Loading [MathJax]/extensions/tex2jax.js

Noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 184
Rīgā 2023. gada 11. aprīlī (prot. Nr. 19 23. §)
22-TA-2862
Kārtība, kādā iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
10. panta otrās daļas 1. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka kārtību, kādā:
1.1.
iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām (turpmāk – informācija);
1.2.
atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus (turpmāk – pakalpojumu sniedzējs).
2.
Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests) informāciju iegūst:
2.1.
veicot augšņu agroķīmisko izpēti;
2.2.
saņemot augšņu agroķīmiskās izpētes datus no atzītiem pakalpojumu sniedzējiem.
3.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni raksturo šādi rādītāji:
3.1.
augsnes tips un granulometriskais sastāvs;
3.2.
mitruma apstākļi;
3.3.
reljefa apstākļi;
3.4.
akmeņainības pakāpe;
3.5.
agroķīmiskās īpašības:
3.5.1.
pamatrādītāji – organisko vielu saturs, apmaiņas reakcija (pH), augiem izmantojamā fosfora (P2O5) un kālija (K2O) saturs;
3.5.2.
papildu rādītāji – apmaiņas magnija (Mg), kalcija (Ca), sēra (S) un mikroelementu saturs.
4.
Augšņu agroķīmiskā izpēte ir darbību kopums, kas ietver šādus posmus:
4.1.
lauka darbu plāna projektu izstrādi, izmantojot digitalizētās augšņu kartes;
4.2.
augsnes paraugu ņemšanu atbilstoši lauka darbu plāna projektam;
4.3.
augsnes paraugu agroķīmisko īpašību rādītāju testēšanu akreditētā laboratorijā, izmantojot dienesta tīmekļvietnē publicētās augšņu testēšanas metodes;
4.4.
iegūto datu ievadīšanu un uzturēšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmas augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē (turpmāk – augšņu agroķīmiskās izpētes datubāze);
4.5.
iegūto datu novērtēšanu atbilstoši lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītāju novērtējuma grupām (1. pielikums).
II.Pakalpojumu sniedzēja atzīšana
5.
Dienests pakalpojumu sniedzēju atzīst šādos pakalpojumu veidos:
5.1.
A pakalpojumā, kad pakalpojumu sniedzējs sagatavo paraugu ņemšanas plāna projektu un ņem augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikāciju, kā arī sagatavo un nogādā paraugus testēšanai augšņu references laboratorijā, norādot atzīšanas numuru;
5.2.
B pakalpojumā, kad pakalpojumu sniedzējs ņem augsnes paraugus atbilstoši šo noteikumu prasībām, augšņu agroķīmiskās izpētes dokumentos norāda atzīšanas numuru un eksportē testēšanas rezultātus augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē. Paraugus testēšanai iesniedz vienā no šādām akreditētām laboratorijām:
5.2.1.
augšņu references laboratorijā;
5.2.2.
laboratorijā, kas ir atzīta un drīkst veikt analīzes augšņu agroķīmiskajai izpētei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augšņu references laboratorijas funkciju īstenošanu, un ir norādīta atzīto laboratoriju sarakstā dienesta tīmekļvietnē;
5.2.3.
ārvalstu laboratorijā, kuras augšņu testēšanas metodes ir saderīgas un rezultāti salīdzināmi ar dienesta tīmekļvietnē norādītajām augšņu testēšanas metodēm.
6.
Lai dienests pieņemtu lēmumu par pakalpojumu sniedzēja atzīšanu, pakalpojumu sniedzējs dienestā iesniedz:
6.1.
iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju – nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi un sniedzamā pakalpojuma – A vai B – veidu;
6.2.
informāciju par pakalpojumu sniedzēja rīcībā esošo aprīkojumu;
6.3.
apliecinājumu par to, ka pakalpojumu sniedzēja personāls ir iepazinies ar prasībām augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu (2. pielikums). 
7.
Pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi sedz izdevumus, kas saistīti ar tā atbilstības pārbaudi augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniegšanai. 
8.
Dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas izskata iesniegtos dokumentus, novērtē pakalpojumu sniedzēja atbilstību šo noteikumu 6.2. un 6.3. apakšpunktā minētajām prasībām, lai pārliecinātos par tā spēju sniegt šo noteikumu 5. punktā minēto pakalpojumu, un, ja tas atbilst minētajām prasībām:
8.1.
pieņem lēmumu par pakalpojumu sniedzēja atzīšanu;
8.2.
savā tīmekļvietnē publicē informāciju par atzīto pakalpojumu sniedzēju, norādot tā nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko un faktisko adresi, sniegtā pakalpojuma – A vai B – veidu, piešķirto atzīšanas numuru un datumu.
9.
Lai dienests savā tīmekļvietnē publicētu aktuālu un ticamu informāciju, atzītais pakalpojumu sniedzējs triju darbdienu laikā informē dienestu, ja ir mainījusies tīmekļvietnē publicējamā informācija vai pakalpojumu sniedzējs izbeidz savu darbību.
10.
Dienests reizi gadā veic atzītā pakalpojumu sniedzēja uzraudzības pārbaudi.
11.
Dienests ir tiesīgs ņemt augšņu kontroles paraugus pakalpojuma saņēmēja laukos un salīdzināt iegūtos rezultātus ar atzītā pakalpojumu sniedzēja ņemtajiem paraugiem, lai pārliecinātos par  darbu kvalitatīvu izpildi atbilstoši šo noteikumu 5. punktā minētā pakalpojuma veidam.
12.
Atzītais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi samaksā par uzraudzības pārbaudi.
III.Informācijas ieguve pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma
13.
Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs augšņu agroķīmiskajai izpētei piesakās vienā no šādiem veidiem:
13.1.
iesniedzot dienestā iesniegumu, kurā norāda datus par iesniedzēju – juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, e-pasta adresi vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un e-pasta adresi, kā arī tās personas kontaktinformāciju, kura sadarbosies ar dienestu, un platību, kādā nepieciešama agroķīmiskā izpēte, agroķīmiskās izpētes materiālos papildus norādāmo informāciju, rezultātu saņemšanas veidu, katra agroķīmiskajai izpētei pieteiktā lauka nosaukumu vai kultūraugu, platību, kadastra vai lauka bloka numuru un testējamos rādītājus; 
13.2.
Lauku atbalsta dienesta elektronisko pakalpojumu sistēmā;
13.3.
pie atzīta B pakalpojumu sniedzēja.
14.
Šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minētajā gadījumā dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguves nosacījumiem augšņu agroķīmiskajai izpētei.
15.
Zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par augšņu agroķīmisko izpēti maksā atbilstoši pakalpojumu sniedzēja cenrādim vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
IV.Informācijas ieguve reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā
16.
Dienests informācijas ieguvei izveido reprezentatīvu lauku saimniecību izlases kopu (turpmāk – izlases kopa) visos valsts plānošanas reģionos, izmantojot šādus atlases kritērijus:
16.1.
valsts plānošanas reģions;
16.2.
 novads;
16.3.
saimniecības specializācija – laukkopība, lopkopība, dārzkopība – un lauksaimniecības sistēma – bioloģiskā vai integrētā.
17.
Dienests slēdz līgumu ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju par informācijas ieguvi izlases kopas platībā un konkrētās platības lauku vēstures ieguves nosacījumiem.
18.
Dienests izlases kopas laukos nosaka šādus augsnes agroķīmisko īpašību rādītājus:
18.1.
apmaiņas reakciju (pH);
18.2.
organiskās vielas saturu;
18.3.
augiem izmantojamo fosforu un kāliju;
18.4.
apmaiņas magniju.
19.
Lai iegūtu informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām, dienests ik pēc pieciem gadiem veic atkārtotu augsnes agroķīmisko izpēti konkrētajos izlases kopas laukos.
20.
Ja izlases kopā ir mainījies kāds no zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, dienests slēdz šo noteikumu 17. punktā minēto līgumu ar jauno zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju, ja tas turpina iepriekšējo saimniecības specializāciju un lauksaimniecības sistēmu. Ja zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nevēlas turpināt iepriekšējo specializāciju un sistēmu vai nevēlas slēgt līgumu, dienests izlases kopai konkrētajā novadā atlasa citu saimniecību ar tādu pašu specializāciju un lauksaimniecības sistēmu kā iepriekšējai saimniecībai. 
V.Kārtība, kādā dienests veic augsnes agroķīmisko izpēti
21.
Dienests, pamatojoties uz šo noteikumu 13.1. un 13.2. apakšpunktā minēto iesniegumu, izstrādā lauka darbu plāna projektu, ievērojot digitalizēto augšņu karšu datus un audzēto kultūraugu un izmantojot atbilstošu ģeogrāfiskās informācijas sistēmas datorprogrammu.
22.
Augsnes paraugus ņem atbilstoši lauka darbu plāna projektam, izmantojot dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes lietotni. Augsnes paraugu ņemšanas laikā novērtē lauka informāciju atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam.
23.
Augsnes paraugus nogādā testēšanai augšņu references laboratorijā.
24.
Augšņu references laboratorija testēšanas rezultātus ievada augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē, kurā rezultātus novērtē atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumam.
25.
Iegūtos analīžu datus un to novērtējumu pievieno augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes ģeogrāfiskās informācijas sistēmas ģeotelpisko datu kopai.
26.
Dienests pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma elektroniski, papīra vai *.shp datnes formā izsniedz šādus augsnes agroķīmiskās izpētes materiālus:
26.1.
veidlapas, kurās ir norādīta informācija par katra parauga analīžu faktisko skaitlisko vērtību un optimālo skaitlisko vērtību, faktiskās skaitliskās vērtības novērtējums, skābām augsnēm – rekomendējamā kalcija karbonāta deva, kā arī informācija par zemes lietošanas veidu, augsnes tipu un granulometrisko sastāvu, elementārā kontūra platība (ha), kā arī informācija par lauka katra agroķīmiskā rādītāja vidējo svērto skaitlisko vērtību, ja zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam šī vērtība ir nepieciešama;
26.2.
augšņu agroķīmiskās izpētes digitālās kartes.
VI.Informācijas apkopošana
27.
Dienests, izmantojot augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzes datus, sagatavo pārskatu par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un to publicē savā tīmekļvietnē:
27.1.
katru gadu līdz 1. martam – par iepriekšējā gada augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem;
27.2.
nākamajā gadā pēc piecu gadu cikla – par augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem izlases kopā;
27.3.
nākamajā gadā pēc otrā agroķīmiskās izpētes cikla – par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeņa pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu ciklu izlases kopā.
28.
Pārskatos par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām apkopo un analizē informāciju pa zemes izmantošanas veidiem valsts plānošanas reģiona un valsts mērogā.
29.
Augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē glabājas:
29.1.
augšņu agroķīmiskās izpētes rezultāti;
29.2.
kopsavilkumi par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām.
VII.Noslēguma jautājums
30.
Šo noteikumu 7., 12. un 15. punkts par dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.
Ministru prezidents A. K. Kariņš
Zemkopības ministrs D. Šmits
1.
pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 11. aprīļa
noteikumiem Nr.
184
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes agroķīmisko īpašību rādītāju novērtējuma grupas

                                                                                                                                                                                                                     1.  tabula

 

Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc organisko vielu satura (%)

 

Organisko vielu saturs Minerālaugsnes Citas augsnes
granulometriskais sastāvs
M sM mS S
Nepietiekams < 3,0 < 2,5 < 2,0 < 1,5 –
Optimāls (pietiekams) 3,0–3,5 2,5–3,0 2,0–2,5 1,5–2,0 –
Paaugstināts 3,6–10,0 3,1–10,0 2,6–10,0 2,1–10,0 –
Trūdaina augsne – – – – 10,1–20,0
Trūdaini kūdraina – – – – 20,1–50,0
Kūdra (K) – – – – > 50

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.

 

 

   2. tabula

 

Tīrumu, pļavu, ganību un ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc augsnes reakcijas 1 M KCl suspensijā

 

Augsnes reakcija Organisko vielu saturs (%)
< 5,1 5,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S K
Normāla > 6,5 > 6,3 > 5,8 > 5,5 > 6,2 > 5,9 > 5,6 > 5,3 > 5,0
Vāji skāba 6,1–6,5 5,8–6,3 5,6–5,8 5,3–5,5 5,8–6,2 5,6–5,9 5,4–5,6 5,1–5,3 4,9–5,0
Vidēji skāba 5,7–6,0 5,4–5,7 5,1–5,5 4,9–5,2 5,4–5,7 5,2–5,5 5,0–5,3 4,7–5,0 4,5–4,8
Skāba 5,3–5,6 5,0–5,3 4,6–5,0 4,5–4,8 5,0–5,3 4,8–5,1 4,5–4,9 4,2–4,6 4,0–4,4
Stipri skāba < 5,3 < 5,0 < 4,6 < 4,5 < 5,0 < 4,8 < 4,5 < 4,2 < 4,0

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.

 

3. tabula

 

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās

pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
< 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Ļoti zems ≤ 40 ≤ 35 ≤ 30 ≤ 25 ≤ 60 ≤ 55 ≤ 50 ≤ 40 ≤ 80 ≤ 100
Zems 41–80 36-70 31–60 26–50 61–120 56–110 51–100 41–80 81–160 101–200
Vidējs 81–160 71-130 61–120 51–100 121–240

111–220

 101–200 81–160 161–305 201–365
Augsts 161–270 131–220 121–185

101–155

 241–410 221–375 201–340 161–255 306–520 366–620
Ļoti augsts

> 270

 > 220 >185 >155 > 410 > 375

> 340

 > 255 > 520 > 620

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.

 

4. tabula

 

Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc kustīgā fosfora satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (P2O5 mg kg-1)

 

Saturs augsnē Virskārta
Organisko vielu saturs (%)
< 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Ļoti zems ≤ 90 ≤ 85 ≤ 80 ≤ 70 ≤ 110 ≤ 105 ≤ 100 ≤ 90 ≤ 150 ≤ 180
Zems 91–130 86–125 81–120 71–110 111–150 106–145 101–140 91–130 151–200 181–260
Vidējs 131–250 126–240 121–240 111–230 151–250 146–240 141–230 131–220 201–340 261–430

Augsts

 251–350 241–345 241–341 231–330 251–450 241–430 231–410 221–380 341–530 431–770
Ļoti augsts > 350 > 345 > 341 > 330 > 450 > 430 > 410 > 380 > 530 > 770

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.

 

5. tabula

 

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās

pēc kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
< 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Ļoti zems ≤ 50 ≤ 45 ≤ 40 ≤ 30 ≤ 75 ≤ 70 ≤ 65 ≤ 55 ≤ 105 ≤ 125
Zems 51–100 46–90 41–80 31–60 76–150 71–140 66–130 56–110 106–205 126–250
Vidējs 101–200 91–180 81–160 61–120

151–300

 141–280 131–260

111–220

 206–410 251–500
Augsts 201–340 181–305 161–270 121–205 301–450 281–420 261–390 221–330 411–700 501–840
Ļoti augsts > 340 > 305 > 270 > 205 > 450 > 420 > 390 > 330 > 700 > 840

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.

 

6. tabula

 

Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās pēc

kustīgā kālija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (K2O mg kg-1)

 

 

Saturs augsnē Virskārta
Organisko vielu saturs (%)
< 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S

M, sM, mS, S

 K
Ļoti zems ≤ 110 ≤ 105 ≤ 100 ≤ 90 ≤ 135 ≤ 130 ≤ 125 ≤ 115 ≤ 185 ≤ 230
Zems 111–170 106–165 101–160 91–150 136–210 131–200 126–180 116–170 186–285 231–355
Vidējs 171–260 166–255 161–250 151–240 211–360 201–340 181–310 171–280 286–490 356–605
Augsts 261–360 256–335 251–350 241–340 361–450 341–430 311–400 281–370 491–620 606–765
Ļoti augsts > 360 > 335 > 350 > 340 > 450 > 430 > 400 > 370 > 620 > 765

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.



7. tabula

 

Tīrumu, pļavu un ganību augšņu iedalījums grupās

pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
< 5,1 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Zems < 160 < 140 < 110 < 90 < 240 < 200 < 160 < 130 < 320 < 380
Vidējs 160–270 140–240 110–180 90–150 240–360 200–300 160–240 130–190 320–460 380–510
Augsts > 270 > 240 > 180 > 150 > 360 > 300 > 240 > 190 > 460 > 510

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.



8. tabula

 

Ilggadīgo stādījumu augšņu iedalījums grupās

pēc apmaiņas magnija satura 0,02 M kalcija laktāta šķīdumā (Mg mg kg-1)

 

Saturs augsnē Organisko vielu saturs (%)
< 5,1

5,1–20,0

 20,1–50,0 > 50,0
Granulometriskais sastāvs
M sM mS S M sM mS S M, sM, mS, S K
Zems < 260 < 250 < 230 < 210 < 380 < 365 < 330 < 300 < 580 < 690
Vidējs 260–370 250–340 230–310 210–290 380–490 365–450 330–410 300–370 580–690 690–760
Augsts > 370 > 340 > 310 > 290 > 490 > 450 > 410 > 370 > 690 > 760

Apzīmējumi: M – māls, sM – smilšmāls, mS – mālsmilts, S – smilts.

 

 

9. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc apmaiņas kalcija satura 1 M KCl ekstraktā (Ca mg kg-1)

 

Kalcija saturs Organisko vielu saturs (%)
< 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Zems

< 1000

< 1500

< 2500

< 3000
Vidējs

1000–1500

1500–2250

2500–3750

3000–4500
Augsts > 1500 > 2250 > 3750 > 4500

 

 

10. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc sēra satura 1M KCl ekstraktā (S mg kg-1)

 

Sēra saturs Organisko vielu saturs (%)
< 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0 > 50,0
Zems

< 6,0

< 9,0

< 15

< 18,0

Vidējs

6,0–10,0

9,0–15,0

15,0–25,0

18,0–30,0

Augsts

 > 10 > 15,0 > 25,0 > 30,0

 

 

11. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc bora satura karstā 0,1 % MgSO4 ekstraktā (B mg kg-1)

 

Satura grupa Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra
Organisko vielu saturs (%)
līdz 5,0 5,1–20,0 līdz 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0

> 50,0
mg kg-1
Zems

< 0,6

< 0,9

< 0,3

< 0,45

< 1,1

< 1,6
Vidējs

0,6–1,2

0,9–1,8

0,3–0,6

0,45–0,9

1,1–2,2

1,6–3,2
Augsts > 1,2 > 1,8 > 0,6 > 0,9 > 2,2 > 3,2

 

 

12. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc vara satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Cu mg kg-1)

 

Satura grupa Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra
Organisko vielu saturs (%)
līdz 5,0

5,1–20,0

 līdz 5,0

5,1–20,0

20,1–50,0

 > 50,0
mg kg-1
Zems

< 1,5

< 2,0

< 1,0

< 1,5

<3,0

< 4,5

Vidējs

1,5–3,0

2,0–4,5

1,0–2,0

1,5–3,0

3,0–6,0

4,5–8,5
Augsts > 3,0 > 4,5 > 2,0 > 3,0 > 6,0 > 8,5

 

 

13. tabula

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc mangāna satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Mn mg kg-1)

 

Satura grupa pH KCl Māls, smilšmāls Mālsmilts, smilts, grants Organiskām vielām bagātas augsnes

Kūdra

Organisko vielu saturs (%)

līdz 5,0 5,1–20,0 līdz 5,0 5,1–20,0 20,1–50,0

> 50,0
mg kg-1
Zems

< 6,0

< 20

< 30

< 15

< 25

< 45

< 45
 

> 6,0

< 40

< 60

< 30

< 45

< 85

< 120
Vidējs

< 6,0

20–40

30–60

15–30

25–50

45–90

45–90
 

> 6,0

40–80

60–120

30–60

45–90

85–170

120–240

Augsts

< 6,0

> 40

> 60

> 30

> 50

> 90

> 90
 

> 6,0

 > 80 > 120 > 60 > 90 > 170 > 240

 

 

14. tabula

 

 

Augšņu iedalījums grupās

pēc cinka satura 0,05 M EDTA-Na2 ekstraktā (Zn mg kg-1)

 

Satura grupa pH KCl

Māls, smilšmāls

Mālsmilts, smilts, grants

 Organiskām vielām bagātas augsnes Kūdra
Organisko vielu saturs (%)
līdz 5,0

5,1–20,0

 līdz 5,0

5,1–20,0

20,1–50,0

 > 50,0
mg kg-1
Zems

< 6,0

< 1,5

< 2,5

< 1,0

< 1,5

< 3,0

< 4,5
 

> 6,0

< 2,5

< 4,0

< 2,0

< 3,0

< 5,5

< 8,0

Vidējs

< 6,0

1,5–4,0

2,5–6,0

1,0–3,0

1,5–4,5

3,0–9,0

4,5–12,0
 

> 6,0

2,5–5,0

4,0–7,5

2,0–4,0

3,0–6,0

5,5–11,5

8,0–15,5
Augsts

< 6,0

> 4,0

> 6,0

> 3,0

> 4,5

> 9,0

>12,0
 

> 6,0

 > 5,0 > 7,5 > 4,0 > 6,0 > 11,5 >15,5

 

2.
pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 11. aprīļa
noteikumiem Nr.
184
Prasības augsnes paraugu ņemšanai un informācijas apmaiņai ar dienestu

Ⅰ. Aprīkojums un tehniskās iespējas

 

1. Augsnes zondes vai mehanizēta tehnika augsnes paraugu ņemšanai 0–20 cm aramkārtas slānī.

2. Dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikācija (attiecas uz A pakalpojumu).

3. Trauks sākotnējo paraugu sajaukšanai.

4. Iepakojums augsnes paraugu ievietošanai, uzglabāšanai un transportēšanai.

5. Parauga marķējuma etiķetes vai citi risinājumi paraugu marķēšanai.

 

Ⅱ. Paraugu ņemšana

 

1. Pirms augsnes paraugu ņemšanas sagatavo paraugu ņemšanas plāna projektu.

2. Paraugu ņemšanas plāna projektā izdala elementāro kontūru platību robežas, ņemot vērā:

          2.1. digitalizētajās augšņu kartēs norādīto augsnes tipu un granulometrisko sastāvu:

               2.1.1. sīkkontūrainības apstākļos pieļaujama atšķirīgu augsnes veidu apvienošana augsnes tipa un augsnes granulometriskā sastāva grupas robežās (1. un 2. tabula);

               2.1.2. ja atšķirīgo augsnes tipu vai granulometrisko sastāvu nevar apvienot un tā platība ir mazāka par vienu hektāru, paraugu ņem no dominējošās augsnes;

 

1. tabula

 

Augsnes tipu grupas

 

Augsnes tips Apzīmējums
Automorfās  
1. Podzoli, piejūras sāļās P, J
2. Velēnu karbonātiskās Vkr, Vki, E1Vk
3. Velēnu podzolētās un kultūraugsnes Pv, E1Pv, K , R
4. Brūnās meža Bk, Bn
5. Vidēji un stipri erodētās E2Pv, E2Vk
6. Aluviālās Ak, Ap, Agr, A
Pushidromorfās  

7. Velēnu gleja un glejotās, deluviālās, aluviālās gleja un glejotās

 D, Vgk, Vg, VG, Ag, AG
8. Velēnu podzolētās gleja un glejotās Pgv, Pg, PG
9. Trūdainās velēnu glejotās un gleja, trūdainās palienes Vgt, VGt
10. Trūdainās podzolētās gleja un glejotās Pgt, PGt
Hidromorfās  
11. Zemā purva kūdras, zemā purva kūdras gleja, kūdrainās velēnu gleja un kūdrainās velēnu podzolētās gleja, pārejas purvs

VGT, PGT, AT, Tz, Tzg, Tp, Tpg
12. Augstā purva kūdras un augstā purva kūdras gleja Ta, Tag, Ts, TGs

 

 

2. tabula

 

 

Augsnes granulometriskais sastāvs

 

Augsnes granulometriskā sastāva grupas Apzīmējums
1. Māls M, Mp, M1
2. Smilšmāls sM, sMp, M2, sM2, sMp2, sM3, sMp3
3. Mālsmilts mS, mSp
4. Smilts S, sS, iS, Gr, mGr, D
5. Kūdra l, vd, vj, n

 

            2.2. zemes lietojuma veidu – kontūrā nedrīkst iekļaut dažādus zemes lietojuma veidus;

            2.3. lauka dabiskās robežas – kontūrā nedrīkst apvienot platības, kuras atdala upes, meliorācijas novadgrāvji, lielceļi u. c.;

            2.4. elementārā kontūra platība nedrīkst pārsniegt 6 ha.

 

3. Paraugus drīkst ņemt ne agrāk kā mēnesi pēc augsnes kaļķošanas vai mēslošanas.

4. Paugurainā apvidū augsnes paraugu ņem atsevišķi no erodētās un no uznestās daļas vai daļas, kura elementārajā kontūrā ir dominējošā.

5. Augsnes paraugus nedrīkst ņemt netipiskās vietās, piemēram, kur stāvējušas kūtsmēslu vai salmu kaudzes, novadgrāvju uzbērumu vietās, saarumu un atarumu vagās, kurmju rakumos, vietās, kur uzkrājušies virsūdeņi, un citās laukam neraksturīgās vietās.

6. Augsnes paraugā nedrīkst nokļūt organiskā mēslojuma vai nesadalījušās augu daļas, sliekas, kukaiņi, minerālmēslu granulas un citi piemaisījumi.

7. Tīrumos, pļavās un ganībās paraugus ņem no aramkārtas līdz 20 cm dziļumam, izveidojot vidējo augsnes paraugu vismaz no 15 līdz 20 atsevišķiem zondējumiem, kas izdarīti, virzoties pa elementārā kontūra garāko diagonāli.

8. Augļu dārzos ieplānotajā elementārajā kontūrā:

       8.1. izvēlas apmēram 10 kokus, kas vienmērīgi izvietoti pa visu pētāmo platību;

       8.2. katra izvēlētā koka sakņu darbības zonā izdara divus zondējumus – vienu koku rindstarpas pusē, otru – rindā starp kokiem. Zondējumus izdara vienā un tajā pašā debespusē koku rindstarpas pusē un vienā un tajā pašā debespusē rindā starp kokiem;

       8.3. ogulājiem zondējumus izdara rindstarpās.

9. Vidējā augsnes parauga sagatavošanai individuālos zondējumus (vismaz 15–20) rūpīgi sajauc un sūtīšanai uz laboratoriju paņem minerālaugsnēm 0,3–0,5 kg un kūdraugsnēm 0,5–1 kg smagu paraugu (ar tādu aprēķinu, lai gaissausā stāvoklī tas būtu 250–300 g), pārējo izber.

10. Katru elementāro kontūru numurē.

 

III. Informācijas iesniegšana dienestā – A pakalpojums

 

1. Pakalpojumu sniedzējs ievada augšņu agroķīmiskās izpētes datubāzē informāciju par saimniecību, tās specializāciju un lauksaimniecības sistēmu, paraugu ņemšanas datumu, paraugu ņēmēja vārdu un uzvārdu, kopējo paraugu skaitu un katra parauga analizējamos rādītājus.

2. Paraugu ņemšanas laikā  pakalpojumu sniedzējs dienesta augšņu agroķīmiskās izpētes aplikācijā norāda katra elementārā kontūra dominējošo augsnes tipu saskaņā ar šā pielikuma 1. tabulu, granulometrisko sastāvu saskaņā ar šā pielikuma 2. tabulu un lauka informāciju saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.

 

IV. Informācijas iesniegšana dienestā – B pakalpojums

 

1. Pakalpojumu sniedzējs norāda informāciju par saimniecību, tās specializāciju un lauksaimniecības sistēmu.

2. Pakalpojumu sniedzējs iesniedz šādus augšņu agroķīmiskās izpētes datus:

2.1. lauka darba plāna projektu, sadalītu elementārajos kontūros, kur katram kontūram ir piešķirts unikāls identifikators, – *.shp datnes formātā;

2.2. katra elementārā kontūra parauga ņemšanas trajektorijas līniju ar tai piešķirtu unikālu identifikatoru – *.shp datnes formātā;

2.3. visu elementārā kontūra augsnes paraugu analīžu rezultātus kādā no šādiem datņu formātiem – *.xls, *.xlsx, *.csv un *.xml, kur:

2.3.1. dati ir sakārtoti rindās;

2.3.2. katras rindas pirmajā ailē ir unikālais identifikācijas numurs;

2.3.3. analīžu rezultāti ir sakārtoti ailēs, pirms katras analīžu rezultātu ailes iekļaujot ailes ar izmantoto metodi, mērvienību un rādītāja ķīmisko formu (elements vai oksīds).

3.
pielikums
Ministru kabineta
2023. gada 11. aprīļa
noteikumiem Nr.
184
Lauka informācija

1. tabula

 

Zemes lietošanas veida kods

 

Zemes lietošanas veids Kods
Tīrumi 1
Ganības 2
Pļavas 3

Augļu dārzi (0–20 cm) un ogulāji

 4
Apakškārta (21–40 cm augļu dārzos) 5
Sakņu dārzi 6
Atmatas 7

Mežs un (vai) krūmi (nekopta LIZ)

 8

 

2. tabula

 

Akmeņainības pakāpes novērtējuma kods

 

Akmeņainības pakāpe Kods
Akmeņu nav 1
Reti akmeņi 2
Oļaini grantainas platības 3
Krāvumi, atsevišķi lieli akmeņi 4
Daudz dažāda lieluma akmeņu 5

 

3. tabula

 

Reljefa novērtējuma kods

 

Reljefs Kods
Līdzenas platības 1
Viļņots līdzenums 2
Lēzena nogāze – vāja erozija 3

Stāva nogāze – vidēja un stipra erozija

 4
Ļoti stāva nogāze (krauja) 5

 

 

4. tabula

 

Mitruma apstākļu novērtējuma kods

 

Mitruma apstākļi Kods
Normāls 1
Periodiski mitrs 2
Mitrs 3
Ļoti sauss 4

 

Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk