22-TA-3340
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1 prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” 5.1.1.3. pasākuma “Publiskās ārtelpas attīstība” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likums 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 5.1 prioritātes “Reģionu līdzsvarota attīstība” 5.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Vietējās teritorijas integrētās sociālās, ekonomiskās un vides attīstības un kultūras mantojuma, tūrisma un drošības veicināšana pilsētu funkcionālajās teritorijās” (turpmāk - specifiskais atbalsta mērķis) 5.1.1.3. pasākumu “Publiskās ārtelpas attīstība” (turpmāk – pasākums);
1.2.
pasākuma mērķi;
1.3.
pasākumam pieejamo kopējo finansējumu un katram plānošanas reģionam pieejamo finansējumu pasākuma ietvaros;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem un projekta sadarbības partneriem (ja tos pieaicina);
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms);
1.6.
vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.
2.
Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā katra plānošanas reģiona ietvaros.
3.
Pasākuma atbalsts tiek sniegts granta veidā.
4.
Pasākumā piemērota teritoriālā pieeja, veicot ieguldījumus pilsētu funkcionālajās teritorijās, kas noteiktas plānošanas reģionu attīstības programmās.
5.
Pasākuma ietvaros tiek atbalstīti pašvaldību attīstības programmās paredzētie projekti, kurus īsteno pilsētu funkcionālajās teritorijās.
6.
Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).
7.
Sadarbības iestādes funkcijas veic Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – sadarbības iestāde).
8.
Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.
II.Pasākuma mērķis
9.
Pasākuma mērķis ir publiskās ārtelpas attīstīšana pilsētu funkcionālajās teritorijās, uzlabojot dzīves vides kvalitāti un palielinot sabiedrības drošību.
10.
Publiskā ārtelpa šo noteikumu izpratnē ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpas, ko veido bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, mežaparki, skvēri, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai.
11.
Pasākuma mērķgrupa ir nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru un to funkcionālo teritoriju pašvaldības, plānošanas reģioni un iedzīvotāji.
12.
Pasākumu īsteno līdz 2029.gada 31.decembrim, sasniedzot šādus rādītājus:
12.1.
iznākuma rādītājs – atbalstītas piecas integrētas teritoriālās attīstības stratēģijas;
12.2.
rezultāta rādītājs – jaunizveidotas vai atjaunotas atvērtās zonas (publiskās teritorijas) pilsētvidē – 117 666 m2.
13.
Šo noteikumu 12.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs ir sasniegts, ja apstiprināta rādītāju sasniegšana vismaz vienā projektā, kas īstenots specifiskā atbalsta mērķa ietvaros, balstoties uz integrēto teritorijas attīstības stratēģiju – plānošanas reģiona attīstības programmu un tai pakārtotu vietējās pašvaldības attīstības programmu.
14.
Šo noteikumu 12.2. apakšpunktā noteiktais rezultāta rādītājs ir sasniegts, kad finansējuma saņēmējs sadarbības iestādei ir iesniedzis pamatojošos dokumentus par projektā plānoto šo noteikumu 25.1.,25.2. vai 25.3. apakšpunktā noteikto darbību pabeigšanu.
15.
Nodrošinot šo noteikumu 4. punktā noteikto, plānošanas reģiona pārstāvis piedalās projektu iesniegumu vērtēšanas komisijā.
III.Pasākumam pieejamais finansējums
16.
Pasākuma ietvaros plānotais finansējums ir ne mazāks kā 27 840 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) finansējums – 23 664 000 euro un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums) – ne mazāks kā 4 176 000 euro, tai skaitā:
16.1.
Rīgas plānošanas reģionam – ERAF finansējums 2 224 416 euro;
16.2.
Kurzemes plānošanas reģionam - ERAF finansējums 4 496 160 euro;
16.3.
Zemgales plānošanas reģionam – ERAF finansējums 5 064 096 euro;
16.4.
Vidzemes plānošanas reģionam – ERAF finansējums 5 277 072 euro;
16.5.
Latgales plānošanas reģionam – ERAF finansējums 6 602 256 euro.
17.
Atbalsta intensitāte projekta iesniegumā norādītajai attiecināmajai izmaksu pozīcijai nepārsniedz 85 procentus ERAF finansējuma no attiecīgās izmaksu pozīcijas kopējām attiecināmajām izmaksām.
18.
Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro, un projekta iesnieguma maksimālais ERAF finansējums ir 560 000 euro.
IV.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja to pieaicina)
19.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi.
20.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu, par sadarbības partneri var piesaistīt sabiedrisko (ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes) pakalpojumu sniedzēju ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošanai un to saistītās jaudas palielināšana publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai.
21.
Sadarbības partneris – ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību noslēdz pakalpojuma līgumu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
21.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
21.2.
prasības ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
21.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
21.4.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
21.5.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
21.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
21.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
22.
Ja sadarbības partneris ir pašvaldības aģentūra, kas ir ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, tad pašvaldība izdod saistošos noteikumus par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Pašvaldības saistošajos noteikumos norāda vismaz šādu informāciju:
22.1.
pašvaldības aģentūras uzdevumus ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā sniedzamos ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu veidus;
22.2.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
22.3.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu tarifus;
22.4.
prasību ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam uzturēt un atjaunot nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, lai pakalpojumus varētu sniegt atbilstoši katram pakalpojuma veidam noteiktajām prasībām;
22.5.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
22.6.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam piešķirtās ekskluzīvās vai īpašās tiesības;
22.7.
informāciju par iespējām saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanas, kontroles un pārskatīšanas, kā arī pārmaksas novēršanas un atmaksāšanas nosacījumus;
22.8.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
23.
Ja ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniedz pašvaldība vai tās iestāde, pašvaldība pieņem lēmumu par ūdenssaimniecības sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Lēmumā norāda vismaz šādu informāciju:
23.1.
konkrētus sniedzamos ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskos pakalpojumus;
23.2.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
23.3.
maksu par ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā nepieciešamo infrastruktūru;
23.4.
ūdenssaimniecības un (vai) siltumapgādes sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
23.5.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
V.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
24.
Projektā iekļauj šādas atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas publiskās ārtelpas attīstībai:
24.1.
teritorijas labiekārtošana un ar to saistītie pasākumi, tai skaitā dzeramā ūdens brīvkrānu ierīkošana un pasākumi, kas veicina oglekļa dioksīda piesaisti;
24.2.
elektroenerģijas, ūdenssaimniecības un siltumapgādes pieslēgumu ierīkošana un to saistītās jaudas palielināšana publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas ierīkošanai, vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai;
24.3.
dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama;
24.4.
publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
24.5.
projekta vadības nodrošināšana.
25.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:
25.1.
projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, būvuzraudzības, autoruzraudzības, būvprojekta tehniskā projekta vai skiču projekta stadijā izmaksas, energosertifikācijas un energoaudita izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
25.2.
ūdenssaimniecības (dzeramā ūdens ieguves, sagatavošanas un piegādes infrastruktūra, sadzīves notekūdeņu savākšanas, attīrīšanas un novadīšanas infrastruktūra, izņemot dūņu pārstrādi un apsaimniekošanu), siltumapgādes un elektroenerģijas infrastruktūras būvniecība vai pārbūve (jaudas palielināšana) publiskās tualetes un publiski pieejama dzeramā ūdens ieguves vietas (brīvkrāna) ierīkošanai vai citiem pasākumiem, kas nepieciešami publiskās ārtelpas attīstīšanai, piemēram, apgaismojuma, videonovērošanas un elektrouzlādes punktu ierīkošanai digitālo ierīču uzlādei un mikromobilitātes atbalstam (izņemot bezemisiju transportlīdzekļa darbībai paredzētās uzlādes infrastruktūras attīstībai);
25.3.
publiskas ārtelpas labiekārtošana, ietverot “zaļās” un “zilās” infrastruktūras attīstību, tai skaitā:
25.3.1.
graustu demontāža un teritorijas attīrīšana;
25.3.2.
vājstrāvu tīklu izbūve vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūve, kas nepieciešama projekta teritorijas labiekārtošanai un drošības nodrošināšanai, tai skaitā apgaismojumam, videonovērošanai un elektrouzlādes punktu ierīkošana digitālo ierīču uzlādei un mikromobilitātes atbalstam;
25.3.3.
izmaksas, kas saistītas ar ūdenscaurlaidīga seguma laukuma būvniecību, pārbūvi vai atjaunošanu, izmantojot dabā balstītus risinājumus, un publiski pieejamu cietā seguma stāvlaukumu (kur iespējams, izmantojot dabā balstītus risinājumus) un brauktuvju pārbūvi un piebrauktuvju izbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi attīstāmajai publiskajai ārtelpai, ir attiecināmas līdz 30 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
25.3.4.
krastu nostiprināšana un labiekārtošana pie publiskajiem ūdeņiem, tai skaitā peldvietās;
25.3.5.
gājēju kustībai nepieciešamā infrastruktūra, ievērojot universālā dizaina principus, un velosipēdu ceļi, kas ir parka, skvēra, promenādes vai citas projekta ietvaros attīstāmās teritorijas daļa, vai nodrošina piekļuvi publiskajiem ūdeņiem;
25.3.6.
lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas, tai skaitā ūdenscaurlaidīgi segumi ietvēm, laukumiem, un citi dabā balstīti risinājumi;
25.3.7.
videi draudzīgs apgaismojums, tai skaitā inovatīvi apgaismojuma risinājumi, kas ietver atjaunojamos energoresursus izmantojošas enerģiju ražojošas iekārtas, un viedo tehnoloģiju iegāde un uzstādīšana, ievērojot, ka 100 procenti no gadā saražotās enerģijas tiek izmantoti pašpatēriņam;
25.3.8.
dzeramā ūdens brīvkrāna ierīkošana;
25.3.9.
žogi, tai skaitā dzīvžogi, "zaļās" sienas un citi dabā balstīti risinājumi;
25.3.10.
teritorijas apzaļumošana (piemēram, koku, krūmu un citu daudzgadīgo augu apstādījumi, "zaļās" salas);
25.3.11.
soliņi un galdi lietošanai ārtelpā;
25.3.12.
velosipēdu novietnes;
25.3.13.
atkritumu šķirošanas tvertnes, tai skaitā pazemē iebūvētas tvertnes;
25.3.14.
labiekārtojuma elementu uzstādīšanas izmaksas ir attiecināmas līdz 10 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā vizuālās mākslas un dizaina objektu izmaksas, ja tie vienlaikus ir arī funkcionāli izmantojami;
25.3.15.
citi labiekārtošanas darbi, piemēram, rotaļlaukumu izveide, brīvdabas sporta rīku izvietošana, elektrouzlādes punktu ierīkošana digitālo ierīču uzlādei un mikromobilitātes atbalstam.
25.4.
virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūve, nepalielinot tās apkalpes jaudu raksturojošos tehniskos parametrus, ja, veicot projektā plānotās teritorijas labiekārtošanas darbības, saskaņā ar sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinumā norādīto pastāv sabiedriskā pakalpojuma sniegšanai nepieciešamās infrastruktūras bojāšanas risks vai nav iespējams izvairīties no virszemes vai pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves vietās, kurās nav papildu pieprasījuma pēc sabiedriskajiem pakalpojumiem vai elektroapgādes pakalpojumiem, nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības inženiertīklu īpašniekam un atbilst nosacījumiem par valsts atbalstu komercdarbībai;
25.5.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;
25.6.
projekta informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu ieviešanā 2021.-2027. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;
25.7.
projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas.
26.
Šo noteikumu 25.3.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja pēc ieguldījumu veikšanas vājstrāvu tīkli, apgaismojuma elementi, videonovērošanas kameras un elektrouzlādes punktu aprīkojums paliek finansējuma saņēmēja īpašumā.
27.
Šo noteikumu 24.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot vienoto izmaksu likmi 20 procentu apmērā no šo noteikumu 25. punktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas neietver šo noteikumu 25.7. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas.
28.
Projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 27. punktā minētajām personāla izmaksām.
29.
Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām.
30.
Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmās izmaksas, ja tos nevar atgūt atbilstoši normatīvajiem aktiem par pievienotās vērtības nodokli.
31.
Šo noteikumu 25.2. apakšpunktā minētās elektroenerģijas un ūdenssaimniecības infrastruktūras izmaksas ir attiecināmas, ja atbalstītie infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir attiecīgi sadales sistēmas operatora vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju īpašumā.
32.
Ja projekta ietvaros tiek plānotas apgaismojuma izmaksas, notekūdeņu attīrīšanas un dzeramā ūdens ieguves un sagatavošanas infrastruktūras izmaksas, projekta iesniedzējs projekta iesniegumā norāda enerģijas patēriņu (megavatstundas) pirms projekta īstenošanas. Finansējuma saņēmējam ir pienākums informēt sadarbības iestādi par enerģijas patēriņu (megavatstundas) trīs gadus pēc projekta īstenošanas.
33.
Izmaksas ir attiecināmas no projekta iesnieguma iesniegšanas dienas, un būvdarbu līgumu slēdz un ar ieguldījumiem saistītus būvdarbus uzsāk pēc projekta iesnieguma iesniegšanas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
34.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta.
35.
Projekta īstenošanas gaitā radušās sadārdzinājuma izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.
VI.Pasākuma īstenošanas nosacījumi
36.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
37.
Finansējuma saņēmējs:
37.1.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 12. punktā minētajiem rādītājiem;
37.2.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms) un ievēro principus:
37.2.1.
vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana;
37.2.2.
klimatdrošināšana;
37.2.3.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
37.2.4.
nenodarīt būtisku kaitējumu;
37.3.
ievēro Jaunā Eiropas Bauhaus principus: estētika, ilgtspēja, iekļautība, tai skaitā, nodrošinot publiskās ārtelpas attīstības risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu, universālā dizaina principu ievērošanu;
37.4.
sniedz sadarbības iestādei informāciju par šo noteikumu 37.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 12.2. apakšpunktā minētā rezultāta rādītāja vērtības sasniegšanu.
38.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, lai pasākuma ietvaros plānotais atbalsts nepārklātos ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem.
39.
Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulu (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai.
40.
Finansējuma saņēmējs ne retāk kā reizi trijos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu.
41.
Pasākuma ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā, izņemot šo noteikumu 31. punktā minēto gadījumu par elektroenerģijas infrastruktūras īpašumtiesībām, var veikt:
41.1.
finansējuma saņēmēja īpašumā;
41.2.
šo noteikumu 20. punktā minētā sadarbības partnera īpašumā;
41.3.
publiskas personas īpašumā, ja īpašuma turējuma tiesības projekta iesniedzējs ir ieguvis uz termiņu, kas nav īsāks par pieciem gadiem no projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam.
42.
Īpašuma vai turējuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina, un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas finansējuma saņēmējam. Īpašuma vai turējuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – projekta iesniedzēja – pārvaldīšanā vai ja īpašuma tiesības uz īpašuma objektu ir spēkā bez to nostiprināšanas zemesgrāmatā).
43.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu un izvērtējot plānotā avansa apmēru, tā pamatojumu un spēju to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros (projekta iesniedzējam ir pabeigts būvdarbu iepirkums vai noslēgts būvdarbu līgums), var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā ERAF finansējuma pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas.
44.
Pasākuma ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
45.
Ja finansējuma saņēmējam tiek sniegts valsts atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, valsts atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina dokumentu glabāšanu 10 gadus pēc pilnvarojuma termiņa beigām.
46.
Ja projektā tiek iekļautas darbības, kas ir saistītas ar sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs vai finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 21.6. vai 22.7. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās, vai apliecinājumu par sabiedriskajiem ūdenssaimniecības pakalpojumiem paredzēto kopējo maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumā Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
47.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu un pakalpojumu iepirkumu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu konkursa procedūru.
48.
Finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projektā tiek paredzēts zaļais publiskais iepirkums vismaz vienai būvdarbu vai preču vai pakalpojumu grupai papildu tām preču un pakalpojumu grupām, kurām obligāti piemērojams zaļais publiskais iepirkums saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem par prasībām zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtību, un veic sociāli atbildīgu iepirkumu.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds