22-TA-54
Prasības mazjaudas kautuvēm
Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma
25.panta 12.punktu
25.panta 12.punktu
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
atkāpes no Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (turpmāk – regula Nr. 853/2004), III pielikuma I sadaļas II un III nodaļā noteiktajām higiēnas prasībām kautuvēm atbilstoši regulas Nr. 853/2004 10.panta 4.punkta "b" apakšpunktam;
1.2.
kaujamo dzīvnieku skaitu;
1.3.
(Svītrots)
1.4.
(Svītrots)
2.
Noteikumi attiecas uz mājas nagaiņu, saimniecībā audzētu medījamo sugu dzīvnieku, nomedītu savvaļas medījamo dzīvnieku, kā arī skrējējputnu, mājputnu un zaķveidīgo dzīvnieku gaļas iegūšanu kautuvēs, kurās apstrādā nomedītus medījamos dzīvniekus vai kauj gan vienas sugas, gan vairāku sugu dzīvniekus, ja nedēļā:
2.1.
tikai no vienas sugas dzīvniekiem kauj ne vairāk kā:
2.1.1.
100 aitu;
2.1.2.
100 kazu;
2.1.3.
50 cūku;
2.1.4.
10 liellopu;
2.1.5.
šādu skaitu medījamo sugu dzīvnieku:
2.1.5.1.
10 saimniecībā audzētu lielo medījamo sugu dzīvnieku;
2.1.5.2.
100 saimniecībā audzētu mazo medījamo sugu dzīvnieku vai putnu;
2.1.6.
10 zirgu;
2.1.7.
šādu skaitu mājputnu un skrējējputnu:
2.1.7.1.
2880 mājputnu kautsvarā līdz 1,5 kg;
2.1.7.2.
1500 mājputnu kautsvarā no 1,5 līdz 5 kg;
2.1.7.3.
600 mājputnu kautsvarā no 5 kg;
2.1.7.4.
200 skrējējputnu kautsvarā virs 5 kg;
2.1.8.
500 zaķveidīgo;
2.2.
no dažādu sugu dzīvniekiem kauj ne vairāk kā:
2.2.1.
30 aitu;
2.2.2.
30 kazu;
2.2.3.
30 cūku;
2.2.4.
trīs liellopus;
2.2.5.
šādu skaitu medījamo dzīvnieku:
2.2.5.1.
trīs saimniecībā audzētus lielos medījamo sugu dzīvniekus;
2.2.5.2.
50 saimniecībā audzētu mazo medījamo sugu dzīvnieku vai putnu;
2.2.6.
trīs zirgus;
2.2.7.
šādu skaitu mājputnu un skrējējputnu:
2.2.7.1.
1500 mājputnu kautsvarā līdz 1,5 kg;
2.2.7.2.
600 mājputnu kautsvarā no 1,5 līdz 5 kg;
2.2.7.3.
200 mājputnu kautsvarā no 5 kg;
2.2.7.4.
70 skrējējputnu kautsvarā virs 5 kg;
2.2.8.
300 zaķveidīgo;
2.3.
kautuvē atsevišķi no citiem dzīvniekiem var apstrādāt ne vairāk kā:
2.3.1.
10 savvaļā nomedītu lielo medījamo sugu dzīvnieku, tostarp bebru;
2.3.2.
100 savvaļā nomedītu mazo medījamo dzīvnieku vai putnu.
3.
(Svītrots)
4.
Kaušanas telpu platībai ir jābūt tādai, lai visu tehnoloģisko procesu laikā netiktu pieļauta gaļas piesārņošanās.
5.
Pirmskaušanas novietne nav nepieciešama, ja kauj pie kautuves esošajā novietnē turētos dzīvniekus.
6.
Slēdzamu nodalījumu vai aploku ar atsevišķu drenāžu slimiem vai iespējami slimiem dzīvniekiem var nebūt, ja uz kautuvi ved tikai klīniski veselus dzīvniekus.
7.
Kautuvē ir atsevišķa vieta vai telpa, kurā uzglabā dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, kas nav paredzēti cilvēku patēriņam.
8.
Tehnoloģiskā procesa darbības, kas noteiktas regulas Nr. 853/2004 III pielikuma II nodaļas 2.punkta "c" apakšpunktā, kā arī citas šajā punktā paredzētās darbības atļauts veikt vienā kautuves telpā, nodrošinot, ka attiecīgie tehnoloģiskie procesi tiek nodalīti vietā vai laikā:
8.1.
ādas novilkšana;
8.2.
liemeņu atdzesēšana norobežotā vietā temperatūras režīmā, kas nodrošina atbilstošu liemeņu atdzesēšanu;
8.3.
subproduktu iepakošana;
8.4.
liemeņu sadalīšana ne vairāk kā sešās daļās (pēc veterinārās ekspertīzes veikšanas);
8.5.
kautuvē iegūtās gaļas sadale un iepakošana;
8.5.1
gaļas sasaldēšana;
8.6.
gaļas nosūtīšana;
8.7.
asiņu iegūšana pārtikas vajadzībām.
9.
Ja šo noteikumu 8.punktā minētās darbības notiek dažādos laikos (t.i., darbības ir nodalītas laikā), starp procesiem telpu pēc nepieciešamības tīra, mazgā un dezinficē.
10.
Gaļas sadali uzsāk pēc telpu tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas.
11.
Katru nākamo dzīvnieku, izņemot mājputnus un zaķveidīgos, kauj tikai pēc tam, kad iepriekšējais ir nokauts un apstrādāts un kaušanas vieta ir iztīrīta un izmazgāta.
12.
Mājputnus un zaķveidīgos kauj grupās – kaušanas telpā vienā reizē ievestos dzīvniekus. Pēc katras grupas nokaušanas un apstrādes kaušanas vietu tīra un mazgā.
12.1
(Svītrots)
13.
Pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi kautuvē veic un veselības marķējumu, izņemot šo noteikumu 14.1 minēto gadījumu, uzliek Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts (turpmāk – pilnvarots veterinārārsts).
14.
Pirmskaušanas apskati kautuvē var neveikt, ja pilnvarots veterinārārsts ir veicis pirmskaušanas apskati novietnē un informāciju kautuvei nosūtījis kopā ar dzīvnieku.
14.1
Ja pie kautuves ir izvietota mājputnu vai zaķveidīgo dzīvnieku saimniecība, kas pieder kautuves īpašniekam, pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem, bet ne vairāk kā 10 000 nokautajiem dzīvniekiem gadā saskaņā ar noslēgto savstarpējo trīspusējo līgumu ar Pārtikas un veterināro dienestu (turpmāk – dienests) var veikt dienesta pilnvarota persona, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mājputnu un zaķveidīgo gaļas apriti nelielā apjomā apguvusi mācību kursu par pirmskaušanas apskati un pēckaušanas veterināro ekspertīzi mājputniem un zaķveidīgajiem.
15.
Gaļu, kuras turpmākā apstrāde ir apturēta, uzglabā, novēršot nejaušu tās izmantošanu un saskari ar gaļu, kas atzīta par derīgu izmantošanai pārtikā.
16.
Gaļu sadala tikai pēc liemeņa pilnīgas atdzesēšanas un realizē atdzesētu vai sasaldētu, visos pārtikas aprites posmos nodrošinot iekšējo temperatūru, kas nav augstāka par:
16.1.
3 °C – subproduktiem;
16.2.
4 °C – mājputnu, zaķveidīgo un mazo medījamo dzīvnieku gaļai;
16.3.
7 °C – pārējai gaļai;
16.4.
–18 °C – saldētai gaļai un saldētiem subproduktiem.
17.
(Svītrots)
18.
(Svītrots)
19.
Personālam ielas un darba apģērba novietošanai ir iekārtota atsevišķa vieta ārpus kaušanas telpas.
20.
Tīrīšanas, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus uzglabā ārpus kaušanas telpas skapī vai plauktā.
21.
Ja ūdensskalojamā tualete izvietota novietnē vai pie kautuves, kautuvē tādas var nebūt.
22.
Pilnvarotā veterinārārsta vai dienesta pilnvarotas apmācītas personas vajadzībām kautuvē ir pieejams slēdzams skapis, seifs vai slēdzama galda atvilktne.