24-TA-1708
Noziedzības novēršanas padomes nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 13.pantu
1.
Noziedzības novēršanas padome (turpmāk – padome) ir koleģiāla institūcija, kuras darbības mērķis ir stiprināt tiesiskumu, koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību, lai novērstu un apkarotu noziedzību, īpaši korupciju un organizēto noziedzību, kas apdraud valsts drošību un ekonomisko stabilitāti, kā arī sekmētu vienotu un efektīvu izpildvaras un tiesu varas sadarbību tiesiskuma stiprināšanai.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 587 redakcijā)
2.
Padomei ir šādas funkcijas:
2.1.
koordinēt noziedzības novēršanas stratēģijas izstrādi un pārraudzīt tās īstenošanu;
2.2.
koordinēt un pilnveidot valsts institūciju darbību noziedzības novēršanā un apkarošanā, lai veicinātu minēto darbību efektivitāti;
2.3.
izskatīt priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā un pieņemt lēmumu par attiecīgā normatīvā akta projekta virzību;
2.4.
ja nepieciešams, organizēt noziedzības cēloņu kriminoloģisko izpēti, prognozēt iespējamās nelabvēlīgās sekas un apstākļus, kā arī plānot to novēršanu;
2.5.
īstenojot Eiropas Savienības kopējo tieslietu un iekšlietu politiku, koordinēt Latvijas tiesībaizsardzības institūciju darbību cīņā pret noziedzību (īpaši — pret korupciju un organizēto noziedzību);
2.6.
veicināt sabiedrības iesaistīšanos noziedzības (īpaši — korupcijas un organizētās noziedzības) novēršanā;
2.7.
lemt par Tieslietu ministrijas pamatbudžeta programmas "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas fonds" līdzekļu sadali;
2.8.
īstenot sadarbību starp izpildvaru un tiesu varu, lai, ievērojot varas dalīšanas principus, izvirzītu kopīgus mērķus un koordinētu sadarbību tiesiskuma stiprināšanā.
(Grozīts ar MK 13.06.2006. noteikumiem Nr. 469; MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 64; MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 587)
3.
Padomes uzdevumus un lēmumus padomes locekļi īsteno, ievērojot likumos un citos normatīvajos aktos piešķirtās tiesības un pilnvaras.
4.
Padomei ir tiesības:
4.1.
izvērtēt noziedzības novēršanā un apkarošanā iesaistīto institūciju darbību un tās efektivitāti, kā arī iesniegt vērtējumu attiecīgajā institūcijā;
4.2.
pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju, atzinumus un paskaidrojumus;
4.3.
uzaicināt piedalīties padomes sēdēs valsts, pašvaldību un citu institūciju amatpersonas;
4.4.
pasūtīt pētījumus zinātniskajām iestādēm;
4.5.
sniegt priekšlikumus par normatīvo aktu projektu izstrādi un uzdot ministrijām izstrādāt normatīvo aktu projektus noziedzības novēršanas un apkarošanas jomā, kā arī veikt citus pasākumus padomes funkciju izpildei;
4.6.
(svītrots ar MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 64)
(Grozīts ar MK 13.06.2006. noteikumiem Nr. 469)
5.
Padomes sastāvā ir:
5.1.
Ministru prezidents (padomes priekšsēdētājs);
5.2.
tieslietu ministrs;
5.3.
iekšlietu ministrs;
5.4.
finanšu ministrs;
5.5.
(svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 587);
5.6.
(svītrots ar MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 587);
5.7.
ģenerālprokurors;
5.8.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs;
5.9.
valsts kontrolieris;
5.10.
(svītrots ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 111);
5.11.
Latvijas Bankas prezidents;
5.12.
Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieks;
5.13.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks;
5.14.
ārlietu ministrs;
5.15.
aizsardzības ministrs;
5.16.
Latvijas Valsts prezidenta deleģēts pārstāvis;
5.17.
Valsts drošības dienesta priekšnieks;
5.18.
Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors;
5.19.
Valsts policijas priekšnieks;
5.20.
Satversmes aizsardzības biroja direktors.
(Grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 111; MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 587)
5.1
Ja padomes loceklis nevar piedalīties sēdē, viņam ir tiesības rakstveidā pilnvarot citu personu aizvietot viņu padomes sēdē. Pirms padomes sēdes attiecīgo pilnvaru iesniedz Tieslietu ministrijā.
(MK 12.03.2019. noteikumu Nr. 111 redakcijā)
6.
Pēc padomes priekšsēdētāja uzaicinājuma padomes sēdēs var piedalīties arī citu valsts institūciju amatpersonas un darbinieki, nevalstisko organizāciju pārstāvji, eksperti un citi speciālisti. Izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs un veselības ministrs padomes sēdē tiek uzaicināts piedalīties ar balsstiesībām šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanā.
(Grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 111; MK 15.09.2020. noteikumiem Nr. 587)
7.
Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no padomes locekļiem vai pilnvarotajām personām, kas viņus aizvieto.
(Grozīts ar MK 12.03.2019. noteikumiem Nr. 111)
8.
Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus veic padomes priekšsēdētāja norīkots padomes loceklis.
9.
Padome lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Padomes sēdes ir slēgtas. Valsts kontrolieris, ārlietu ministrs, aizsardzības ministrs, Latvijas Valsts prezidenta deleģētais pārstāvis, Valsts drošības dienesta priekšnieks, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors, Valsts policijas priekšnieks un Satversmes aizsardzības biroja direktors nepiedalās šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanā.
(MK 15.09.2020. noteikumu Nr. 587 redakcijā)
10.
Padomes priekšsēdētājs:
10.1.
sasauc padomes sēdes, apstiprina to darba kārtību un vada padomes sēdes;
10.2.
ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts, pašvaldību un citām institūcijām padomes darbam nepieciešamo informāciju, atzinumus un paskaidrojumus;
10.3.
paraksta padomes lēmumus, sēžu protokolus un citus padomes dokumentus;
10.4.
bez īpaša pilnvarojuma pārstāv padomi.
11.
Padomes sēdi var sasaukt arī tad, ja to ierosina vismaz divi padomes locekļi, kā arī tieslietu ministrs šo noteikumu 2.7. apakšpunktā minēto funkciju izpildes nodrošināšanai.
(Grozīts ar MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 64)
12.
Padomes sēdes protokolē. Padomes sēdes protokolā ieraksta darba kārtības jautājumus un pieņemtos lēmumus, kā arī personas, kuras piedalījušās sēdē, un personas, kuras izteikušās par attiecīgo jautājumu.
13.
Tieslietu ministrija materiāltehniski nodrošina padomes pastāvīgo funkciju izpildi, kā arī:
13.1.
sagatavo padomes sēdes darba kārtības projektu;
13.2.
sagatavo iesniegtos materiālus izskatīšanai padomes sēdē;
13.3.
kontrolē padomes lēmumu izpildi;
13.4.
nodrošina informācijas apmaiņu starp institūcijām un amatpersonām, kuras iesaistītas padomes kompetencē esošo jautājumu risināšanā, kā arī padomes priekšsēdētāja uzdevumā veic citus pasākumus padomes funkciju izpildei.
(Grozīts ar MK 30.01.2018. noteikumiem Nr. 64)
14.
Padome var pieņemt lēmumu rakstveida procedūrā.
15.
Padomes sekretariāta funkcijas pilda Tieslietu ministrija. Padomes sekretariāts sagatavo un nosūta padomes locekļiem protokollēmuma projektu un lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus.
16.
Ja kāds no padomes locekļiem iebilst pret rakstveida procedūru, jautājums tiek skatīts padomes sēdē.
17.
Padomes loceklis 10 darbdienu laikā elektroniski nosūta padomes sekretariātam savu viedokli par protokollēmuma projektu, izsakot iebildumus un priekšlikumus, ja tādi ir.
18.
Pēc iebildumu vai priekšlikumu saņemšanas un to apkopošanas padomes sekretariāts padomes locekļiem nosūta precizētu protokollēmuma projektu.
19.
Padomes locekļi piecu darbdienu laikā elektroniski nosūta padomes sekretariātam savus iebildumus vai priekšlikumus par precizēto protokollēmuma projektu.
20.
Padomes rakstveida procedūrā pieņemto lēmumu paraksta padomes priekšsēdētājs.
21.
Padomes sekretariāts 10 darbdienu laikā nosūta padomes locekļiem un to pārstāvjiem rakstveida procedūrā pieņemto lēmumu.