MK vēstules projekts

Ministru kabinets ir izskatījis Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas aicinājumu izvērtēt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – VSAOI) regulējuma ietekmi uz nepilnu un īslaicīgu nodarbinātību, darba devēju administratīvo un finansiālo slogu, kā arī ēnu ekonomiku, un sniedz šādu informāciju.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijas (turpmāk – Apakškomisija) 2026. gada 28. aprīļa sēdē tika aktualizēts jautājums par VSAOI piemērošanu nepilna un īslaicīga darba veicējiem un ēnu ekonomikas mazināšanas iespējām. Pēc minētās sēdes Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) vērtēja vienkāršotāka nepilna un īslaicīga darba nodarbinātības režīma ieviešanas iespējas, tostarp elektroniskas darba laika uzskaites izmantošanu.

Lai apzinātu iespējamos risinājumus 2026. gada 13. maijā EM organizēja sarunu ar Finanšu ministrijas (turpmāk – FM), Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) un Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārstāvjiem. Savukārt 2026. gada 27. maijā notika diskusija ar LM un FM pārstāvjiem, kā arī ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Restorānu biedrības, asociācijas "Lauku Ceļotājs", Latvijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāvjiem.

Diskusijās nozaru pārstāvji norādīja, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums rada būtisku finanšu un administratīvo slogu uzņēmējiem, kuri darbiniekus nodarbina īslaicīgi, neregulāri vai sezonāli, un veido administratīvi sarežģītu darbinieku pieņemšanas un atbrīvošanas procesu. Vienlaikus tika akcentēts, ka uzņēmumiem nepieciešama iespēja operatīvi piesaistīt papildu darbaspēku, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanu atbilstošā kvalitātē un apjomā nozarēs ar īslaicīgiem pieprasījuma kāpumiem, piemēram, ēdināšanā, tūrismā, izmitināšanā, pasākumu apkalpošanā un izklaidē. Papildu darbaspēks var būt vajadzīgs konferenču, sporta un kultūras pasākumu laikā, tūrisma sezonas intensīvākajos periodos, kruīza kuģu ienākšanas dienās vai neparedzēti pieaugot klientu plūsmai. Savukārt kārtojamo dokumentu bāze īslaicīgai nodarbinātībai, vienas dienas vai dažu stundu darbiniekiem ir tāda pati kā pastāvīgajai nodarbinātībai. Vienlaikus darba tirgū saglabājas būtisks darbaspēka trūkums, tādēļ darba devējiem nepieciešama elastība, piedāvājot dažādas nodarbinātības formas, kas atbilst gan uzņēmuma vajadzībām, gan darba ņēmēju iespējām un vēlmēm. Tāpat tika norādīts, ka, pastāvot minimālajām VSAOI, uzņēmēji izvairās pieņemt darbā cilvēkus, kuriem bez pienācīga atbalsta ir grūtības nostrādāt pilnas astoņas stundas dienā.

Diskusijā tika pievērta uzmanība arī tiesiskā regulējuma savstarpējai saskaņotībai. Darba likuma 134. pantā ir noteiktas tās personu grupas, kuras ir tiesīgas strādāt nepilnu darba laiku. Šīs grupas nesakrīt ar tām personu grupām, par kurām saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 20.⁴ panta ceturto daļu var neveikt ceturkšņa minimālās VSAOI. Salāgojot minētās tiesību normas, vēl vairāk ir jāpaplašina likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās personu grupas, par kurām nav jāveic ceturkšņa minimālās VSAOI.

LM ir norādījusi, ka likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" jau ir noteikts plašs personu loks, par kurām minimālas VSOAI nav jāveic. Pašlaik likumā ir noteiktas 11 šādu personu kategorijas, savukārt diskusijā ar nozaru asociācijām tika minētas vēl 9 iespējamās izņēmumu grupas.

Turpinot veidot jaunus izņēmumus katrai atsevišķai situācijai, minimālo VSAOI regulējums attiektos uz arvien šaurāku personu loku, bet administrēšana kļūtu sarežģītāka gan darba devējiem, gan iesaistītajām iestādēm. Tas norāda uz nepieciešamību vērtēt ne tikai atsevišķu izņēmumu papildināšanu, bet arī regulējuma pamatprincipu pārskatīšanu.

2026. gada 3. augustā EM starpinstitūciju saskaņošanai nodeva likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" (tiesību akta lietas ID 26-TA-1893), kas paredz, ka minimālās VSAOI nepiemēro darbiniekiem, kuru darba devēji izmanto elektronisko darba laika uzskaites sistēmu. Saskaņošanas laikā tika saņemti būtiski iebildumi no FM, LM, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un vairākām nevalstiskajām organizācijām. Iebildumi norādīja uz nepieciešamību skaidrāk pamatot izvēlētā instrumenta samērīgumu, administrēšanas modeli un sagaidāmo ieguvumu, tostarp to, vai elektroniskās uzskaites ieviešanas un kontroles izmaksas nav nesamērīgas salīdzinājumā ar prognozēto nodarbinātības un nodokļu ieņēmumu pieaugumu.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2026. gada 30. septembrī darba kārtībā iekļāva jautājumu par minimālo VSAOI regulējuma pārskatīšanu. Sēdē tika apspriesti problēmjautājumi nozarēs, kurās darba ņēmēji tiek nodarbināti nepilnu darba laiku vai īslaicīgos darbos. Komisijas diskusija apliecina jautājuma aktualitāti un nepieciešamību rast risinājumu.

Priekšlikumi, kas tiek regulāri saņemti un risināti, lai pārskatītu personu grupas, uz kurām neattiektos minimālās VSAOI, liecina, ka nepieciešamas būtiskākas izmaiņas sistēmā. Tāpat darba devēji ir norādījuši, ka minimālo VSAOI atcelšana nepilna laika vai īslaicīgi nodarbinātajām personām palielinās iespēju tām būt nodarbinātām īslaicīgos darbos.

 Ministru prezidents ir uzdevis (2026. gada 2. oktobra uzdevums 26-UZ-765) LM sadarbībā ar FM un EM izvērtēt esošo situāciju un nepieciešamības gadījumā izstrādāt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" un iesniegt to izskatīšanai Ministru kabinetam līdz šā gada 1.decembrim. Ņemot vērā diskusijās secināto LM sadarbībā ar FM un EM ir uzsākusi likumprojekta izstrādi, ar kuru paredzēts, ka ar 2028. gada 1. janvāri tiek atcelts pienākums veikt minimālās VSAOI par darba ņēmējiem, kuri tiek nodarbināti nepilnos un īslaicīgos darbos.

Jāņem vērā, ka minimālo VSAOI atcelšanas gadījumā, VSAOI par nepilna un īslaicīga darbu veicējiem tiks veiktas no faktiskās darba samaksas, kas nepilna un īslaicīgos darbos nodarbinātām personām ir būtiski mazāka par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu. Attiecīgi, iestājoties sociālās apdrošināšanas gadījumam, šīm personām samazināsies īstermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (pabalstu) apmēri, jo tie tiks rēķināti, pamatojoties uz samazinātu VSAOI objektu – faktisko darba algu, nevis pamatojoties uz minimālo VSAOI objektu (valstī noteikto minimālo mēneša darba algu). Vienlaicīgi minimālo VSAOI atcelšana nepilna un īslaicīgos darbos nodarbinātajām personām palielināsies iespēju tām būt legāli nodarbinātām īslaicīgos darbos, jo neradīs administratīvos un finansiālos šķēršļus darba devējiem.

Minimālo VSAOI atcelšanas rezultātā samazināsies sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi, taču tas tiks kompensēts ar kopēju darbaspēka nodokļu pieaugumu, kas veidosies ēnu ekonomikas samazināšanās rezultātā, jo tiek uzskatīts, ka tādējādi būtisks skaits nodarbināto izies no ēnu ekonomikas. Līdz ar to minimālo VSAOI atcelšana būs fiskāli neitrāls pasākums un sekmēs nodarbinātību.