MK vēstule

      Ministru kabinets ir saņēmis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas 2026. gada 28. aprīļa vēstuli saistībā ar komisijas 2026. gada 23. aprīļa sēdes otrajā lasījumā apspriesto likumprojektu "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1308/Lp14). Minētajā vēstulē lūgts sniegt rakstisku viedokli par tiesiski pieļaujamu risinājumu informācijas publiskošanai (norādot atbilstošo normatīvo regulējumu), noteikt atbildīgo institūciju un tās kompetenci attiecīgo datu sagatavošanā un publiskošanā, izvērtēt un informēt komisiju par iespējamām juridiskajām un ekonomiskajām sekām, kas var izrietēt no šādas informācijas publiskošanas normatīvā regulējuma līmenī, kā arī iesniegt komisijai attiecīgo normatīvo aktu projektu, kas nodrošinātu tiesiski korektu un savstarpēji saskaņotu noregulējumu.

Ministru kabinets sniedz šādu viedokli.

      1. Par atbilstošo normatīvo regulējumu

      Vispirms vēlamies uzsvērt, ka pašreizējais normatīvais regulējums neparedz tiesisku pamatu publicēt informāciju par komercsabiedrību darījumiem ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku un normatīvie akti noteic ierobežojumus šādas informācijas publiskošanai:

     ▪ Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Regula Nr. 952/2013), 12. panta 1. punkta pirmajā daļā noteikts, ka uz visu informāciju, ko muitas dienesti ieguvuši, veicot savus pienākumus, un kas ir konfidenciāla vai ir sniegta konfidenciāli, attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu. Kompetentās iestādes neizpauž šādu informāciju bez īpašas tās personas vai iestādes atļaujas, kas to ir sniegusi. Savukārt minētā punkta otrajā daļā noteikts, ka šādu informāciju var izpaust bez atļaujas tad, ja muitas dienestiem to uzliek par pienākumu vai atļauj spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību. Tādējādi Regula Nr. 952/2013 paredz muitas dienestu rīcībā esošās informācijas konfidencialitātes un aizsardzības principu;

    ▪ Informācijas atklātības likuma 5. panta otrās daļas 1. punktā noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju uzskatāma informācija, kurai šāds statuss noteikts ar likumu (šajā gadījumā informācijai par nodokļu maksātāju ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. pantu);

     ▪ likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22. pantā noteiktais konfidencialitātes regulējums aizliedz nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, izņemot likumā noteiktos gadījumus. Minētais aizliegums attiecas arī uz citas institūcijas amatpersonām (darbiniekiem), kuras atbilstoši normatīvajam regulējumam no nodokļu administrācijas ir saņēmušas informāciju par nodokļu maksātāju, piemēram, noteiktu valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu veikšanai. Tādējādi saskaņā ar minēto regulējumu nodokļu administrācijas rīcībā esošās informācijas izpaušana bez nodokļu maksātāja piekrišanas ir iespējama tikai tad, ja tas tieši noteikts normatīvajā aktā;

     ▪ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (Dokuments attiecas uz EEZ un Šveici), 20. panta 2. punkts nosaka, ka konfidenciālus datus, kas saņemti Eiropas statistikas sagatavošanai, valsts statistikas iestādes vai citas valsts iestādes un Komisija (Eurostat) izmanto tikai statistikas mērķiem, ja vien statistiskā vienība nav nepārprotami devusi piekrišanu šo datu izmantošanai citos nolūkos. Tādējādi minētā regula paredz, ka Centrālās statistikas pārvalde bez statistiskās vienības nepārprotamas piekrišanas nedrīkst izpaust statistikas mērķiem saņemtos datus citos nolūkos.

     ▪ Statistikas likuma 7. panta otrās daļas 8. punktā noteikts, ka statistikas iestāde nodrošina statistisko konfidencialitāti Statistikas likumā noteiktajā kārtībā, savukārt minētā likuma 19. panta pirmajā daļā noteikts, ka statistikas iestāde izplata oficiālo statistiku tādā veidā, kas neļauj ne tieši, ne netieši identificēt privātpersonu vai valsts institūciju, izņemot šā likuma 25. pantā noteiktos gadījumus. Tādējādi šobrīd statistikas iestāde (Centrālās statistikas pārvalde) atbilstoši Statistikas likuma regulējumam datus izplata tādā veidā, kas neļauj tos identificēt individuālā līmenī.

      No iepriekš minētā regulējuma izriet – lai tiesiski būtu iespējams publicēt informāciju par tādām Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām (bez šo komercsabiedrību atļaujas), kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm, ir nepieciešams veikt atbilstošus grozījumus, nosakot izņēmumu konfidencialitātes regulējumā. Vienlaikus jāņem vērā, ka Regula Nr. 952/2013 ir tieši piemērojams Eiropas Savienības tiesību akts un galīgā kompetence interpretēt Eiropas Savienības tiesību normas ir Eiropas Savienības Tiesai. Līdz ar to nacionālajā regulējumā būtu jāizvairās no tāda tiesību normas formulējuma, kas varētu tikt interpretēts kā Regulas Nr. 952/2013 normu tvēruma vai piemērošanas robežu noteikšana nacionālā līmenī.

      Ministru kabinets uzskata, ka regulējums, kas paredz publicēt informāciju par tādām Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm, ir iekļaujams tajā normatīvajā aktā, kura darbības sfēra atbilst informācijas publicēšanas mērķim – atbalstīt Ukrainas sabiedrību cīņā pret Krievijas Federācijas un tās atbalstītājas Baltkrievijas Republikas izraisīto bruņoto konfliktu.

      Šāds normatīvais akts ir Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums. Likuma mērķis atbilstoši tā 1. panta pirmajai daļai ir sniegt vispārēju atbalstu Ukrainas sabiedrībai, kā arī atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas vai kuri nevar atgriezties Ukrainā Krievijas Federācijas izraisītā bruņotā konflikta dēļ tā norises laikā. Tā, piemēram, jau šobrīd minētā likuma 11., 11.¹, 11.² un 11.³ pantā ir ietverts vispārējs atbalsts Ukrainas sabiedrībai, un par šādu vispārēju atbalstu ir uzskatāms arī likumprojektā "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" iekļautais regulējums.

      Jāuzsver, ka likums "Par nodokļiem un nodevām" ir vispārējais nodokļu normatīvais akts un tā darbības sfēra atbilstoši šī likuma 2. panta pirmajai daļai ir nodokļu un nodevu sistēmas principi, valsts nodokļu veidi, nodevu veidi, pašvaldības nodevu objekti, nodokļu un nodevu noteikšanas, aprēķināšanas, iekasēšanas un atmaksāšanas kārtība, nodokļu un nodevu maksātāju un nodokļu administrācijas, kā arī valsts nodevas administrācijas un pašvaldības nodevu administrācijas tiesības un pienākumi, nodokļu maksātāju klasifikācija un reģistrācijas kārtība, nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, informācijas apmaiņas kārtība nodokļu jomā, elektroniskās informācijas uzskaite būvlaukumā un tās izmantošanas kārtība, kā arī atbildība par nodokļu pārkāpumiem, tai skaitā nosakot administratīvos pārkāpumus nodokļu jomā, par tiem piemērojamos sodus un kompetenci sodu piemērošanā.

      Tā kā minētajā likuma darbības sfērā ietilpst tikai Valsts ieņēmumu dienesta kā nodokļu administrācijas pienākumi un tiesības (tiesības un pienākumi, kas Valsts ieņēmumu dienestam noteikti, lai tas atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta likuma 2. pantam varētu nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam) un minētā likuma darbības sfērā neietilpst jautājumi, kas saistīti ar vispārēja atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, tad attiecīgi minētais likums nav uzskatāms par atbilstošu normatīvo aktu, kurā būtu iekļaujams regulējums, kas paredz publicēt informāciju par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm.

      Tāpat par šādu atbilstošo normatīvo aktu nav uzskatāms ne Muitas likums, kura mērķis atbilstoši šī likuma 2. pantam ir noteikt Latvijas Republikas kompetenci muitas lietās tiktāl, ciktāl muitas lietas nav noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos, ne Valsts ieņēmumu dienesta likums, kura mērķis atbilstoši šī likuma 1. pantam ir nodrošināt tiesisku, taisnīgu, efektīvu un uz sadarbību vērstu Valsts ieņēmumu dienesta darbību, veicinot sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.

      2. Par kompetento iestādi

      Jāuzsver, ka informācija par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm, ir daļa no oficiālās statistikas.

    Saskaņā ar Statistikas likuma 4. panta otro daļu oficiālās statistikas sistēmas vadošā iestāde ir Centrālā statistikas pārvalde, kura atbilstoši Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumu Nr. 752 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2026.–2028. gadam" pielikuma 1. tabulas 3.1. apakšpunktam nodrošina preču ārējās tirdzniecības statistiku (publicēšanas periodiskums – mēnesis, ceturksnis, gads).

     Tā kā Centrālās statistikas pārvalde publiskojamos datus iegūst no Valsts ieņēmumu dienesta muitas deklarāciju datubāzes par tirdzniecību ar trešajām valstīm, kā arī saņem tos no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm (par uzņēmumiem, kuri eksportējuši preces no Latvijas uz trešajām valstīm caur citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajās noformējot eksporta muitas deklarācijas preču izvedumam uz trešajām valstīm^[1]), Ministru kabinets uzskata, ka par atbildīgo iestādi, kas nodrošina informācijas publicēšanu par komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm, nosakāma Centrālā statistikas pārvalde.

     3. Par ietekmi uz uzņēmējdarbību un publisko iepirkumu jomu

     Ministru kabinets uzskata, ka informācijas publiskošana par tām komercsabiedrībām, kas veic darījumus ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, pati par sevi nerada juridiskas un ekonomiskas sekas, ja vien nozares normatīvie akti attiecībā uz publiskotajā sarakstā iekļautajām komercsabiedrībām neparedz papildu ierobežojumus vai aizliegumus.

     Tā, piemēram, 2026. gada 26. maijā ir izsludināts likums "Grozījumi Publisko iepirkumu likumā", papildinot likuma 42. panta pirmo daļu ar 17. punktu, kas nosaka, ka viens no kandidāta un pretendenta izslēgšanas iemesliem iepirkuma procedūrā ir tas, ka persona pēdējo četru mēnešu laikā pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām vai dienas, kad pieņemts lēmums par iespējamu iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir eksportējusi preces uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vai importējusi preces no šīm valstīm un ka tas ir konstatējams no publiski pieejamā saraksta, kurā atbilstoši normatīvajiem aktiem apkopota valsts rīcībā esošā informācija par uzņēmumiem, kas eksportējuši preces uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku vai importējuši preces no šīm valstīm^[2].

     Vienlaikus jāuzsver, ka Publisko iepirkumu likuma 42. panta sestās daļas 2. punktā ir paredzēts arī vispārējs izņēmums, kad pasūtītājs būs tiesīgs īpašā izņēmuma gadījumā neizslēgt kandidātu vai pretendentu no dalības iepirkuma procedūrā, ja attiecībā uz to ir konstatēts kāds no likumā noteiktajiem izslēgšanas iemesliem (tai skaitā jaunie izslēgšanas iemesli saistībā ar kandidāta vai pretendenta saikni vai darījumu ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku), bet attiecīgā iepirkuma līguma noslēgšana ir būtiska sabiedrības interešu nodrošināšanai, piemēram, drošības, veselības vai vides aizsardzības nodrošināšanai.

     Tādējādi ir būtiski vērtēt regulējuma ietekmi un sekas uz uzņēmējdarbību tajā brīdī, kad kādā no nozares normatīvajiem aktiem tiek plānoti ierobežojumi vai aizliegumi, sasaistot tos ar publiski pieejamo informāciju par Latvijā reģistrētajām komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm.

      Vērtējot iespējamus nacionāla līmeņa pasākumus attiecībā uz šādā sarakstā publiskotiem uzņēmumiem, jāņem vērā fakts, ka attiecībā uz Baltkrievijas Republikas ieguldītājiem Latvijā līdz 2043. gadam ir spēkā 2023. gadā Saeimas vienpusēji denonsētā Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību normas, kas, inter alia, aizliedz diskriminējošu attieksmi pēc pilsonības principa un atļauj ieguldītājam celt prasību starptautiskajās šķīrējtiesās par šī tiesību instrumenta neievērošanu.

     Publicējot informāciju par komercsabiedrībām, netieši varētu tikt skartas arī fizisko personu tiesības uz personas datu aizsardzību. Proti, ņemot vērā valsts reģistros reģistrētās ziņas par komercsabiedrības pārvaldi, kur daļa ir publiski pieejama informācija, sabiedrībai uzzinot tās komercsabiedrības nosaukumu, kura eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm, varētu rasties vēlme noskaidrot arī to fizisko personu identitāti, kuras, iespējams, ir pieņēmušas lēmumu par šādu komercdarbību. Tādēļ, padarot publiski pieejamu informāciju par komercsabiedrībām, kas eksportē preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importē preces no šīm valstīm, jāņem vērā riski, kas varētu rasties fiziskajām personām.

     Vērtējot kaitējumu, kas šādas informācijas publicēšanas gadījumā tiktu radīts fiziskajām personām, jānorāda, ka iesaistīšanās komercdarbībā pati par sevi nav uzskatāma par būtiski aizsargājamu privātās dzīves sastāvdaļu. Personas, iesaistoties atklātā saimnieciskajā darbībā un reģistrējot komersantu, nevar cerēt un paļauties, ka šīs ziņas netiks izpaustas vai nonāks citu personu rīcībā. Attiecīgi arī personām, lemjot par to, vai komercsabiedrības nolūkos eksportēt preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importēt preces no šīm valstīm, jārēķinās ar to, ka tās varētu tikt identificētas kā šī lēmuma pieņēmējas. Tāpat komercsabiedrībai jārēķinās, ka par tās darbībām neatkarīgi no nolūkiem (labticīgi, prettiesiski utt.) sabiedrības locekļiem var būt savs vērtējums un ka komercsabiedrības darbības var tikt identificētas ar konkrētām fiziskām personām.

      Jāuzsver, ka informācijas publiskošana var radīt arī ietekmi uz attiecīgo komercsabiedrību reputāciju un konkurētspēju tirgū. Preču eksports uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai preču imports no šīm valstīm nav aizliegts, ja attiecīgās preces nav iekļautas Eiropas Savienības sankciju regulās noteiktajos aizliegto preču sarakstos un komercsabiedrība nav iekļauta sankciju sarakstos. Kā norādījusi Centrālā statistikas pārvalde, ir vairāki aspekti, kas liedz izdarīt nepārprotamus un objektīvus secinājumus par uzņēmumu importa un eksporta darījumiem bez darījuma detaļu izvērtēšanas (piemēri pieejami Centrālās statistikas pārvaldes tīmekļvietnē: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/tirdznieciba-pakalpojumi/areja-tirdznieciba/cits/19960-eksportetaju-uznemumu-uz?themeCode=AT). Tādēļ, lai novērstu publisku negatīvu reputācijas risku komercsabiedrībām, kuras nav izdarījušas tiesisku pārkāpumu, publiskojot uzņēmumu sarakstus, ir nozīmīgi, lai sabiedrībai tiktu sniegts skaidrojums, kādēļ komercsabiedrība eksportējusi preces uz Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vai importējusi preces no šīm valstīm.

      Attiecībā uz sekām, kas varētu rasties saraksta publiskošanas gadījumā, ir iespējams, ka komercsabiedrības meklēs citas tirgus iespējas un tam var būt gan negatīva, gan pozitīva ietekme vai ietekmes var nebūt vispār. Citi komersanti, uzzinot par komercsabiedrības sadarbību ar Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku, varētu pārtraukt sadarbību ar šādu komercsabiedrību, tādējādi neatbalstot agresorvalstu ekonomiku.

      Attiecībā uz lūgumu iesniegt Latvijas Republikas Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai normatīvo aktu projektu, kas nodrošinātu tiesiski korektu un savstarpēji saskaņotu noregulējumu, uzskatām, ka šāds regulējums jau ir iekļauts Saeimas 1. lasījumā atbalstītajā likumprojektā "Grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā" (Nr. 1308/Lp14).

^[1] Skatīt Ministru kabineta 2025. gada 16. decembra noteikumu Nr. 752 "Noteikumi par Oficiālās statistikas programmu 2026.–2028. gadam" pielikuma 1. tabulas 3.1. apakšpunktu.

^[2] Skatīt Saeimas Prezidijam iesniegto Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas apkopotos priekšlikumus, resp., 39. priekšlikumu (pieejams: https://titania.saeima.lv/LIVS14/SaeimaLIVS14.nsf/0/1024E4F8D291347CC2258DEF0047769D?OpenDocument).