25-TA-268
Ēku energoefektivitātes aprēķina metodes un ēku energosertifikācijas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma
6. panta piekto daļu, 7. panta trešo daļu,
8. panta astoto daļu, 9. panta trešo daļu
un 11. panta trešo daļu
6. panta piekto daļu, 7. panta trešo daļu,
8. panta astoto daļu, 9. panta trešo daļu
un 11. panta trešo daļu
I.Vispārīgais jautājums
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
ēku energosertifikācijas kārtību;
1.2.
ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmu (tai skaitā energoefektivitātes un augstas efektivitātes sistēmu) izmantošanas prasības;
1.3.
prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai;
1.4.
ēku energoefektivitātes salīdzinošo vērtēšanas sistēmu;
1.5.
ēkas energosertifikāta un ēkas pagaidu energosertifikāta paraugu un reģistrācijas kārtību;
1.6.
apkures sistēmas un gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes kārtību un termiņus;
1.7.
ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi.
II.Ēku energosertifikācijas kārtība
2.
Ēku energosertifikāciju piemēro:
2.1.
projektējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām;
2.2.
ekspluatācijā esošām ēkām.
3.
Lai veiktu projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:
3.1.
pārbauda aprēķiniem nepieciešamo projekta izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību;
3.2.
aprēķina projektējamas, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu;
3.3.
izstrādā ēkas pagaidu energosertifikātu, saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu to reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā un pievieno būvniecības ieceres dokumentācijai.
4.
Lai veiktu projektētas (jaunbūves), pārbūvētas vai atjaunotas ēkas energosertifikāciju, nododot ēku ekspluatācijā, neatkarīgs eksperts:
4.1.
pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, novērtē ēkas būvelementu un uzstādīto inženiersistēmu energoefektivitātes faktiskos rādītājus un to atbilstību projekta dokumentācijai un sākotnēji izvirzītajiem nosacījumiem energoefektivitātes jomā;
4.2.
ņem vērā ēkas, tās ārējo norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu pārbaužu rezultātus (ja tādi ir);
4.3.
precizē ēkas faktiskos energoefektivitātes rādītājus un ēkas pagaidu energosertifikātu (tai skaitā veic atzīmi par to, vai ir veikta ēkas rādītāju pārbaude, pamatojoties uz faktisko būvniecības rezultātu) un pievieno pārbaudēs veikto mērījumu un novērtējuma dokumentāciju ēku energosertifikātu reģistrā.
5.
Lai veiktu ekspluatācijā esošas ēkas energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:
5.1.
pārbauda ēkas konstrukciju un inženiersistēmu tehnisko stāvokli, kas ietekmē enerģijas patēriņu un ēkas energoefektivitātes prasību izpildi;
5.2.
nosaka energoresursu faktisko patēriņu, ja ēkā ir atbilstoša energoresursu uzskaite, vai veic mērījumus, ja šādas uzskaites nav;
5.3.
pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko enerģijas patēriņu, aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar šo noteikumu VII nodaļu un nosaka:
5.3.1.
ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu, kas iegūts, pamatojoties uz izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem;
5.3.2.
ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, kas iegūts, pamatojoties uz aprēķiniem par enerģijas patēriņu ēkas apkures, dzesēšanas, ventilācijas, karstā ūdens sagatavošanas un apgaismojuma vajadzībām, un validēts pret ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu. Ja ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējuma un ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējuma salīdzinājums pie vienādiem iekštelpu temperatūras nosacījumiem ir pieņemams (atšķiras par mazāk nekā 10 % un ne vairāk kā par 10 kWh/m2 gadā), uzskata, ka ēkas energoefektivitātes novērtējums ir ticams;
5.4.
sagatavo pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
5.5.
saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā un izsniedz ēkas energosertifikātu.
6.
Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam, tādām ekspluatācijā esošām ēkām, kurām ir pieejami enerģijas patēriņa dati atbilstoši standarta LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" nacionālā pielikuma LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums" NA.2. tabulai "Nepieciešamās piegādātās enerģijas energonesēju daudzums" un enerģijas patēriņa dati pamatoti ar piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem par vismaz pēdējo triju gadu periodu, kura laikā ēka ir pastāvīgi ekspluatēta un ēkai nav veiktas pārbūves vai funkciju maiņas, kas ietekmē ēkas enerģijas patēriņu apkurei un sasniedzamos primārās neatjaunojamās enerģijas energoefektivitātes novērtējuma rādītājus, ievērojot šādus nosacījumus:
6.1.
energoefektivitātes novērtējumu apkures un sadzīves karstā ūdens sistēmās patērētajai siltumenerģijai vai kurināmiem veic saskaņā ar standartu LVS EN 15378-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem" un tā nacionālo pielikumu LVS EN 15378-3:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 3. daļa: Izmērītā energoefektivitāte M3-10 un M8-10 moduļiem. Nacionālais pielikums";
6.2.
energoefektivitātes novērtējumu ēkas pakalpojumiem (veidiem), kuriem tiek izmantota elektroenerģija, veic saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" 8. daļas nosacījumiem un standartu LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" vai aprēķina saskaņā ar konkrēto pakalpojumu standartiem, lai nodrošinātu standartā LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" noteiktos telpu komforta nosacījumus.
6.1
Ēkas energosertifikātu var izsniegt, arī pamatojoties uz ēkas izmērītā siltumenerģijas patēriņa novērtējumu, atbilstoši šo noteikumu 6. punkta nosacījumiem un 2.1 pielikumam. Ja dzīvojamai ēkai nav mehāniskās ventilācijas un dzesēšanas sistēmas, piemēro mehāniskās ventilācijas enerģijas patēriņa vērtību 10 kWh/m2 gadā un dzesēšanas vērtību 20 kWh/m2 gadā ("pieņemtās sistēmas" princips).
7.
Pārbūvējamām un atjaunojamām ēkām energosertifikāciju var neveikt, ja ēkai ir spēkā esošs ēkas energosertifikāts un ēkas atjaunošana vai pārbūve skar ne vairāk par 25 % no ēkas būves elementu kopējās laukuma virsmas vai ja kopējās pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, kas attiecas uz norobežojošām konstrukcijām vai ēkas inženiertehniskajām sistēmām, nepārsniedz 25 % no ēkas vērtības (neskaitot zemes vērtību, uz kuras ēka atrodas).
III.Prasības gandrīz nulles enerģijas ēkai un augstas efektivitātes sistēmu izmantošanai
8.
Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
8.1.
ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A klases ēkai;
8.2.
ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A klases ēkām;
8.3.
ēkā ir uzstādīto inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kuras atbilst ekodizaina prasībām un kuru energomarķējums – vismaz A klasei, ja atbilstošas energomarķējuma prasības ir noteiktas normatīvajos aktos;
8.4.
ēkā ir nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām prasībām un telpu mikroklimata atbilstība būvniecības normatīvajiem aktiem un prasībām higiēnas un darba aizsardzības jomā.
9.
Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka iekštelpas temperatūras nosacījumi apkures periodā ir vismaz II kategorijas līmenī un bezapkures periodā – vismaz III kategorijas līmenī saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" B pielikuma prasībām.
10.
Gandrīz nulles enerģijas ēkas novērtējumā jāpieņem, ka ventilācijas gaisa apmaiņa ir pietiekama, lai nodrošinātu svaiga gaisa padevi vai tehnoloģiskos apstākļus apkalpojamā zonā atbilstoši būvniecības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Energoefektivitātes novērtējumā jāpieņem, ka gaisa apmaiņas nosacījumi telpās, kad tajās uzturas cilvēki, nav mazāki par III kategorijas līmeni saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" prasībām.
11.
Ja gandrīz nulles enerģijas ēkā netiek paredzēta dzesēšanas sistēma, kas iekštelpās, kurās ēkas ekspluatācijas laikā uzturas cilvēki, nodrošina mikroklimata parametrus atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem, tad gandrīz nulles enerģijas ēkai jābūt novērtētam pārkaršanas riska indikatoram saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52016-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" prasībām. Novērtējums veicams telpām, kurās pastāvīgi ēkas ekspluatācijas laikā uzturas cilvēki un kuras ir orientētas austrumu–dienvidu–rietumu virzienā, un telpām ar virsgaismas risinājumiem.
12.
Atjaunojamām vai pārbūvējamām ēkām telpu pārkaršanas prasības piemēro, ja ēkas īpatnējais siltumenerģijas patēriņš apkurei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulā norādītajiem nosacījumiem pēc atjaunošanas vai pārbūves pabeigšanas būs atbilstošs vismaz B ēku energoefektivitātes klasei.
13.
Ja šo noteikumu 11. un 12. punktā minētās prasības netiek izpildītas, tad ēkas energobilances dzesēšanas sistēmai piemēro "pieņemtās sistēmas" prasības un biroja ēku kategorijas ēkām paredz dzesēšanas enerģijas patēriņu 30 kWh/m2 gadā (ar nosacījumu, ka gaismu caurlaidīgo virsmu īpatsvars pārsniedz 20 % no katra stāva apkurināmās grīdas platības), bet pārējām ēku kategorijām – 20 kWh/m2 gadā (ar nosacījumu, ka gaismu caurlaidīgo virsmu īpatsvars pārsniedz 15 % no katra stāva apkurināmās grīdas platības).
14.
Šo noteikumu 13. punktā minētās dzesēšanas enerģijas patēriņa vērtības var nepiemērot, ja, izmantojot stundas aprēķina metodi, ir noteikts, ka:
14.1.
dažādu veidu vienģimenes mājām, daudzdzīvokļu ēkām un biroju ēkām telpu operatīvā temperatūra virs 27° C nav ilgāk par 150 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim;
14.2.
dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājās un slimnīcās telpu operatīvā temperatūra virs 25 °C nav ilgāk par 100 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 30. septembrim;
14.3.
izglītības iestāžu ēkās telpu operatīvā temperatūra virs 25 °C nav ilgāk par 150 kelvina stundām (K·h) laikposmā no 1. maija līdz 15. jūnijam un no 15. augusta līdz 30. septembrim.
15.
Ja, veicot energosertifikāciju būvprojekta stadijā vai ekspluatācijā esošai ēkai, nav zināmi sadzīves karstā ūdens patēriņa dati, tos nosaka saskaņā ar standarta LVS EN 12831-3:2020 "Ēku energoefektivitāte. Siltumslodzes projektēšanas aprēķina metode. 3. daļa: Sadzīves karstā ūdens sistēmu siltumslodzes un prasību raksturošana. M8-2 un M8-3 moduļi" B.2 pielikumu.
16.
Ja, veicot energosertifikāciju būvprojekta stadijā vai ekspluatācijā esošai ēkai, nav zināmi apgaismojuma parametri, tad apgaismojuma izmantošanas laiku un nepieciešamo apgaismojuma līmeni (lx) telpu grupās pieņem saskaņā ar standarta LVS EN 16798-1:2019 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 1. daļa: Telpu mikroklimata ievades parametri ēku energoefektivitātes projektēšanai un novērtēšanai, ņemot vērā telpu gaisa kvalitāti, temperatūras režīmu, apgaismojumu un akustiku. M1-6 modulis" nosacījumiem.
IV.Ēku energoefektivitātes salīdzinošā vērtēšanas un klasificēšanas sistēma
17.
Salīdzinošajā vērtēšanas un klasificēšanas sistēmā izmanto ēku energoefektivitātes klases, kas raksturo:
17.1.
ēkas īpatnējo siltumenerģijas patēriņu apkurei atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. tabulai;
17.2.
ēkas īpatnējo primārās neatjaunojamās enerģijas novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulai.
18.
Ēkas energoefektivitātes vērtējuma veidus nosaka saskaņā ar standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" NA pielikuma NA.8. tabulu "Pielietojuma veidi".
19.
Ēkas energoefektivitātes rādītāju aprēķinā iekļauj šādus pakalpojumu veidus:
19.1.
dzīvojamām ēkām – apkure, sadzīves karstā ūdens sagatavošana, mehāniskā ventilācija un dzesēšana;
19.2.
nedzīvojamām ēkām – apkure, sadzīves karstā ūdens sagatavošana, mehāniskā ventilācija, apgaismojums un dzesēšana.
20.
Ēkas energoefektivitātes novērtēšanai pasūtītājs nodrošina neatkarīgam ekspertam iekļūšanu ēkā vai tās telpās un piekļuvi ēkas inženiersistēmām, kā arī pieeju šādiem dokumentiem un informācijai par ēku:
20.1.
ēkas būvprojekts vai būves kadastrālās uzmērīšanas lieta;
20.2.
ēkas inženiersistēmu projekti vai shēmas;
20.3.
ēkas inženiersistēmu instrukcijas;
20.4.
ēkas inženiertehnisko sistēmu ekspluatācijas un apkopes žurnāli vai pārskati;
20.5.
faktiskais telpu izmantošanas mērķis un temperatūra telpās;
20.6.
komunālo pakalpojumu sniedzēju pārskati vai rēķini par faktiski uzskaitītās patērētās enerģijas daudzumu ēkā vai ēkas inženiersistēmās;
20.7.
dati par ēkas nodošanu ekspluatācijā;
20.8.
dati par ēkas inženiersistēmu uzstādīšanu vai nomaiņu ēkas ekspluatācijas laikā;
20.9.
enerģijas aprēķini (ja tādi ir);
20.10.
iepriekšējie pārbaudes atzinumi (ja tādi ir);
20.11.
cita nepieciešamā informācija, kas saistīta ar ēkas energoefektivitātes novērtējuma, apkures sistēmas un apkures katla vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes sekmīgu norisi.
21.
Ēku kategorijām, kuras norādītas standarta LVS EN ISO 52000-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017). Nacionālais pielikums" NA pielikuma NA.4. tabulā "Ēku kategorijas (veidi)" un kurām netiek noteiktas sasniedzamās energoefektivitātes prasības saskaņā ar šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktu, energoefektivitātes prasību izpilde jānodrošina ēkas siltumtehniskajām, gaisa caurlaidības un inženiertehniskajām sistēmām atbilstoši būvniecības normatīvajiem aktiem.
22.
Ēka klasificējama kā A+ energoefektivitātes klases ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:
22.1.
ēkas enerģijas patēriņš apkurei nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikumā norādīto līmeni A+ klases ēkai;
22.2.
ēkas primārās neatjaunojamās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai ventilācijai, dzesēšanai un apgaismojumam (piemēro nedzīvojamām ēkām) nepārsniedz šo noteikumu 3. pielikuma 2. un 3. tabulā norādītās vērtības A+ klases ēkām;
22.3.
ēkā ir uzstādīto inženiersistēmu enerģiju patērējošas iekārtas, kurām ir noteiktas ekodizaina prasības un kuru energomarķējums atbilst vismaz A klasei;
22.4.
ēkā ir nodrošināta atbilstība šo noteikumu 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punktā minētajām prasībām un telpu mikroklimata atbilstība būvniecības normatīvajiem aktiem un prasībām higiēnas un darba aizsardzības jomā.
V.Ēkas energosertifikāts un ēkas pagaidu energosertifikāts
23.
Ēkas pagaidu energosertifikātu sagatavo ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu, bet ēkas energosertifikātu sagatavo ēkām un to daļām saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.
24.
Ēkas energosertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties uz aprēķinātās energoefektivitātes novērtējumu, pievieno:
24.1.
pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu;
24.2.
apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus (ja attiecināms);
24.3.
pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu:
24.3.1.
telpu vai zonu nosaukumus, izmantošanas veidus, platības un temperatūras apkures un dzesēšanas periodos, pieprasītās gaisa apmaiņas rādītāju, apgaismojuma rādītāju;
24.3.2.
norobežojošo konstrukciju laukumus, siltuma zuduma un siltuma caurlaidības koeficientus;
24.3.3.
lineāro termisko tiltu garumus, siltuma zuduma un siltuma caurlaidības koeficientus;
24.3.4.
ēkā izmantoto inženiersistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;
24.3.5.
vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;
24.3.6.
klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;
24.3.7.
energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu (ja tas ir noteikts);
24.3.8.
citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.
25.
Ēkas energosertifikātam, kas izsniegts, pamatojoties tikai uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu, pievieno:
25.1.
enerģijas patēriņa datus, kas pamatoti ar izmērītajiem piegādātās un eksportētās enerģijas daudzumiem;
25.2.
pārskatu par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā, iekļaujot aprēķinus par ēkas energoefektivitāti uzlabojošu pasākumu atmaksāšanās termiņiem saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu (pēc pasūtītāja pieprasījuma);
25.3.
apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus (ja attiecināms);
25.4.
pielikumu, kurā norāda aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības, norādot datu iegūšanas veidu un datu avotu (ja attiecināms):
25.4.1.
telpu vai zonu nosaukumus, izmantošanas veidus, platības un temperatūras apkures un dzesēšanas periodos, pieprasītās gaisa apmaiņas rādītāju, apgaismojuma rādītāju;
25.4.2.
ēkā izmantoto inženiersistēmu novērtējumā izmantotās vērtības;
25.4.3.
vērtības, kas pieņemtas, lai ievērotu ēkas energoefektivitāti ietekmējošus faktorus;
25.4.4.
klimatisko apstākļu korekcijai un aprēķinu precizēšanai izmantotos koeficientus;
25.4.5.
energoefektivitātes novērtējuma ticamības intervālu (ja tas ir noteikts);
25.4.6.
citus dokumentus, kas sniedz papildu informāciju par ēkas energoefektivitātes novērtējumu, vērtēšanas apstākļiem vai nosacījumiem.
25.1
Ēkas energosertifikātam, kas izdots, pamatojoties uz šo noteikumu 6.1 punktu, pievieno pielikumu, kurā norādīti šo noteikumu 25.1., 25.4.3., 25.4.4. un 25.4.6. apakšpunktā minētie dati un ievaddatu vērtības (ja attiecināms).
26.
Ēkas pagaidu energosertifikātam pievieno pielikumu, kurā norāda šo noteikumu 25.4. apakšpunktā minētās aprēķinos izmantotās ievaddatu vērtības.
27.
Ēkas energoefektivitātes novērtējuma rādītāju aprēķināšanai piemēro primārās enerģijas faktoru, primārās neatjaunojamās enerģijas faktoru un oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktoru vērtības saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumu.
VI.Apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaude
28.
Apkures sistēmai un apkures sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, ja kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem, neatkarīgs eksperts pārbaudi veic, pārbaudot šo sistēmu pieejamās daļas (piemēram, siltuma avota (apkures katla vai citas ierīces) vadības sistēmas un cirkulācijas sūkņus).
29.
Šo noteikumu 28. punktā minētās prasības nav attiecināmas uz:
29.1.
nedzīvojamām ēkām, kuru apkures sistēma vai apvienotas telpu apkures un ventilācijas sistēmas ir aprīkotas ar ēku automatizācijas un vadības sistēmām, kuras spēj:
29.1.1.
pastāvīgi uzraudzīt, reģistrēt, analizēt un dot iespēju koriģēt enerģijas izmantošanu;
29.1.2.
salīdzinoši novērtēt ēkas energoefektivitāti, atklāt ēkas inženiertehnisko sistēmu efektivitātes zudumus un informēt ēkas atbildīgo personu vai ēkas inženiertehnisko sistēmu apsaimniekotāju par energoefektivitātes uzlabošanas iespējām;
29.1.3.
nodrošināt komunikāciju ar pieslēgtajām ēkas inženiertehniskajām sistēmām un citām ierīcēm ēkas iekšienē un būt sadarbspējīgas ar ēkas inženiertehniskajām sistēmām neatkarīgi no autortehnoloģiju, ierīču un ražotāju dažādības;
29.2.
dzīvojamām ēkām, kuras ir aprīkotas ar:
29.2.1.
nepārtrauktas elektroniskas uzraudzības funkciju, kas mēra sistēmu efektivitāti un informē ēkas īpašniekus vai apsaimniekotājus, ja tā ir ievērojami mazinājusies vai ir vajadzīga sistēmas apkope;
29.2.2.
efektīvas vadības funkcijām, kas nodrošina enerģijas optimālu ražošanu, sadali, uzglabāšanu un izmantošanu.
30.
Pārbaudes gaitā novērtē siltuma avota efektivitāti un jaudu salīdzinājumā ar ēkas apkures vajadzībām un apsver apkures sistēmas vai apvienotas telpu apkures un ventilācijas sistēmas optimizācijas iespējas atbilstoši ēkas ekspluatācijas apstākļiem. Siltuma avots ir ar centralizētu siltumapgādes sistēmu savienots siltummainis. Siltuma avots var būt arī siltumģenerators, kas pārvada vai ražo lietderīgu siltumu vienā vai vairākos šādos procesos:
30.1.
kurināmā sadedzināšana (piemēram, apkures katlā);
30.2.
Džoula efekts elektriskās pretestības apkures sistēmas sildelementos;
30.3.
siltuma uztveršana no apkārtējā gaisa, ventilācijas izplūdes gaisa vai ūdens vai zemes siltuma avota, izmantojot siltumsūkni.
31.
Apkures sistēmu pārbauda:
31.1.
veicot ēkas energosertifikāciju (šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētajā gadījumā – tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma);
31.2.
ja veikta ēkas atjaunošana vai pārbūve, kuras ietvaros nav veikta pilnīga apkures sistēmas un apkures avotu pārbūve;
31.3.
ja veikta apkures sistēmas pārbūve, – divu gadu laikā no pārbūves pabeigšanas brīža;
31.4.
ja pagājuši pieci gadi kopš pēdējās pārbaudes.
32.
Apkures sistēmu un apkures sistēmu, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, pārbauda saskaņā ar standartiem LVS EN 15378-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 1. daļa: Apkures katlu, sistēmu un SKŪ inspicēšana, M3-11 un M8-11 moduļi" (turpmāk – standarts LVS EN 15378-1:2020) un LVS EN 15378-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku apkures sistēmas un SKŪ. 1. daļa: Apkures katlu, sistēmu un SKŪ inspicēšana, M3-11 un M8-11 moduļi. Nacionālais pielikums".
33.
Par apkures sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda attiecīgu aktu saskaņā ar standarta LVS EN 15378-1:2020 C pielikumu.
34.
Gaisa kondicionēšanas sistēmai un gaisa kondicionēšanas sistēmai, kas apvienota ar ventilācijas sistēmu, ja kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 70 kilovatiem, neatkarīgs eksperts pārbaudi veic, pārbaudot šo sistēmu pieejamās daļas.
35.
Šo noteikumu 34. punktā minētās prasības nav attiecināmas, ja ir piemērojamas šo noteikumu 29.1. vai 29.2. apakšpunktā minētās prasības.
36.
Gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbauda:
36.1.
veicot ēkas energosertifikāciju (šo noteikumu 6. un 6.1 punktā minētajā gadījumā – tikai pēc pasūtītāja pieprasījuma);
36.2.
ja veikta ēkas atjaunošana vai pārbūve, kuras ietvaros nav veikta pilnīga dzesēšanas sistēmas un aukstumenerģijas avotu pārbūve;
36.3.
ja veikta gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbūve, – divu gadu laikā no pārbūves pabeigšanas brīža;
36.4.
ja pagājuši pieci gadi kopš pēdējās pārbaudes.
37.
Gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbauda saskaņā ar standartiem LVS EN 16798-17:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi)" (turpmāk – standarts LVS EN 16798-17:2020) un LVS EN 16798-17:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku ventilācija. 17. daļa: Vadlīnijas ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu inspicēšanai (M4-11, M5-11, M6-11 un M7-11 moduļi). Nacionālais pielikums".
38.
Par gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudi neatkarīgs eksperts sastāda attiecīgu aktu saskaņā ar standarta LVS EN 16798-17:2020 8. punkta 3. tabulu.
39.
Ja apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas, vai šīs sistēmas apvienojumā ar ventilācijas sistēmu kopējā lietderīgā nominālā jauda ir lielāka par 290 kilovatiem, tad apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaude jāpapildina ar ēkas automatizācijas, kontroles un tehniskās vadības izvērtējumu saskaņā ar standartu LVS EN 16946-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Automatizācijas, kontroles un ēkas tehniskās vadības inspicēšana. 1. daļa. Modulis M10-11".
40.
Apkures sistēmas vai gaisa kondicionēšanas sistēmas pārbaudes pasūtītājs neatkarīgu ekspertu nodrošina ar pārbaudāmās sistēmas dokumentāciju (projektu vai apsekošanas shēmu), iepriekšējiem pārbaudes aktiem, ekspluatācijas laikā veiktajiem pierakstiem vai pārskatiem, kā arī nodrošina piekļuvi pārbaudāmajai sistēmai un tās sastāvdaļām un iespēju veikt uzmērījumus.
41.
Apkures sistēmu pārbaudes aktus un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktus neatkarīgs eksperts saskaņā ar šo noteikumu VIII nodaļu reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.
VII.Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode
42.
Ēkas energosertifikāciju veic saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā norādītajiem ēku energoefektivitātes visaptverošajiem standartiem.
43.
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar standartizācijas tehnisko komiteju iesniedz nacionālajai standartizācijas institūcijai publicēšanai tās tīmekļvietnē to piemērojamo standartu sarakstu, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei.
VIII.Ēku energosertifikātu reģistrācijas kārtība
44.
Ēkas energosertifikātu vai ēkas pagaidu energosertifikātu neatkarīgs eksperts reģistrē ēku energosertifikātu reģistrā.
45.
Ēku energosertifikātu reģistru uztur Būvniecības valsts kontroles birojs.
46.
Ēku energosertifikātu reģistrā iekļauj datus, kas saskaņā ar šiem noteikumiem iekļauti ēkas energosertifikātā, ēkas pagaidu energosertifikātā un šo dokumentu pielikumos, kā arī apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes aktos.
47.
Katram ēku energosertifikātu reģistrā reģistrētajam dokumentam Būvniecības valsts kontroles birojs piešķir reģistrācijas numuru.
IX.Noslēguma jautājumi
48.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 25. jūnija noteikumus Nr. 348 "Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 132. nr.; 2015, 140. nr.).
49.
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumus Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 138. nr.; 2015, 228. nr.; 2016, 246. nr.).
50.
Lai nodrošinātu šo noteikumu 2., 4. un 5. pielikumā norādīto ēkas pagaidu energosertifikātu un ēkas energosertifikātu izveidošanu un reģistrēšanu, kā arī ēkas pagaidu energosertifikātu precizēšanu Būvniecības informācijas sistēmā, Būvniecības valsts kontroles birojs līdz 2021. gada 31. decembrim veic Būvniecības informācijas sistēmas funkcionalitātes pielāgošanas darbus.
51.
Līdz šo noteikumu 50. punktā minētajam termiņam šo noteikumu 2., 4. un 5. pielikumā norādītos ēkas pagaidu energosertifikātus un ēkas energosertifikātus neatkarīgs eksperts pievieno un reģistrē Būvniecības informācijas sistēmā datnes formātā.
52.
Ēkas aprēķinātās energoefektivitātes novērtējums, kā arī ēkas pagaidu energosertifikāts būvprojektiem, kuri noteiktā kārtībā ir izstrādāti un saskaņoti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, nav jāpārstrādā atbilstoši šo noteikumu prasībām.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvas 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti;
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvas (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Pārskats par ekonomiski pamatotiem ēkas norobežojošo konstrukciju un inženiersistēmu energoefektivitāti uzlabojošiem pasākumiem, kuru īstenošanas izmaksas ir rentablas paredzamajā (plānotajā) kalpošanas laikā
2.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Ēkas energosertifikāta (izsniegts, pamatojoties uz ēkas izmērītās energoefektivitātes novērtējumu) veidlapas paraugs
2.1
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Ēkas energosertifikāta (izsniegts, pamatojoties uz ēkas izmērītā siltumenerģijas patēriņa novērtējumu) veidlapas paraugs
3.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Ēku energoefektivitātes enerģijas patēriņa līmeņi
1. tabula
Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis (A klase) projektējamām ēkām (jaunbūvēm)* un apkures patēriņa (kWh/m2) references līmeņi (klases) ekspluatācijā esošām ēkām
| Ēku energoefektivitātes klase | Dzīvojamās un nedzīvojamās ēkas | Dzīvojamās ēkas | Nedzīvojamās ēkas | ||
| apkurināmā platība, m2 | apkurināmā platība virs 250 m2 | ||||
| no 50 līdz 120 |
no 120 līdz 250 | viendzīvokļa, divdzīvokļu un daudzdzīvokļu ēkas, dzīvojamās ēkas publiskai lietošanai, dažādu sociālo grupu kopdzīves mājas | biroju ēkas, izglītības iestāžu ēkas, viesnīcas, restorāni, sporta būves, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas | slimnīcas | |
| A+ | ≤ 35 | ≤ 35 | ≤ 30 | ≤ 35 | ≤ 40 |
| A | ≤ 60 | ≤ 50 | ≤ 40 | ≤ 45 | ≤ 50 |
| B | ≤ 75 | ≤ 65 | ≤ 60 | ≤ 65 | ≤ 70 |
| C | ≤ 95 | ≤ 90 | ≤ 80 | ≤ 90 | ≤ 100 |
| D | ≤ 150 | ≤ 130 | ≤ 100 | ≤ 110 | ≤ 120 |
| E | ≤ 180 | ≤ 150 | ≤ 125 | ≤ 150 | ≤ 160 |
| F | virs 180 | virs 150 | virs 125 | virs 150 | virs 160 |
2. tabula
Dzīvojamo ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa līmenis (A klase) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) (kWh/m2)* un neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa references līmeņi (klases) ekspluatācijā esošām ēkām (kWh/m2)
| Ēku energoefektivitātes klase | Dzīvojamās ēkas | Vienģimenes mājas, daudzdzīvokļu ēkas, dažādu sociālo grupu kopdzīves mājas, dzīvojamās ēkas publiskai lietošanai | |
| apkurināmā platība, m2 | |||
| no 50 līdz 120 | no 120 līdz 250 | virs 250 | |
| A+ | ≤ 65 | ≤ 65 | ≤ 65 |
| A | ≤ 110 | ≤ 100 | ≤ 95 |
| B | ≤ 140 | ≤ 130 | ≤ 125 |
| C | ≤ 160 | ≤ 155 | ≤ 145 |
| D | ≤ 200 | ≤ 190 | ≤ 165 |
| E | ≤ 230 | ≤ 210 | ≤ 180 |
| F | ≤ 260 | ≤ 260 | ≤ 220 |
| G | virs 260 | virs 260 | virs 220 |
3. tabula
Nedzīvojamo ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa līmenis (A klase) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) (kWh/m2)* un neatjaunojamās primārās enerģijas patēriņa references līmeņi (klases) ekspluatācijā esošām ēkām (kWh/m2)
| Ēku energoefektivitātes klase | Biroji, izglītības iestādes, sporta būves | Slimnīcas, viesnīcas, restorāni | Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas |
| A+ | ≤ 90 | ≤ 130 | ≤ 120 |
| A | ≤ 110 | ≤ 170 | ≤ 150 |
| B | ≤ 160 | ≤ 240 | ≤ 190 |
| C | ≤ 210 | ≤ 280 | ≤ 215 |
| D | ≤ 250 | ≤ 320 | ≤ 230 |
| E | ≤ 300 | ≤ 380 | ≤ 300 |
| F | ≤ 400 | ≤ 450 | ≤ 400 |
| G | virs 400 | virs 450 | virs 400 |
Piezīme. * Ēku energoefektivitātes minimālos pieļaujamos līmeņus (klases) projektējamām ēkām (jaunbūvēm) nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem. Novērtējumu veic saskaņā ar standartu LVS EN 15459-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšanas procedūra. 1. daļa: Aprēķinu procedūras, M1-14 modulis" un standartu LVS EN 15459-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ēku energosistēmu ekonomiskā izvērtēšanas procedūra. 1. daļa: Aprēķinu procedūras, M1-14 modulis. Nacionālais pielikums".
4.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Ēkas pagaidu energosertifikāta veidlapas paraugs
5.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Ēkas energosertifikāta veidlapas paraugs
6.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Primārās enerģijas un oglekļa dioksīda (CO2) svēruma faktoru vērtības
Apzīmējumi:
fPnren – primārās enerģijas faktors neatjaunojamo energoresursu daļai;
fPren – primārās enerģijas faktors atjaunojamo energoresursu daļai;
fPtot – kopējais primārās enerģijas faktors;
KCO2e – oglekļa dioksīda (CO2) emisijas faktors.
| Nr. p. k |
Energonesējs | fPnren | fPren | fPtot |
KCO2e (g/kWh) |
|
| I. Piegādāts no attāluma | ||||||
| 1. | Fosilais kurināmais | akmeņogles (antracīts) | 1,1 | 0 | 1,1 | 354 |
| 2. | brūnogles (lignīts) | 1,1 | 0 | 1,1 | 364 | |
| 3. | degvieleļļa (kurināmais mazuts) | 1,1 | 0 | 1,1 | 279 | |
| 4. | dabasgāze | 1,1 | 0 | 1,1 | 202 | |
| 5. | sašķidrinātā naftas gāze | 1,1 | 0 | 1,1 | 227 | |
| 6. | citi fosilie kurināmie | 1,1 | 0 | 1,1 | [1] | |
| 7. | Biokurināmais | cietais | 0,2 | 1 | 1,2 | 40 |
| 8. | šķidrais | 0,5 | 1 | 1,5 | 70 | |
| 9. | gāzveida | 0,4 | 1 | 1,4 | 100 | |
| 10. | Elektroenerģija no tīkla | 1,9 | 0,6 | 2,5 | 109 | |
| II. Piegādāts no tuvuma | ||||||
| 11. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no fosilajiem kurināmiem bez koģenerācijas [2] | 1,3 | 0 | 1,3 | 264 | |
| 12. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota no atjaunojamiem kurināmiem bez koģenerācijas | 0,2 | 1,1 | 1,3 | 50 | |
| 13. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no fosilajiem kurināmiem [3] | 0,7 | 0 | 0,7 | 185 | |
| 14. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, saražota koģenerācijā no atjaunojamiem kurināmiem | 0,1 | 0,6 | 0,7 | 25 | |
| 15. | Siltumenerģija no centralizētās siltumapgādes sistēmas, no konkrēta piegādātāja | [4] | [4] | [4] | [4] | |
| 16. | Centralizēta dzesēšana (aukstumenerģija no aukstumenerģijas piegādātāja) | [4] | [4] | [4] | [4] | |
| III. Saražots uz vietas | ||||||
| 17. | Saules enerģija | fotoelementu (PV) ražota elektroenerģija | 0 | 1 | 1 | 0 |
| 18. | termālā enerģija | 0 | 1 | 1 | 0 | |
| 19. | Vēja enerģija | 0 | 1 | 1 | 0 | |
| 20. | Vides enerģija | aerotermālā, ģeotermālā, hidrotermālā un jūras enerģija, hidroenerģija | 0 | 1 | 1 | 0 |
| IV. Eksportēts | ||||||
| 21. | Elektroenerģija | uz tīklu | 1,9 | 0,6 | 2,5 | 109 |
| 22. | ar ēku energoefektivitāti (ĒEE) nesaistītai lietošanai | 1,9 | 0,6 | 2,5 | 109 | |
Piezīmes.
1 Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 19. decembra Īstenošanas regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012, VI pielikuma 1. tabulu.
2 Noklusējuma vērtība siltumenerģijas ražošanai no dabasgāzes.
3 Noklusējuma vērtība siltumapgādes sistēmai ar 70 % atdevi no koģenerācijas.
4 Faktori, kas aprēķināti konkrētam siltumenerģijas komersantam vai aukstumenerģijas piegādātājam, pamatojoties uz konkrētā komersanta vai piegādātāja enerģijas gada bilanci.
7.
pielikumsMinistru kabineta
2021. gada 8. aprīļa
noteikumiem Nr.222
Ēku energoefektivitātes visaptverošie standarti
1. LVS EN ISO 52000-1:2017 "Ēku energoefektivitāte. Vispārējs ēku energoefektivitātes novērtējums. 1. daļa: Vispārīgas pamatnostādnes un procedūras (ISO 52000-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".
2. LVS EN ISO 52003-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52003-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji, prasības un sertifikācija. 1. daļa: Vispārīgie aspekti un pielietošana kopējai energoefektivitātei (ISO 52003-1:2017). Nacionālais pielikums".
3. LVS EN ISO 52010-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52010-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Ārējās vides apstākļi. 1. daļa: Klimatisko datu pārveidošana enerģijas aprēķinos (ISO 52010-1:2017). Nacionālais pielikums".
4. LVS EN ISO 52016-1:2021 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52016-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Apkurei un dzesēšanai nepieciešamās enerģijas, iekšējās temperatūras un sajūtamā un latentā siltuma slodzes. 1. daļa: Aprēķina procedūras (ISO 52016-1:2017). Nacionālais pielikums".
5. LVS EN ISO 52018-1:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017)" un nacionālais pielikums LVS EN ISO 52018-1:2017/NA:2020 "Ēku energoefektivitāte. Rādītāji daļai ēku energoefektivitātes (ĒEE) prasību, kas saistītas ar siltumenerģijas bilanci un struktūras īpatnībām. 1. daļa: Pārskats par iespējām (ISO 52018-1:2017). Nacionālais pielikums".