Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 453

Rīgā 2026. gada 4. augustā (prot. Nr. 42 22. §)

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11. panta trešās daļas 3. punktu
un Augu aizsardzības likuma 5. panta 5. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 149. nr.; 2010, 93. nr.; 2012, 99. nr.; 2013, 129. nr.; 2014, 110. nr.; 2016, 117. nr.; 2018, 147. nr.; 2019, 187. nr.) šādus grozījumus:

Izteikt 1. pielikumu jaunā redakcijā (1. pielikums).

Izteikt 2. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).

Ministru prezidents A. Kulbergs

Zemkopības ministrs U. Augulis

pielikums

Ministru kabineta

2026. gada 4. augusta

noteikumiem Nr.

453

"1. pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 15.septembra

noteikumiem Nr. 1056

Augļu koku un ogulāju stādīšanas optimālā biezība

Nr. p.k.	Kultūraugs	Stādīšanas attālums (m)	Augu daudzums (gab.)
Nr. p.k.	Kultūraugs	Stādīšanas attālums (m)	uz 1 ha	uz 1 m²	uz rindas 1 m
1.	Ābeles	4–8 x 1–6	200–2500
2.	Bumbieres	4–8 x 2,5–6	200–1000
3.	Saldie ķirši	4–6 x 2,5–5	300–1000
4.	Skābie ķirši	4–6 x 1,5–4	400–1700
5.	Plūmes	4–7 x 2,5–4	350–1000
6.	Aveņu un kazeņu dzinumi		5000–70000	0,5–10	1–20
7.	Upenes	3–4 x 0,6–1	2500–5000
8.	Jāņogas	3–4 x 0,5–1,2	2000–6000
9.	Ērkšķogas un citi krūmogulāji	3–4 x 0,5–1,5	1500–6000
10.	Krūmcidonijas	3–4 x 0,5–2,5	1500–5500
11.	Krūmmellenes	3–4 x 0,5–1,2	2000–5500
12.	Dzērveņu vertikālie dzinumi ar ziediem			2000–6000
13.	Zemenes	0,7–1,2 x 0,2–0,3	25 000–50 000	3–5	3–5
14.	Smiltsērkšķi	2 x 3–4	1250–1650
15.	Aronijas	3–5 x 1,5–2
16.	Dārza pīlādži	pundurauguma šķirnes: 3–5 x 1,5–2; dabiskie puspunduri: 4–6 x 3–4; lielā auguma šķirnes: 4–8 x 4–6
17.	Vīnogulāji	1,5 x 3
18.	Plūškoki (ēdamo augļu šķirnes)	3,5–4 x 5–6	417–570
19.	Aktinīdijas	2–3 x 4–5	400–500
20.	Persiki	3 x 5
21.	Aprikozes	3–4 x 5
22.	Irbenes	3 x 4
23.	Korintes	0,5–1 x 3–5
24.	Sausserži (ēdamo augļu šķirnes)	1,5–2 x 2,5–3
25.	Kizili	1,5–2 x 4
26.	Citronliānas	1–2 x 4
27.	Lazdas (ēdamo augļu šķirnes)	4 x 4 3 x 3 4 x 6
28.	Valrieksti	12 x 10
29.	Zīdkoki	5 x 6
30.	Ciedru priežu stādījumi (ēdamo augļu šķirnes):
30.1.	Eiropas ciedru priede	4 x 4
30.2.	Sibīrijas ciedru priede	5 x 6
31.	Augļu koku un ogulāju stādi kokaugu stādaudzētavā:
31.1.	sējeņi un potcelmi	0,6–1,0 x 0,15–0,3	33 000–110 000
31.2.	viengadīgi potētie augļu koki	0,8–1,2 x 0,25–0,4	21 000–50 000
31.3.	divgadīgi potētie augļu koki	1,0–1,5 x 0,4–0,6	11 000–25 000
32.	krūmveida ogulāju stādi	0,7–1,0 x 0,3–0,5	20 000–47 000
33.	aveņu un kazeņu stādi	0,5–0,8 x 0,2–0,4	31 000–100 000

pielikums

Ministru kabineta

2026. gada 4. augusta

noteikumiem Nr.

453

"2. pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 15.septembra

noteikumiem Nr. 1056

Integrētās dārzeņu un kartupeļu audzēšanas prasības

I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība

Nr. p. k.	Kultūraugs	Augu skaits, 1000 gab./ha
1.	Galviņkāposti (baltie un sarkanie)
1.1.	agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām)	50–70
1.2.	vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas)	50–60
1.3.	vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienu)	30–40
1.4.	vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas svars 6–12 kg)	25–30
1.5.	ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas svars 2–4 kg)	30–40
2.	Ziedkāposti	24–30
3.	Brokoļi	24–30
4.	Pekinas kāposti	50–70
5.	Burkāni
5.1.	Parīzes tipa šķirnes	15 000–25 000
5.2.	miniatūrie burkāni	15 000–25 000
5.3.	Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes	4000–7000
5.4.	Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes	1200–1500
5.5.	Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes	800
6.	Galda bietes	500–700
7.	Sīpoli
7.1.	sīpoli no sīksīpoliem	750
7.2.	sīpoli no sēklas	750–1000
8.	Ķiploki	150–160
9.	Lauka gurķi	25–30
10.	Siltumnīcas gurķi	17–30
11.	Kolrābji	40–70
12.	Kāļi	400–800
13.	Dilles	500–700
14.	Pastinaki	400–800
15.	Rutki	400–800
16.	Rāceņi	400–800
17.	Turnepši	400–800
18.	Sakņu selerijas	25–60
19.	Kātu selerijas	70–80
20.	Lapu selerijas	70–80
21.	Sakņu pētersīļi	400–800
22.	Lapu pētersīļi	70–80
23.	Puravi	140–200
24.	Salāti
24.1.	lapu salāti	80–120
24.2.	mīkstie galviņsalāti un batāvijas	80–120
24.3.	kraukšķīgie salāti (iceberg tipa šķirnes)	60–80
24.4.	salātlapiņas (baby-leaf)	10 000–12 000
24.5.	romiešu salāti (Cos, Kos)	80–200
24.6.	salātu cigoriņi (Radičio un Cukerhut tipa šķirnes)	80–120
25.	Spināti	1200–2000
26.	Kabači (arī cukini un patisoni)	12–15
27.	Ķirbji	10–14
28.	Mangolds	30–50
29.	Cukurkukurūza	50–60
30.	Redīsi	1500–3000
31.	Japānas rutki (daikoni)	12–20
32.	Zirņi	800–1200
33.	Pupiņas	70–100
34.	Dārza pupas	60–80
35.	Sīpolloki	600–3000
36.	Rabarberi	10–12
37.	Topinambūri	50–70
38.	Skābenes	200–300
39.	Sparģeļi	14–17
40.	Virziņkāposti (Savojas kāposti)	30–60
41.	Rožu kāposti (Briseles kāposti)	30–45
42.	Ķīnas kāposti (pakčoi, tatsoi un līdzīgi)	50–70
43.	Paprika	25–30
44.	Baklažāni	35–40
45.	Tomāti (lauka)	30–50
46.	Tomāti (siltumnīcas)	22–40
47.	Mārrutki	35–50
48.	Arbūzi	5–9
49.	Melones	7–13

II. Pārtikai un pārstrādei paredzēto kartupeļu stādīšanas biezība

Nr. p. k.	Sēklas kartupeļu frakcija (mm)	Augu skaits uz ha (gab.)**
1.	28–35	50 000–60 000
2.	35–45	25 000–40 000
3.	45–55	25 000–40 000

Piezīmes.

1. * Veģetācijas periods – dienu skaits no dēstu izstādīšanas (sējamiem kultūraugiem – no uzdīgšanas) līdz dienai, kad raža ir gatava novākšanai.

2. ** Izstādīšanas norma var mainīties atkarībā no izvēlētās šķirnes īpašībām."