībnieku skaits un netiek pieļauta konkurence 10 valstīm vai vairāk), kā arī jauniešu un junioru sasniegumus, kas sasniegti U-18 līdz U-23 vecuma grupās.

[7] Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas Olimpiskā hartā (skat. https://www.olimpiade.lv/storage/app/uploads/public/661/fb6/f13/661fb6f1363cc575836836.pdf)  noteikto, olimpisko spēļu programmā tiek iekļauti Olimpiskā hartā noteiktie sporta veidi. No uzskaitītajiem sporta veidiem ir konstatējams, ka šahs nav olimpiskais sporta veids. Atbilstoši Nedzirdīgo olimpisko spēļu tīmekļvietnē (skat. https://www.deaflympics.com/sports) norādītajam Ziemas Nedzirdīgo olimpiskās spēlēs ir iekļauti seši sporta veidi, no kuriem pieci ir olimpiskie sporta veidi – kērlings, hokejs, kalnu slēpošana, distanču slēpošana, snovbords, un viens – neolimpiskais sporta veids – šahs. Atbilstoši Olimpiskajā hartā definētajam par ziemas sporta veidiem tiek uzskatīti tikai tie sporta veidi, ar kuriem nodarbojas uz ledus vai sniega. Tādējādi no minētā ir nepārprotami secināms, ka 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpiskās spēlēs Pieteicējas pārstāvētais sporta veids -  šahs ir iekļauts kā neolimpiskais sporta veids. Sporta likuma 14. panta pirmajā daļā ir noteiktas Ministru kabineta tiesības piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Noteikumu 3.punktā ir atzītas šādas vienāda ranga jeb līmeņa sacensības - olimpiskās spēles, pasaules spēles (World Games), paraolimpiskās spēles, nedzirdīgo spēles (Deaflympics) un pasaules jaunatnes olimpiskās spēles. Savukārt, Noteikumu 11.punktā ir noteikts naudas balvas apmērs, tostarp par iegūto pirmo vietu olimpiskajos individuālajos sporta veidos, arī nedzirdīgo spēlēs (skat. 11.1. apakšpunktu). Kā jau iepriekš tika konstatēts, tad šahs nav olimpiskais sporta veids. Ministrija, izvērtējot saņemto LNSF iesniegumu par naudas balvu piešķiršanu Anastasijai Parhomenko, Margaritai Parhomenko un sporta darbiniecei Guntai Vazdiķei, tika konstatēts, ka sportistes sasniegums 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpisko spēļu turnīrā neatbilst Noteikumu 10., 11.punktā minētajiem nosacījumam).

[8] Salīdzinot 20. Ziemas Nedzirdīgo olimpiskās spēles ar 2024.gada Parīzes Paraolimpiskām spēlēm un Pasaules Nedzirdīgo čempionātu peldēšanā, Ministru kabinets norāda, ka atbilstoši Noteikumu 3. punktam tabulā norādītās sporta sacensības atbilst Noteikumu 3.1.apakšpunktam un ir vienāda ranga jeb līmeņa sacensības. Līdz ar to pēc sacensību ranga sportisti atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos. Tomēr sporta veids šahs nav olimpiskais sporta veids, kas konkrētajā situācijā atšķiras no olimpiskiem sporta veidiem, kas ir gan peldēšana, gan paraiejāde, gan vieglatlētika. Vienlaikus Ministru kabinets uzsver, ka sportā vienādi un salīdzināmi apstākļi ir identificējami tikai daļēji, jo katras sporta sacensības ir unikālas: atšķiras (1) sporta veids – olimpiskais vai neolimpiskais; (2) sacensībās piedalījušos dalībnieku un pārstāvēto valstu skaits; (3) nodarbojošos personu skaits un attiecīgi arī sportistu konkurence pasaulē; (4) savstarpēji izslēdzoši līdzdalības nosacījumi; (5) sporta sacensību noteikumi un citi apstākļi.

[9] Attiecībā uz pieteikumā norādīto par Noteikumu 13.punktu, Ministru kabinets skaidro, ka šajā punktā ir noteikts naudas balvas apmērs sportistiem neolimpiskajos individuālajos sporta veidos un disciplīnās par pasaules spēlēs iegūto pirmo vietu, par pasaules čempionātos pieaugušajiem iegūto pirmo vietu, par Eiropas čempionātos pieaugušajiem iegūto pirmo vietu, par pasaules kausa (vai Eiropas kausa, ja attiecīgajā sporta veidā pasaules kausa izcīņa nenotiek) izcīņā pieaugušajiem (kopvērtējumā) iegūto pirmo vietu. No minētā regulējuma ir secināms, ka šajā punktā nav ietvertas nedzirdīgo sporta spēles, tādējādi Pieteicējas sasniegumi nevar tikt attiecināti uz Noteikumu 13.punktu. Vienlaikus atzīmējams, ka atbilstoši Olimpiskajā hartā noteiktajam, jebkuru sporta veidu var izslēgt no olimpisko sporta spēļu programmas, līdz ar to Pieteicēju norāde, ka olimpisko spēļu programma ir mainīga, neiztur kritiku, jo Noteikumos nav atrunāti konkrēti sporta veidi par kuriem var piešķirt naudas balvas, tādējādi sporta veidu iekļaušana vai izslēgšana no olimpisko sporta spēļu programmas nerada ietekmi uz tiesisko ietvaru par naudas balvas piešķiršanu par pārstāvību attiecīgās sporta veidu  sacensībās un sportistu sasniegumiem.

[10] Latvijas Republikas Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 6.pantu, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lēmumus (pastāvot atšķirīgiem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, – atšķirīgus lēmumus) neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem.

Tiesiskās vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos attieksmei ir jābūt vienādai, savukārt atšķirīgos apstākļos attieksmei ir jābūt atšķirīgai. Tādējādi, vērtējot vienlīdzības principa ievērošanu, vispirms jākonstatē, vai salīdzināmās personas (personu grupas) atrodas vienādos vai salīdzināmos apstākļos. Ja personas atrodas salīdzināmos apstākļos, izturēšanās ir diskriminējoša, ja tai nav objektīva un pamatota iemesla. Savukārt, ja apstākļi ir atšķirīgi, tad ir pamatota arī atšķirīga izturēšanās un atšķirīga satura lēmumi. Tas nozīmē, ka katrā atsevišķā gadījumā ir jāvērtē, vai salīdzināmās situācijas tik tiešām ir vienādas gan no tiesisko, gan arī no faktisko apstākļu viedokļa. Ievērojot minēto, Ministru kabineta ieskatā, vienlīdzības principa vērtējuma pastāvēšanai, ir jāpārbauda, vai Pieteicēji atradās salīdzināmos apstākļos ar citiem Latvijas sportistiem, kas piedalījušies citās līdzvērtīgās jeb vienāda ranga sacensībās, t.i., 2023.gada Pasaules nedzirdīgo čempionātā peldēšanā, 2024.gada Parīzes Paraolimpiskās spēles,  un kuriem piešķirtas naudas balvas par sasniegumiem. Ministru kabinets  ir secinājis, ka visām salīdzināmajām personām piemīt vienojoša pazīme – sportisti, personas ar invaliditāti un funkcionāliem veselības traucējumiem un kuri piedalījušies vienāda ranga jeb līmeņa sacensībās saskaņā ar Noteikumu 3.1.apakšpunktu. Tomēr Ministru kabineta ieskatā ir jāņem vērā Satversmes tiesas atziņā noteiktais, ka, izvērtējot, vai un kuras personas (personu grupas) atrodas pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos, ir nepieciešams noteikt galveno attiecīgās personu grupas vienojošo pazīmi. Vienlaikus ir jāizvērtē, vai nepastāv kādi būtiski papildu apsvērumi, kas norāda uz to, ka attiecīgās personu grupas neatrodas savstarpēji salīdzināmos apstākļos. (skat. Satversmes tiesas 2021. gada 31. marta spriedumu lietā Nr. 2020-35-01). Kopīgu pazīmju esība pati par sevi ne vienmēr var kalpot par pietiekamu argumentu, lai konstatētu, ka divas personu grupas atrodas vienādos apstākļos (sal.sk. Satversmes tiesas 2018.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.2017-25-01 25.2.punktu). Tāpēc Ministru kabineta ieskatā, pieņemot Padomes ieteikumu nepiešķirt naudas balvu Pieteicējām, kā arī, vērtējot Noteikumu 10., 11. un 13. punkta piemērošanas atbilstību Satversmes 91.pantā ietvertajam vienlīdzības principam, ir jākonstatē ne tikai kopīgas pazīmes esība, bet arī tas, vai apstākļi, kādos atrodas personas (konkrētajā gadījumā pieteikumā minētie sportisti), patiešām ir vienādi un savstarpēji salīdzināmi.

[11] Ministru kabinets secināja, ka Pieteicēju pārstāvētais sporta veids ir neolimpiskais sporta veids, tādējādi šis faktiskais apstāklis būtiski atšķiras no pārējiem salīdzināmiem sportistiem, kuri startēja olimpiskajos sporta veidos. Līdz ar to, Padome, izstrādājot priekšlikumu Ministru kabinetam, ir ievērojusi Noteikumos noteiktos kritērijus, ņemot vērā sporta veida atbilstību un piederību olimpiskajam sporta veidam. Ministru kabineta ieskatā, lai arī sacensības pēc tā ranga atbilst Noteikumu 3.1.apakšpunktam, tomēr saskaņā ar Noteikumos noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem pieteikumā minētie sportisti atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos, ņemot vērā sporta veidu, kurus pārstāv un piedalās sportisti. No Satversmes 91.panta pirmā teikuma neizriet Ministru kabineta pienākums paredzēt vienādu attieksmi pret sportistiem, kas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos. Tā kā sportisti neatrodas vienādos un savstarpēji salīdzināmos apstākļos, Ministru kabinets atbilstoši Satversmes 91.panta pirmajam teikumam ir pareizi piemērojis Noteikumus.

Ņemot vērā minēto, Ministru kabinets uzskata, ka, nepiešķirot naudas balvas Pieteicējām, nav pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un lūdz tiesu noraidīt pieteikumu.