Noteikumu konsolidētā versija

22-TA-1049
Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas kārtība no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām
Izdoti saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības
likuma
13.panta pirmās daļas 3.1 un 11.punktu un Civilprocesa likuma 250.47 panta pirmās daļas 7.1 punktu
(Grozīta ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
no valsts budžeta finansētu sociālās rehabilitācijas pakalpojumu (turpmāk – pakalpojumi) veidus, apjomu, saturu, ko sniedz no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām (turpmāk kopā – personas), pakalpojumu saņemšanas nosacījumus un piešķiršanas kārtību;
1.2.
sociālās rehabilitācijas kursa vardarbīgas uzvedības mazināšanai apjomu, saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtību.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
2.
No vardarbības (fiziskas, seksuālas, ekonomiskas vai emocionālas vardarbības vai fiziskas vai seksuālas vardarbības draudiem, vai vardarbīgas kontroles) cietušām pilngadīgām personām tiek sniegti pakalpojumi (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums), kuru mērķis ir:
2.1.
nodrošināt psihosociālu palīdzību;
2.2.
novērtēt apdraudējumu un plānot drošības pasākumus;
2.3.
motivēt personu sociālās funkcionēšanas spēju (ierobežotas personas spējas strādāt, aprūpēt sevi, iekļauties sabiedrībā) atjaunošanai vai uzlabošanai;
2.4.
nostiprināt vai atjaunot personas sociālās funkcionēšanas spējas.
3.
Vardarbību veikušām pilngadīgām personām tiek sniegti pakalpojumi (turpmāk – vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums), kuru mērķis ir novērst vai mazināt turpmākus vardarbības riskus.
4.
Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:
4.1.
sociālās rehabilitācijas kursa veidā – līdz 30 dienām sociālās rehabilitācijas institūcijā ar izmitināšanu (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā);
4.2.
individuālu konsultāciju  veidā – ne vairāk par kopskaitā desmit 45 minūtes ilgām psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām, kuras var saņemt arī tiešsaistes konsultācijas formātā vai arī krīzes centrā bez izmitināšanas (turpmāk – cietušo rehabilitācijas pakalpojums dzīvesvietā). Jurista konsultāciju nodrošina, ja persona nesaņem Juridiskās palīdzības administrācijas nodrošināto juridisko atbalstu vardarbībā cietušām personām vai cita sociālā pakalpojuma ietvaros nodrošināto juridisko atbalstu;
4.3.
droša patvēruma nodrošināšanas veidā, izmitinot pakalpojuma saņēmēju telpās, kuras atbilst dzīvojamo telpu ekspluatācijai noteiktajām prasībām (turpmāk - krīzes dzīvokļa pakalpojums) - līdz 30 dienām.
4.1
Sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma kursa ilgumu un apjomu nosaka individuāli un atbilstoši nepieciešamībai, regulāri izvērtējot sniegto pakalpojumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā pārskatot pakalpojuma sniegšanas veidu, ilgumu un apjomu. Terorismā cietušām personām pakalpojuma kursa ilgums un apjoms var pārsniegt šajos noteikumos noteikto maksimālo pakalpojuma kursa ilgumu un apjomu.
4.2
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta astotajā daļā minētā persona, saņemot  kādu no šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā noteiktajiem cietušo rehabilitācijas pakalpojumiem, ja nepieciešams, pakalpojuma saņemšanas laikā var saņemt:
4.21.
ne vairāk par desmit 45 minūtes ilgām pakalpojuma saņēmēja brīvi izvēlētas uzticības personas (termins uzticības persona lietots tikai šo noteikumu kontekstā) konsultācijām ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā;
4.22.
ne vairāk par piecām 45 minūtes ilgām ārstniecības personu konsultācijām;
4.23.
tulka vai valodas zinātāja pakalpojumu valodā, kādā ar klientu var sazināties, saziņai un pakalpojumu nodrošināšanai.
4.3
Persona krīzes dzīvokļa pakalpojumu var saņemt kopā ar saviem nepilngadīgajiem bērniem vai pilngadīgajiem bērniem, ja pilngadīgais bērns pirms pakalpojuma saņemšanas ir dzīvojis ar pakalpojuma saņēmēju nedalītā saimniecībā un tam ir noteikta invaliditāte, vai tas mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē vai studē augstskolā vai koledžā un nav sasniedzis 24 gadu vecumu. Pakalpojuma sniegšanas laikā, ja nepieciešams, krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniedzējs personai nodrošina:
4.31.
šo noteikumu 4.2.apakšunktā minēto pakalpojumu;
4.32.
ne vairāk par desmit 45 minūtes ilgas pakalpojuma saņēmēja izvēlētas uzticības personas konsultācijas ar ikdienas dzīves jautājumiem saistītu problēmu risināšanā, ja persona nesaņem šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minēto pakalpojumu.
4.4
Ja sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs, saņemot personas pamatotu iesniegumu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, konstatē augstu vardarbības risku, ko apliecina sociālā dienesta vai cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veikts personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums (3. pielikumu), sociālais dienests var pieņemt lēmumu par:
4.41.
šo noteikumu 4.1. un 4.3. apakšpunktā minētā pakalpojuma sniegšanas ilguma pagarināšanu līdz 180 dienām;
4.42.
šo noteikumu 4.2. apakšpunktā minētā pakalpojuma sniegšanas reižu skaita palielināšanu līdz 120 konsultācijām.
5.
Pēc personas pamatota iesnieguma saņemšanas pašvaldības sociālajā dienestā:
5.1.
cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā var pagarināt līdz 60 dienām šo noteikumu 15.2. apakšpunktā minētajā gadījumā;
5.2.
cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā var palielināt par desmit psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijām.
6.
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu sniedz vienā no šādiem veidiem:
6.1.
individuālu psihologa konsultāciju veidā – ne vairāk par sešpadsmit 45 minūtes ilgām konsultācijām;
6.2.
grupu nodarbību veidā – 16 divas stundas ilgas nodarbības līdz 12 personām grupā.
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
7.
Pakalpojumu sniedz iespējami tuvu personas dzīvesvietai, izņemot gadījumu, ja persona izteikusi pamatotu vēlmi saņemt pakalpojumu citā administratīvajā teritorijā vai tas nepieciešams personas drošības apsvērumu dēļ.
7.1
Ja personai ir tiesības saņemt pakalpojumu atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3. pantam un pakalpojuma sniedzējs ir izvērtējis pakalpojuma sniegšanas iespējas klātienē, bet klātienē pakalpojumu sniegt nav iespējams, pakalpojumu var sniegt attālināti.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
7.2
Ja vardarbība notikusi ģimenē, cietušo rehabilitācijas pakalpojumu organizē tā, lai sniegtu ģimenei kompleksu atbalstu, nodrošinot pakalpojumu vienlaicīgi vardarbībā cietušajam bērnam vai pilngadīgajam ģimenes loceklim un ģimenes loceklim, kas ir vardarbības veicējs.
8.
Personai, kura saņem pakalpojumu, ir pienākums:
8.1.
līdzdarboties individuālā sociālās rehabilitācijas plānā un speciālista atzinumā norādīto uzdevumu izpildē;
8.2.
ievērot pakalpojumu sniedzēja noteikto pakalpojumu sniegšanas laiku un kārtību;
8.3.
atlīdzināt nepamatoti izlietotos līdzekļus šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētajā gadījumā, ieskaitot tos valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
9.
Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu administrē pašvaldības sociālais dienests, kurā persona pieprasījusi pakalpojumu vai kurā atrodas personas izvēlētais pakalpojuma sniedzējs (turpmāk – sociālais dienests).
10.
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu administrē Labklājības ministrija (turpmāk – ministrija) sadarbībā ar sociālajiem dienestiem.
11.
Lēmumu par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) piešķiršanu, pārtraukšanu vai izbeigšanu pieņem sociālie dienesti, bet ministrija finansē:
11.1.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) sniegšanu;
11.2.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) sniedzēju apmācību;
11.3.
supervīziju – konsultatīvu un izglītojošu atbalsta programmu kompetences un profesionālās darbības kvalitātes pilnveidošanai;
11.4.
konsultēšanu pēc vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma (izņemot šo noteikumu III1 nodaļā minēto pakalpojumu) saņemšanas.
(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669; MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
12.
Pakalpojumu nepieciešamību izvērtē un atzinumu sniedz psihologs vai sociālais darbinieks (turpmāk  – speciālists), izņemot šo noteikumu  4.1 punktā,  26.4. apakšpunktā un III1 nodaļā minētos gadījumus.
13.
Specialistam, kas sagatavo speciālista atzinumu, veselības un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu, noslēguma ziņojumu vai šo noteikumu 39. punktā minēto informāciju, ir atbilstoša izglītība un pieredze vardarbības radīto seku novēršanā vai mazināšanā.
14.
Speciālistam, kas sniedz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, papildus šo noteikumu 13. punkta nosacījumiem:
14.1.
nepieciešama apliecība par apmācības kursa apgūšanu darbam ar vardarbīgām personām;
14.2.
jāpiedalās šo noteikumu 11.3. apakšpunktā paredzētajā supervīzijā.
(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)
14.1
Kārtība, kādā persona saņem vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, ja pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai personai ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis, un minētā pakalpojuma apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtība noteikta šo noteikumu III1 nodaļā.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
II.Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība
15.
Persona var pieprasīt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, kas reģistrēta sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā (piemēram, krīzes centrā, ģimenes atbalsta centrā), vai sociālajā dienestā, ja:
15.1.
tā pārcietusi pret sevi vai tuvinieku vērstu vardarbību un tai ir traucētas sociālās funkcionēšanas spējas;
15.2.
tā ir atzīta par cietušo ar vardarbību saistīta administratīvā pārkāpuma lietvedības ietvaros vai ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu saistīta kriminālprocesa ietvaros;
15.3.
ir pieņemts tiesas vai tiesneša lēmums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmums par nošķiršanu.
(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)
16.
Lai saņemtu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālajā dienestā iesniedz:
16.1.
iesniegumu;
16.2.
izmeklētāja, prokurora, izmeklēšanas grupas dalībnieka vai administratīvā pārkāpuma lietu izskatījušās institūcijas (amatpersonas) lēmumu (kopiju) vai Kriminālprocesa likumā noteiktajā gadījumā – tiesas lēmumu (kopiju) par personas atzīšanu par cietušo (ja tāds ir);
16.3.
tiesas vai tiesneša lēmumu (kopiju) par pagaidu aizsardzību pret vardarbību vai policijas lēmumu (kopiju) par nošķiršanu (ja tāds ir).
16.4.
sociālā dienesta vai pakalpojuma sniedzēja speciālista veikto cietušās personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējumu  (3. pielikums), ja persona pieprasa šo noteikumu 4.3. apakšpunktā minēto krīzes dzīvokļa pakalpojumu vai pakalpojums tiek pagarināts atbilstoši šo noteikumu 4.4 punktā noteiktajam apjomam. Ja veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums veikts sešus mēnešus pirms pakalpojuma pieprasīšanas, sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs individuāli izvērtē atkārtota veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējuma sagatavošanas nepieciešamību.
17.
Speciālists šo noteikumu 12. punktā minēto speciālista atzinumu sagatavo piecu darbdienu laikā pēc personas iesnieguma saņemšanas.
18.
Sociālās rehabilitācijas institūcija pēc speciālista atzinuma saņemšanas nekavējoties nosūta šo noteikumu 12. un 16. punktā minētos dokumentus sociālajam dienestam.
19.
Pēc šo noteikumu 12. un 16. punktā minēto dokumentu saņemšanas sociālais dienests piecu darbdienu laikā pieņem lēmumu:
19.1.
par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu, tā saņemšanas laiku, kā arī, ja nepieciešams, transporta izmaksu kompensācijas apjomu, ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā;
19.2.
par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma piešķiršanu un personas uzņemšanu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņēmēju rindā sociālajā dienestā, kurā persona ir vērsusies;
19.3.
par atteikumu piešķirt cietušo rehabilitācijas pakalpojumu, ja:
19.3.1.
personas statuss vai iesniegtie dokumenti (arī pēc precizējošas informācijas saņemšanas) neatbilst šo noteikumu prasībām;
19.3.2.
pēc iepriekšējā cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas nav pagājuši 12 mēneši, izņemot šo noteikumu  4.1, 4.2 , 4.3 un 42. punktā minētos gadījumus;
19.4.
par pakalpojuma uzsākšanas atlikšanu, ja šo noteikumu 12. punktā minētajā speciālista atzinumā norādīts, ka personai pirms cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas nepieciešams iesaistīties citos no vardarbības cietušā atbalsta pasākumos vai sociālās rehabilitācijas programmās. Šādā gadījumā pakalpojuma uzsākšanu atliek līdz pabeigts attiecīgais atbalsta pasākums vai  sociālās rehabilitācijas programma.
20.
Ja persona iesniegusi šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minēto dokumentu, tai ir tiesības cietušo rehabilitācijas pakalpojumu saņemt steidzamības kārtā.
21.
Sociālais dienests var pieņemt lēmumu atteikt pakalpojuma sniegšanu, ja iepriekš sniegtais cietušo rehabilitācijas pakalpojums izbeigts šo noteikumu 37.7. un 37.8. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.
22.
Ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, pakalpojuma sniedzējs iekārto klienta lietu un izstrādā klienta individuālo sociālās rehabilitācijas plānu.
23.
Ja persona saņem cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un tai ir bērns, kurš cietis no vardarbības, persona cietušo rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt tādā institūcijā, kura palīdzību sniedz bērnam. Ja bērns nav cietis no vardarbības, ja nepieciešams, viņa uzturēšanos pakalpojumu sniedzēja institūcijā kopā ar pilngadīgo personu, kas cietusi no vardarbības, sedz no likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajiem līdzekļiem.
23.1
Cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā sociālais dienests pēc klienta attiecīga iesnieguma un pamatota lēmuma pieņemšanas var mainīt pakalpojuma veidu, neievērojot saņemtā pakalpojuma apjomu un aizstāt:
23.11.
cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā ar cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā un otrādi;
23.12.
cietušo rehabilitācijas pakalpojumu dzīvesvietā  vai cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā ar krīzes dzīvokļa pakalpojumu un otrādi, vienlaikus lemjot par 4.3 punktā minēto pakalpojumu nepieciešamību.
23.2
Konstatējot augstu vardarbības risku pakalpojumu sniegšanas laikā, ko apliecina sociālā dienesta vai cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja speciālista veiktais personas veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums (3. pielikums), sociālais dienests pēc klienta attiecīga iesnieguma saņemšanas var pieņemt lēmumu par cietušo rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai cietušo rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā pagarināšanu līdz šo noteikumu 4.4 punktā noteiktajam apjomam.
24.
Gada laikā pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas persona var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas savu sociālo problēmu risināšanai, pamatojoties uz personas iesniegumu sociālajam dienestam. Pēc sociālā dienesta pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs sagatavo noslēguma ziņojumu par šo konsultāciju sniegšanu.
25.
Cietušo rehabilitācijas pakalpojumu var saņemt atkārtoti, ja pēc iepriekšējā pakalpojuma saņemšanas pabeigšanas ir pagājuši 12 mēneši, izņemot, ja cietušo rehabilitācijas pakalpojums piešķirts atbilstoši šo noteikumu 4.1, 4.2 un 42. punktā noteiktajam.
III.Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas nosacījumi un piešķiršanas kārtība
26.
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu var pieprasīt persona:
26.1.
pret kuru uzsākta administratīvā pārkāpuma lietvedība par administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību, vai kriminālprocess par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;
26.2.
par kuru valsts vai pašvaldības policijas, sociālā dienesta vai bāriņtiesas rīcībā ir informācija, ka persona izturējusies vardarbīgi vai izteikusi draudus pielietot vardarbību;
26.3.
kura baidās, ka tā varētu izturēties vardarbīgi, vai atzīst, ka ir veikusi vardarbību;
26.4.
kuru vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests, norādot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanas veidu (vēlamas individuālas psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības), ja Valsts probācijas dienestā nav pieejama analoģiska programma un Valsts probācijas dienesta amatpersona, sazinoties ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju, ir pārliecinājusies, ka vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums pieejams iespējami tuvu personas dzīvesvietai.
(Grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)
27.
Ja persona ir probācijas klients un piedalās probācijas programmā, kas koriģē ar vardarbību saistītu uzvedību, tai vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu programmas īstenošanas laikā nepiešķir, izņemot gadījumu, ja personu pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
28.
Lai saņemtu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, persona iesniedz iesniegumu sociālajā dienestā.
29.
Speciālists, sociālais dienests vai pakalpojuma sniedzējs, nosakot vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma veidu – individuālas psihologa konsultācijas vai grupu nodarbības, ņem vērā:
29.1.
ka grupa tiek komplektēta no personām ar līdzīga rakstura problēmām un vardarbības veidu (piemēram, vardarbība pieaugušo, tuvinieku, partneru starpā, vardarbība pret bērniem);
29.2.
personas intelekta līmeni, fiziska vai garīga rakstura traucējumu veidu;
29.3.
vai personai ir nosliece uz atkarības vielu lietošanu, kas varētu traucēt grupas darbu;
29.4.
vai personai ir pārmērīga agresivitāte, kas varētu apdraudēt citu grupas dalībnieku un iesaistīto speciālistu drošību.
30.
Sociālais dienests pēc šo noteikumu 28. punktā minētā iesnieguma un šo noteikumu 12. punktā minētā speciālista atzinuma saņemšanas nekavējoties pieprasa no Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības atbilstoši sociālā dienesta atrašanās vietai informāciju par to, vai persona ir probācijas klients un piedalās probācijas programmā, kas koriģē ar vardarbību saistītu uzvedību, izņemot gadījumu, ja vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu pieprasījis Valsts probācijas dienests vai ja persona minēto informāciju ir norādījusi iesniegumā.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā, kas grozīta ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
30.1
Sociālais dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 28. punktā minētā iesnieguma un 30. punktā minētās informācijas saņemšanas pieņem lēmumu:
30.11.
par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu, tā saņemšanas laiku un veidu – individuālas konsultācijas vai grupu nodarbība;
30.12.
par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma piešķiršanu un uzņemšanu minētā pakalpojuma saņēmēju rindā;
30.13.
par atteikumu piešķirt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu, ja:
30.13.1.
personas statuss vai iesniegtie dokumenti (arī pēc precizējošas informācijas saņemšanas) neatbilst šo noteikumu prasībām;
30.13.2.
pēc iepriekšējā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas nav pagājuši 12 mēneši;
30.13.3.
personai vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojums iepriekšējo 12 mēnešu laikā izbeigts šo noteikumu 37.6., 37.7. vai 37.8. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
30.2
Lēmuma un speciālista atzinuma kopiju, kā arī informāciju, kas attiecas uz vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu, sociālais dienests nosūta vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
30.3
Lēmuma kopiju sociālais dienests nosūta arī Valsts probācijas dienestam, ja tas nosūtījis personu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
30.4
Ja mēneša laikā pakalpojuma sniedzējs nevar nokomplektēt grupu, vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu tas sniedz individuālu psihologa konsultāciju veidā.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
31.
Izvērtējot šo noteikumu 29. punktā minētos apstākļus, pakalpojuma sniedzējs vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas laikā var mainīt pakalpojuma veidu no grupu nodarbības uz individuālām konsultācijām.
32.
Pakalpojuma sniedzējs personai izsniedz izziņu par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu.
33.
Gada laikā pēc vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas persona var saņemt trīs 45 minūtes ilgas psihologa konsultācijas savu sociālo problēmu risināšanai. Pamatojoties uz personas iesniegumu, sociālais dienests pieņem lēmumu par pakalpojuma piešķiršanu un tā kopiju nosūta vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam. Pēc sociālā dienesta pieprasījuma pakalpojuma sniedzējs sagatavo noslēguma ziņojumupar šo konsultāciju sniegšanu.
III1.Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas, apmaksas, izpildes, pārtraukšanas un izbeigšanas kārtība, ja pienākumu apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai personai ir uzlikusi tiesa vai tiesnesis
(Nodaļa MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.1
Pēc tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs izveido klienta lietu un iekļauj tajā šādu informāciju:
33.11.
tiesas vai tiesneša lēmuma pieņemšanas datums;
33.12.
datums, kurā tiesas vai tiesneša lēmums paziņots personai;
33.13.
datums, kurā persona pieprasījusi vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu;
33.14.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas laiks;
33.15.
datums, kurā pakalpojuma sniedzējs informējis tiesu vai tiesnesi, kas pieņēma lēmumu par pienākumu personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai, par to, ka pagājis gads, kopš persona saņēma minēto tiesas vai tiesneša lēmumu, un persona ir pabeigusi vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu;
33.16.
ziņas par to, ka Civilprocesa likuma 250.59 panta 4.1 daļā noteiktajā termiņā persona nav vērsusies pie vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja vai nav uzsākusi vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu vai ka vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta vai izbeigta šo noteikumu 33.6 2. apakšpunktā minēto iemeslu dēļ;
33.17.
personai noteiktais apmaksas apmērs par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu un ziņas par apmaksas veikšanu;
33.18.
ziņas par to, ka līdz sociālās rehabilitācijas kursa pabeigšanai persona nav informējusi pakalpojuma sniedzēju par veikto vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma apmaksu;
33.19.
ziņas par personas iepazīstināšanu ar noslēguma ziņojumā iekļautajiem vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas rezultātiem;
33.110.
ziņas par to, ka persona informējusi pakalpojuma sniedzēju par šo noteikumu 33.6 2. apakšpunktā minētajiem apstākļiem;
33.111.
datums, kurā tiesai nosūtīta informācija, ka persona gada laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas dienas nav apguvusi sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai un/vai nav segusi kursa izmaksas;
33.112.
datums, kurā sociālajam dienestam nosūtīta informācija par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu vai par minētā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, ja persona nepilda šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto pienākumu vai ja persona informējusi pakalpojuma sniedzēju par šo noteikumu 33.6 2. apakšpunktā minētajiem apstākļiem.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.2
Persona iesniegumā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam norāda vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adres, ja tā atšķiras no personas deklarētās dzīvesvietas adreses, tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi (ja tāda ir) un vēlamo saziņas formu.
33.3
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs informē personu par:
33.31.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma veidu atbilstoši šo noteikumu 6. punktam (individuāli vai grupā) un laiku;
33.32.
iekšējās kārtības noteikumiem vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas laikā;
33.33.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma apmaksas apmēru (10 % vai pilnā apmērā) atbilstoši vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma izmaksām šo noteikumu 33.2 punktā minētā iesnieguma saņemšanas dienā;
33.34.
kontu, kurā personai jāveic vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma apmaksa.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.4
Personas, kurām pienākums apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai uzlikts tiesas vai tiesneša lēmumā, vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu saņem prioritārā kārtā, neievērojot šo noteikumu 30.1 2. apakšpunktā minēto vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņēmēju rindu.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.5
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs plāno vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu, ņemot vērā šo noteikumu 29. un 31. punktā minētos nosacījumus, tā, lai persona pakalpojumu saņemtu gada laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas dienas, ja persona ir sazinājusies ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju 10 dienu laikā pēc tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.6
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs atbilstoši iespējām plāno vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu tā, lai persona varētu saņemt pakalpojumu gada laikā no tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas dienas, ja:
33.61.
persona vērusies pie vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēja astoņu mēnešu laikā pēc tiesas vai tiesneša lēmuma saņemšanas dienas;
33.62.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšana bijusi pārtraukta vai izbeigta šādu iemeslu dēļ:
33.62.1.
personai veselības stāvokļa dēļ ilgāk nekā mēnesi nepieciešams uzturēties ārstniecības iestādē;
33.62.2.
persona ievietota valsts vai pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, atrodas ieslodzījuma vietā ilgāk nekā vienu mēnesi vai ir zināms, ka soda izciešana būs ilgāka par vienu mēnesi;
33.63.
ierobežotu valsts budžeta līdzekļu dēļ vai speciālistu noslodzes dēļ izveidojusies vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņēmēju rinda.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.7
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas laikā personai jāpilda šo noteikumu 8. punktā minētie pienākumi.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.8
Personai ir pienākums iemaksāt valsts budžetā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanas izmaksas 10 % vai pilnā apmērā no vidēji pakalpojuma sniegšanai noteiktajām izmaksām kārtējā gadā atbilstoši šo noteikumu 33.3 3. apakšpunktā minētajam apmēram.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.9
Apkopojot ziņas iesniegšanai tiesā, vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības saņemt informāciju par pakalpojuma saņēmēju veiktajiem maksājumiem.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.10
Atbilstoši ministrijas piešķirtajam valsts budžeta finansējumam un prognozēm par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma pieprasījumu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs informē sociālos dienestus par nepieciešamību pieņemt šo noteikumu 30.1 2. apakšpunktā minēto lēmumu.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.11
Kad pagājis gads no šo noteikumu 33.11 2. apakšpunktā minētā datuma, vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs informē tiesu vai tiesnesi, kas pieņēma lēmumu par pienākumu personai apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai:
33.111.
par to, ka pagājis gads, kopš persona saņēma minēto tiesas vai tiesneša lēmumu, un persona ir pabeigusi vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu;
33.112.
par personas veiktās apmaksas apmēru par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu;
33.113.
par to, ka pagājis gads, kopš persona saņēma minēto tiesas vai tiesneša lēmumu, un persona nav sazinājusies ar vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju vai nav pabeigusi vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu;
33.114.
par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, ja:
33.114.1.
pakalpojuma saņēmējs informējis par šo noteikumu 33.6 2. apakšpunktā minētajiem apstākļiem un vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšana nav bijusi iespējama;
33.114.2.
persona nav izpildījusi šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto pienākumu.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.12
Vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs:
33.121.
izsniedz personai izziņu par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu;
33.122.
nosūta Valsts policijas struktūrvienībai pēc prasītāja dzīvesvietas šo noteikumu 33.11 1. apakšpunktā minēto informāciju;
33.123.
nosūta sociālajam dienestam informāciju par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu vai par minētā pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu, ja persona nepilda šo noteikumu 8.2. apakšpunktā minēto pienākumu vai ja persona informējusi pakalpojuma sniedzēju par šo noteikumu 33.6 2. apakšpunktā minētajiem apstākļiem.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.13
Ja vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs saņem tiesas vai tiesneša lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa – pienākuma apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai – atcelšanu, personai ir tiesības pabeigt vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu, ja persona to vēlas. Šādā gadījumā vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs sagatavo noslēguma ziņojumu un ar to iepazīstina personu, neveicot šo noteikumu 33.11 punktā minētās darbības.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
33.14
Personas veiktā apmaksa par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanu netiek atmaksāta, ja:
33.141.
vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzējs saņem tiesas vai tiesneša lēmumu par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļa – pienākuma apgūt sociālās rehabilitācijas kursu vardarbīgas uzvedības mazināšanai – atcelšanu;
33.142.
pakalpojuma sniegšana izbeigta saskaņā ar šo noteikumu 33.11 4. apakšpunktu.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
IV.Speciālistu atzinumi, pakalpojumu sniegšana, pārtraukšana un izbeigšana
34.
Speciālista atzinumā norāda:
34.1.
speciālista atzinuma sniegšanas datumu, vietu un mērķi;
34.2.
vai konstatēts, ka vardarbībā cietušai personai ir traucēta funkcionēšana sabiedrībā;
34.3.
vai persona ir vardarbīga vai var būt vardarbīga pret partneri, bērnu vai jebkuru personu, ja pakalpojumi nepieciešami vardarbību veikušām personām;
34.4.
vai personai ieteikts iesaistīties citā sociālās rehabilitācijas programmā, jo konstatēta tās atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām, vai personai ir nepieciešams sociālās rehabilitācijas pakalpojums kā cilvēku tirdzniecības upurim, kā arī vai personai nepieciešama izmeklēšana un ārstēšana ārstniecības iestādē;
34.5.
konkrētus uzdevumus personas sociālās rehabilitācijas mērķu īstenošanā;
34.6.
ieteikumus pakalpojumu organizēšanai, nosakot:
34.6.1.
vai cietušo rehabilitācijas pakalpojums sniedzams institūcijā vai dzīvesvietā;
34.6.2.
vai nepieciešamas individuālas konsultācijas vai grupu nodarbības;
34.6.3.
cik psihologa, jurista vai sociālā darbinieka konsultācijas personai nepieciešamas;
34.7.
speciālista vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā diploms iegūts.
35.
Sociālais dienests, ja nepieciešams:
35.1.
pakalpojumu sniegšanas laikā, kā arī pēc tā sadarbojas ar citām iesaistītajām institūcijām, nodrošinot informācijas apmaiņu un veicinot personu integrāciju sabiedrībā;
35.2.
pakalpojumu sniegšanas procesā iesaista personas ģimenes locekļus vai citas personas, kas ar personu dzīvo vienā mājsaimniecībā, izņemot gadījumu, ja tas ir pretrunā ar cietušās personas drošības apsvērumiem;
35.3.
pēc pakalpojumu sniegšanas veic sociālo darbu ar personu, kura saņēma pakalpojumu, tās ģimeni un personām, kuras dzīvo kopā ar šo personu vienā mājsaimniecībā, kā arī ar citām personām, kuras ietekmē šīs personas sociālo uzvedību;
35.4.
organizē cietušās personas nokļūšanu līdz cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas vietai.
36.
Sociālais dienests pakalpojumu sniegšanu uz laiku var pārtraukt, pamatojoties uz pakalpojuma sniedzēja atzinumu, ja:
36.1.
personai konstatēti veselības traucējumi, kuru dēļ tai līdz vienam mēnesim nepieciešama ārstēšanās ārstniecības iestādē;
36.2.
persona līdz vienam mēnesim ievietota citā valsts vai pašvaldības finansētā sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas institūcijā, atrodas ieslodzījuma vietā vai apgūst izglītības programmu.
36.3.
personai nepieciešams tikai krīzes dzīvokļa pakalpojums.
37.
Sociālais dienests pakalpojuma sniegšanu izbeidz uz pakalpojuma sniedzēja atzinuma pamata, ja:
37.1.
personai konstatēti psihotiski traucējumi, adaptācijas traucējumi ar suicidālām domām un uzvedību, personības un uzvedības traucējumi smadzeņu slimības, bojājumu vai disfunkcijas dēļ vai psihosomatiskas saslimšanas un ārstniecības persona to nosūtījusi papildu izmeklēšanai vai ārstēšanai;
37.2.
personai veselības stāvokļa dēļ ilgāk nekā mēnesi nepieciešams uzturēties ārstniecības iestādē;
37.3.
persona ievietota valsts vai pašvaldības finansētā ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, atrodas ieslodzījuma vietā ilgāk nekā vienu mēnesi vai zināms, ka soda izciešana būs ilgāka par vienu mēnesi;
37.4.
beidzies personai noteiktais pakalpojumu kurss;
37.5.
persona pakalpojumu nevar saņemt sava veselības stāvokļa vai citu pamatotu iemeslu dēļ;
37.6.
persona pakalpojumus saņēmusi, pamatojoties uz apzināti nepatiesi sniegtām ziņām;
37.7.
persona neievēro vai pārkāpj šo noteikumu 8.1. un 8.2. apakšpunktā minētās prasības;
37.8.
persona bez attaisnojoša iemesla neierodas saņemt pakalpojumus lēmumā par pakalpojumu piešķiršanu noteiktajā laikā un vietā.
38.
Papildus šo noteikumu 37. punktā minētajiem gadījumiem cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanu izbeidz arī, pamatojoties uz personas rakstisku iesniegumu par pakalpojuma sniegšanas izbeigšanu.
39.
Pārtraucot pakalpojumu sniegšanu, pakalpojumu sniedzējs sociālajam dienestam nosūta informāciju par sniegtajiem pakalpojumiem, norādot šo noteikumu 41. punktā minēto informāciju un pakalpojumu pārtraukšanas iemeslu.
40.
Izbeidzot pakalpojuma sniegšanu, pakalpojumu sniedzējs sagatavo noslēguma ziņojumu un ar to iepazīstina personu, kā arī iesniedz sociālajam dienestam un Valsts probācijas dienestam, ja personu vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma saņemšanai nosūtījis Valsts probācijas dienests.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
40.1
Ja atbilstoši šo noteikumu 5.1. vai 5.2. apakšpunktam personai pagarina laiku, kurā sniedz cietušo rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā, vai palielina individuālo konsultāciju skaitu, noslēguma ziņojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs sagatavo pēc pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
41.
Noslēguma ziņojumā norāda:
41.1.
sniegto pakalpojumu laiku un vietu;
41.2.
speciālista atzinumā pakalpojumu sniedzējam noteiktos sociālās rehabilitācijas uzdevumus;
41.3.
pakalpojumu sniegšanas procesā izmantotās metodes;
41.4.
novērojumus pakalpojumu sniegšanas laikā, personas motivāciju;
41.5.
pakalpojumu sniegšanas rezultātus un analīzi;
41.6.
argumentētus secinājumus un ieteikumus turpmāk īstenojamiem sociālās rehabilitācijas vai citiem atbalsta pasākumiem;
41.7.
noslēguma ziņojuma sagatavotāja vārdu, uzvārdu, iegūto grādu, diploma numuru, augstskolu, kurā diploms iegūts, noslēguma ziņojuma sniegšanas datumu.
42.
Ja pakalpojuma sniegšana izbeigta, pamatojoties uz šo noteikumu 37.2., 37.3. vai 37.5. apakšpunktu, persona to var pieprasīt atkārtoti arī tad, ja pēc pakalpojuma saņemšanas nav pagājuši 12 mēneši.
43.
Par pieņemtajiem lēmumiem sociālais dienests informē personu atbilstoši Paziņošanas likumam.
44.
Visus šajos noteikumos minētos sociālā dienesta lēmumus var apstrīdēt attiecīgās pašvaldības domē vai tās noteiktā institūcijā, bet domes vai tās noteiktās institūcijas lēmumus – administratīvajā tiesā.
V.Pakalpojumu sniegšanas pārskati un pakalpojumu finansēšanas nosacījumi
45.
Ministrija, pamatojoties uz šajā nodaļā minētajiem pārskatiem, viena mēneša laikā samaksā par pakalpojumiem.
46.
Sociālais dienests pēc tam, kad pārtraukta vai izbeigta pakalpojumu sniedzēja nodrošinātā cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšana, bet ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 15. datumam, iesniedz ministrijā pārskatu par pakalpojuma pieprasījumu un finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar šo noteikumu 1. pielikumu un, ja nepieciešams, pārskatu par augsta vardarbības riska pakalpojuma pieprasījumu un finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar šo noteikumu 1.1 pielikumu, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu.
46.1
Ministrija, izmantojot Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmu un ņemot vērā šo noteikumu 46. punktā minētajos pārskatos ietvertos datus, sagatavo pārskatu par no vardarbības cietušām pilngadīgām personām, kas pārskata gadā pakalpojuma saņemšanu pabeigušas vai pārtraukušas (2. pielikums).
47.
Pārskatu par finansējuma izlietojumu par šo noteikumu 24. punktā minēto konsultāciju sniegšanu sociālais dienests iekļauj šo noteikumu 46. punktā minētajā pārskatā vai iesniedz atsevišķi šo noteikumu 46. un 50. punktā minētajā kārtībā.
48.
(Svītrots ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
49.
Ministrija sociālajam dienestam administrēšanas izdevumiem novirza finanšu līdzekļus ne vairāk kā 20 % apmērā no cietušo rehabilitācijas pakalpojumam paredzētajiem līdzekļiem.
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
49.1
Finanšu līdzekļus, kas paredzēti cietušo rehabilitācijas pakalpojuma administrēšanas izdevumu segšanai, sociālais dienests var izlietot cietušo rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanā iesaistīto darbinieku atlīdzības izdevumiem, darba vietas ierīkošanai minētajiem darbiniekiem, telpu īres, apsaimniekošanas izdevumu un komunālo pakalpojumu apmaksai, biroja, kancelejas preču, tehnikas un aprīkojuma iegādei, transporta izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma nodrošināšanu, kā arī citiem izdevumiem, kas saistīti ar pakalpojuma nodrošināšanu pašvaldībā vai pie pakalpojuma sniedzēja.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
50.
Sociālais dienests cietušo rehabilitācijas pakalpojumam piešķirtos valsts budžeta līdzekļus izlieto, ievērojot šādus nosacījumus:
50.1.
viena šo noteikumu 4.2., 4.2 1. un 4.2 2. apakšpunktā minētas personas 45 minūšu ilga konsultācijas cena nepārsniedz 35 euro, tai skaitā darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
50.2.
cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vienam klientam izmaksā ne vairāk kā 46,06 euro dienā;
50.3.
ja klients ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.panta astotajā daļā minētā persona, cietušo rehabilitācijas pakalpojums institūcijā vienam klientam var izmaksāt ne vairāk kā 54,60 euro dienā, ja persona papildus saņem šo noteikumu 4.2 punktā minētos pakalpojumus;
50.4.
viena bērna, kas nav cietis no vardarbības, uzturēšanās cietušo rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā kopā ar pilngadīgo ģimenes locekli cietušo rehabilitācijas pakalpojuma institūcijā saņēmēju, izmaksā ne vairāk kā 27,01 euro dienā;
50.5.
šo noteikumu 50.2., 50.3., 50.4. un 50.9. apakšpunktā minētos izdevumus sedz arī par laikposmu no dienas, kad cietušo rehabilitācijas institūcijā saņemts personas rakstveida iesniegums par pakalpojuma piešķiršanu, līdz šo noteikumu 19.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai;
50.6.
šo noteikumu 50.1., 50.7., 50.8. un 50.9.apakšpunktā minētos izdevumus sedz arī par laikposmu no dienas, kad cietušo rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā veidā sniedzējs saņēmis personas  rakstveida iesniegumu par individuālo konsultāciju saņemšanu, līdz šo noteikumu 19.punktā minētā lēmuma pieņemšanas dienai;
50.7.
katram cietušo rehabilitācijas pakalpojuma saņēmējam transporta izdevumi nepārsniedz 7 euro vienai konsultācijai, ja persona cietušo rehabilitācijas pakalpojumu saņem dzīvesvietā vai ja transporta izdevumi nepieciešami, saņemot individuālās konsultācijas pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas saskaņā ar šo noteikumu 24. punktu;
50.8.
individuālajām konsultācijām saistītie izdevumi (piemēram, telpu noma, materiālu kopēšana, kancelejas preces, sakaru pakalpojumi) nepārsniedz 2,29 euro par vienu konsultāciju vienai personai;
50.9.
tulka vienas 60 minūšu darba stundas cena nepārsniedz 40 euro, tai skaitā darba samaksa, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
50.10.
krīzes dzīvokļa pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas, ko sedz pakalpojuma sniedzējam, vienas pilngadīgas personas izmitināšanai nepārsniedz 39,67 euro dienā un viena šīs personas bērna izmitināšanai nepārsniedz 19,67 euro dienā. Izmaksās iekļauj atbalstu krīzes dzīvokļa pakalpojuma sniedzējam izdevumu segšanai par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (īres maksai, siltumenerģijai apkures un karstā ūdens nodrošināšanai, elektroenerģijas, ūdens, dabasgāzes, kanalizācijas vai asenizācijas nodrošināšanai, sadzīves atkritumu apsaimniekošanai), par telekomunikāciju pakalpojumiem un ar internetu saistīto izdevumu, maksājumu un citu pakalpojuma saņēmēja sadzīvei nepieciešamo izdevumu segšanai individuāli izvērtējot nepieciešamā atbalsta apjomu;
50.11.
daļu sociālajam dienestam administrēšanas izdevumiem paredzēto finanšu līdzekļu var novirzīt cietušo rehabilitācijas pakalpojuma dzīvesvietā vai krīzes dzīvokļa pakalpojuma  sniedzējam,  nepārsniedzot  kārtējā gada valsts budžeta ietvaros šiem izdevumiem piešķirtos finanšu līdzekļus.
51.
Pārskatus par šo noteikumu 11. punktā un III1 nodaļā minētajiem vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumiem (maksas pieprasījumu no valsts budžeta līdzekļiem) ministrijā iesniedz attiecīgie pakalpojuma sniedzēji.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
52.
Ministrija analizē maksas pieprasījumu no valsts budžeta līdzekļiem pēc cietušo rehabilitācijas pakalpojuma veida un, ja, apkopojot šo noteikumu 1. un 1.1 pielikumā iekļautās pakalpojuma pieprasījuma prognozes, konstatē, ka tās pārsniedz kārtējā gada valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus, par to informē sociālo dienestu.
53.
Par pakalpojuma izmaksām un par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniedzēju kārtējā gadā ministrija informē Tiesu administrāciju un Tieslietu ministriju.
53.1
Pārskatus par vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojuma sniegšanu, to sniegšanas termiņus un kārtību nosaka ministrijas un pakalpojumu sniedzēja līgumā, paredzot, ka finansējuma apjoms administrēšanas izdevumiem nepārsniedz 10 % no vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumam paredzētajiem izdevumiem un izdevumi par transportu katram pakalpojuma saņēmējam nepārsniedz 7 euro vienai konsultācijai vai grupu nodarbībai, ja persona pakalpojumu saņem dzīvesvietā vai transporta pakalpojumi nepieciešami, saņemot individuālās konsultācijas pēc pakalpojuma sniegšanas pabeigšanas saskaņā ar šo noteikumu 33. punktu. Personai, kas vardarbīgas uzvedības mazināšanas pakalpojumu saņem atbilstoši šo noteikumu III1 nodaļai, izdevumi par transportu netiek kompensēti un netiek piešķirts šo noteikumu 33. punktā minētais pakalpojums.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
54.
Pārskatus par šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minēto apmācību un šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minēto supervīziju sniegšanu, to sniegšanas termiņus un kārtību nosaka ministrijas un pakalpojumu sniedzēja līgumā, paredzot, ka finansējuma apjoms administrēšanas izdevumiem nepārsniedz 20 % no šo noteikumu 11.2. apakšpunktā minētajām apmācībām un šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minētajām supervīzijām paredzētajiem izdevumiem.
(Grozīts ar MK 29.06.2021. noteikumiem Nr. 441)
55.
Ja ministrija konstatē kļūdas šo noteikumu 46. vai 47. punktā minētajos pārskatos vai konstatēti pārkāpumi cietušo rehabilitācijas pakalpojuma vai norēķinu sniegšanā, ministrija pārtrauc finansējuma piešķiršanu līdz kļūdu izlabošanai vai pārkāpumu novēršanai. Pēc kļūdu izlabošanas un pārkāpumu novēršanas ministrija izdara pārrēķinu un veic maksājumus par iepriekšējo periodu. Nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no nākamajā mēnesī sociālajam dienestam paredzētajiem līdzekļiem cietušo rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai.
55.1
Sociālais dienests divu mēnešu laikā pēc tam, kad iesniegts šo noteikumu 46. punktā minētais pārskats par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīgs precizēt pārskatā norādīto informāciju un iesniegt ministrijā precizēto pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai. Ministrija pieņem precizēto pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai un veic maksājumu sociālajam dienestam atbilstoši precizētajā pārskatā norādītajam finanšu izlietojumam. Izņēmuma gadījumā, ja norādīti pamatoti iemesli, kuru dēļ pārskats par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai nav iesniegts vai precizēts noteiktajā termiņā, tiek pieņemts precizētais pārskats par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai par iepriekšējiem periodiem.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
55.2
Ja ministrija vai sociālais dienests konstatē finanšu līdzekļu pārmaksu par iepriekšējiem periodiem, sociālais dienests iesniedz precizētu pārskatu par finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai par iepriekšējiem periodiem. Pēc kļūdu izlabošanas ministrija izdara pārrēķinu un nepamatoti izmaksātos līdzekļus ietur no līdzekļiem, kas sociālajam dienestam paredzēti cietušo rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšanai nākamajā mēnesī.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
56.
Ja objektīvu iemeslu dēļ sociālajam dienestam nav iespējams ieturēt no personas šo noteikumu 37.6. apakšpunktā minētā iemesla dēļ izlietotos finanšu līdzekļus, sociālais dienests atlīdzina nepamatoti saņemtos līdzekļus, ieskaitot tos valsts pamatbudžeta ieņēmumos.
VI.Noslēguma jautājumi
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 14.11.2017. noteikumiem Nr. 669)
57.
Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.
58.
Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti līdz 2017. gada 31. decembrim, tiek piemēroti šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.
(MK 14.11.2017. noteikumu Nr. 669 redakcijā)
59.
Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti līdz 2021. gada 30. jūnijam, tiek piemēroti šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas bija spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam. Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti ar 2021. gada 1. jūliju, tiek piemēroti šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi.
(MK 29.06.2021. noteikumu Nr. 441 redakcijā)
60.
Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti līdz 2023. gada 30. jūnijam,  piemērojami šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas bija spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Pakalpojumiem, kas faktiski sniegti ar 2023. gada 1. jūliju,  piemērojami šo noteikumu 50. punktā minētie nosacījumi, kas stāsies spēkā ar 2023. gada 1. jūliju.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvas 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI.
1.
pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr.
790
________________novada/pilsētas pašvaldības sociālā dienesta pārskats par pakalpojuma pieprasījumu un finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai  __________gada ________________mēnesī
1.1
pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr.
790
_______________novada/pilsētas pašvaldības sociālā dienesta pārskats par augsta vardarbības riska pakalpojuma pieprasījumu un finansējuma izlietojumu cietušo rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai  __________gada ________________mēnesī
2.
pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr.
790
____________________novada/pilsētas pašvaldības sociālā dienesta pārskats par sociālās rehabilitācijas pakalpojumu no vardarbības cietušām pilngadīgām personām 2___.gadā (par personām, kas pārskata gadā pakalpojuma saņemšanu pabeigušas vai pārtraukušas)
3.
pielikums
Ministru kabineta
2014. gada 23. decembra
noteikumiem Nr.
790
Veselībai un dzīvībai bīstamo faktoru novērtējums