23-TA-1911
Informatīvais ziņojums "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā"
1.
Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2.
Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un pašvaldībām, kuru pārraudzībā ir profesionālās izglītības iestādes:
2.1.
līdz 2024. gada 31. janvārim izvērtēt vidējās profesionālās izglītības iestāžu izglītojamo uzņemšanas kapacitāti (t.sk. pedagogu, materiāli tehniskā nodrošinājuma un dienesta viesnīcu nodrošinājuma), kas ļautu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās, lai sasniegtu izglītojamo skaita proporciju 50/ 50 vispārējā un profesionālajā izglītībā, veikt analīzi par vidējās profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības, un izstrādāt preventīvos pasākumus audzēkņu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai;
2.2.
līdz 2024.gada 31.martam izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Profesionālās izglītības likumā, dodot tiesības profesionālās izglītības iestādēm realizēt otrā posma pamatizglītības programmas, un nepieciešamības gadījumā līdz 2024. gada 31. maijam sagatavot un iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus Profesionālās izglītības likumā un plānot papildu finansējumu profesionālās izglītības iestādēm otrā posma pamatizglītības programmu īstenošanai.
3.
Līdz 2023. gada 15. decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām par dažādiem izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas modeļiem, to priekšrocībām un trūkumiem.
4.
Līdz 2024. gada 15.janvārim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, pašvaldībām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju, Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, Labklājības ministriju un Veselības ministriju, atbilstoši katra kompetencei:
4.1.
ņemot vērā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteiktos kritērijus un principus un pašvaldības datus un to analīzi (t.sk. demogrāfija, migrācija, valsts pārbaudījumu darbu rezultāti, mobilitāte utt.), dažādus nacionālus un starptautiskus pētījumus, izveidot apkopojumu par pašvaldību izglītības ekosistēmām, nepieciešamo darbību un lēmumu grafiku, pamatotus īpašus izņēmuma gadījumus un investīciju finansējuma kalendāro grafiku un avotus, ko attiecīgi pašvaldības pēc nepieciešamības atspoguļo pašvaldību izglītības attīstības stratēģijās (precizējot vai izstrādājot jaunas stratēģijas);
4.2.
koordinēt un saskaņot izglītojamo un pedagogu mobilitātes iespējas, t.sk. izvērtēt nepieciešamās investīcijas transporta līdzekļu iegādei izglītojamo pārvadājumiem;
4.3.
apkopot pašvaldību vajadzības par nepieciešamajām investīcijām izglītības infrastruktūras paplašināšanai un/vai dienesta viesnīcu celtniecībai, un ar izglītojamo uzturēšanos saistītos izdevumus (t.sk. ēdināšana, sociālais atbalsts);
4.4.
izvērtēt nepieciešamību un iesniegt priekšlikumu par grozījumiem pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtībā.
5.
Līdz 2023. gada 15. decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai veikt novērtējumu attiecībā uz kvantitatīvo kritēriju piemērošanu (1) izglītības iestādēm, kas īsteno profesionāli orientēta virziena, tālmācības un neklātienes pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, (2) valsts augstskolu un Tieslietu ministrijas dibinātām vispārējās izglītības iestādēm, (3) izglītības iestādēm, kur viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes un (4) izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
6.
Finanšu ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju Valsts un pašvaldību budžeta 2025. - 2027. gadam veidošanas ietvaros rast investīciju (piemēram, Valsts kases aizdevumu, samazinātas Valsts kases procentu likmes, konkrētas kredītportfeļa atkāpes no esošā regulējuma u.tml.) risinājumus izglītības infrastruktūras pilnveidošanai (t.sk. vides pieejamības nodrošināšanai), nosakot, ka pašvaldībām, kuras pieņēmušas lēmumus par izglītības ekosistēmu atbilstoši šajā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā noteiktajiem kritērijiem, pašvaldības izglītības attīstības stratēģijai un plānošanas reģionu attīstības programmai tiek nodrošināts valsts atbalsts. Uzdevums ir skatāms likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem, ņemot vērā valsts budžeta finansiālās iespējas.
7.
Līdz 2024.gada 31. martam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju izstrādāt konceptu atsevišķai finanšu programmai, lai atbalstītu pie Eiropas Savienības ārējās robežas esošās pašvaldības, kurās politiski drošības apsvērumu dēļ tiek nolemts saglabāt izglītības iestādi, neskatoties uz to, ka konkrētajā izglītības iestādē izglītojamo skaits neatbilst valstī noteiktajiem kvantitatīvajiem kritērijiem ar mērķi nodrošināt finansējumu kvalitatīvas izglītības īstenošanai, kā arī pievēršot pastiprinātu uzmanību izglītības iestādē esošo izglītojamo un personāla drošības nodrošināšanai, ņemot vērā potenciālo apdraudējumu.
8.
Līdz 2023. gada 31. decembrim Izglītības un zinātnes ministrijai, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus, ņemot vērā pedagogu slodzes balansēšanas principus, pilnveidot un detalizēti izstrādāt finansēšanas modeli “Programma skolā” vispārējās izglītības programmām pirmsskolā un vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādēs, ņemot vērā mācību gada un budžeta gada atšķirīgo periodu, izstrādāt sistēmu, lai nodrošinātu finanšu plūsmas savlaicīgu paredzamību, un veikt modeļa validāciju vairākās izglītības iestādēs dažādās pašvaldībās.
9.
Līdz 2024. gada 31. janvārim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju un Tieslietu ministriju, atbilstoši katra kompetencei, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus, ņemot vērā pedagogu slodzes balansēšanas principus, izstrādāt finansēšanas modeli “Programma skolā” profesionāli orientēta virziena pamatizglītības un vidējās izglītības programmām un izglītības iestādēm, kas nodrošina izglītību ieslodzījuma vietās.
10.
Līdz 2024. gada 31. janvārim Izglītības un zinātnes ministrijai, iesaistot sociālos partnerus, nozares un finanšu ekspertus izstrādāt finansēšanas modeli “Programma skolā” speciālajā izglītībā, tālmācības un neklātienes izglītības vispārējās izglītības programmām, izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmu, pamatojoties uz Latvijas Republikas divpusēju vai daudzpusēju starptautisku līgumu.
11.
Līdz 2024. gada 31. janvārim Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar pašvaldībām:
11.1.
veikt novērtējumu par finansēšanas modeļa “Programmas skolā” ietekmi uz situāciju konkrētās pašvaldības izglītības iestādēs, ņemot vērā šajā informatīvajā ziņojumā noteiktos kritērijus un principus;
11.2.
veikt aprēķinus par jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu;
11.3.
definēt jaunā finansēšanas modeļa ieviešanas termiņu.
12.
Līdz 2024. gada 31. martam Izglītības un zinātnes ministrijai sadarbībā ar Kultūras ministriju, iesaistot nozares ekspertus un sociālos partnerus, izvērtēt finansēšanas modeli un nepieciešamības gadījumā izstrādāt jaunu finansēšanas modeli profesionālās ievirzes izglītības programmām un interešu izglītības programmām, ņemot vērā pedagogu slodzes balansēšanas principus.
13.
Līdz 2024. gada 31. martam Izglītības un zinātnes ministrijai, iesaistot nozares ekspertus un sociālos partnerus, izvērtēt iespēju diferencēt pedagogu darba samaksu atbilstoši amata pienākumiem un darba apjomam, vienlaikus klasificējot amatus un pārskatot pedagogu profesiju un amatu sarakstu, nepieciešamības gadījumā šos principus integrējot jaunajā pedagogu atalgojuma finansēšanas modelī.
14.
Līdz 2024. gada 30. jūnijam Izglītības un zinātnes ministrijai izveidot pirmspensijas vecuma izglītības darbinieku atbalsta programmu, kas nodrošinātu šo nodarbināto pārkvalifikāciju vai sociālo aizsardzību.
15.
Līdz 2024. gada 31. janvārim Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt šajā protokollēmumā minēto reformu ieviešanai nepieciešamos normatīvo aktu projektus, t.sk., bet ne tikai:
15.1.
Ministru kabineta noteikumu projektu, pamatojoties uz Izglītības likuma 14. panta 81. punktu (Prasības par sistēmisku izglītības kvalitātes nodrošināšanu);
15.2.
grozījumus Izglītības likuma 60. panta (32) daļā, nosakot, ka: (1) pedagogu darba samaksa tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem, ja izpildās Ministru kabineta noteiktie sistēmiskai izglītības kvalitātei noteiktie kritēriji atbilstoši katrai no izglītības pakāpēm; (2) ja kritēriji neizpildās, pašvaldība pedagogu darba samaksu finansē no pašvaldības budžeta līdzekļiem;
15.3.
grozījumus Izglītības likumā, kas dotu tiesības izglītības iestādes dibinātājam kompensēt pedagogiem transporta un dzīvojamās platības īres izdevumus;
15.4.
par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs;
15.5.
par kārtību, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs;
15.6.
par kārtību, kādā nosaka pedagogu darba samaksu.