25-TA-1838
Grozījumi Augstskolu likumā
Izdarīt Augstskolu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1. nr.; 1997, 3. nr.; 2001, 1. nr.; 2003, 12. nr.; 2004, 13. nr.; 2006, 8. nr.; 2007, 6., 11. nr.; 2008, 15. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 194. nr.; 2010, 38., 206. nr.; 2011, 117., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 40., 92., 188. nr.; 2014, 214., 257. nr.; 2016, 108., 125., 241. nr.; 2017, 90., 236. nr.; 2018, 36., 132., 216. nr.; 2019, 240. nr.; 2020, 80.B, 208., 213., 223. nr.; 2021, 79.A, 110., 118., 121.B, 221.A nr.; 2022, 69., 111.A, 144., 187. nr.; 2023, 30.A, 123., 241., 247. nr.; 2024, 62., 120.A, 217. nr.; 2025, 67A nr.) šādus grozījumus:
1.
47.1 pantā:
aizstāt pirmajā daļā vārdus “valsts finansētajā studiju vietā” ar vārdiem “no augstskolai pieejamajiem finanšu līdzekļiem finansētajā studiju vietā”;
aizstāt trešajā daļā vārdus “valsts finansētajā studiju vietā” ar vārdiem “no augstskolai pieejamajiem finanšu līdzekļiem finansētajā studiju vietā”.
2.
Izslēgt 51.pantu.
3.
Izteikt 52.pantu šādā redakcijā:
"52. pants. Studiju vietu skaita noteikšana, studiju maksa un stipendijas
(1) Valsts augstskolas senāts nosaka un padome apstiprina studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus. Studiju vietu skaitu privātpersonu dibinātajā augstskolā nosaka tās dibinātājs.
(2) Studiju maksa, kuru sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu, ir izmantojama augstskolas:
1) attīstībai;
2) infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai;
3) akadēmiskā un vispārējā personāla atlīdzībai un studējošo studiju un sociālo vajadzību materiālai nodrošināšanai.
(3) Studējošajiem valsts dibinātā augstskolā (izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.1 pantu) piešķir no valsts budžeta līdzekļiem finansētas studiju stipendijas. Studiju stipendijas piešķiršanas kārtību un saņemšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.
(4) Studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam (turpmāk — sociālā stipendija). Sociālo stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību."
(2) Studiju maksa, kuru sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar augstskolu, ir izmantojama augstskolas:
1) attīstībai;
2) infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai;
3) akadēmiskā un vispārējā personāla atlīdzībai un studējošo studiju un sociālo vajadzību materiālai nodrošināšanai.
(3) Studējošajiem valsts dibinātā augstskolā (izņemot doktorantus, kuri noslēguši darba līgumu saskaņā ar šā likuma 47.1 pantu) piešķir no valsts budžeta līdzekļiem finansētas studiju stipendijas. Studiju stipendijas piešķiršanas kārtību un saņemšanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets.
(4) Studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam (turpmāk — sociālā stipendija). Sociālo stipendiju piešķir no valsts budžeta līdzekļiem. Ministru kabinets nosaka studējošo kategorijas, kurām piešķir sociālo stipendiju, sociālās stipendijas piešķiršanas nosacījumus, tostarp ņemot vērā studējošā sekmju līmeni un ienākumus, kā arī sociālās stipendijas apmēru un tās piešķiršanas kārtību."
4.
Aizstāt 70. panta pirmās daļas 4. punktā vārdus “valsts budžeta finansēto studentu skaitu” ar vārdiem “nepieciešamo studiju vietu skaitu”.
5.
Izteikt 78.pantu šādā redakcijā:
"78. pants. Valsts finansējums augstākās izglītības nodrošināšanai
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1) finansējumu studiju nodrošināšanai;
2) snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu (absolventu) sagatavošanā (turpmāk – snieguma finansējums);
3) attīstības finansējumu.
(2) Valsts piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai kā finanšu līdzekļu kopumu valsts dibinātajām augstskolām, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā minēto līgumu. Finansējuma studiju nodrošināšanai valsts dibinātajām augstskolām piešķiršanas kārtību un finansējuma izlietošanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Finansējumu studiju nodrošināšanai veido līdzekļi:
1) šā likuma 27. un 40. pantā minētā akadēmiskā personāla atlīdzībai;
2) augstākās izglītības iestādes uzturēšanai (infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, komunālo pakalpojumu apmaksai, nodokļiem, augstskolas vispārējā personāla darba samaksai);
3) noteiktu mērķu īstenošanai.
(3) Valsts piešķir snieguma finansējumu. Valsts dibinātās augstskolas snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt attīstības finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem un citiem finansēšanas avotiem.
(5) Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumu ar valsts dibinātajām augstskolām par noteikta skaita speciālistu (absolventu) sagatavošanu, finansējuma studiju nodrošināšanai, snieguma finansējuma piešķiršanu un finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai. Ar citu ministriju padotībā esošām valsts dibinātajām augstskolām šajā daļā minēto līgumu slēdz starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts dibināto augstskolu un attiecīgo nozares ministriju.
(6) Jebkura publisko vai privāto tiesību juridiskā persona var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.
(7) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumu ar valsts akreditētu privātpersonas dibinātu augstskolu par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja:
1) attiecīgajā augstskolā īsteno augstākas kvalitātes studiju programmas;
2) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
3) netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.
(8) Kā nodokļu maksātājas augstskolas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(9) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.”
(1) Valsts dibinātās augstskolas saņem šādu finansējumu:
1) finansējumu studiju nodrošināšanai;
2) snieguma finansējumu par rezultātiem pētniecībā balstītas augstākās izglītības nodrošināšanā un speciālistu (absolventu) sagatavošanā (turpmāk – snieguma finansējums);
3) attīstības finansējumu.
(2) Valsts piešķir finansējumu studiju nodrošināšanai kā finanšu līdzekļu kopumu valsts dibinātajām augstskolām, pamatojoties uz šā panta piektajā daļā minēto līgumu. Finansējuma studiju nodrošināšanai valsts dibinātajām augstskolām piešķiršanas kārtību un finansējuma izlietošanas nosacījumus nosaka Ministru kabinets. Finansējumu studiju nodrošināšanai veido līdzekļi:
1) šā likuma 27. un 40. pantā minētā akadēmiskā personāla atlīdzībai;
2) augstākās izglītības iestādes uzturēšanai (infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, komunālo pakalpojumu apmaksai, nodokļiem, augstskolas vispārējā personāla darba samaksai);
3) noteiktu mērķu īstenošanai.
(3) Valsts piešķir snieguma finansējumu. Valsts dibinātās augstskolas snieguma finansējuma piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
(4) Valsts dibinātās augstskolas var saņemt attīstības finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem un citiem finansēšanas avotiem.
(5) Izglītības un zinātnes ministrija slēdz līgumu ar valsts dibinātajām augstskolām par noteikta skaita speciālistu (absolventu) sagatavošanu, finansējuma studiju nodrošināšanai, snieguma finansējuma piešķiršanu un finansējumu noteiktu mērķu īstenošanai. Ar citu ministriju padotībā esošām valsts dibinātajām augstskolām šajā daļā minēto līgumu slēdz starp Izglītības un zinātnes ministriju, valsts dibināto augstskolu un attiecīgo nozares ministriju.
(6) Jebkura publisko vai privāto tiesību juridiskā persona var patstāvīgi slēgt līgumus ar augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, maksājot no to rīcībā esošajiem līdzekļiem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu.
(7) Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumus ar valsts akreditētām privātpersonu dibinātajām augstskolām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, piešķirot attiecīgu valsts finansējumu. Izglītības un zinātnes ministrija, citas ministrijas un valsts institūcijas var slēgt līgumu ar valsts akreditētu privātpersonas dibinātu augstskolu par noteiktu speciālistu sagatavošanu, ja:
1) attiecīgajā augstskolā īsteno augstākas kvalitātes studiju programmas;
2) valsts dibinātajās augstskolās un koledžās nav akreditētas attiecīgās studiju programmas;
3) netiek sagatavots pietiekams skaits valstij nepieciešamo speciālistu.
(8) Kā nodokļu maksātājas augstskolas ir pielīdzināmas nodibinājumiem, un tām ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
(9) Augstskolas ir atbrīvotas no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no nodokļiem par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.”
6.
Papildināt pārejas noteikumus ar 120. punktu šādā redakcijā:
"120. Augstskolas nodrošina studējošo, kuri imatrikulēti līdz 2026. gada 31. decembrim, studijas valsts finansētajās studiju vietās atbilstoši likuma redakcijai, kura ir spēkā līdz 2026. gada 31. decembrim, un noslēgto studiju līgumu noteikumiem. "
Likums stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Ministrs V. Uzvārds