23-TA-759
Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā
Izdarīt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2004, 2. nr.; 2005, 15. nr.; 2006, 1., 14. nr.; 2007, 9., 14. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100., 155., 193. nr.; 2010, 178. nr.; 2011, 117. nr.; 2013, 128., 188., 232. nr.; 2015, 227. nr.; 2016, 125. nr.; 2017, 203., 253. nr.; 2018, 36. nr.; 2019, 132. nr.; 2021, 97., 160.A nr.; 2022, 115., 211.A nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 2.1 pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:
"(21) Zemesgabali, uz kuriem atrodas privatizētas dzīvojamās mājas un kas šo māju privatizācijas brīdī spēkā esošo privatizācijas ierobežojumu dēļ sākotnēji netika iekļauti privatizācijas objektu sastāvā, pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas bez atlīdzības tiek nodoti īpašumā personām, kurām pieder īpašuma tiesības uz viendzīvokļu dzīvojamām mājām, vai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašniekiem šajā likumā noteiktajā kārtībā."
2.
Papildināt 4. panta ceturto daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:
"10) privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība vai privatizētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks, ja viņi vēlas iegūt īpašumā valsts vai pašvaldības zemesgabalu zem dzīvojamās mājas pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas, kas bija spēkā viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizācijas brīdī."
3.
Izteikt 5. panta 3.1 daļu šādā redakcijā:
"(31) Ministru kabineta atļauja nav nepieciešama tāda valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanai, kurš nodots privatizācijai un kura privatizācija ir izbeigta vai privatizācijas tiesības nav izmantotas likumā noteiktajā termiņā, un kurš atrodas privatizāciju veicošās institūcijas valdījumā, kā arī šā likuma 2.1 panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos. Lēmumu par šāda nekustamā īpašuma atsavināšanu pieņem valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija."
4.
Papildināt ar 44.2 pantu šādā redakcijā:
"44.2 pants. (1) Valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija vai pašvaldības lēmējinstitūcija vai tās noteikta iestāde šā likuma 2.1 panta 2.1 daļā noteiktajos gadījumos pieņem lēmumu par valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemesgabala nodošanu atsavināšanai, ievērojot šādu kārtību:
1) zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības, slēdzot atbilstošu vienošanos ar viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieku vai katru privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku atsevišķi;
2) vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku slēdz atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai;
3) katram daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam vai privatizētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašniekam tiek nosūtīts uzaicinājums slēgt vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;
4) uzaicinājumā norāda atsavināmā zemesgabala platību, kas atrodas attiecīgajai privatizētajai dzīvojamai mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežās, izdevumus, kas minēti šā panta 5. punktā, termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības, kā arī informāciju par pienākumu maksāt zemes lietošanas maksu, ja vienošanās noteiktajā termiņā netiek noslēgta;
5) izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks proporcionāli dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.
(2) Ja šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks saglabā tiesības noslēgt vienošanos, tomēr līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā zemes lietošanas maksu par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā."
1) zemesgabalu, uz kura atrodas privatizētā dzīvojamā māja, nodod īpašumā bez atlīdzības, slēdzot atbilstošu vienošanos ar viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieku vai katru privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku atsevišķi;
2) vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieku slēdz atbilstoši dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai;
3) katram daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašniekam vai privatizētās viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašniekam tiek nosūtīts uzaicinājums slēgt vienošanos par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības;
4) uzaicinājumā norāda atsavināmā zemesgabala platību, kas atrodas attiecīgajai privatizētajai dzīvojamai mājai noteiktā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala robežās, izdevumus, kas minēti šā panta 5. punktā, termiņu, līdz kuram noslēdzama vienošanās par zemesgabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības, kā arī informāciju par pienākumu maksāt zemes lietošanas maksu, ja vienošanās noteiktajā termiņā netiek noslēgta;
5) izdevumus par zemesgabala noteikšanu, zemesgabala iemērīšanu un tā reģistrāciju zemesgrāmatā sedz viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks proporcionāli dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.
(2) Ja šā panta pirmās daļas 1. punktā minēto vienošanos nenoslēdz uzaicinājumā norādītajā termiņā, viendzīvokļa dzīvojamās mājas īpašnieks vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļa īpašnieks saglabā tiesības noslēgt vienošanos, tomēr līdz attiecīgas vienošanās noslēgšanai maksā zemes lietošanas maksu par uzaicinājumā norādītā zemesgabala domājamām daļām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apmērā."
Likums stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Ekonomikas ministrs V. Valainis