21-TA-265
Labturības prasības kažokzvēru turēšanai
Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1. un 23.punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka labturības prasības kažokādu ieguvei paredzētu ūdeļu, sesku, lapsu, nutriju un šinšillu (turpmāk – kažokzvēri) turēšanai un kārtību, kādā veicama apmācība kažokzvēru labturības jautājumos.
2.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka dzīvnieku novietnē pastāvīgi ir pietiekams skaits darbinieku ar attiecīgām prasmēm un profesionālām iemaņām kažokzvēru kopšanā, un kuri ir apmācīti kažokzvēru labturības jautājumos šo noteikumu 2.1 punktā noteiktajās tēmās.
2.1
Kažokzvēru īpašniekam vai turētājam ir pienākums izstrādāt labas prakses rokasgrāmatu, kas ietver detalizētus kritērijus un prasības kažokzvēru audzēšanai, turēšanai un darbinieku apmācībām, kas norit katru sezonu, par šādām tēmām:
2.11.
kažokzvēru fizioloģija un uzvedība;
2.12.
slimu dzīvnieku identificēšana;
2.13.
kažokzvēru ārstēšana un brūču apstrāde;
2.14.
kažokzvēru saķeršana (tostarp sagatavošana transportēšanai);
2.15.
kažokzvēru pārvietošana vienas novietnes teritorijā;
2.16.
kažokzvēru atšķiršanas process;
2.17.
kažokzvēru pārošanas process;
2.18.
kažokzvēru nonāvēšana atbilstoši Padomes 2009. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1099/2009 par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā (turpmāk – Regula Nr.1099/2009) 7. un 21. pantā noteiktajam.
II.Prasības kažokzvēru novietnēm
3.
Kažokzvēru mītnes un iežogojumus ierīko tā, lai novērstu kažokzvēru izkļūšanu no tiem un samazinātu savvaļas dzīvnieku un putnu iespēju piekļūt kažokzvēriem.
4.
Mītnes, sprostus, aprīkojumu un kažokzvēru kopšanas piederumu daļas, kas nonāk saskarē ar kažokzvēriem, tīra, mazgā un dezinficē regulāri pēc katra ražošanas procesa.
4.1
Kūtsmēslus no novietnes teritorijas izvāc vismaz vienu reizi gadā vai nepārtraukti atbilstoši kanalizācijas sistēmai.
5.
Kažokzvēru mītnēs un iežogojumos ierīko vietu, kur tie var paslēpties no cilvēkiem vai no dzīvniekiem, kas atrodas citos sprostos vai aplokos.
6.
Sprostus novieto atbilstošā augstumā, lai atvieglotu izkārnījumu aizvākšanu no sprostu apakšas.
7.
Sprostus nenovieto citu virs cita, izņemot vairāklīmeņu sprostus šinšillām un divlīmeņu sprostus ūdelēm.
8.
Sprosti ir konstruēti tā, lai kažokzvēri negūtu ievainojumus un nevarētu izkļūt no sprosta.
9.
Sprosta durvju konstrukcija ir tāda, lai kažokzvēru netraumētu, kad to izņem no sprosta.
10.
Migu veido no kažokzvēru veselībai nekaitīga materiāla, nodrošinot to ar piemērotiem pakaišiem atbilstoši dzīvnieka sugai un ar tādu migas atveres plānojumu, lai pasargātu jaundzimušos kažokzvērus no apkārtējās vides ietekmes un māte tiem viegli varētu piekļūt.
11.
Šo noteikumu 10.punkts neattiecas uz šinšillām.
12.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina aprīkojumu kažokzvēru pārvietošanai, lai tos izmeklētu, apkoptu vai pārbaudītu.
13.
Telpas, kurās paredzēta kažokzvēru ķermeņu apstrāde pēc to nogalināšanas, ierīko atsevišķi no dzīvnieku turēšanas vietas.
13.1
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs aprīko kažokzvēru mītnes un sprostus, kuros atrodas dzīvnieki, ar videonovērošanas ierīcēm, kas ir novietotas tā, lai var redzēt fiziskas darbības ar dzīvniekiem. Videoierakstu veic novietnes darba laikā un saglabā ne mazāk kā vienu mēnesi pēc ierakstīšanas, kā arī pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoram.
13.2
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs periodiski izvērtē videonovērošanas ierakstus.
13.3
Kažokzvēru mītņu videonovērošanas ierīces darbojas nepārtraukti, izņemot gadījumus, kad ir nepieciešama tehniska videonovērošanas ierīču maiņa vai labošana, bet ne ilgāk kā trīs darba dienas.
13.4
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs ir atbildīgs par fizisko personas datu apstrādes atbilstību fizisko personas datu aizsardzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
III.Vispārīgās labturības prasības kažokzvēru turēšanai
14.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvērus atbilstoši to sugai un vecumam ar nekaitīgu, higiēnas prasībām atbilstošu un kvalitatīvu barību, izbarojot to noteiktās barošanas reizēs un atbilstošā daudzumā vai nepārtraukti, izmantojot automātiskās barošanas metodi, kā arī ar nepārtraukti brīvi pieejamu ūdeni dzeršanai.
15.
Kažokzvēru īpašnieks vai turētājs nodrošina kažokzvēru apsekošanu vismaz reizi dienā un, ja nepieciešams, arī dzīvnieka individuālu apskati.
16.
Ja kažokzvēriem konstatē veselības vai uzvedības traucējumus, vispirms novērtē to turēšanas apstākļus. Ja veselības vai uzvedības traucējumu iemesls ir turēšanas apstākļu nepilnības, kuras nav iespējams novērst nekavējoties, to dara pēc dzīvnieku izvešanas no mītnes.
17.
Slimiem vai ievainotiem kažokzvēriem sniedz palīdzību nekavējoties. Ja nepieciešams, tos nošķir šim nolūkam piemērotā mītnē un pēc praktizējoša veterinārārsta norādījumiem ārstē vai nogalina.
17.1
Kažokzvērus, kuri ir ievainoti vai saslimuši, un šo iemeslu dēļ tie ir pakļauti stiprām sāpēm vai ciešanām, un šīs sāpes vai ciešanas praktiski nav iespējams remdēt, nonāvē atbilstoši Regulas Nr.1099/2009 19. pantā noteiktajam.
18.
Kažokzvēru mazuļus no zīdītājmātes atšķir vecumā, kas mātes un mazuļu labturībai ir vislabvēlīgākais, bet ne agrāk kā sešu nedēļu vecumā.
19.
Kažokzvēru mazuļus pirms sešu nedēļu vecuma no mātes var atšķirt tikai tad, ja ir apdraudēta mātes vai mazuļu dzīvība.
20.
Lai dzīvnieki būtu noturīgi pret stresu, tiem no pirmajām dzīvības dienām nodrošina cilvēku labvēlīgu attieksmi.
21.
Kažokzvēru grupas veido no viena metiena dzīvniekiem, nodrošinot adaptācijas uzraudzību. Atsevišķu kažokzvēru mazuļu izolēšana pēc atšķiršanas no zīdītājmātes nav pieļaujama.
22.
Aizliegts izmantot augšanu veicinošas un kažoku nogatavinošas zāles.
IV.Prasības ūdeļu un sesku turēšanai
23.
Ūdeļu un sesku sprostos nodrošina ne mazāk kā 30 x 70 centimetru lielu grīdas laukumu un vismaz 45 centimetru augstumu.
24.
Minimālā sprosta platība (ieskaitot migu):
24.1.
vienam pieaugušam vaislas dzīvniekam ar vai bez mazuļiem – 2550 kvadrātcentimetru;
24.2.
jaunajiem dzīvniekiem pēc atšķiršanas no zīdītājmātes:
24.2.1.
vienam vai diviem dzīvniekiem – 2550 kvadrātcentimetru;
24.2.2.
vairāk par diviem dzīvniekiem – katram dzīvniekam papildus nodrošina 850 kvadrātcentimetrus.
(Grozīts ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1167)
V.Prasības lapsu turēšanai
25.
Lapsu sprostos nodrošina ne mazāk kā 75 x 100 centimetru lielu grīdas laukumu un vismaz 70 centimetru augstumu.
(Grozīts ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1167)
26.
Minimālā sprosta platība:
26.1.
vienam pieaugušam dzīvniekam – 0,75 kvadrātmetri;
26.2.
vienam pieaugušam dzīvniekam ar mazuļiem – divi kvadrātmetri;
26.3.
jaunajiem dzīvniekiem pēc atšķiršanas no zīdītājmātes:
26.3.1.
vienam vai diviem dzīvniekiem – 1,2 kvadrātmetri;
26.3.2.
vairāk par diviem dzīvniekiem – katram dzīvniekam papildus nodrošina 0,5 kvadrātmetrus.
27.
Lapsām nodrošina iespēju atpūsties un novērot apkārtni tā, lai katram vaislas dzīvniekam turēšanas vietā būtu atsevišķs laukums vai paaugstinājums, vai miga ar jumtu.
28.
Grūsnai lapsai vai lapsu mātītei ar mazuļiem nodrošina migu ar priekštelpu, kas novietota tā, lai noslēptu ieeju migā.
29.
Kakla knaibles dzīvnieka fiksācijai lieto tikai tad, ja nav iespējama dzīvnieka fiksācija citā veidā.
30.
Nodrošina lapsu nagu uzturēšanu labā stāvoklī.
VI.Prasības nutriju turēšanai
31.
Nutrijas tur grupās.
32.
Turot nutrijas sprostā, nodrošina, ka 70 procentu no izmantojamās platības ir cieta vienlaidus virsma.
33.
Minimālā aploka vai sprosta platība:
33.1.
vienam pieaugušam dzīvniekam ar vai bez mazuļiem – divi kvadrātmetri;
33.2.
jaunajiem dzīvniekiem pēc atšķiršanas no zīdītājmātes –0,5 kvadrātmetri vienam dzīvniekam.
34.
Nutrijas nodrošina ar atbilstošu graužamo materiālu zobu deldēšanai, ūdeni peldēšanai un darbošanās materiāliem (piemēram, koku zariem, baļķu daļām).
35.
Nutriju aplokus vai sprostus veido tā, lai dzīvnieki varētu redzēt un saost cits citu.
36.
Nutriju migu veido tādu, lai visi viena iežogojuma dzīvnieki tajā var apgulties vienlaikus. Migai jābūt ar diviem nodalījumiem un divām izejām.
VII.Prasības šinšillu turēšanai
37.
Šinšillu sprostos nodrošina ne mazāk kā 40 x 50 centimetru lielu grīdas laukumu un vismaz 40 centimetru augstumu.
38.
Minimālā sprosta platība:
38.1.
vienam vai diviem pieaugušiem dzīvniekiem – 0,2 kvadrātmetri;
38.2.
vienam pieaugušam dzīvniekam ar mazuļiem – 0,2 kvadrātmetri;
38.3.
jaunam dzīvniekam pēc atšķiršanas no zīdītājmātes – 0,13 kvadrātmetri, katram nākamajam dzīvniekam papildus nodrošina 0,03 kvadrātmetru.
39.
Šinšillu mītnēs nodrošina:
39.1.
temperatūru (12–25 °C);
39.2.
gaisa mitrumu (65–70 procentu robežās);
39.3.
ja nepieciešams – ventilāciju, kas pievada svaigu gaisu, novērš ūdens kondensāta un dzīvnieku veselībai kaitīgu gāzu uzkrāšanos.
40.
Šinšillas nodrošina ar atbilstošu graužamo materiālu zobu deldēšanai un vismaz reizi dienā – ar sausām smiltīm apmatojuma tīrīšanai.
41.
Šinšillu sprostus veido tā, lai dzīvnieki varētu redzēt un saost cits citu.
42.
Šinšillas pārvieto uzmanīgi, astes pamatni turot ar īkšķi un rādītājpirkstu un otru roku apliekot apkārt krūškurvim un priekškājām, lai atbalstītu ķermeni.
VIII.Noslēguma jautājums
43.
Noteikumi stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.
44.
Ūdeļu un sesku sprosti, kuru augstums ir 35 centimetri un vairāk un kuru minimālā platība atbilst šo noteikumu 24.punktā minētajām prasībām, līdz 2016.gada 31.decembrim aizvietojami ar sprostiem, kuru augstums un grīdas laukums atbilst šo noteikumu 23.punktā minētajām prasībām.
(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.256 redakcijā)
45.
Šo noteikumu 44.punktā minētie nosacījumi nav piemērojami ūdeļu un sesku sprostiem jaunceļamās novietnēs vai novietnēs, kurās notiek būru rekonstrukcija.
(MK 10.04.2012. noteikumu Nr.256 redakcijā)