Ministru kabineta noteikumi Nr. 230
Rīgā 2024. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 15 52. §)
24-TA-371
Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2023, 77., 136., 153., 183., 213., 237. nr.) šādus grozījumus:
1.
Izteikt 15.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.1. aramzemē sētu zālāju, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, ko izmanto ārstniecības augu vākšanai vai nektāra iegūšanai biškopībā, tostarp platības, kurās īsteno lauku attīstības intervenci "Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība", ja tie ir nopļauti līdz kārtējā gada 15. septembrim;".
2.
Izteikt 15.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"15.2. šo noteikumu 89. punktā minēto ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju, ja attiecīgajā platībā īsteno lauku attīstības intervenci "Zālāju biotopu apsaimniekošana" vai "Bioloģiskā lauksaimniecība" un to apsaimnieko atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbalsta piešķiršanu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai platībatkarīgo un dzīvniekatkarīgo saistību īstenošanai;".
3.
Izteikt 36.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"36.6. standarta izlaides rādītājs par kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem noteikto hektāru, izņemot ilggadīgo zālāju, kas atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un putnu dzīvotni, ir vismaz 300 euro;".
4.
Papildināt ar 55.1 punktu šādā redakcijā:
"55.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgā zālāja platību nav attiecināma uz lauksaimniecības zemes nogabalu platības daļu, kura laikposmā no 2019. līdz 2022. gadam kādā no gadiem ir pieteikta tiešo maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmai vai lauku attīstības bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam un kuras statuss ir mainīts no ilggadīgā zālāja pret cita lietojuma zemi."
5.
Izteikt 123. punktu šādā redakcijā:
"123. Ja kāds no šo noteikumu 122.2. apakšpunktā minētajiem kapitālsabiedrību kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tiem kārtējā gadā laikposmā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim kapitālsabiedrībā kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi vismaz 20 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības. "
6.
Izteikt 124. punktu šādā redakcijā:
"124. Ja kāds no šo noteikumu 122.3. apakšpunktā minētajiem individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības kontrolējošajiem gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē saimniecības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, arī jaunpienākušie, ja tie kārtējā gadā no pieteikšanās dienas ienākumu papildatbalstam gados jauniem lauksaimniekiem līdz 1. oktobrim ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības."
7.
Izteikt 141.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"141.4. starpkultūras, kas ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, un to sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;".
8.
Izteikt 144.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"144.2. izmantotā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) kārtējā gadā vai iepriekšējā gadā pirms ziemāju sējas nav mazāka par devu, kas ieteikta saskaņā ar augsnes agroķīmisko izpēti vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem. Ja minētajos dokumentos norādītā vai saskaņā ar 17.1 pielikumā noteiktajiem normatīviem aprēķinātā augsnes kvalitātes un reakcijas optimizācijas pamatkaļķošanas deva ir lielāka nekā 6 t/ha CaCO3, tad pirmssējas apstrādes laikā vienā reizē izmantotā CaCO3 deva ir vismaz 6 t/ha;".
9.
Svītrot 144.3. apakšpunktu.
10.
Izteikt 144.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"144.4. dati par augsnes reakciju (pH) ir pamatoti ar augšņu agroķīmisko izpēti, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datiem vai augsnes paraugu analīzēm, kas izdarītas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā, ja iespējams, nodrošinot katra parauga rezultātu piesaistīšanu globālās pozicionēšanas sistēmas (turpmāk – GPS) koordinātām, un kas nav senākas par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem;".
11.
Izteikt 145. punktu šādā redakcijā:
"145. Šo noteikumu 144. punktā minēto atbalstu piešķir, ja augsnes kvalitāte un reakcija optimizēta pēc 2023. gada 1. janvāra."
12.
Izteikt 146. punktu šādā redakcijā:
"146. Lauksaimnieks pēc augsnes optimizācijas materiāla izmantošanas līdz kārtējā gada 5. novembrim par katru atbalstam pieteikto lauku Lauku atbalsta dienestam elektroniski sniedz šādu informāciju, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai augšupielādējot to Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā:
146.1. iegādātie materiāli (nosaukums, daudzums);
146.2. iestrādes datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās;
146.3. lauka numurs un platība (ha), kurā materiāls iestrādāts;
146.4. pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tiek izmantots pakalpojums;
146.5. agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav pieejami Valsts augu aizsardzības dienestā. Dati Lauku atbalsta dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā;
146.6. aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) saskaņā ar šo noteikumu 144.2. apakšpunktu."
146.1. iegādātie materiāli (nosaukums, daudzums);
146.2. iestrādes datums un izmantotā materiāla deva fiziskajās vienībās;
146.3. lauka numurs un platība (ha), kurā materiāls iestrādāts;
146.4. pakalpojuma sniedzēja reģistrācijas numurs un nosaukums, ja tiek izmantots pakalpojums;
146.5. agroķīmisko pakalpojumu sniedzēja dati un augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav pieejami Valsts augu aizsardzības dienestā. Dati Lauku atbalsta dienestā vai Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedzami vienu reizi augsnes analīžu datu derīguma termiņa laikā;
146.6. aprēķinātā kalcija karbonāta (CaCO3) deva (t/ha) saskaņā ar šo noteikumu 144.2. apakšpunktu."
13.
Svītrot 147. punktu.
14.
Izteikt 153. punktu šādā redakcijā:
"153. Lauksaimnieks, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, lai pierādītu minimālu augsnes apstrādi, par vismaz 90 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci un tos neiesniedz Lauku atbalsta dienestā, tie ir uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."
15.
Izteikt 155. punktu šādā redakcijā:
"155. Lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā uzglabā aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un herbicīdu lietošanu, norādot iegādātā un izlietotā herbicīda nosaukumu un daudzumu, devu (kilogrami vai litri uz hektāru), izsmidzināšanas datumu un apstrādāto platību, un līdz kārtējā gada 5. novembrim attiecīgo informāciju elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pieejams Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vai to augšupielādējot Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā."
16.
Izteikt 158. punktu šādā redakcijā:
"158. Par derīgiem atzīstami augsnes agroķīmiskās izpētes vai agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju dati vai augsnes paraugu analīžu rezultāti, ja tie nav senāki par septiņiem gadiem, bet īpaši (nitrātu) jutīgajās teritorijās (9. pielikums) – par pieciem gadiem, un analīzes ir veiktas augšņu jomā akreditētā Eiropas Savienības laboratorijā līdz kārtējā gada 30. jūnijam. Ja analīzes nav veiktas Valsts augu aizsardzības dienestā, agroķīmisko pakalpojumu sniedzēju datus, augsnes paraugu analīžu rezultātus un testēšanas pārskatu kopiju iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim."
17.
Izteikt 161. punktu šādā redakcijā:
"161. Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 157.1. un 157.2. apakšpunktā minēto metožu izmantošanu piešķir, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
161.1. līdz kārtējā gada 30. jūnijam lauksaimnieka paša izvēlētā elektroniskā sistēmā ir izveidots mēslošanas plāns, kas nosaka saimniecībai nepieciešamo slāpekļa daudzumu, kuru aprēķinot netiek pārsniegts šo noteikumu 18. pielikumā noteiktais maksimālais slāpekļa apjoms katram attiecīgajam kultūraugam;
161.2. mēslojuma – pamatmēslojuma un papildmēslojuma – iestrāde saimniecībā notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa (N) vajadzības apjomu saimniecībai vai laukiem, kuros kultūraugiem lietots slāpekli saturošs mēslošanas līdzeklis;
161.3. lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, kas satur vismaz slāpekļa savienojumus, attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā, pārdotā, izlietotā un krājumā esošā mēslojuma daudzumu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks;
161.4. lauksaimnieks informāciju par slāpekļa vajadzības apjomu saimniecībai, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu, un informāciju, kura uzskaitīta saskaņā ar 161.3. apakšpunktu, iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim;
161.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par katru precīzo minerālmēslu izkliedes reizi attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, ir uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;
161.6. ja šo noteikumu 161.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."
161.1. līdz kārtējā gada 30. jūnijam lauksaimnieka paša izvēlētā elektroniskā sistēmā ir izveidots mēslošanas plāns, kas nosaka saimniecībai nepieciešamo slāpekļa daudzumu, kuru aprēķinot netiek pārsniegts šo noteikumu 18. pielikumā noteiktais maksimālais slāpekļa apjoms katram attiecīgajam kultūraugam;
161.2. mēslojuma – pamatmēslojuma un papildmēslojuma – iestrāde saimniecībā notiek saskaņā ar mēslošanas plānu, nodrošinot, ka izmantotais slāpekļa daudzums nepārsniedz mēslošanas plānā aprēķināto slāpekļa (N) vajadzības apjomu saimniecībai vai laukiem, kuros kultūraugiem lietots slāpekli saturošs mēslošanas līdzeklis;
161.3. lauksaimnieks paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita aktuālo informāciju par ražas novākšanas datumu un darbībām ar šķidro organisko mēslojumu un minerālmēsliem, kas satur vismaz slāpekļa savienojumus, attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim, norādot iegādātā, pārdotā, izlietotā un krājumā esošā mēslojuma daudzumu, mēslojuma iestrādes datumu, devu, šķidrā organiskā mēslojuma vai precīzo minerālmēslu izkliedes tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izkliedi neveic pats lauksaimnieks;
161.4. lauksaimnieks informāciju par slāpekļa vajadzības apjomu saimniecībai, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu, un informāciju, kura uzskaitīta saskaņā ar 161.3. apakšpunktu, iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim;
161.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par katru precīzo minerālmēslu izkliedes reizi attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā informācijas sistēmā vai, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, ir uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;
161.6. ja šo noteikumu 161.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."
18.
Svītrot 162. punktu.
19.
Izteikt 163. punktu šādā redakcijā:
"163. Ekoshēmas atbalstu par šo noteikumu 157.3. apakšpunktā minēto augu aizsardzības līdzekļu precīzās izsmidzināšanas metodes izmantošanu piešķir, ja lauksaimnieks:
163.1. lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem;
163.2. plāno augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas pamatota ar kādu no šādām situācijām:
163.2.1. kaitīgo organismu parādīšanās, kuru lauksaimnieks konstatē lauka uzraudzībā un regulārās pārbaudēs;
163.2.2. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes vispārējo brīdinājumu sistēmā ir publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognoze par tā attīstību;
163.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē ir publicēti noteikti sliekšņi attiecībā uz kaitēkļu un slimību kaitīgumu;
163.2.4. laikapstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kuri var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību;
163.2.5. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā ir publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību;
163.3. paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks;
163.4. šo noteikumu 163.3. apakšpunktā minētā informācija ir iesniegta Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim;
163.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par īstenoto precīzo augu aizsardzības līdzekļu apstrādi (izsmidzināšanu) attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati vai uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;
163.6. ja šo noteikumu 163.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."
163.1. lieto augu aizsardzības līdzekli atbilstoši marķējumā norādītajiem nosacījumiem;
163.2. plāno augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kas pamatota ar kādu no šādām situācijām:
163.2.1. kaitīgo organismu parādīšanās, kuru lauksaimnieks konstatē lauka uzraudzībā un regulārās pārbaudēs;
163.2.2. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes vispārējo brīdinājumu sistēmā ir publicēta informācija par kaitīgā organisma parādīšanos un prognoze par tā attīstību;
163.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnē ir publicēti noteikti sliekšņi attiecībā uz kaitēkļu un slimību kaitīgumu;
163.2.4. laikapstākļu prognozes liecina par nelabvēlīgu laikapstākļu iestāšanos, kuri var veicināt kaitīgo organismu savairošanos vai izplatību;
163.2.5. Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļvietnes laukaugu slimību ierobežošanas lēmumu atbalsta sistēmā ir publicēts brīdinājums par iespējamo slimību attīstību;
163.3. paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā līdz kārtējā gada 22. maijam, 30. jūnijam, 31. augustam un 5. novembrim uzskaita informāciju par darbībām, kas notikušas attiecīgi līdz 17. maijam, 25. jūnijam, 26. augustam un 31. oktobrim saistībā ar iegādātajiem, izlietotajiem un krājumā esošajiem augu aizsardzības līdzekļiem, norādot augu aizsardzības līdzekļu nosaukumu, devu, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas pamatojumu, izsmidzināšanas datumu, apstrādāto platību, izmantoto tehnoloģisko iekārtu un informāciju par nomāto tehniku vai pakalpojuma sniedzēju, ja izsmidzināšanu neveic pats lauksaimnieks;
163.4. šo noteikumu 163.3. apakšpunktā minētā informācija ir iesniegta Valsts augu aizsardzības dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim;
163.5. par vismaz 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku, par īstenoto precīzo augu aizsardzības līdzekļu apstrādi (izsmidzināšanu) attiecīgajā laukā ir augšupielādēti GPS dati vai uzņemti traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrāna ģeomarķēti fotoattēli, kuros fiksēta lauka robeža;
163.6. ja šo noteikumu 163.5. apakšpunktā minētos GPS datus vai ģeomarķētus fotoattēlus lauksaimnieks nav iesniedzis Valsts augu aizsardzības dienestā vai Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 5. novembrim, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."
20.
Izteikt 164. punktu šādā redakcijā:
"164. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ atbalstam pieteikto platību nepieciešams pārsēt ar citu kultūraugu, par attiecīgo lauku sagatavojams jauns mēslošanas plāns 15 dienu laikā pēc kultūrauga pārsēšanas saskaņā ar šo noteikumu 161.1. apakšpunktu."
21.
Svītrot 217. punktu.
22.
Svītrot 223. punktu.
23.
Svītrot 229. punktu.
24.
Papildināt ar 244.1 punktu šādā redakcijā:
"244.1 Lauku atbalsta dienests atsevišķos gadījumos ģeotelpisko iesniegumu var pieņemt telefoniski, ja ir iespēja identificēt iesniedzēju un viņa izteikto prasījumu."
25.
Izteikt 256. punktu šādā redakcijā:
"256. Ja lauksaimnieks pārkāpj šo noteikumu 146. un 155. punktā un 161.4.un 163.4. apakšpunktā norādīto termiņu ne vairāk kā par 10 darbdienām, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu par katru nokavēto darbdienu. Pēc šī termiņa pārsniegšanas attiecīgo atbalsta iesniegumu noraida."
26.
Papildināt ar 315.1 punktu šādā redakcijā:
"315.1 Šo noteikumu 315. punktā noteikto atbalsta samazinājumu nepiemēro, ja atbalstu nepiešķir tādēļ, ka nav izpildīti šo noteikumu 205.2., 213.2., 218.2. vai 224.2. apakšpunktā minētie nosacījumi."
27.
Izteikt 349.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"349.6. par iepriekš konstatētās neatbilstības samazinājuma procentu, kas reizināts ar trīs, bet nepārsniedzot 10 procentus, ja viena un tā pati neatbilstība turpina pastāvēt vai atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados saskaņā ar regulas 2021/2116 85. panta 6. punktu;".
28.
Izteikt 352.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"352.1. vienu procentu, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;".
29.
Izteikt 352.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"352.2. trim procentiem, ja starpība starp atjaunojamo platību un faktiski atjaunoto platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;".
30.
Izteikt 353.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"353.1. vienu procentu, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;".
31.
Izteikt 353.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"353.2. trim procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;".
32.
Izteikt 353.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"353.3. pieciem procentiem, ja starpība starp platību, kurā konstatēta neatbilstība, un platību, uz kuru konkrētā prasība attiecināma, ir lielāka par 20 procentiem;".
33.
Izteikt 354. punktu šādā redakcijā:
"354. Konstatējot neatbilstību 6. LLVS un 8. LLVS standarta prasību ievērošanā, kad netiek sasniegta nepieciešamā platība, lai prasības uzskatītu par izpildītām, tiešo maksājumu intervenču un lauku attīstības platībatkarīgo intervenču atbalsta kopsumma, par kuru lauksaimnieks ir iesniedzis ģeotelpisko iesniegumu, ir samazināma par:
354.1. vienu procentu, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;
354.2. trim procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;
354.3. pieciem procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par 20 procentiem;
354.4. 10 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;
354.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu."
354.1. vienu procentu, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir līdz trim procentiem un pārsniedz 0,3 hektārus;
354.2. trim procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 20 procentus;
354.3. pieciem procentiem, ja starpība starp attiecīgā standarta prasību izpildei paredzēto platību un faktisko platību ir lielāka par 20 procentiem;
354.4. 10 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados;
354.5. 15 līdz 100 procentiem, ja nav ievērotas attiecīgā standarta prasības vai neatbilstība tām atkārtojas vairāk nekā vienu reizi trīs secīgos kalendāra gados un lauksaimnieks nesniedz pamatotu skaidrojumu."
34.
Izteikt 362. punktu šādā redakcijā:
"362. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus, saskaņā ar regulas 2021/2116 62. pantu uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus, lai saņemtu šo noteikumu 2.15. un 2.16. apakšpunktā noteikto atbalstu, ja nav novākta raža, kultūraugam sasniedzot gatavības fāzi, vai nav ierīkots jauns ilggadīgo kultūraugu stādījums, izmantojot kultūraugam piemērotu stādīšanas metodi."
35.
Izteikt 379. punktu šādā redakcijā:
"379. Šo noteikumu 36.5. apakšpunktā minētais atbalsta pretendents, kura lauksaimniecības zemes platība nepārsniedz 20 hektāru, 2024. gadā uzskatāms par vienu darbaspēka vienību."
36.
Izteikt 387. punktu šādā redakcijā:
"387. Ja ekoshēmas atbalstu par slāpekļa un amonjaka emisiju un piesārņojumu mazinošo lauksaimniecības praksi vēlas saņemt par 2022. gadā sētiem ziemājiem, lauksaimnieks nodrošina šo noteikumu 12.5. apakšnodaļas prasību izpildi un līdz 2023. gada 30. jūnijam sniedz informāciju atbilstoši šo noteikumu 161.3. un 163.3. apakšpunktam."
37.
Izteikt 389. punktu šādā redakcijā:
"389. Šo noteikumu 155. punktā, 161.3. un 163.3. apakšpunktā prasīto informāciju par 2023. gadu lauksaimnieks LIZ pārvaldības sistēmā iesniedz līdz 2024. gada 5. februārim."
38.
Izteikt 391. punktu šādā redakcijā:
"391. 2023. gadā lauksaimnieks šo noteikumu 161.3. un 163.3. apakšpunktā minēto datu vietā, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, var iesniegt ģeomarķētus fotoattēlus, kuros traktortehnikas vai iekārtas vadības termināļa ekrānā fiksēta tā lauka robeža, kurā izkliedēti minerālmēsli vai izsmidzināti augu aizsardzības līdzekļi. GPS dati vai ģeomarķētie fotoattēli iesniedzami vismaz par 10 procentiem no atbalstam pieteiktajiem laukiem vai vismaz par vienu lauku, ja atbalstam deklarēti mazāk nekā 10 lauku. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta pieprasījuma lauksaimniekam ir pienākums iesniegt pierādījumus par pārējiem laukiem."
39.
Papildināt ar 398. punktu šādā redakcijā:
"398. Lai izpildītu šo noteikumu 75. punktā minēto prasību par nepieciešamību atvēlēt vismaz četrus procentus no saimniecības aramzemes ar ražošanu nesaistītām platībām vai elementiem, 2024. gadā var pieteikt arī starpkultūru vai slāpekli piesaistošu kultūraugu aizņemtas platības. Starpkultūras un slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē, neizmantojot augu aizsardzības līdzekļus."
40.
Papildināt ar 399. punktu šādā redakcijā:
"399. Šo noteikumu 398. punktā minētie slāpekli piesaistoši kultūraugi ir:
399.1. lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu;
399.2. lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini, kaņepes un maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem."
399.1. lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, inkarnāta āboliņš, vīķi, amoliņš, austrumu galega, lupīna (šaurlapu, dzeltenā, baltā), esparsete, kas sēti tīrsējā, savstarpējos maisījumos vai maisījumā ar aramzemē sētām stiebrzālēm, ja starp tām vairāk nekā 50 procentu ir slāpekli piesaistošie kultūraugi vai graudaugi, kas sēti maisījumā ar vīķiem, kurā ir vairāk nekā 50 procenti vīķu;
399.2. lauka pupas, parastās jeb dārza pupiņas, zirņi, soja, lini, kaņepes un maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi, ja zirņu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem."
41.
Papildināt ar 400. punktu šādā redakcijā:
"400. Šo noteikumu 398. punktā minētās starpkultūras ir maisījumā sēti vismaz divi tādi starpkultūru augi kā vasaras rapsis, vasaras ripsis, ziemas rapsis, ziemas ripsis, vasaras kvieši, mieži, daudzziedu viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vīķi, rudzi, lauku pupas, zirņi vai lopbarības redīsi. Starpkultūras sēj pēc galvenā kultūrauga novākšanas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un sējumu saglabā un neizmanto ganīšanai, lopbarības ieguvei vai ražas novākšanai vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Ģeotelpiskajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Starpkultūru augu maisījuma vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi. Ja starpkultūru sēj un saglabā citā laikposmā, lauksaimnieks lauku vēsturē norāda starpkultūru sējas datumu un divus mēnešus pēc starpkultūru sējas, izmantojot Lauku atbalsta dienesta mobilo lietotni, uzņem un automātiski nosūta Lauku atbalsta dienestam ģeomarķētus fotoattēlus ar laika un vietas atzīmi, kuros redzams lauks ar starpkultūru pirms tālākas zemes apstrādes. Ja lauksaimnieks ģeomarķētus fotoattēlus uzņem, izmantojot citu lietotni vai ierīci, un tie nav iesniegti Lauku atbalsta dienestā, tie uzglabājami paša izvēlētā elektroniskā uzskaites sistēmā vismaz trīs gadus."
42.
Papildināt ar 401. punktu šādā redakcijā:
"401. Par starpkultūru un slāpekli piesaistošu kultūraugu platībām, kas pieteiktas šo noteikumu 398. punktā minētās prasības izpildei, nepiešķir šo noteikumu 2.6. apakšpunktā minēto atbalstu."
43.
Papildināt ar 17.1 pielikumu (1. pielikums).
44.
Izteikt 18. pielikumu jaunā redakcijā (2. pielikums).
45.
Izteikt 19. pielikumu jaunā redakcijā (3. pielikums).
46.
Izteikt 20. pielikumu jaunā redakcijā (4. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs ‒ labklājības ministrs U. Augulis
1.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr.230
2.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr.230
3.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr.230
"19. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts
1. Gaļas šķirnes
Nr. p. k. |
Gaļas šķirnes | Saīsinājums |
1. |
Šarolē | SA |
2. | Herefordas | HE |
3. | Aberdinangus | AB |
4. | Limuzinas | LI |
5. | Hailandes | HA |
6. | Galovejas | GA |
7. | Beļģijas zilā | BZ |
8. | Hekes | HK |
9. | Blondais akvitānietis | BA |
10. | Aubrak |
AU |
11. | Pjemontas |
PM |
12. | Deksteras | DR |
13. | Saleras | SL |
14. | Shorthom | BS |
15. | Vagjū |
VA |
16. | Gaļas šķirņu krustojums | XG |
2. Kombinētās šķirnes
Nr. p. k. |
Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes | Saīsinājums |
1. | Stepju pelēkā | SP |
2. | Simentāles | SI |
3. | Tiroles pelēkā | TP |
4. | Montbeljardas | MO |
5. | Normandijas | NO |
6. | Ungārijas stepju | US |
7. | Kombinēto šķirņu krustojums | XK |
"
4.
pielikumsMinistru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr.230
"20. pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 18. aprīļa
noteikumiem Nr. 198
Gaļas šķirņu, kombinēto (vilnas–gaļas) šķirņu un piena aitu šķirņu saraksts
1. Gaļas šķirnes
Nr. p. k. |
Gaļas šķirnes | Saīsinājums |
1. | Il de France | IF |
2. | Tekselas | T |
3. | Igaunijas baltgalve | IB |
4. | Dorsetas |
DRS |
5. | Šarolē | SA |
6. | Swifter | SW |
7. | Dala | DAL |
8. | Norvēģijas baltā | NW |
9. | Leinas | LYN |
10. | Hempšīras | HEM |
11. | Sufolkas | S |
12. | Dorperas | DOR |
13. | Oksforddaunas | OX |
14. | Persijas melngalve | PM |
15. | Gaļas šķirņu krustojums | XG |
2. Kombinētās šķirnes
Nr. p. k. |
Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes |
Saīsinājums |
1. | Latvijas tumšgalve | LT |
2. | Latvijas tumšgalve vecais tips | LTV |
3. | Igaunijas tumšgalve | IT |
4. | Šropšīras | SRO |
5. | Lietuvas melngalve | LM |
6. | Vācijas melngalve | VM |
7. | Vācijas merino vietējā | VMV |
8. | Leisteres | LEI |
9. | Somijas landrase | SL |
10. | Islandes | ICE |
11. | Romanovas | R |
12. | Gotlandes | GOT |
13. | Haidšnukes ragainā, pelēkā | HRP |
14. | Soa | SO |
15. | Jakobs | JK |
3. Piena šķirnes
Nr. p. k. |
Piena šķirnes | Saīsinājums |
1. | Ostfrīzijas piena | OF |
2. | Beļģu piena | BP |
3. | Lakonas | LA |
4. | Piena šķirņu krustojums | XP |
"