25-TA-775
Noteikumi par kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus
Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 6. panta 2. punktu un
likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta trešās daļas 3. punktu
likuma "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" 3. panta trešās daļas 3. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
(Svītrots)
1.2.
kārtību, kādā iepērk un realizē melno un krāsaino metālu atgriezumus un lūžņus (turpmāk – lūžņi);
1.3.
(Svītrots)
1.4.
(Svītrots)
1.5.
radiācijas drošības un kodoldrošības prasības aizsardzībai pret jonizējošo starojumu, iepērkot lūžņus.
(Grozīts ar MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.750)
2.
Šie noteikumi attiecas uz:
2.1.
melno un krāsaino metālu izstrādājumiem un to daļām, kas lūzumu, griezumu, nodiluma vai citu iemeslu dēļ nav izmantojami paredzētajam mērķim un kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, nav klasificēti kā bīstamie atkritumi;
2.2.
lūžņiem, kas radušies, veicot saimniecisko darbību rūpniecībā, būvniecībā, lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, kā arī sadzīvē;
2.3.
atkārtoti neizmantojamām ēku, inženierbūvju vai citu infrastruktūras objektu vai to daļu metāla konstrukcijām, kas klasificētas kā būvniecības vai būvju nojaukšanas atkritumi un kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kas padara atkritumus bīstamus, nav klasificētas kā bīstamie atkritumi.
3.
Komersantam, kurš saņēmis atļauju A vai B kategorijas piesārņojošās darbības veikšanai vai atkritumu apsaimniekošanas atļauju (turpmāk – atļauja), ir atļauts iepirkt šo noteikumu 2. punktā minētos lūžņus.
II.Licences izsniegšana
4.
(Svītrots)
5.
(Svītrots)
6.
(Svītrots)
7.
(Svītrots)
7.1
(Svītrots)
8.
(Svītrots)
9.
(Svītrots)
10.
(Svītrots)
11.
(Svītrots)
12.
(Svītrots)
13.
(Svītrots)
14.
(Svītrots)
15.
(Svītrots)
16.
(Svītrots)
17.
(Svītrots)
18.
(Svītrots)
19.
(Svītrots)
20.
(Svītrots)
III.Melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšana un realizēšana
21.
(Svītrots)
22.
No fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, komersants drīkst iepirkt tikai sadzīvē radušos lūžņus.
23.
Ja fiziskā persona, kas neveic saimniecisko darbību, pārdod lūžņus, kas nav radušies sadzīvē, komersants par to nekavējoties ziņo Valsts policijai.
24.
Tikai komersants, kuram ir licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei un atļauja, drīkst iepirkt no fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, vai komersanta, kuram nav atļaujas, šādus saimnieciskajā darbībā radušos lūžņus:
24.1.
vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai tā sakausējumu) stiepļu (diametrs – 1,5 mm vai lielāks, ar izolāciju vai bez tās) atgriezumus un lūžņus;
24.2.
savītu vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai tā sakausējumu) stiepļu (atsevišķas stieples diametrs – 1 mm vai lielāks, ar izolāciju vai bez tās) atgriezumus un lūžņus;
24.4.
tādu trošu atgriezumus un lūžņus, kas satur vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai tā sakausējumu) stieples (diametrs – 1,5 mm vai lielāks);
24.5.
jebkura profila vara (vai tā sakausējumu) vai alumīnija (vai tā sakausējumu) vadu vai kabeļu atgriezumus un lūžņus, ja to nominālais šķērsgriezuma laukums ir 85 mm2 vai lielāks.
25.
Komersantam aizliegts iepirkt no fiziskajām personām vara stieples ar taisnstūra profilu un taisnstūra profila vara izstrādājumus.
25.1
Komersantam aizliegts iepirkt no fiziskajām personām gāzes balonus, to lūžņus un atgriezumus.
(MK 24.03.2015. noteikumu Nr.145 redakcijā)
26.
Komersants drīkst iepirkt šo noteikumu 24. punktā minētos lūžņus tikai no tāda komersanta, kuram ir viens no šādiem dokumentiem:
26.1.
atļauja;
26.2.
licence elektroenerģijas pārvadei vai sadalei;
26.3.
apliecinājums par lūžņu izcelsmi, kas radušies saimnieciskās darbības ietvaros.
27.
Komersantam aizliegts iepirkt daudzpāru elektronisko sakaru tīklu kabeļu atgriezumus un lūžņus, kuri satur vara dzīslas ar diametru no 0,3 mm līdz 1,2 mm.
28.
No fiziskajām un juridiskajām personām iepirktos lūžņus komersants drīkst glabāt tikai atļaujā norādītajā būvē vai norobežotā teritorijā, kur tiks veiktas ar lūžņu iepirkšanu saistītas darbības (savākšana, pārkraušana, uzglabāšana vai pārstrādāšana) (turpmāk – noliktava).
29.
(Svītrots)
30.
Ziņas par lūžņiem, kas iepirkti no fiziskajām un juridiskajām personām un pārdoti juridiskajām personām, komersants iepirkšanas (pārdošanas) dienā ieraksta no juridiskajām (fiziskajām) personām iepirkto un realizēto lūžņu uzskaites žurnālā (turpmāk – uzskaites žurnāls) (2.pielikums). Uzskaites žurnāls atrodas lūžņu iepirkšanas un uzglabāšanas vietā. Ja uzskaites žurnālu kārto elektroniski, komersants pēc kontroles institūciju pieprasījuma nodrošina iespēju izdrukāt uzskaites žurnālā iekļauto informāciju. Par uzskaites žurnālā sniegtās informācijas pareizību ir atbildīgs komersanta vadītājs.
31.
Saimnieciskajā darbībā radušos lūžņus no individuālajiem komersantiem un fiziskajām personām, kas reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas, atļauts iepirkt tikai tad, ja pārdevējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Informāciju par saimnieciskās darbības reģistrāciju un tās statusu iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamās datubāzes. Par šādu lūžņu iepirkšanu noformē lūžņu izcelsmes apliecinājuma aktu (3. pielikums). Aktu, kas noformēts papīra formā, sastāda divos eksemplāros. Noformēto aktu glabā pārdevējs un pircējs.
32.
Sadzīvē radušos lūžņus no fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, atļauts iepirkt tikai tad, ja pārdevējs uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Par šādu lūžņu iepirkšanu noformē lūžņu izcelsmes apliecinājuma aktu (4.pielikums). Aktu, kas noformēts papīra formā, sastāda divos eksemplāros. Noformēto aktu glabā pārdevējs un pircējs.
33.
Ja komersants no fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, iepērk sadzīvē radušos lūžņus vietā, kas nav atļaujā norādītā noliktava, viņš noformē lūžņu izcelsmes apliecinājuma aktu (5. pielikums). Aktu, kas noformēts papīra formā, sastāda divos eksemplāros. Noformēto aktu glabā pārdevējs un pircējs.
34.
(Svītrots)
35.
Savstarpējos norēķinus ar citu fizisko vai juridisko personu komersants ir tiesīgs veikt tikai bezskaidras naudas norēķinu veidā.
36.
Komersants, kas nodarbojas ar lūžņu iepirkšanu, nodrošina lūžņu radioaktivitātes līmeņa pārbaudi:
36.1.
izmantojot stacionārās radioaktivitātes līmeņa mēriekārtas un portatīvos radiometrus, ja kopējais iepērkamais melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu daudzums gadā pārsniedz 100000 tonnu;
36.2.
izmantojot portatīvos radiometrus, katrai melno un krāsaino metālu atgriezumu un lūžņu kravai, kas iepirkta no cita komersanta, kurš nodarbojas ar lūžņu iepirkšanu.
37.
Komersants, kas pārbauda lūžņu radioaktivitātes līmeni, ir atbildīgs par:
37.1.
radioaktivitātes līmeņa mēriekārtu ekspluatācijas noteikumu ievērošanu;
37.2.
veikto radioaktivitātes līmeņa mērījumu kvalitāti un precizitāti;
37.3.
šo noteikumu 41.punktā minētajā aktā norādītās informācijas pareizību.
38.
Darbiniekam, kurš pārbauda lūžņu radioaktivitātes līmeni, jābūt dokumentam, kas apliecina viņa zināšanas radiācijas drošības jomā, un prasmei veikt kravu radioaktivitātes līmeņa pārbaudi, kā arī noformēt attiecīgu aktu par pārbaudes rezultātiem.
39.
Komersants ne retāk kā reizi piecos gados nodrošina tā darbinieka apmācību, kurš pārbauda lūžņu radioaktivitātes līmeni. Ārpuskārtas mācības un zināšanu pārbaudi veic, ja tiek būtiski grozīti normatīvie akti, kas regulē radiācijas un kodoldrošības jautājumus, vai tiek ieviesta jauna mērīšanas aparatūra.
40.
Ja komersants, kas pārbauda lūžņu radioaktivitātes līmeni, atklāj, ka lūžņi ir piesārņoti ar radioaktīvām vielām tādā daudzumā, ka to radītā paredzamā jonizējošā starojuma doza (10 mikrozīverti (µSv) gadā) var tikt pārsniegta, vai tie satur radioaktīvos atkritumus, komercsabiedrība, kas nodarbojas ar lūžņu pirkšanu, un komercsabiedrība, kas pārbauda lūžņu radioaktivitātes līmeni:
40.1.
paziņo par to attiecīgo lūžņu piegādātājam un attiecīgās ārvalsts kompetentajai institūcijai, kas atbildīga par radiācijas drošību, kā arī Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centram;
40.2.
radioaktīvi piesārņotos lūžņus vai radioaktīvos atkritumus nodod radioaktīvo atkritumu apglabāšanas vai pārvaldības uzņēmumam.
41.
Komersants, kas nodarbojas ar lūžņu iepirkšanu, sagatavojot kravu tālākai realizācijai, attaisnojuma dokumentam pievieno aktu, kas apliecina, ka attiecīgie lūžņi nav piesārņoti ar radioaktīvām vielām tādā daudzumā, ka to radītā paredzamā jonizējošā starojuma doza (10 mikrozīverti (µSv) gadā) var tikt pārsniegta, un nesatur radioaktīvos atkritumus.
43.
44.
Institūcijas, kuru kompetencē ir kontroles funkciju veikšana, veic lūžņu iepirkšanas un realizācijas kārtības uzraudzību un par konstatētajiem pārkāpumiem informē Valsts vides dienestu.
IV.Valsts nodeva par licences izsniegšanu un valsts nodevas maksāšanas kārtība
45.
(Svītrots)
46.
(Svītrots)
47.
(Svītrots)
48.
(Svītrots)
49.
(Svītrots)
50.
(Svītrots)
V.Noslēguma jautājums
51.
Licences metālu atgriezumu un lūžņu iepirkšanai, kas izsniegtas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to derīguma termiņa beigām.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(MK 20.09.2016. noteikumu Nr. 622 redakcijā)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvas 2003/122/Euratom par slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli;
1.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 13.decembra
noteikumiem Nr.960
2.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 13.decembra
noteikumiem Nr.960
3.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 13.decembra
noteikumiem Nr.960
4.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 13.decembra
noteikumiem Nr.960
5.
pielikumsMinistru kabineta
2011.gada 13.decembra
noteikumiem Nr.960