24-TA-2801
Noteikumi par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru darbību
Izdoti saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojuma likuma 4. panta 9. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālo centru (turpmāk – dūņu centrs) izveides un darbības kārtību;
1.2.
notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā iesaistīto personu pienākumus un atbildību.
2.
Noteikumos lietotie termini:
2.1.
notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis – risinājums tam, kā tiek organizēta notekūdeņu dūņu savākšana no rašanās vietas, nogādāšana uz notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas vietu un notekūdeņu dūņu apstrāde, pārstrāde un sagatavošana utilizācijai;
2.2.
notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operators (turpmāk – apsaimniekošanas operators) – ar šiem noteikumiem atbilstošu pašvaldības domes lēmumu noteikts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai;
2.3.
notekūdeņu dūņu apstrādes operators (turpmāk – apstrādes operators) – apsaimniekošanas operators, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu apstrādi attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un apstrādātās notekūdeņu dūņas nodod pārstrādei citam apsaimniekošanas operatoram;
2.4.
notekūdeņu dūņu pārstrādes operators (turpmāk – pārstrādes operators) – ar šo noteikumu 6.2. apakšpunktam atbilstošu pašvaldības domes lēmumu noteikts apsaimniekošanas operators, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai, bet nav pašvaldības vai starppašvaldību dūņu centra operators;
2.5.
pašvaldības dūņu centra operators (turpmāk – pašvaldības centra operators) – ar šo noteikumu 10. punktam atbilstošu pašvaldības domes lēmumu noteikts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu dūņu centrā vienas pašvaldības ietvarā gadījumos, kad notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiek organizēta atbilstoši pašvaldības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelim;
2.6.
pašvaldības notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis (turpmāk – pašvaldības modelis) – notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis, kas paredz notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai centralizāciju vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
2.7.
starppašvaldību dūņu centra operators (turpmāk – starppašvaldību centra operators) – atbilstoši šo noteikumu 11.2. apakšpunktam noteikts sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai dūņu centrā visām pašvaldībām, kurās notekūdeņu dūņu apsaimniekošana tiek organizēta atbilstoši starppašvaldību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelim;
2.8.
starppašvaldību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis (turpmāk – starppašvaldību modelis) – notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis, kurā izšķir notekūdeņu dūņu apstrādes centralizāciju vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā un notekūdeņu dūņu pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai centralizāciju vairāku pašvaldību administratīvo teritoriju ietvarā.
3.
Šo noteikumu izpratnē notekūdeņu dūņas ir tikai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās notekūdeņu attīrīšanas procesā radītās notekūdeņu dūņas.
4.
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas procesa daļa, kas ietver notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi, mainot to struktūru, kā arī sagatavošanu utilizācijai, ir sabiedrisks ūdenssaimniecības pakalpojums ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam komercdarbības atbalsts notekūdeņu dūņu apstrādei, pārstrādei un sagatavošanai utilizācijai tiek sniegts saskaņā ar Komisijas lēmumu (ES) 2025/2630 (2025. gada 16. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES. Ja konkrētas notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas darbības neatbilst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi ietvaram, atbalstu var piešķirt saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 41. pantu vai Komisijas Regulu (ES) Nr. 2023/2831 (2023. gada 13. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.
II.Dūņu centru izveidošanas kārtība
5.
Pašvaldība organizē savā administratīvajā teritorijā radušos notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai tā, lai nodrošinātu vides aizsardzības prasībām un aprites ekonomikas principiem atbilstošu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu.
6.
Pašvaldības dome pieņem lēmumu par notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai organizēšanu tās administratīvajā teritorijā, izvēloties vienu no šādiem modeļiem:
6.1.
šo noteikumu pielikumā noteikto ekonomiski pamatoto notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai modeli;
6.2.
no šo noteikumu pielikumā noteiktā atšķirīgu notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai modeli, ja to kā ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomiski pamatotāko risinājumu pamato izvērtējums, kas ietver vismaz šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju.
7.
Pašvaldībai ir tiesības veikt izvērtējumu pirms lēmuma organizēt notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai atbilstoši šo noteikumu pielikumā noteiktajam modelim, piemēram, lai pamatotu apsaimniekošanas operatora, dūņu centra izvietojuma vai notekūdeņu dūņu pārstrādes vai utilizācijas metodes izvēli. Izvērtējumu pasūta un finansē attiecīgā pašvaldība un tajā ietver 9.1., 9.2. un 9.3. apakšpunktā minēto informāciju, kā arī informāciju par vērtēto risinājumu izmaksām.
8.
Pašvaldība ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā par atbilstoši šo noteikumu 6. punktam pieņemto lēmumu informē:
8.1.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Klimata un enerģētikas ministriju;
8.2.
citas potenciāli ietekmētās pašvaldības, ja lēmums pieņemts saskaņā ar šo noteikumu 6.2. apakšpunktu.
9.
Šo noteikumu 6.2. apakšpunktā minēto izvērtējumu pasūta un finansē attiecīgā pašvaldība. Izvērtējumā analizē vienu vai vairākus iespējamos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļus, ietverot vismaz šādu informāciju:
9.1.
dati par pēdējos piecos gados pašvaldības administratīvajā teritorijā radušos notekūdeņu dūņu apjomu un atbilstoši normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli noteikto notekūdeņu dūņu kvalitāti (turpmāk – dūņu kvalitāte), prognoze par notekūdeņu dūņu apjoma izmaiņām nākamajos piecos gados, ņemot vērā iespējamās izmaiņas ūdenssaimniecības pakalpojumu apjomā un sniegšanas organizācijā, kā arī plānoto ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstību;
9.2.
notekūdeņu dūņu rašanās vietu izvietojums un raksturojums, t.sk. iedzīvotāju skaits tajās un tā izmaiņu prognozes, notekūdeņu attīrīšanai izmantotās tehnoloģijas un izvērtējuma veikšanas laikā izmantotās notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai metodes, tām pieejamais personāls, iekārtas un infrastruktūra, kā arī notekūdeņu dūņu pašreizējā utilizācija un to rašanās vietās uzkrātais notekūdeņu dūņu apjoms;
9.3.
notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas organizācijas tehniskais raksturojums, identificējot vismaz apstrādes operatoru, pārstrādes operatoru vai dūņu centra operatoru, izvēlēto dūņu centra atrašanās vietu un tam nepieciešamo un pieejamo platību, notekūdeņu dūņu savākšanas, apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai organizēšana, t.sk. pārvadājamais notekūdeņu dūņu apjoms, izvešanas biežums un attālums, notekūdeņu dūņu pārstrādes un utilizācijas iespējas;
9.4.
iespējamā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa izmaksu analīze, salīdzinot to ar šo noteikumu pielikumā noteikto apsaimniekošanas modeli, nosakot sagaidāmo ietekmi uz attiecīgo ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju ikgadējiem maksājumiem laika periodā līdz pieciem gadiem.
10.
Ja ir izvēlēts pašvaldības modelis, pašvaldības dome ne vēlāk kā 40 darba dienu laikā pēc lēmuma par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli pieņem lēmumu slēgt līgumu par attiecīgo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu ar:
10.1.
pašvaldības noteikto vai pilnvaroto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju;
10.2.
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra operatoru, ja to kā ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomiski pamatotāko izvēli pamato izvērtējums, kas ietver vismaz šo noteikumu 13. punktā minēto informāciju.
10.3.
citu komersantu, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojumu, ja par to kā ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomiski pamatotāko risinājumu pašvaldības dome ir lēmusi šo noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.
11.
Ja ir izvēlēts starppašvaldību modelis, pašvaldības dome ne vēlāk kā 40 darba dienu laikā pēc lēmuma par notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai modeli:
11.1.
pieņem lēmumu slēgt līgumu par notekūdeņu dūņu apstrādes pakalpojumu sniegšanu ar:
11.1.1.
pašvaldības noteikto vai pilnvaroto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju;
11.1.2.
sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra operatoru, ja to kā ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomiski pamatotāko pamato izvērtējums, kas ietver vismaz šo noteikumu 13. punktā minēto informāciju;
11.2.
pieņem lēmumu slēgt līgumu par attiecīgo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu ar:
11.2.1.
šo noteikumu pielikumā noteiktās pašvaldības noteikto vai pilnvaroto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju;
11.2.2.
citu starppašvaldību notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelī iesaistītu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju – atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra operatoru, ja to kā visu starppašvaldību modelī iesaistīto pašvaldību ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomiski pamatotāko izvēli pamato izvērtējums, kas ietver vismaz šo noteikumu 13. punktā minēto informāciju
11.2.3.
citu komersantu, kurš nodrošina notekūdeņu dūņu pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojumu, ja par to kā visu starppašvaldību modelī iesaistīto pašvaldību ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotājiem ekonomiski pamatotāko risinājumu pašvaldības dome ir lēmusi šo noteikumu 6.2. apakšpunktā noteiktajā kārtībā.
12.
Ja pašvaldības domei jau ir noslēgts līgums par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu ar šo noteikumu 10.1., 11.1.1. vai 11.2.1. apakšpunktā minēto sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, tā var noslēgt vienošanos par grozījumiem minētajā līgumā, lai ietvertu tajā attiecīgo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu.
13.
Šo noteikumu 10.2., 11.1.2. un 11.2.2. apakšpunktā minētais izvērtējums ietver vismaz šādu informāciju:
13.1.
attiecīgajā administratīvajā teritorijā radīto notekūdeņu dūņu apjoma un dūņu kvalitātes prognoze nākamajiem pieciem gadiem;
13.3.
ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju ikgadējo maksājumu par notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai pakalpojumu salīdzinājums ar šo noteikumu pielikumā noteikto modeli, ietverot pieņēmumus un plānoto izmaksu prognozi piecu gadu periodam.
14.
Pašvaldība šo noteikumu 10. punktā, 11.1. un 11.2. apakšpunktā minētajā līgumā iekļauj vismaz:
14.1.
konkrētus sniedzamos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojumus un pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību;
14.2.
pakalpojumu sniegšanas teritoriju, t.sk. (ja attiecināms) dūņu centra atrašanās vietu;
14.3.
prasības par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma un infrastruktūras uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi;
14.4.
dūņu pieņemšanas nosacījumus, t.sk. laiku, vietu;
14.5.
notekūdeņu dūņu apstrādes vai pārstrādes un sagatavošana sutilizācijai minimālo apjomu un nosacījumus apstrādes vai pārstrādes un sagatavošana sutilizācijai apjoma maiņai;
14.6.
līguma darbības termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus, paredzot iespēju līguma darbības termiņu pagarināt līdz vēl desmit gadiem gadījumā, ja pakalpojumu sniedzējam jāveic būtiski ieguldījumi ar amortizācijas periodu garāku par līguma darbības periodu;
14.7.
līguma izpildes uzraudzības kārtību;
14.8.
līgumsodus saistību neizpildes gadījumā, t.sk. par līgumā paredzētās notekūdeņu dūņu apstrādes vai pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai jaudas nenodrošināšanu;
14.10.
prasības informācijas par apsaimniekošanas operatora darbību sniegšanai tā apkalpotajām pašvaldībām;
14.11.
standartizētu attiecīgā apsaimniekošanas operatora un ūdenssaimniecības pakalpojuma sniedzēja līguma formu, ja šādu līgumu paredzēts noslēgt;
14.12.
informāciju par iespēju saņemt kompensācijas maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus kompensācijas maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī kompensācijas maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
14.13.
pienākumu ar kompensācijas saņemšanu saistīto dokumentāciju glabāt 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;
14.14.
informāciju par darbībām, kas ir ārpus sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi tvēruma un kurām atbalsts ir piešķirams, ievērojot atbilstošo komercdarbības atbalsta regulējumu, kā arī prasību veikt sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma un citas saimnieciskās darbības sadalījumu, to atsevišķu izmaksu un ieņēmumu uzskaiti, kā arī noteikt kopīgi izmantotās infrastruktūras izmaksu sadales principus.
15.
Kompensācijas summa par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu, kas atbilstoši šo noteikumu 14.1. apakšpunktam ietver pienākumu veikt komunālo notekūdeņu attīrīšanas procesā radušos notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu, nedrīkst būt lielāka par summu, kas nepieciešama, lai segtu neto izmaksas, kas rodas, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus.
16.
Gadījumā, ja tiek konstatēts, ka tiek pārkāptas šajos noteikumos un attiecīgajā pilnvarojuma aktā par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai, pašvaldība pieņem lēmumu par saņemtā nelikumīgā komercdarbības atbalsta atgūšanu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
17.
Pašvaldība ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā par atbilstoši šo noteikumu 10. punktam, 11.1. un 11.2. apakšpunktam pieņemto pašvaldības domes lēmumu un, ja attiecināms, par 13. punktā minēto izvērtējumu, informē:
17.1.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Klimata un enerģētikas ministriju;
17.2.
attiecīgās pašvaldības teritorijā darbojošos sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju, ja tas nav apstrādes operators, pārstrādes operators, pašvaldības centra operators vai starppašvaldību centra operators.
18.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nav apstrādes operators, pašvaldības centra operators vai starppašvaldību centra operators, ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc 17.2. apakšpunktā minētās informācijas saņemšanas slēdz līgumu ar attiecīgo apsaimniekošanas operatoru. Apstrādes operators slēdz līgumu ar pārstrādes operatoru vai dūņu centra operatoru, ja tie ir atšķirīgi komersanti. Līgumā paredz vismaz notekūdeņu dūņu pieņemšanas laika grafiku un nosacījumus, maksu un norēķinu kārtību, līguma termiņu un līguma nosacījumu pārkāpumu sekas abām pusēm, t.sk. līgumsodu gadījumā, ja notekūdeņu dūņu apstrādes vai pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai jauda trīs mēnešu garumā ir mazāka nekā paredzēts šo noteikumu 10. punktā vai 11.1. vai 11.2. apakšpunktā minētajā līgumā un tas rada neplānotus papildu izdevumus sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam vai apstrādes operatoram.
19.
Ja pašvaldības domes lēmums par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa izvēli ir balstīts uz šo noteikumu 9. punktā minēto izvērtējumu un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju faktiskie ikgadējie maksājumi pārsniedz izvērtējumā prognozētos vairāk nekā par divdesmit procentiem, pašvaldībai ir pienākums sešu mēnešu laikā no novirzes konstatēšanas veikt atkārtotu izvērtējumu. Izvērtējumā analizē datus par visu laika periodu, kurā konstatēts iepriekšminētais faktisko maksājumu pārsniegums. Pamatojoties uz atkārtotā izvērtējuma rezultātiem, pašvaldība pieņem lēmumu, vai nepieciešams mainīt izvēlēto notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeli. Par izvērtējuma rezultātiem un pieņemto lēmumu pašvaldība informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Klimata un enerģētikas ministriju.
20.
Ja pašvaldības domes lēmums par apsaimniekošanas operatora izvēli ir balstīts uz šo noteikumu 13. punktā minēto izvērtējumu un ūdenssaimniecības pakalpojumu lietotāju faktiskie ikgadējie maksājumi pārsniedz izvērtējumā prognozētos vairāk nekā par divdesmit procentiem, pašvaldībai ir pienākums sešu mēnešu laikā no novirzes konstatēšanas veikt atkārtotu izvērtējumu. Izvērtējumā analizē datus par visu laika periodu, kurā konstatēts iepriekšminētais faktisko maksājumu pārsniegums. Pamatojoties uz atkārtotā izvērtējuma rezultātiem, pašvaldība pieņem lēmumu, vai nepieciešamas izmaiņas ar apsaimniekošanas operatoru noslēgtajā līgumā, vai izvēlētā notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modeļa maiņa. Par izvērtējuma rezultātiem un pieņemto lēmumu pašvaldība informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un Klimata un enerģētikas ministriju.
III.Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas kārtība
21.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs, kas nav apsaimniekošanas operators:
21.1.
visas tā darbības rezultātā radušās notekūdeņu dūņas nodod attiecīgās pašvaldības izvēlētajam apsaimniekošanas operatoram, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtu līgumu;
21.2.
nodrošina, ka tā darbības ar notekūdeņu dūņām līdz nodošanai apsaimniekošanas operatoram neizraisa augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu;
21.3.
norēķinās ar apsaimniekošanas operatoru atbilstoši savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumiem;
21.4.
nodrošina, ka tehnoloģiski un ekonomiski pamatotās izmaksas par notekūdeņu dūņu apsaimniekošanu ir ietvertas maksā par sniegtajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem vai ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifā.
22.
Apstrādes operators:
22.1.
savāc notekūdeņu dūņas no tā apkalpotajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem atbilstoši savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumiem;
22.3.
pirms nodošanas pārstrādei veic analīzes katrai notekūdeņu dūņu sērijai (notekūdeņu dūņu masa ar vienveidīgu ķīmisko sastāvu, līdzīgām fizikālām un citām īpašībām), nosakot masas koncentrācijas sausnā normatīvajos aktos par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli noteiktajiem kvalitātes rādītājiem. Analīzes veic laboratorijā, kura attiecīgajā jomā ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību;
22.4.
pārstrādei nodod notekūdeņu dūņas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli nav uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem;
22.5.
atbilstoši apsaimnieko notekūdeņu dūņas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli uzskatāmas par bīstamajiem atkritumiem, novēršot to nonākšanu augsnē komposta, digestāta vai citu pārstrādes atliekvielu veidā;
22.6.
nodrošina, ka notekūdeņu dūņu savākšanas vai apstrādes vietā netiek veikta to sajaukšana vai citas darbības ar mērķi izvairīties no normatīvajos aktos par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli noteikto robežvērtību pārsniegšanas vai atbilstības bīstamo atkritumu klasifikācijai;
22.7.
nodrošina, ka tā darbības ar notekūdeņu dūņām līdz nodošanai pārstrādes operatoram vai dūņu centra operatoram neizraisa augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu;
22.8.
ja notekūdeņu dūņu pieņemšanas nosacījumi mainās, informē ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju par izmaiņām ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms izmaiņu spēkā stāšanās;
22.9.
informē pārstrādes operatoru vai dūņu centra operatoru par nodoto notekūdeņu dūņu apjomu un šo noteikumu 22.3. apakšpunktā minēto analīžu rezultātiem.
23.
Pārstrādes operators, pašvaldības centra operators vai starppašvaldību centra operators:
23.1.
savāc notekūdeņu dūņas no tā apkalpotajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai pieņem tās no sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējiem vai apstrādes operatoriem atbilstoši savstarpēji noslēgtā līguma nosacījumiem;
23.2.
nodrošina notekūdeņu dūņu apstrādes vai pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai jaudas atbilstību šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajā līgumā noteiktajai jaudai dienā, kad dūņu centrs uzsāk darbību, vai dienā, kas noteikta 10.3. vai 11.2.3. apakšpunktā minētajā līgumā;
23.3.
nodrošina, ka tā darbības ar notekūdeņu dūņām ierobežo trokšņu un smaku izplatību, neizraisa augsnes, pazemes ūdeņu un virszemes ūdeņu piesārņojumu;
23.4.
ja notekūdeņu dūņas tiek pārstrādātas ar kompostēšanas metodi:
23.4.1.
kompostēšanai izmanto pildvielu, kas nav piesārņota un nepasliktina notekūdeņu dūņu pārstrādes produkta kvalitāti;
23.4.2.
veic darbības, lai novērstu komposta pašaizdegšanos;
23.4.3.
veic sagatavotā komposta testēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par notekūdeņu dūņu un to komposta izmantošanu, monitoringu un kontroli;
23.5.
ja notekūdeņu dūņu pieņemšanas nosacījumi mainās; informē sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju vai apstrādes operatoru par izmaiņām ne vēlāk kā 20 darbdienas pirms izmaiņu spēkā stāšanās;
23.6.
ja dūņu centrs veic arī notekūdeņu dūņu apstrādes funkciju, ievēro attiecīgās šo noteikumu 22. punkta prasības;
23.7.
nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanai, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no citas saimnieciskās darbības.
24.
Apstrādes operators nodrošina apsaimniekoto notekūdeņu dūņu uzskaiti, reģistrējot:
24.1.
apstrādei ik dienu pieņemto notekūdeņu dūņu apjomu masas vai tilpuma izteiksmē, to izcelsmes vietu un sausnas saturu notekūdeņu dūņās;
24.2.
ja attiecināms – apstrādes operatora notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto un apstrādāto notekūdeņu dūņu apjomu masas vai tilpuma izteiksmē un šādu notekūdeņu dūņu sausnas saturu;
24.3.
informāciju, kam notekūdeņu dūņas nodotas pārstrādei, gada laikā pārstrādei nodoto notekūdeņu dūņu apjomu masas vai tilpuma izteiksmē un sausnas saturu minētajās notekūdeņu dūņās.
25.
Pārstrādes operators vai dūņu centra operators nodrošina apsaimniekoto notekūdeņu dūņu uzskaiti, reģistrējot:
25.1.
pārstrādei ik dienu pieņemto notekūdeņu dūņu apjomu, masas vai tilpuma izteiksmē, to izcelsmes vietu un sausnas saturu notekūdeņu dūņās;
25.2.
ja attiecināms – dūņu centra operatora notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radīto un apstrādāto notekūdeņu dūņu apjomu masas vai tilpuma izteiksmē un šādu notekūdeņu dūņu sausnas saturu;
25.3.
gada laikā notekūdeņu dūņu pārstrādes rezultātā radītā produkta vai produktu apjomu atbilstošās mērvienībās;
25.4.
informāciju par pārstrādāto notekūdeņu dūņu vai produktu tālāko izmantošanu. Ja notekūdeņu dūņas nodod izmantošanai lauksaimniecībā, reģistrē notekūdeņu dūņu izmantotāja nosaukumu, adresi un plānoto izmantošanas vietu.
26.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs katru gadu līdz 31. martam sniedz attiecīgajai pašvaldībai un notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas operatoram datus par iepriekšējā pārskata gadā faktiski radīto notekūdeņu dūņu apjomu un notekūdeņu dūņu apjoma prognozes nākamajiem trim gadiem.
27.
Apsaimniekošanas operators katru gadu līdz 31. martam sagatavo un nosūta ziņojumu pašvaldībām, ar kurām tam ir noslēgts šo noteikumu 10. punktā, 11.1. vai 11.2. apakšpunktā minētais līgums. Ziņojumā iekļauj informāciju par:
27.1.
darbības rezultātiem (sniegto pakalpojumu apjomu, pieņemto, apstrādāto, pārstrādāto vai realizēto notekūdeņu dūņu apjomu) iepriekšējā kalendārā gadā;
27.2.
par pakalpojuma, kura sniegšana paredzēta ar pašvaldību noslēgtajā līgumā, sniegšanas finansiālajiem rezultātiem iepriekšējā kalendārā gadā, tai skaitā to atbilstību šo noteikumu 13. punktā minētajam izvērtējumam, ja tāds veikts;
27.3.
iepriekšējā gadā veiktajiem un plānotajiem uzlabojumiem notekūdeņu dūņu apsaimniekošanā;
27.4.
citu informāciju, ņemot vērā šo noteikumu 14.3. un 14.10. apakšpunktā minēto.
IV.Noslēguma jautājumi
28.
Lēmumu par notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai organizēšanu tās administratīvajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 6.1. apakšpunktam pašvaldība pieņem ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. Lēmumu par notekūdeņu dūņu apstrādes, pārstrādes un sagatavošanas utilizācijai organizēšanu tās administratīvajā teritorijā atbilstoši šo noteikumu 6.2. apakšpunktam vai 7. punktam pašvaldība pieņem ne vēlāk kā astoņu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.
29.
Apstrādes operators šī pakalpojuma sniegšanu uzsāk ne vēlāk kā ar dienu, kad darbu uzsāk par attiecīgo notekūdeņu dūņu pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai atbildīgais pašvaldības centra operators vai starppašvaldību centra operators.
32.
Dūņu centri darbību uzsāk ne vēlāk kā 2030. gada 31. decembrī.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds
Pielikums
Ministru kabineta
[24-TA-2801 Dt]
noteikumiem Nr.[24-TA-2801 Nr]
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis
| Izvērtējumā iekļaujamā komunālo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālā centra nosaukums | Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas modelis | Izvērtējumā iekļaujamā komunālo notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas reģionālā centra apkalpoto pašvaldību saraksts |
Aizkraukle |
Pašvaldības | Aizkraukles novads |
| Alūksne | Starppašvaldību |
Alūksnes novads Balvu novads Gulbenes novads |
| Ādaži | Starppašvaldību |
Ādažu novads Saulkrastu novads |
| Bauska | Pašvaldības | Bauskas novads |
| Cēsis | Pašvaldības | Cēsu novads |
| Daugavpils | Starppašvaldību |
Daugavpils valstspilsēta Augšdaugavas novads Krāslavas novads |
| Dobele | Pašvaldības | Dobeles novads |
| Jelgava | Starppašvaldību |
Jelgavas valstspilsēta Jelgavas novads |
| Jēkabpils | Pašvaldības | Jēkabpils novads |
| Jūrmala | Pašvaldības | Jūrmalas valstspilsēta |
| Kuldīga | Pašvaldības | Kuldīgas novads |
| Liepāja | Starppašvaldību |
Liepājas valstspilsēta Dienvidkurzemes novads |
| Limbaži | Pašvaldības | Limbažu novads |
| Līvāni | Pašvaldības | Līvānu novads |
| Madona | Pašvaldības | Madonas novads |
| Ogre | Pašvaldības | Ogres novads |
| Olaine | Starppašvaldību |
Olaines novads Ķekavas novads Mārupes novads |
| Preiļi | Pašvaldības | Preiļu novads |
| Rēzekne | Starppašvaldību |
Rēzeknes valstspilsēta Rēzeknes novads Ludzas novads |
| Rīga | Pašvaldības | Rīgas valstspilsēta |
| Salaspils | Starppašvaldību |
Salaspils novads Ropažu novads |
| Saldus | Pašvaldības | Saldus novads |
| Sigulda | Pašvaldības | Siguldas novads |
| Talsi | Pašvaldības | Talsu novads |
| Tukums | Pašvaldības | Tukuma novads |
| Valmiera | Starppašvaldību |
Valmieras novads Smiltenes novads Valkas novads |
| Ventspils | Starppašvaldību |
Ventspils valstspilsēta Ventspils novads |