21-TA-1169
Piesārņojošo darbību likums
InodaļaVispārīgie noteikumi
1.
pants.
Likumā lietotie termini
1)
augsne – zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp cilmiezi un zemes virsmu un ir veidots no minerāldaļiņām, organiskām vielām, ūdens, gaisa un dzīviem organismiem;
2)
atļauja – Valsts vides dienesta (turpmāk - Dienests) izdots administratīvs akts, kas atļauj operatoram veikt A vai B kategorijas piesārņojošu darbību objektā, nodrošinot objekta darbības atbilstību vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos un šajā administratīvajā aktā noteiktajām prasībām;
3)
būtiska darbības izmaiņa – izmaiņas objekta darbībā, objekta paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa, kas var būtiski nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību vai vidi;
4)
C reģistrācija - C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija atbilstoši šā likuma 17. pantam;
5)
C reģistrs - Dienesta informācijas sistēmā izveidota un publiski pieejama C reģistrāciju datu bāze;
6)
grozījumi - izmaiņas atļaujā vai C reģistrācijā, kas attiecas uz objekta darbību, arī darbības paplašināšana vai piesārņojošās darbības veida maiņa, kas var ietekmēt vidi vai emisiju robežvērtības, kuru ievērošana jānodrošina attiecīgā objekta operatoram;
7)
emisija – tieša vai netieša vielu, vibrācijas, siltuma, smaku vai trokšņa izplūde no punktveida vai difūza avota gaisā, ūdenī vai zemē;
8)
emisijas limits - emitētās vielas daudzums, kas iekārtas normālas darbības apstākļos tiek noteikts individuāli katrai iekārtai balstoties uz vides piesārņojumu konkrētajā iekārtas atrašanās vietā un kurš nepārsniedz emisijas robežvērtības, ar labākiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus un vides kvalitātes normatīvus;
9)
emisijas robežvērtība - emitētās vielas daudzums – piesārņojošās vielas koncentrācija, kuru nedrīkst pārsniegt noteiktā laika periodā vai periodos un kuru nedrīkst pārsniegt objekta normālas darbības apstākļos.
10)
iekārta - tehniska ierīce, ēka vai būve, ko objektā izmanto noteiktu procesu veikšanai un kas nodrošina konkrēto piesārņojošo darbību;
11)
labākie pieejamie tehniskie paņēmieni – visefektīvākais un progresīvākais tehnoloģiju un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā parādīta konkrēto metožu faktiskā piemērotība, lai novērstu un – gadījumos, kad novēršana nav iespējama, – samazinātu emisiju un ietekmi uz vidi kopumā, un tie paredzēti, lai noteiktu pamatprincipus emisijas limitu aprēķināšanai un citas atļaujas prasības. Tie ietver:
a)
tehniskos paņēmienus – lietojamo tehnoloģiju un veidu, kādā objekts ir projektēts, uzbūvēts, uzturēts, darbināts vai demontēts;
b)
pieejamos tehniskos paņēmienus – tehniskie paņēmieni, kas ir ekonomiski un tehniski pamatoti un neatkarīgi no tā, vai tie iepriekš lietoti vai ieviesti ražošanā Latvijā, tos ir iespējams ieviest noteiktā rūpniecības nozarē, ņemot vērā attiecīgās izmaksas un priekšrocības;
c)
labākos tehniskos paņēmienus – tādas tehnoloģijas un metodes, kuras izmantojot iespējams nodrošināt augstāku vides aizsardzības līmeni kopumā.
12)
ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisijas līmenis – tāds emisijas līmenis, kas sasniegts normālos objekta ekspluatācijas apstākļos, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kuri ietverti secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā atbilstoši noteiktiem atsauces nosacījumiem;
13)
operators – privātpersona, atvasināta publiska persona, tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura veic piesārņojošo darbību objektā vai ir atbildīga par šādas darbības veikšanu vai kurai ir noteicošā ekonomiskā ietekme uz attiecīgās piesārņojošās darbības tehnisko izpildījumu;
14)
objekts – stacionāra tehniska vienība, kurā tiek veikta viena vai vairākas A, B vai C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī citas ar objekta pamatdarbību tieši tehniski saistītas darbības, kas var ietekmēt emisiju un piesārņojumu, un tiek veiktas ar objekta darbību saistītā teritorijā. Objektā var tikt darbinātas viena vai vairākas iekārtas;
15)
piesārņojoša darbība - operatora veikta darbība, kurai ir nepieciešama atļauja vai C reģistrācija;
16)
piesārņojums – operatora rīcības izraisīta emisija gaisā, ūdenī vai zemē, kurai var būt kaitīga ietekme uz cilvēku veselību vai vidi un kas var radīt kaitējumu īpašumam vai negatīvi ietekmēt dabas resursu izmantošanu un cita veida likumīgu vides izmantošanu;
17)
secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem – rūpniecības nozarei vai piesārņojošai darbībai Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu apraksts, kā arī ar labākiem pieejamiem tehniskiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, izejvielu patēriņa līmeņi, piesārņojošas darbības uzraudzība un uz piesārņojošu darbību attiecināmi sanācijas pasākumi;
18)
tehnoloģija – tehnisku metožu un paņēmienu kopums, kas ietver patentu, preču zīmju, licenču, tehnisko izstrādņu, kā arī speciālas tehnikas un aprīkojuma izmantošanu, lai sasniegtu noteiktu mērķi vai rezultātu.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir novērst vai ierobežot operatora radīto piesārņojumu, tai skaitā novērst vai samazināt piesārņojuma nodarīto kaitējumu videi, cilvēka veselībai vai īpašumam, kā arī novērst kaitējuma radītās sekas. Gadījumos, kad operatora radītā piesārņojuma novēršana nav iespējama – samazināt emisijas gaisā, ūdenī un zemē, kā arī novērst vai samazināt atkritumu rašanos, lai sasniegtu augstu vides aizsardzības līmeni kopumā.
3.
pants.
Likuma darbības joma
Likums attiecas uz A, B un C kategorijas piesārņojošām darbībām un nosaka:
1)
operatoram saistošas prasības piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā;
2)
valsts pārvaldes iestāžu kompetenci piesārņojuma novēršanas un ierobežošanas jomā.
4.
pants.
Kontrole un informācijas sniegšana
(1)
Likumā noteikto prasību kontroli īsteno Dienests, izņemot trokšņa robežlielumu ievērošanu, ko kontrolē Veselības inspekcija.
(2)
Lai nodrošinātu šajā likumā noteikto prasību izpildi un kontroli, Dienests izstrādā vides inspicēšanas plānu, ko publicē savā tīmekļvietnē. Vides inspicēšanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.
(3)
Ministru kabinets nosaka:
1)
vides inspicēšanas plānā iekļaujamo informāciju;
2)
kārtību, kādā sniedzama informācija sabiedrībai, kā arī Eiropas Savienības institūcijām par piesārņojošām darbībām un to radīto piesārņojumu.
IInodaļaVispārīgās prasības piesārņojošo darbību veikšanai
5.
pants.
Vispārīgās prasības
Operatoram ir pienākums:
1)
veikt pasākumus, lai novērstu piesārņojuma rašanos vai samazinātu tā emisiju;
2)
efektīvi izmantot enerģiju;
3)
novērst vai samazināt atkritumu rašanos saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomas normatīvo aktu prasībām;
4)
gadījumos, kad atkritumi rodas, tos prioritārā secībā un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas normatīvo aktu prasībām nodot atkritumu apsaimniekotājam;
5)
novērtēt savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi, kad tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu;
6)
izstrādāt rūpniecisko avāriju novēršanas programmu vai drošības pārskatu un objekta civilās aizsardzības plānu, kas paredzētu un nodrošinātu nepieciešamos rūpniecisko avāriju risku samazināšanas pasākumus, gadījumos, kad, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tas ir nepieciešams;
7)
A kategorijas piesārņojošo darbību veicējiem - izvērtēt galvenās paredzēto tehnoloģiju, metožu un pasākumu alternatīvas, ja vien tās nav izvērtētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem ietekmes uz vidi novērtējuma jomā;
8)
pilnībā vai daļēji apturēt objekta darbību, ja tiek konstatēts, ka faktiskais objekta radītais piesārņojums normālos darbības apstākļos būtiski pārsniedz atļaujā vai C reģistrācijā noteikto emisiju apjomu.
6.
pants.
Piesardzības pasākumi
Operators veic nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu vai, ja tas nav iespējams, samazinātu vides piesārņojuma un avāriju riskus, tai skaitā:
1)
visos piesārņojošas darbības posmos un procesos veic organizatoriskus pasākumus un izmanto pieejamos tehniskos līdzekļus;
2)
ierobežo vai pārtrauc ražošanu vai citas darbības uz noteiktu laikposmu, ja tas nepieciešams nelabvēlīgu meteoroloģisko vai citu apstākļu dēļ;
3)
pēc iespējas enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus;
4)
samazina atkritumu rašanos, kā arī visā vielu vai materiālu aprites ciklā, veicot tādus pasākumus kā vielu un materiālu atkārtota lietošana un pārstrāde vai citus pasākumus;
5)
neizmanto tādas ķīmiskas vielas vai maisījumus, kuru vietā ir iespējams izmantot aizstājējus, kas ir mazāk bīstami cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;
6)
veic avāriju riska novērtēšanu un tādus pasākumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no iespējamām avārijām, bet avārijas gadījumā – samazinātu tās sekas.
7.
pants.
Operatora pienākumi darbības nodrošināšanai
(1)
Operators pirms piesārņojošas darbības uzsākšanas, būtiskas darbības izmaiņas vai grozījumiem apzina informāciju par tās iespējamo ietekmi uz vidi. Operators ir atbildīgs par savas piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi.
(2)
Operatora pienākums ir informēt un apmācīt darbiniekus par veicamo piesārņojošo darbību un tās iespējamo ietekmi uz vidi, kā arī par rīcību negadījuma, avārijas vai avārijas draudu gadījumā un regulāri pārbaudīt darbinieku zināšanas.
8.
pants.
Operatora un Dienesta rīcība normatīvo aktu vai atļaujā iekļauto nosacījumu pārkāpumu gadījumos
(1)
Operators nekavējoties ziņo Dienestam, ja ir pārkāptas atļaujā vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, vai vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktās prasības vai ir apdraudēta to turpmāka ievērošana. Vienlaikus operators rīkojas tā, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu savas darbības atbilstību atļaujas, lēmumā vai vides aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām;
(2)
Dienests var uzdot operatoram veikt papildpasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību atļaujas, lēmumā, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu vai vides aizsardzības jomas normatīvo aktu prasībām.
9.
pants.
Operatora un Dienesta rīcība vides piesārņojuma, avāriju un avāriju draudu gadījumā
(1)
Operators nekavējoties ziņo Dienestam, ja ir radies tāds piesārņojums, kas ir bīstams cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi vai pastāv šāda piesārņojuma rašanās draudi, kā arī avārijas vai tās draudu rašanās gadījumā.
(2)
Operators veic pasākumus, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un novērstu turpmākus pārkāpumus vai piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību;
(3)
Dienests var uzdot operatoram veikt papildpasākumus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu ietekmi uz vidi un novērstu turpmākus pārkāpumus vai piesārņojuma un avārijas rašanās iespējamību.
10.
pants.
Piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi
Darbību nedrīkst uzsākt, ja ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes normatīvu robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam noteiktā teritorijā. Šajos gadījumos Dienests atļauju neizdod, kā arī neveic C reģistrāciju, izņemot, ja darbība nepieciešama valsts aizsardzības uzdevumu izpildes nodrošināšanai un to paredzēts veikt militārā objektā.
11.
pants.
Emisijas limits, robežvērtība, līmenis un vides kvalitātes normatīvi
(1)
Operatoram ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt emisijas limitus, kas noteikti atļaujā vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu.
(2)
Operatoram ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt emisijas robežvērtības. Piesārņojošām vielām noteiktās emisiju robežvērtības attiecas uz vietu, kurā notiek emisija no objekta, un robežvērtību noteikšanā atšķaidījumu pirms izplūdes vietas neņem vērā. Attiecībā uz netiešu piesārņotājvielu noplūdi ūdenī, nosakot attiecīgā objekta emisiju robežvērtības, var ņemt vērā ūdens attīrīšanas iekārtu darbību, ja videi kopumā tiek garantēts līdzvērtīgs aizsardzības līmenis un ja tas nerada vides piesārņojuma līmeņa paaugstināšanos.
(3)
Operatoram, kurš veic A kategorijas piesārņojošu darbību, ir pienākums noteiktā laika periodā vai periodos un objekta normālas darbības apstākļos nepārsniegt ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisijas līmeņus, kas ietverti secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem.
(4)
Operators, veicot piesārņojošo darbību, nepārsniedz robežlielumus, kas noteikti ūdens, gaisa un augsnes aizsardzībai, kā arī trokšņu un smaku ierobežošanai, kā arī, ja uz šīm jomām attiecināms, tad pēc iespējas nodrošina atbilstību noteiktajiem mērķlielumiem.
(5)
Dienests atļaujā vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, nosaka prasības, kas operatoram jāievēro, lai operatora veiktā piesārņojošā darbība atbilstu šajā pantā noteiktajām prasībām.
12.
pants.
Stacionāro piesārņojuma avotu radītā gaisa piesārņojuma un smaku emisiju novērtēšana
(1)
Lai ierobežotu un kontrolētu gaisu piesārņojošo vielu emisiju un smakas no stacionāriem piesārņojuma avotiem, operators pirms plānotās piesārņojošas darbības uzsākšanas, būtiskas darbības izmaiņas vai grozījumiem apzina informāciju par savas plānotās darbības radīto gaisa piesārņojumu un smaku emisiju un to ietekmi uz gaisa kvalitātes normatīvu robežlielumu, un smaku robežlieluma ievērošanu, kā arī nosaka maksimāli pieļaujamo emisiju no katra emisiju avota, izstrādājot emisijas limita projektu. Emisiju limita projekta ietvaros tiek noteikti emisijas limiti.
(2)
Ministru kabinets nosaka emisijas limita projekta saturu, tā izstrādes kārtību un gadījumus, kad operators ir atbrīvots no emisiju limita projekta izstrādes.
(3)
Lai operators varētu izstrādāt šā panta pirmajā daļā minēto emisijas limitu projektu, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” (turpmāk – Centrs) pēc pieprasījuma sniedz operatoram informāciju par esošo gaisa piesārņojumu un datus par meteoroloģiskajiem apstākļiem piesārņojošās darbības iespējamajā ietekmes zonā.
(4)
Ministru kabinets nosaka cenrādi maksas pakalpojumiem par informācijas sniegšanu par esošo gaisa piesārņojumu un datiem par meteoroloģiskajiem apstākļiem piesārņojošās darbības iespējamajā ietekmes zonā.
13.
pants.
Operatora veiktais monitorings
(1)
Operators nodrošina piesārņojošās darbības monitoringu, kuru veic saskaņā ar atļaujā norādītajām prasībām vai lēmumā, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu un saskaņā ar vides aizsardzības jomas normatīvajiem aktiem.
(2)
Operators ir atbildīgs par monitoringa datu un sniegtās informācijas patiesumu un precizitāti un nodrošina, ka mērījumu veikšanas brīdī objektā esošās iekārtas darbojas normālos darbības apstākļos. Mērījumos neņem vērā iekārtu palaišanas un apturēšanas periodus.
(3)
Mērījumus veic testēšanas laboratorijas, kas akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai laboratorijas, kas akreditētas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs. Attiecībā uz gaisa kvalitātes monitoringu operators ievēro Gaisa aizsardzības likumā noteiktās prasības.
(4)
Dienests var pieprasīt operatoram veikt papildu mērījumus, lai novērtētu piesārņojošās darbības ietekmi uz vidi. Dienests pamato šo mērījumu nepieciešamību.
(5)
A kategorijas piesārņojošām darbībām operators pazemes ūdeņu monitoringu veic vismaz reizi piecos gados un augsnes monitoringu vismaz reizi desmit gados, ja vien atļaujā nav noteikta cita regularitāte, kas pamatota ar piesārņojuma draudu novērtējumu.
(6)
Ministru kabinets nosaka:
1)
prasības operatora veiktajam piesārņojošas darbības monitoringam;
2)
piesārņojošās darbības pārskata veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas, iesniegšanas un pārbaudes kārtību.
14.
pants.
Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs
(1)
Centrs ir kompetentā iestāde, kas uztur reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulu Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (turpmāk - Regula Nr. 166/2006).
(2)
Centrs savā tīmekļvietnē nodrošina piekļuvi piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistram saskaņā ar Regulas Nr. 166/2006 prasībām.
IIInodaļaPiesārņojošo darbību iedalījums, atļaujas un C reģistrācija
15.
pants.
Piesārņojošu darbību iedalījums un kategorijas noteikšana
(1)
Piesārņojošās darbības iedala A, B un C kategorijā ņemot vērā piesārņojuma daudzumu un iedarbību vai risku, ko tās rada videi un cilvēku veselībai.
(2)
Ja operators objektā veic dažādas vai vairākas vienas kategorijas piesārņojošās darbības, tad par visām piesārņojošām darbībām jāsaņem viena atļauja, kurā izvirzītas visstingrākās vides aizsardzības prasības, vai jāveic viena C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācija. Visstingrākās vides aizsardzības prasības tiek izvirzītas A kategorijas piesārņojošām darbībām, tad B kategorijas un C kategorijas piesārņojošām darbībām. Ja operators nevar noteikt piesārņojošās darbības kategoriju, operators vēršas Dienestā, lai noskaidrotu kādai kategorijai atbilst plānotā darbība.
(3)
Piesārņojošu darbību aizliegts sadalīt vairākās daļās vai starp diviem vai vairākiem operatoriem, lai izvairītos no atbilstošas kategorijas atļaujas saņemšanas vai C reģistrācijas. Ja piesārņojošas darbības ir sadalītas vai, ja viena veida emisija no vairāku operatoru objektiem, kuros veic viena veida piesārņojošas darbības, ietekmē vienu un to pašu teritoriju, nosakot atļaujas kategoriju summē objektu jaudas vai saražotās produkcijas apjomu.
(4)
Ministru kabinets apstiprina A, B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstus.
16.
pants.
Atļauja
(1)
Lai uzsāktu A vai B kategorijas piesārņojošo darbību vai, lai veiktu grozījumus atļaujā, operators iesniedz iesniegumu Dienestā. Dienests atļauju izdod piesārņojošai darbībai konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku. Izdotās atļaujas Dienests publicē savā tīmekļvietnē.
(2)
Operators ievēro atļaujā noteiktās prasības piesārņojošas darbības veikšanai.
(3)
Ja Dienests atļaujas izdošanas brīdī nevar pietiekami precīzi novērtēt un prognozēt piesārņojošas darbības ietekmi uz vidi, izdodot atļauju, var noteikt tās pārskatīšanas termiņu, kas nepārsniedz trīs gadus.
(4)
Dienesta izsniegto atļauju var apstrīdēt mēneša laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas Vides pārraudzības valsts birojā (turpmāk - Birojs). Attiecīgās atļaujas darbība tiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai saskaņā ar šā panta sesto daļu. Birojs var pieņemt lēmumu neapturēt apstrīdētās atļaujas darbību uz iesnieguma izskatīšanas laiku, ja atļaujas darbības apturēšana var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi.
(5)
Ja apstrīd esošas iekārtas darbību, kurai nepieciešami atļaujas grozījumi, spēkā esošās atļaujas darbība netiek apturēta līdz iesnieguma izskatīšanai. Ja atļaujas pārskatīšanas rezultātā operatoram atļauj uzsākt jaunu piesārņojošu darbību un atļauja par šīs darbības uzsākšanu apstrīdēta atbilstoši šā panta ceturtajā daļā minētajam termiņam, tad uz iesnieguma izskatīšanas laiku aptur atļaujas daļu par jauno piesārņojošo darbību.
(6)
Birojs pieņem lēmumu par izsniegto atļauju vai par atļaujas grozījumiem viena mēneša laikā no iesnieguma brīža un to var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur atļaujas vai atļaujā veikto grozījumu darbību.
(7)
Ministru kabinets nosaka:
1)
atļaujas iesniegumā norādāmo informāciju un iesnieguma izskatīšanas kārtību;
2)
atļaujā iekļaujamo informāciju;
3)
kārtību un gadījumus, kad veicami grozījumi atļaujā.
17.
pants.
C reģistrācija
(1)
Lai uzsāktu C kategorijas piesārņojošu darbību vai veiktu grozījumus jau esošā C reģistrācijā, operatoram ir pienākums iesniegt Dienestā iesniegumu.
(2)
Dienests reģistrē pieteikto C kategorijas piesārņojošo darbību konkrētā ģeogrāfiskā vietā uz visu attiecīgā objekta darbības laiku vai veic grozījumus esošajā reģistrācijā.
(3)
Dienests, veicot C reģistrāciju sadedzināšanas iekārtām var izdot atsevišķu lēmumu, kurā nosaka emisijas limitus un robežvērtības, informāciju par piešķirtajām atkāpēm no emisiju robežvērtību ievērošanas, kā arī prasības par veicamo monitoringu.
(4)
Operators ievēro šā panta trešajā daļā minētajā lēmumā noteiktās prasības. Lēmumu var apstrīdēt Birojā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
(5)
Dienests veic C reģistrāciju dzīvnieku novietnēm, ja iesniegts iesniegums Lauksaimniecības datu centra (turpmāk – LDC) informācijas sistēmā un piesārņojošā darbība atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai un teritorijas plānojumam.
(6)
Ministru kabinets nosaka:
1)
gadījumus, kad C kategorijas sadedzināšanas iekārtām izdod lēmumus;
2)
C reģistrācijas iesniegumā norādāmo informāciju;
3)
C reģistrācijā iekļaujamo informāciju;
4)
kārtību kādā Dienests veic C reģistrāciju dzīvnieku novietnēm.
18.
pants.
Iesnieguma iesniegšanas, atļaujas izdošanas, C reģistrācijas un grozījumu veikšanas termiņi un citas procesuālās darbības
(1)
Iesniegumu atļaujas saņemšanai vai C reģistrācijai vai atļaujas vai C reģistrācijas grozījumu veikšanai operators iesniedz elektroniski Dienesta informācijas sistēmā, izmantojot kādu no sistēmā pieejamiem autentifikācijas līdzekļiem un izvēloties attiecīgo iesnieguma tiešsaistes formu.
(2)
Dienesta un operatora savstarpējā saziņa, turpmākas procesuālas darbības saistībā ar iesniegumu, atļaujas izdošanu vai C reģistrāciju vai to grozījumiem, kā arī visa ar šīm darbībām saistītā dokumentu aprite notiek elektroniski Dienesta informācijas sistēmā.
(3)
Dienests iesniegumu par atļaujas saņemšanu A un B kategorijas piesārņojošai darbībai izskata 20 darba dienu laikā un iesniegumu par atļaujas grozījumiem izskata 10 darba dienu laikā. Iesniegumu jaunai reģistrācijai vai grozījumu veikšanai C kategorijas piesārņojošai darbībai izskata 10 darba dienu laikā.️ Pēc iesnieguma izskatīšanas Dienests pieņem iesniegumu vai pieprasa papildu informāciju vai noraida iesniegumu, veicot attiecīgu atzīmi Dienesta informācijas sistēmā.
(4)
A kategorijas piesārņojošām darbībām atļauju izdod vai grozījumus veic 90 dienu laikā no brīža, kad Dienests ir pieņēmis iesniegumu.
(5)
B kategorijas piesārņojošām darbībām atļauju izdod vai grozījumus veic 60 dienu laikā no brīža, kad Dienests ir iesniegumu pieņēmis. Ja piesārņojošajai darbībai rīko publisko apspriešanu, atļauju izdod 90 dienu laikā no brīža, kad Dienests ir iesniegumu pieņēmis.
(6)
C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrē vai grozījumus veic 14 dienu laikā no brīža, kad iesniegums pieņemts Dienesta informācijas sistēmā.
(7)
Ja notiek operatora maiņa, Dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, 14 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas veic izmaiņas atļaujā vai C reģistrācijā iekļauto informāciju par operatoru, bet nemaina atļaujas vai lēmuma, kas izdots saskaņā ar šā likuma 17. panta trešo daļu, nosacījumus.
(8)
Ministru kabinets nosaka atsevišķus termiņus C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijai vai grozījumu veikšanai dzīvnieku novietnēm.
(9)
Dienests savā tīmekļvietnē regulāri atjauno un nodrošina bezmaksas piekļuvi šādiem reģistriem:
1)
atļauju reģistram, kur pieejamas atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai;
2)
C reģistram.
19.
pants.
Sabiedrības līdzdalība
(1)
Lai nodrošinātu sabiedrības līdzdalību atļaujas izdošanas procesā, Dienesta tīmekļvietnē ir pieejams operatora iesniegums līdz atļaujas saņemšanai. Ja A vai B kategorijas piesārņojošā darbība tiek veikta militārā objektā, dienesta tīmekļvietnē ir pieejams tikai attiecīgā iesnieguma kopsavilkums.
(2)
Ja operatora iesniegums vai atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par informācijas atklātību ietver ierobežotas pieejamības informāciju, Dienests, pamatojoties uz operatora iesniegumu, pieņem lēmumu par atsevišķu iesnieguma vai atļaujas daļu, sadaļu vai punktu ierobežotu pieejamību. Šis noteikums neattiecas uz informāciju par emisiju, kā arī par avāriju risku.
(3)
Operators organizē publisko apspriešanu šādos gadījumos:
1)
A kategorijas piesārņojošas darbības uzsākšanai vai būtiskām izmaiņām tajā;
2)
atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas piesārņojošai darbībai;
3)
B kategorijas piesārņojošo darbību uzsākšanai vai būtiskām izmaiņām tajā, ja Dienests vai pašvaldība ir pieņēmusi pamatotu lēmumu par publisko apspriešanu.
(4)
Dienests atļauj operatoram neorganizēt publiskās apspriešanas sanāksmi, ja tā jau ir notikusi paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtēšanas laikā un kopš tās nav pagājis vairāk par diviem gadiem, kā arī, izvērtējot iesniegumu, nav atklāta jauna negatīva ietekme uz cilvēka veselību vai vidi.
(5)
Ja netiek ievērotas šajā likumā un vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz sabiedrības līdzdalības tiesībām vai tiesībām uz vides informāciju atļaujas izdošanas procesā, tad ikviena persona var vērsties ar iesniegumu Birojā visā atļaujas izdošanas procesa laikā vai mēneša laikā no atļaujas izdošanas.
(6)
Sabiedrības līdzdalības tiesību pārkāpuma gadījumā saskaņā ar šā panta piekto daļu, Birojs uzdod noteiktā termiņā novērst pārkāpumu un līdz pārkāpuma novēršanai aptur Dienesta lēmuma pieņemšanas procesu vai, ja lēmums jau pieņemts, lemj par nepieciešamību to atcelt vai apturēt līdz pārkāpuma novēršanai un nosūta savu lēmumu iesniedzējam, operatoram un Dienestam. Biroja pieņemto lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
(7)
Ministru kabinets nosaka sabiedrības līdzdalības kārtību atļaujas izdošanas procesā, kā arī sabiedrībai sniedzamo informāciju.
20.
pants.
Valsts nodeva par atļaujas izdošanu vai grozījumu veikšanu atļaujā
(1)
Par atļaujas A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai izdošanu un grozījumu veikšanu atļaujā vai par atteikumu izdot atļauju maksājama valsts nodeva.
(2)
Ministru kabinets nosaka valsts nodevas apmēru, samaksas kārtību un atbrīvojumus no valsts nodevas samaksas.
21.
pants.
Atteikums atļaujas izsniegšanai, C reģistrācijai vai grozījumu veikšanai
(1)
Dienests noraida iesniegumu Dienesta informācijas sistēmā, ja operators Dienesta noteiktajā termiņā nesniedz prasīto informāciju.
(2)
Dienests pieņem lēmumu par atteikumu izdot atļauju, veikt grozījumus atļaujā, veikt C reģistrāciju vai veikt grozījumus C reģistrācijā, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:
1)
piesārņojošā darbība neatbilst vides aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
2)
ja ir noteikti piesārņojošas darbības uzsākšanas ierobežojumi saskaņā ar šā likuma 10. pantu.
(3)
Dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu izdot atļauju vai veikt C reģistrāciju, ja:
1)
operators apzināti sniedzis nepatiesu informāciju;
2)
Dienests komersantam pēdējo trīs gadu laikā vismaz divas reizes ir atkārtoti pieņēmis lēmumu par administratīvā soda piemērošanu par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos;
3)
komersanta amatpersona pēdējo trīs gadu laikā ir bijusi tāda komersanta amatpersona, kuram šīs amatpersonas vadībā Dienests ir vismaz divas reizes pieņēmis lēmumu par administratīvā soda piemērošanu par pārkāpumiem vides aizsardzības jomā, kas saistīti ar noteikto pienākumu neizpildi vai vides stāvokļa pasliktināšanos.
(4)
Dienesta pieņemto lēmumu par atteikumu izdot atļauju, veikt grozījumus atļaujā, veikt C reģistrāciju vai veikt grozījumus C reģistrācijā var apstrīdēt Birojā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
22.
pants.
Atļaujas atcelšana, darbības svītrošana no C reģistra
(1)
Dienests atceļ izdoto atļauju vai svītro piesārņojošo darbību no C reģistra, ja:
1)
operators ir izbeidzis piesārņojošo darbību;
2)
triju gadu laikā no atļaujas spēkā stāšanās dienas vai C reģistrācijas dienas operators nav uzsācis piesārņojošo darbību;
3)
pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā pieejamās informācijas uzņēmums ir likvidēts.
(2)
Dienests var atcelt izdoto atļauju vai svītrot piesārņojošo darbību no C reģistra, ja Dienests konstatē, ka vairāk kā trīs gadus operators nav veicis piesārņojošo darbību.
IVnodaļaPrasības piesārņojošas darbības veikšanai
23.
pants.
Piesārņojošo darbību veikšana objektos
Piesārņojošas darbības veic stacionāros tehnoloģiskos objektos. Piesārņojošas darbības var veikt arī izmantojot pārvietojamas tehnoloģiskas iekārtas, kuras tiek darbinātas stacionāri un pirms kuru ekspluatācijas uzsākšanas operators novērtē un prognozē iekārtas radīto emisiju vai piesārņojumu teritorijai, kurā paredzēts darbināt attiecīgo iekārtu un kuru var ietekmēt piesārņojošā darbība. Dienests izdod atļauju piesārņojošai darbībai vai reģistrē C kategorijas piesārņojošo darbību pārvietojamas iekārtas stacionārai darbināšanai konkrētā ģeogrāfiskā vietā.
24.
pants.
Piesārņojošas darbības veikšanas ierobežojumi
(1)
Ja piesārņojošai darbībai atļauja ir saņemta vai veikta C reģistrācija un darbību veic teritorijā, kurā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti vides kvalitātes robežlielumi noteiktam piesārņojuma veidam:
1)
operators veic pasākumus pakāpeniskai emisijas samazināšanai, lai panāktu atbilstību noteiktajam vides kvalitātes robežlielumam;
2)
operators nedrīkst veikt būtiskas izmaiņas esošajā darbībā, ja tā var radīt emisijas, kas palielina kopējo attiecīgā piesārņojuma daudzumu šajā teritorijā. Šādā gadījumā Dienests neizdod atļauju būtiskai darbības izmaiņai;
3)
veicot izmaiņas atļaujā, Dienests tajā iekļauj prasības attiecīgās emisijas samazināšanai.
(2)
Ja noteiktā teritorijā ir pārsniegti vai var tikt pārsniegti gaisa aizsardzības jomas normatīvajos aktos noteiktie gaisa kvalitātes normatīvi, pašvaldība saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izstrādātu un apstiprinātu pašvaldības gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plānu, var izdot saistošos noteikumus, kas nosaka ierobežojumus objektā veiktajai piesārņojošajai darbībai, prasības par papildu pasākumu veikšanu vai stingrākas prasības attiecībā uz pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni un monitoringa veikšanu kā to noteicis Ministru kabinets. Nosakot pašvaldības saistošajos noteikumos stingrākas emisijas robežvērtības sadedzināšanas iekārtām, ņem vērā Komisijas publicēto informāciju par emisijas līmeņiem, ko var sasniegt ar labākajām pieejamām vai jaunākajām tehnoloģijām šajā jomā. Pašvaldību saistošo noteikumu izstrādi, saskaņošanu un izsludināšanu veic atbilstoši Pašvaldību likumā noteiktajai kārtībai.
(3)
Ja par objekta radīto piesārņojumu ir saņemtas pamatotas sūdzības vai pastāv risks, ka objekta darbības rezultātā var tikt pārkāptas vides aizsardzības normatīvo aktu prasības vai piesārņojošai darbībai noteiktie emisiju limiti, Dienests atļaujā var izvirzīt stingrākas prasības piesārņojuma novēršanai un kontrolei.
25.
pants.
A kategorijas piesārņojošās darbības un labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
(1)
Veicot A kategorijas piesārņojošo darbību, operatoram jāizmanto labākie pieejamie tehniskie paņēmieni un jāievēro ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisijas līmeņi.
(2)
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumos par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem. Operators labākos pieejamos tehniskos paņēmienus ievieš četru gadu laikā no Komisijas īstenošanas lēmumu par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Informācija par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem pieejama Dienesta tīmekļvietnē.
(3)
Ja attiecīgajai nozarei nav izdots Komisijas īstenošanas lēmums par secinājumiem par labākajiem tehniskajiem paņēmieniem, operators izmanto Komisijas izstrādāto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīniju dokumentu vai, ja tāds nav izstrādāts, informāciju par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kuru publicējušas starptautiskās organizācijas.
(4)
Ja normatīvajos aktos noteikti stingrāki vides kvalitātes normatīvi, nekā ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi vai robežvērtības, A kategorijas atļaujā ietver tādas prasības, kuras jāievēro, lai sasniegtu attiecīgos vides kvalitātes normatīvus.
(5)
Ministru kabinets nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas kritērijus.
26.
pants.
Atkāpes no emisiju līmeņiem, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem
(1)
Dienests A kategorijas piesārņojošām darbībām var piešķirt atkāpes no emisijas līmeņa, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem. Atkāpes piešķir, ja operators, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto vides kvalitātes normatīvu, kā arī objekta ģeogrāfisko izvietojumu vai vietējiem vides apstākļiem vai tehnisko raksturojumu, veic izvērtējumu un pierāda, ka minēto emisiju līmeņu piemērošana rada nesamērīgi augstas izmaksas salīdzinājumā ar videi sniegto labumu. Atkāpes rezultātā piemērotās emisiju robežvērtības nedrīkst pārsniegt objekta radītās emisijas robežvērtības, kas noteiktas noteiktām nozarēm vai piesārņojuma veidiem. Atkāpes piešķir Dienests vienu reizi uz noteiktu laika posmu. Dienests atkārtoti izvērtē piešķirto atkāpi veicot atļaujas grozījumus.
(2)
Ja A kategorijas piesārņojošas darbības objektā tiek veikta jaunu tehnisko paņēmienu (tehniskais paņēmiens, kas, ieviests ražošanā, var nodrošināt augstāku vispārējo vides aizsardzības līmeni vai vismaz tādu pašu vides aizsardzības līmeni un lielākus izmaksu ietaupījumus nekā pašreizējie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni) izmēģināšana un izmantošana, Dienests var atļaujā noteikt pārejas periodu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un ar tiem saistīto emisijas līmeņu piemērošanai uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus. Pēc noteiktā pārejas perioda operators nodrošina, ka šāda objekta radītā emisija atbilst ar labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajam emisijas līmenim. Ja emisija neatbilst ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajam emisijas līmenim, tad operators pārtrauc jaunu tehnisko paņēmienu, produktu vai ražošanas procesu pētīšanu, izstrādi un pārbaudi.
27.
pants.
Piesārņojošas darbības augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums A kategorijas darbībām
(1)
Lai A kategorijas piesārņojoša darbība nepasliktinātu augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli, operatoram pirms darbības uzsākšanas, būtiskām izmaiņām vai darbības izmaiņu veikšanas, ir jāizstrādā augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums un jāiesniedz Dienestā, ja ir paredzēta tādu bīstamu ķīmisko vielu lietošana, ražošana vai emisija, kas var ietekmēt augsnes un pazemes ūdeņu stāvokli. Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojums ietver informāciju par bīstamo ķīmisko vielu piesārņojumu augsnē un pazemes ūdeņos objekta teritorijā.
(2)
Augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma izstrāde nav nepieciešama A kategorijas piesārņojošām darbībām, kurām augsnes un pazemes ūdeņu kvalitātes izvērtējums veikts ietekmes uz vidi novērtējuma laikā, ja iesniegums A kategorijas atļaujas saņemšanai iesniegts ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad saņemts atzinums par ietekmes uz vidi novērtējumu.
(3)
Ministru kabinets nosaka augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa raksturojuma saturu.
28.
pants.
A kategorijas piesārņojošas darbības un pārrobežu ietekme
(1)
Ja iesniegumā par atļaujas izdošanu A kategorijas piesārņojošai darbībai sniegtā informācija liecina, ka piesārņojošai darbībai iespējama pārrobežu ietekme vai attiecīgā valsts pieprasa informāciju par šo darbību, Dienests par to informē operatoru, attiecīgo pašvaldību un Biroju.
(2)
Ja A kategorijas piesārņojošu darbību realizē ārpus Latvijas teritorijas un tai var būt pārrobežu ietekme uz Latvijas teritoriju un ir saņemts paziņojums no attiecīgās valsts, Birojs nodrošina sabiedrības un iesaistīto institūciju informēšanu.
(3)
Ministru kabinets nosaka A kategorijas piesārņojošo darbību pārrobežu ietekmes gadījumā sniedzamās informācijas saturu un kārtību.
29.
pants.
Objekta darbības izbeigšana
(1)
Pirms objekta darbības izbeigšanas operatoram ir pienākums sakārtot objekta darbības vietu atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām. Operators ne vēlāk kā 30 dienas pirms darbības izbeigšanas iesniedz Dienestā iesniegumu par pasākumiem objekta darbības vietas sakārtošanai. Ja vieta nav atbilstoši sakārtota, tad Dienests izdod lēmumu par veicamām darbībām.
(2)
Ja atļauja paredz izstrādāt pazemes ūdeņu un augsnes pamata stāvokļa raksturojumu, operators pirms darbības izbeigšanas iesniedz Dienestā esošo augsnes un pazemes ūdeņu esošā stāvokļa raksturojumu. Ja esošā stāvokļa raksturojumā norādītais augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojums salīdzinājumā ar pazemes ūdeņu un augsnes pamata stāvokļa raksturojumu ir būtisks, kā arī rada apdraudējumu cilvēku veselībai un videi, Dienests uzdod operatoram veikt nepieciešamos pasākumus augsnes un pazemes ūdeņu pamata stāvokļa atjaunošanai.
(3)
Dienests savā tīmekļvietnē 30 dienu laikā pēc objekta darbības vietas sakārtošanas ievieto informāciju par A un B kategorijas piesārņojošo darbību operatora veiktajiem pasākumiem objekta darbības vietas sakārtošanai atbilstošā stāvoklī.
30.
pants.
Objekta darbības apturēšana un atjaunošana, ja operators darbojas bez atļaujas vai C reģistrācijas
(1)
Dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par objekta darbības apturēšanu, ja nav saņemta nepieciešamā atļauja vai nav veikta C reģistrācija. Dienesta lēmumu var apstrīdēt Birojā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Dienesta lēmuma par objekta darbības apturēšanu apstrīdēšana neaptur lēmuma darbību. Biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
(2)
Ja Dienesta ģenerāldirektora pieņemtais lēmums par objekta darbības apturēšanu skar dzīvnieku labturību, cilvēku veselību vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi, Dienests uzdod operatoram veikt pakāpeniskus pasākumus objekta darbības apturēšanai.
(3)
Objekta darbības apturēšanu operators veic tā, lai tā radītu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. Dienesta ģenerāldirektoram ir tiesības uzdot operatoram noplombēt vai norobežot pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai telpām, kas ved uz objekta darbināšanas ierīcēm, lai nodrošinātu, ka lēmums par objekta darbības apturēšanu tiek izpildīts. Pieeju tehnoloģiskajām ierīcēm vai minētajām telpām operators noplombē vai norobežo Dienesta pārstāvja klātbūtnē.
(4)
Operators ir tiesīgs atjaunot objekta darbību pēc atļaujas saņemšanas vai C reģistrācijas veikšanas.
31.
pants.
Atļaujas pilnīga vai daļēja vai C reģistrācijas apturēšana
(1)
Dienesta ģenerāldirektors pilnībā vai daļēji aptur atļauju vai C reģistrāciju, ja iestājas viens vai vairāki šādi nosacījumi:
1)
operatora prettiesiskas rīcības dēļ objekts ir radījis vai var radīt vides piesārņojumu, kas nodara vai var nodarīt būtisku kaitējumu videi vai cilvēku veselībai;
2)
operators objekta darbībā atkārtoti pieļauj vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpumus, kas var radīt vai ir radījušas būtiskas sekas videi vai cilvēku veselībai, vai nepilda Dienesta šā likuma 16. pantā un 17. panta trešajā daļā izdotajos administratīvajos aktos noteiktās prasības.
3)
brīdinājumā par atļaujas vai atļaujas daļas vai C reģistrācijas apturēšanu, kas izdots saskaņā ar šā panta otro daļu.
(2)
Pirms atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanas, Dienesta ģenerāldirektors izdod brīdinājumu par atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanu. Brīdinājums nav apstrīdams un pārsūdzams. Dienests brīdinājumu nosūta operatoram un informācijai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas objekts, kuram izdots brīdinājums.
(3)
Brīdinājumā, kas izdots saskaņā ar šā panta otro daļu, norāda operatora izdarītos pārkāpumus un nosaka termiņu līdz trim mēnešiem brīdinājumā minēto pārkāpumu novēršanai.
(4)
Ja operators mēneša laikā no brīdinājuma saņemšanas dienas izstrādā un iesniedz Dienestam akceptēšanai pasākumu plānu pārkāpumu novēršanai, Dienesta ģenerāldirektors var pārkāpumu novēršanas termiņu pagarināt līdz deviņiem mēnešiem, ja plānā paredzētos pasākumus nav iespējams ieviest ātrāk.
(5)
Ja brīdinājumā, kas izdots saskaņā ar šā panta otro daļu, noteiktajā termiņā pārkāpumi nav novērsti vai nav veikti pasākumu plānā noteiktie pasākumi paredzētajā termiņā, Dienesta ģenerāldirektors pieņem lēmumu par atļaujas pilnīgu vai daļēju vai C reģistrācijas apturēšanu.
(6)
Dienesta ģenerāldirektora lēmums par atļaujas pilnīgu vai daļēju vai C reģistrācijas apturēšanu apstrīdēšana neaptur tā darbību. Lēmumu var apstrīdēt Birojā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
32.
pants.
Atjaunošanas kārtība atļaujas pilnīgas vai daļējas vai C reģistrācijas apturēšanas gadījumā
(1)
Lai atjaunotu atļauju, atļaujas daļu vai apturēto C reģistrāciju, operators iesniedz Dienestā iesniegumu ar informāciju par identificēto pārkāpumu novēršanu. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētos faktus.
(2)
Dienests piecu darba dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas pārbauda vai identificētie pārkāpumi ir novērsti. Dienesta ģenerāldirektors 10 darba dienu laikā pēc pārbaudes veikšanas pieņem lēmumu par pilnīgu vai daļēju atļaujas vai C reģistrācijas atjaunošanu vai atteikumu.
(3)
Dienesta ģenerāldirektora izdoto lēmumu var apstrīdēt Birojā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Pieteikums tiesai neaptur administratīvā akta darbību.
33.
pants.
Uz atsevišķām piesārņojošām darbībām attiecināmās vides prasības
Ministru kabinets nosaka:
1)
azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radītā vides piesārņojuma novēršanas un samazināšanas kārtību;
2)
vides aizsardzības prasības degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām;
3)
prasības par gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām, tai skaitā, emisijas robežvērtības, kas jāievēro šīm iekārtām, atkāpes, ko var piemērot šīm iekārtām;
4)
prasības par gaistošo organisko savienojumu emisiju ierobežošanu no iekārtām, kurās noteiktos apjomos izmanto organiskos šķīdinātājus, kā arī, emisijas robežvērtības, kas jāievēro šīm iekārtām, atkāpes, ko var piemērot šīm iekārtām;
5)
vides aizsardzības prasības titāna dioksīda ražošanai;
6)
vides aizsardzības prasības dzīvnieku novietnēm;
7)
vides aizsardzības prasības kokzāģētavām, kokapstrādes iekārtām un koksnes ķīmiskās aizsardzības darbībām;
8)
vides aizsardzības prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcām un automazgātavām;
9)
nosacījumus notekūdeņu savākšanai, attīrīšanai, emisijai un monitoringam;
10)
nosacījumus emisijas robežvērtību un emisijas limitu noteikšanai emisijai ūdenī, to piemērošanai un pārskatīšanai.
VnodaļaAdministratīvie pārkāpumi piesārņojuma jomā un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
34.
pants.
Administratīvā atbildība vides piesārņošanas jomā
Par operatora izdarītu vides piesārņošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
35.
pants.
Administratīvā atbildība piesārņojošu darbību jomā
(1)
Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez reģistrācijas piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām.
(2)
Par C kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(3)
Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(4)
Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu, neievērojot prasības piesārņojuma novēršanai vai samazināšanai vai piesārņojošas darbības monitoringa veikšanai, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt divdesmit astoņām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.
(5)
Par B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.
(6)
Par A kategorijas piesārņojošas darbības veikšanu bez atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai līdz astoņsimt sešdesmit naudas soda vienībām.
36.
pants.
Kompetence administratīvā pārkāpuma procesā
Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 34. un 35. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Dienests.
Pārejas noteikumi
1.
Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par piesārņojumu” (Latvijas Vēstnesis, (2001., Nr. 51, 2002., Nr. 104, 2004., Nr. 2, 2005., Nr. 25, 2006., Nr. 62, 2007., Nr. 160, Nr. 179, 2009., Nr. 82, Nr. 205, 2010., Nr. 104, Nr. 206, 2011., Nr. 120, 2013., Nr. 36, 2014., Nr. 38, 2016., Nr. 123, 2018., Nr. 36, Nr. 84., 2020., Nr. 119 C, Nr. 247, 2021., Nr. 248B, 2022., Nr. 137A).
2.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. maijam izdod šā likuma 4. panta trešajā daļā, 12. panta otrajā daļā, 13. panta sestajā daļā, 15. panta ceturtajā daļā, 16. panta septītajā daļā, 17. panta sestajā daļā, 18. panta astotajā daļā, 19. panta septītajā daļā, 20. panta otrajā daļā, 25. panta piektajā daļā, 27. panta trešajā daļā, 28. panta trešajā daļā, 33. pantā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2025. gada 31. maijam ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi un pašvaldību saistošie noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:
1)
Ministru kabineta 2021. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 17 "Noteikumi par gaisa piesārņojuma ierobežošanu no sadedzināšanas iekārtām";
2)
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 “Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs”;
3)
Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 186 “Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus”;
4)
Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 183 “Kārtība, kādā izstrādā pamatziņojumu par augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu ar bīstamām ķīmiskām vielām iekārtas teritorijā”;
5)
Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 “Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi”;
6)
Ministru kabineta 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām”;
7)
Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumi Nr. 666 “Noteikumi par valsts nodevu par atļaujas izsniegšanu A vai B kategorijas piesārņojošai darbībai, atļaujas nosacījumu pārskatīšanu, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumiem”;
8)
Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”;
9)
Ministru kabineta 2004. gada 17. augusta noteikumi Nr. 726 “Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)”;
10)
Ministru kabineta 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 “Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām”;
11)
Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 380 “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu un automazgātavu izveidei un darbībai”;
12)
Ministru kabineta 2002. gada 22. janvāra noteikumi Nr. 34 "Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī";
13)
Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošie noteikumi Nr. 97 “Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu”.
3.
Līdz šā likuma 15. panta 4. daļā minēto Ministru kabineta noteikumu izdošanai par A kategorijas piesārņojošās darbības veidiem uzskatāmi tie, kuri norādīti likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā.
4.
Atļauja, kas operatoram izdota pamatojoties uz likumu “Par piesārņojumu” un pirms šī likuma spēkā stāšanās brīža, ir uzskatāma par spēkā esošu.
5.
Ministru kabinets līdz 2025. gada 31. maijam veic grozījumus:
1)
Ministru kabineta 2009. gada 17. februāra noteikumi Nr. 158 “Noteikumi par prasībām attiecībā uz vides monitoringu un tā veikšanas kārtību, piesārņojošo vielu reģistra izveidi un informācijas pieejamību sabiedrībai”.
2)
Ministru kabineta 2013. gada 3. septembra noteikumi Nr. 752 “Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" maksas pakalpojumu cenrādis”;
3)
Ministru kabineta 2011. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 485 “Atsevišķu veidu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas kārtība un prasības titāna dioksīda ražošanas iekārtu radīto emisiju ierobežošanai, kontrolei un monitoringam”.
4)
Ministru kabineta 2017. gada 23. maija noteikumi Nr. 271 “Noteikumi par vides aizsardzības oficiālās statistikas un piesārņojošās darbības pārskata veidlapām”.
5)
Ministru kabineta 2011. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 301 “Noteikumi par azbesta un azbesta izstrādājumu ražošanas radīto vides piesārņojumu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu”.
6.
Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudē šādi Ministru kabineta noteikumi:
1)
Ministru kabineta 2010. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1117 "Bioeļļas kvalitātes prasības un mežizstrādes darbos izmantojamo griezējinstrumentu eļļošanai lietojamās bioeļļas izmantošanas un kontroles kārtība";
2)
Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumi Nr. 430 "Īpašās vides prasības celulozes, papīra vai kartona ražošanai";
3)
Ministru kabineta 2015. gada 14. aprīļa noteikumi Nr. 191 "Īpašās vides prasības ādu apstrādei (miecēšanai)";
4)
Ministru kabineta 2014. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 224 "Īpašās vides prasības cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanai";
5)
Ministru kabineta 2014. gada 18. februāra noteikumi Nr. 102 "Īpašās vides prasības dzelzs un tērauda ražošanai";
6)
Ministru kabineta 2013. gada 10. decembra noteikumi Nr. 1416 "Īpašās vides prasības stikla un stikla šķiedras ražošanai";
7)
Ministru kabineta 2017. gada 3. maija noteikumi Nr. 234 "Kuģu pārstrādes konsultatīvās padomes nolikums".
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra direktīvas 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ);
2)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām;
3)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (Dokuments attiecas uz EEZ).
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. decembrī.
Ministrs V. Uzvārds