MK vēstule

Ministru kabinets ir saņēmis tiesībsarga 2024. gada 17. decembra vēstuli Nr. 6-1/914 "Par atliktajām VSAOI un to ietekmi uz pensijas apmēru". Atbildot uz minēto vēstuli, Ministru kabinets sniedz šādu informāciju.

Ar 2010. gada 20. decembra likumu "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"" tika precizēta likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta ceturtā daļa un tika noteikts, ka ar 2011. gada 1. janvāri persona ir sociāli apdrošināta darba negadījumu apdrošināšanai, apdrošināšanai pret bezdarbu, invaliditātes apdrošināšanai, maternitātes un slimības apdrošināšanai un vecāku apdrošināšanai un veselības apdrošināšanai un tai (par to) ir jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (turpmāk – VSAOI), sākot ar dienu, kad šī persona ir ieguvusi likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta pirmajā daļā minēto statusu, izņemot pašnodarbinātā statusu. Persona ir sociāli apdrošināta pensiju apdrošināšanai, ja faktiski ir veiktas VSAOI. Ar minētajiem grozījumiem likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21. pants tika papildināts ar jaunu 2.¹ daļu, kas nosaka, ja darba devējs nav veicis šajā likumā noteiktās VSAOI, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, var veikt VSAOI pensiju apdrošināšanai. Ministru kabinets reglamentē noteikumus, termiņus un kārtību, kādā persona veic VSAOI pensiju apdrošināšanai.

Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumi Nr. 384 "Kārtība, kādā persona veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 384) nosaka kārtību, kādā persona, kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, brīvprātīgi veic VSAOI pensiju apdrošināšanai, ja darba devējs par laikposmu no 2011. gada 1. janvāra par šo personu nav veicis likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktās VSAOI, kuras darba devējam bija jāveic. MK noteikumu Nr. 384 2. un 5. punkts nosaka, ka pirms valsts vecuma pensijas aprēķināšanas vai pēc tās piešķiršanas saskaņā ar likumu "Par valsts pensijām" Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA), pamatojoties uz personas iesniegumu, nosaka tos gadus un mēnešus, par kuriem darba devējs ir aprēķinājis VSAOI par personu kā par darba ņēmēju, bet faktiski nav tās veicis. Personai par laikposmu līdz pensijas piešķiršanas mēnesim ir tiesības veikt VSAOI pensiju apdrošināšanai par visu laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis VSAOI, vai par atsevišķu šā laikposma daļu atbilstoši paziņojumā norādītajām VSAOI pensiju apdrošināšanai. Savukārt MK noteikumu Nr. 384 12. un 13. punkts nosaka, ka VSAA katru gadu līdz 1. aprīlim pārbauda, vai tās personas sociālās apdrošināšanas kontā, kura ir brīvprātīgi veikusi VSAOI pensiju apdrošināšanai, darba devējs vai Maksātnespējas kontroles dienests nav veicis VSAOI par to laikposmu, par kuru persona pati iepriekš ir brīvprātīgi veikusi VSAOI pensiju apdrošināšanai. Konstatējot darba devēja vai Maksātnespējas kontroles dienesta  veiktās VSAOI par personu, kura ir brīvprātīgi veikusi VSAOI pensiju apdrošināšanai, VSAA līdz attiecīgajam kalendāra gadam sekojošā gada 31. jūlijam nosūta personai informāciju par pārmaksātajām VSAOI pensiju apdrošināšanai, norādot attiecīgo summu un VSAOI veicēju, kā arī informējot personu, ka pārmaksāto VSAOI saņemšanai iesniedzams iesniegums jebkurā VSAA nodaļā, norādot kredītiestādes kontu vai pasta norēķinu sistēmas kontu, kurā ieskaitāma atmaksājamā summa.

Ar 2011. gada 19. decembra Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2011-03-01 "Par likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta ceturtās daļas un 21. panta 2.¹ daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam" Satversmes tiesa atzina likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5. panta ceturtās daļas otro teikumu un 21. panta 2.¹ daļu par atbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1. un 109. pantam.

Šobrīd nodokļu administrācija (tostarp Valsts ieņēmumu dienests) ir tiesīga saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmo, 1.³ un 1.⁷ daļu sadalīt termiņos vai atlikt uz noteiktu laiku dažādus nodokļu maksājumus atkarībā no to rašanās iemesliem, cēloņiem un parāda apmēriem, t. sk. arī VSAOI. Tāpat arī minētā likuma 26. panta vienpadsmitajā daļā un 41. pantā paredzētais tiesiskais risinājums paredz nokavēto nodokļu maksājumu, tostarp VSAOI sadalīšanu termiņos. Darba devējam piešķirtie VSAOI samaksas termiņu pagarinājumi var negatīvi ietekmēt darba ņēmēja tiesības uz vecuma pensijas saņemšanu (stāžu) un vecuma pensijas apmēru ar nosacījumu, ja darba ņēmējs atbilstoši likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 21. panta 2.¹ daļai nav brīvprātīgi veicis VSAOI pensiju apdrošināšanai par laikposmu, par kuru darba devējs faktiski nav veicis VSAOI. Tā kā pensiju sistēmas 2. līmenī līdzekļu pārvaldītājiem tiek pārskaitīta faktiska nauda, tad gadījumā, ja darba devējs par personu faktiski nav veicis VSAOI, personai netiek reģistrētas arī VSAOI pensiju sistēmas 2. līmenī.

Ministru kabineta 2024. gada 20. janvāra rīkojuma Nr. 55 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" pielikuma "Valdības rīcības plāns" 39.3. apakšpunkts nosaka, ka līdz 2024. gada 31. decembrim Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Latvijas Darba devēju konfederāciju ir jāizstrādā priekšlikumi VSAOI samaksas termiņu pagarinājuma negatīvās ietekmes novēršanai uz personas vecuma pensijas apmēru.

Ņemot vērā minēto, informējam, ka Labklājības ministrija ir izstrādājusi konceptuālo ziņojumu "Par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu samaksas termiņu pagarinājumu un tā ietekmi uz personas vecuma pensijas apmēru" (22-TA-2421). Minētais ziņojums vairākkārt ticis nodots starpinstitucionālai saskaņošanai, tomēr līdz šim nav rasts vienots risinājums, kuru atbalstītu visas iesaistītās institūcijas. Tādējādi darbs pie Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības identificētā problēmjautājuma turpinās.

Papildus darām zināmu, ka ar Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra rīkojumu Nr. 1120 "Par valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" pamatkapitāla palielināšanu" paredzēts, ka valsts akciju sabiedrība "Latvijas dzelzceļš" nodrošinās nodokļu parāda samaksu par atliktajām VSAOI.