MK vēstule

Ministru kabinets ir izskatījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas 2025. gada 20. februāra vēstuli, kurā sniegta informācija par Sabiedrības veselības apakškomisijas un Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas 2025. gada 18. februāra kopsēdē skatītajiem jautājumiem par iedzīvotāju reproduktīvo veselību un Veselības ministrijas izstrādāto Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānu 2025.–2027. gadam, kā arī izteikts aicinājums nekavējoties atjaunot veselības mācību kā atsevišķu mācību priekšmetu vispārējās pamatizglītības programmā.

Ministru kabinets pateicas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijai par iesūtīto informāciju un diskusiju, kas veltīta iedzīvotāju reproduktīvās veselības jautājumiem un Mātes un bērna veselības plāna 2025.–2027. gadam izvērtēšanai. Ministru kabinets augstu vērtē jūsu rūpes par šiem būtiskajiem jautājumiem un atbalsta nepieciešamību veikt mērķtiecīgus pasākumus sabiedrības veselības uzlabošanai.

Kā jau tika norādīts jūsu vēstulē, pēdējos gados Latvijā ir novērojami vairāki pozitīvi uzlabojumi seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, tomēr joprojām pastāv būtiski izaicinājumi, kas prasa sistemātisku un koordinētu pieeju, lai veicinātu katra indivīda atbildību par savu veselību. Tādēļ valdība mērķtiecīgi nodrošina pasākumu kopumu sabiedrības veselības veicināšanai atbilstoši politikas plānošanas dokumentos noteiktajam. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam viena no noteiktajām prioritātēm ir "Stipras ģimenes, veseli un aktīvi cilvēki". Šīs prioritātes mērķis ir veseli un aktīvi cilvēki Latvijā, kas kopā veido iekļaujošu sabiedrību, kurā dzimst vairāk bērnu, ir vairāk laimīgu ģimeņu, atbildīgu un par nākotni drošu bērnu vecāku. Tāpat Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir noteikti sabiedrības veselības politikas mērķi, rīcības virzieni un uzdevumi.

Valdības rīcības plānā noteikti ieviešamie pasākumi veselībpratības uzlabošanai, lai novērstu iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu raksturojošo rādītāju (attiecībā uz veselīga uztura patēriņu, iesaisti fiziskajās aktivitātēs, atkarību izraisošu vielu lietošanu, drošu uzvedību, vakcināciju pret infekcijas slimībām u. tml.) pasliktināšanos, kā arī uzlabotu izpratni par seksuālo un reproduktīvo veselību un psihisko veselību:

1) identificētas vajadzības veselībpratības uzlabošanai vispārējā izglītībā, tai skaitā izvērtētas izglītojamo zināšanas un prasmes veselības izglītības jautājumos, un pilnveidots mācību saturs veselības izglītības jautājumu apguvei (atbildīgā institūcija – Izglītības un zinātnes ministrija);

2) īstenoti veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi gan nacionālā, gan pašvaldību līmenī. Sekmēta veselīga uztura, fizisko aktivitāšu, psihiskās veselības, seksuālās un reproduktīvās veselības veicināšana, atkarību izraisošo vielu lietošanas un procesu atkarības mazināšana, traumatisma mazināšana, infekcijas slimību profilakses un vakcinācijas veicināšana (atbildīgā institūcija – Veselības ministrija).

Ministru kabinets, izskatot jūsu priekšlikumu par veselības mācības atjaunošanu kā atsevišķu mācību priekšmetu vispārējās pamatizglītības programmā, informē, ka izglītības satura reformu īstenošana prasa atbildīgu pieejamās informācijas izvērtēšanu un analīzi, kā arī nepieciešamo resursu nodrošināšanu plānoto izmaiņu veikšanai, tai skaitā:

1) mācību programmas satura izstrādei – jādefinē, kādas tēmas un kompetences tiks iekļautas veselības mācībā, lai tās būtu mūsdienīgas, zinātniski pamatotas un atbilstošas sabiedrības vajadzībām;

2) esošās izglītības programmas pielāgošanai – jāizvērtē veselības mācības saistība ar citiem mācību priekšmetiem un jāanalizē, kā pieejas maiņa ietekmēs citu mācību priekšmetu saturu un īstenošanā iesaistītos pedagogus;

3) izglītības iestāžu pieejai veselības izglītībai kopumā – jāizvērtē holistiskās pieejas īstenošana izglītības iestāžu ikdienā;

4) pedagogu sagatavošanai un pieejamībai – jānodrošina skolotāju sagatavošana un profesionālā pilnveide;

5) mācību līdzekļu izstrādei – jāizstrādā mācību materiāli, nodrošinot pedagogiem metodisko atbalstu un profesionālās pilnveides iespējas;

6) sociālo partneru, līdzatbildīgo institūciju, izglītības un veselības nozaru ekspertu, skolēnu un vecāku iesaistei – jānodrošina dialoga veidošana un vienotas pozīcijas izstrāde par veselības mācības saturu un stundu apjomu kā atsevišķam mācību priekšmetam;

7) starptautiskās pieredzes izpētei – jāanalizē citu valstu pieredze veselības mācības īstenošanā, lai gūtu ieskatu labākajās praksēs;

8) finansiālajam un administratīvajam nodrošinājumam – jāizvērtē nepieciešamais finansējums un resursi ilgtermiņa pārmaiņu ieviešanai, tostarp papildu jomas ekspertu piesaistei satura izstrādei;

9) pētījumiem un izvērtēšanai – regulāri jāveic izmaiņu efektivitātes un to ietekmes uz skolēnu zināšanām un veselības paradumiem analīze;

10) optimālam izmaiņu ieviešanas laikam – pārmaiņu vadībai un ieviešanai jānotiek kvalitatīvi un pārdomāti.

Izpildot Valdības rīcības plāna uzdevumu, Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāde – Valsts izglītības attīstības aģentūra (turpmāk – aģentūra) – 2024. gada 15. un 16. oktobrī īstenoja veselībpratības monitoringa darbu vispārizglītojošo izglītības iestāžu 10. klašu un profesionālās izglītības iestāžu 1. kursa izglītojamajiem. Tā mērķis bija identificēt, kādā mērā sasniegti valsts pamatizglītības standartā noteiktie plānotie sasniedzamie rezultāti veselības izglītības jautājumos, kas iekļauti starppriekšmetu mācību saturā. Veselībpratības monitoringa darbā bija iekļauti 50 testa jautājumi par valsts pamatizglītības standartā noteiktiem plānotiem sasniedzamajiem rezultātiem sešos veselības izglītības starppriekšmetu satura blokos. Aģentūra apkopoja 17 588 izglītojamo rezultātus. Monitoringa darbā iegūtais kopējais vidējais vērtējums bija 74,6 %. Iegūtie rezultāti kopumā vērtējami pozitīvi un neuzrāda kritiskas problēmas izglītojamo zināšanu līmenī veselībpratības jautājumos. Vidējie vērtējumi katrā no sešiem satura blokiem bija šādi:

1) uzturs un fiziskā aktivitāte – 74,7 %;

2) seksuālā un reproduktīvā veselība – 76,7 %;

3) infekcijas, vakcinācija un higiēna – 73,9 %;

4) garīgā veselība – 83,4 %;

5) izdzīvošana ekstremālās situācijās, traumatisms, drošība un pirmā palīdzība – 66,6 %;

6) atkarību izraisošās vielas un procesi – 77,4 %.

Izvērtējot monitoringa darba rezultātus, tika identificēti aspekti, kas būtu jāuzlabo atkārtotā monitoringa procesā, tostarp nepieciešamība iesaistīt veselības izglītības speciālistus jau darba izstrādes posmā, lai varētu efektīvāk novērtēt izglītojamo prasmi pielietot iegūtās zināšanas.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī to, ka valdības noteiktās prioritātes ir drošība un tautsaimniecības attīstība, un izvērtējot izglītības nozarē īstenotās reformas, veselības izglītības satura īstenošana ir turpināma atbilstoši valsts pamatizglītības standartā noteiktajai integrētajai pieejai. Vienlaikus jāveic aktīvāki pasākumi šīs pieejas pilnveidei un stiprināšanai, tostarp:

1) jāpilnveido veselības izglītības saturs, aktualizējot mācību priekšmetu programmas, tai skaitā apzinoties veselībai kaitīgu, riskantu uzvedību, un jāveicina veselībai labvēlīgu lēmumu pieņemšana. Labklājības ministrija uzskata, ka veselības mācības programmā iekļaujami temati par vardarbību, tostarp tēma par seksuālās vardarbības risku un sevis pasargāšanas veidiem;

2) jānodrošina pedagogu profesionālās kompetences pilnveides iespējas;

3) jāturpina izstrādāt pedagogu digitālā metodiskā atbalsta materiālus, akcentējot veselībpratības saturu un nodrošinot bezmaksas piekļuvi šiem materiāliem valsts izglītības platformās;

4) jānodrošina valsts un pašvaldību līmeņa metodiskais atbalsts izglītības iestādēm un pedagogiem, lai veicinātu efektīvāku veselības izglītības satura īstenošanu mācību procesā;

5) jāattīsta sadarbība starp izglītības iestādēm, veselības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, lai jauniešiem nodrošinātu piekļuvi papildu informācijai un atbalsta pakalpojumiem;

6) jāorganizē atbildīgo institūciju kopīga sanāksme, iesaistot visas ieinteresētās puses, lai vienotos par turpmākajiem soļiem un efektīvākajiem risinājumiem.

Vienlaikus Veselības ministrija norāda, ka abām pieejām – gan veselības izglītībai kā atsevišķam mācību priekšmetam izglītības saturā, gan integrētai citos mācību priekšmetos – ir savi trūkumi un priekšrocības. Jārēķinās, ka veselības jautājumu integrēšana citos mācību priekšmetos prasa ievērojamus ieguldījumus cilvēkresursos, mācību materiālos utt. Savukārt atsevišķa mācību priekšmeta pieeja ir saistīta ar mācību stundu skaita ierobežojumiem, un šāda pieeja tiek izmantota tikai dažās Eiropas Savienības valstīs. Šobrīd nav arī zinātnisku pierādījumu tam, ka viena no minētajām pieejām būtu efektīvāka par otru. Tāpēc Veselības ministrija piedāvā šajā jautājumā iesaistītajām pusēm izvērtēt, kura no pieejām būtu vispiemērotākā un efektīvākā, lai rastu pamatotu risinājumu pastāvošajai problēmai un vienotos par Latvijas situācijai atbilstošāko rīcību, veicot uzlabojumus mācību saturā, lai nodrošinātu kvalitatīvu veselības izglītības apguvi skolās.

Savukārt Labklājības ministrija norāda, ka Baltijas valstu vidū 2021. gadā Latvija ar 11 nepilngadīgām grūtniecēm uz 1000 nepilngadīgām meitenēm ierindojas trešajā vietā (Lietuva – 10. vietā, Igaunija – 9. vietā). Savukārt Nīderlandē ir 3 grūtnieces uz 1000 nepilngadīgām meitenēm, bet Šveicē tikai 2 uz 1000[1]. Šo valstu pieredze rāda, ka paši būtiskākie faktori, kas mazina nepilngadīgo grūtniecību iestāšanos, ir kvalitatīva izglītība seksuālās un reproduktīvās veselības jomā visiem jauniešiem, kā arī viegli pieejami kontracepcijas līdzekļi. Gan Nīderlandē, gan Šveicē seksuālās un reproduktīvās veselības izglītība ir iekļauta mācību programmās un tiek realizēta skolu sistēmā.

Ministru kabinets apņemas nodrošināt minēto iniciatīvu īstenošanu, lai uzlabotu skolēnu veselībpratību un veicinātu atbildīgu attieksmi pret savu veselību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību, vienlaikus uzsverot, ka, lai gan izglītības nozarei ir būtiska loma veselības veicināšanā, tā nevar efektīvi risināt šos jautājumus bez citu nozaru iesaistes. Šo jautājumu risināšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja, kas ietver sabiedrības mūžizglītību un informēšanu par veselībpratību. Īpaši svarīgi ir nodrošināt papildu informācijas pieejamību pieaugušajiem, lai iepriekš iegūtās zināšanas tiktu pielietotas ikdienas situācijās un veidotu veselīgus ieradumus, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina nepieciešamā piekļuve veselības aprūpei. Tāpēc būtiska ir sadarbība un atbalsts izglītības sektoram no citām nozarēm, tostarp veselības, jaunatnes, bērnu aizsardzības, sociālās aizsardzības, tieslietu un vides aizsardzības jomām.

Ministru kabinets aicina turpināt sadarbību un kopīgi strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem, kas veicinātu Latvijas sabiedrības labklājību.

^[1] https://www.bsf.lv/lv/projekti-pakalpojumi/nepilngadigo-grutniecu-atbalsta-sistemas-uzlabosana