23-TA-694
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likums
1.
pants.
Likumā lietotie termini un jēdzieni
Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, lietoti likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" izpratnē.
2.
pants.
Likuma mērķis
Likuma mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus privatizācijas procesa pabeigšanas darbībām.
3.
pants.
Likuma darbības jomas
Likums nosaka:
1)
termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas;
2)
termiņu, līdz kuram tiek pieņemts lēmums par privatizējamās valsts un pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu;
3)
nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;
4)
nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
5)
kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;
6)
kārtību, kādā privatizētie dzīvokļu īpašumi tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) un privatizēto objektu īpašnieku īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā;
7)
pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtību;
8)
pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.
4.
pants.
Tiesiskais regulējums
(1)
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" normas piemēro, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
(2)
Zemesgrāmatu likuma un Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma normas piemēro, ja šajā likumā nav noteikts citādi.
5.
pants.
Privatizējamās valsts un pašvaldības dzīvojamās mājas nodošana privatizācijai
(1)
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" pārejas noteikumu 30.1 punktā noteiktajos gadījumos lēmums par valsts vai pašvaldības dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai tiek pieņemts līdz 2024. gada 1. jūlijam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2)
Ja tiesas nolēmums par dzīvojamās mājas, tās domājamās daļas vai dzīvokļa, kas tiek izīrēts vai kur dzīvojošās personas tur iemitinātas tiesiski, atzīšanu par bezīpašnieka mantu stājies spēkā līdz 2024. gada 1. jūlijam, lēmumu par īpašuma nodošanu privatizācijai var pieņemt sešu mēnešu laikā pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.
(3)
Pēc šā panta pirmajā daļā noteiktā termiņa, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu, privatizācijai nenodotās dzīvojamās mājas, dzīvokļu īpašumi vai domājamās daļas no tiem tiek atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
6.
pants.
Privatizējamās valsts un pašvaldību dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšana
(1)
Lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 8.1 pantā minētā institūcija pieņem līdz 2025. gada 1. jūlijam, izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.
(2)
Ja līdz 2025. gada 1. jūlijam tiesā ir iesniegts pieteikums, kas ietekmē vai var ietekmēt lēmumu par attiecīgās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu, lēmums par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu tiek pieņemts četru mēnešu laikā pēc attiecīgās tiesvedības tiesas nolēmuma spēkā stāšanās.
7.
pants.
Rīcība ar valsts un pašvaldību īpašumā esošajām dzīvojamām mājām vai dzīvokļiem, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums
(1)
Ar 2024. gada 1. janvāri valsts vai pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi, viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, kā arī neiznomātas neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var tikt atsavinātas saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
(2)
Ja lēmums par šā panta pirmajā daļā minētā dzīvokļa vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas nodošanu privatizācijai ir pieņemts, bet privatizācijas komisija vai dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija līdz 2024. gada 1. janvārim nav izsludinājusi publisku piedāvājumu pieteikties pretendentiem likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 36. pantā noteiktajā kārtībā, privatizācijas komisija vai dzīvojamo māju privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā objekta privatizācijas izbeigšanu.
8.
pants.
Dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai
Ar 2024. gada 1. janvāri līdz dzīvojamās mājas privatizācijai netiek nodoti īpašumā valsts vai pašvaldību īpašumā esošie dzīvokļi, viendzīvokļa dzīvojamās mājas, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas.
9.
pants.
Valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācija
(1)
Lai saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. pantu privatizētu valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemes gabalu pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas:
1)
likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. panta pirmās daļas 2. punktā minētais lēmums par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības tiek pieņemts līdz 2026. gada 1. janvārim;
2)
likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. panta pirmās daļas 3. punktā minētie uzaicinājumi tiek nosūtīti līdz 2026. gada 1. martam;
3)
likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. panta pirmās daļas 5. punktā minētā vienošanās par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības ir noslēdzama līdz 2026. gada 1. jūnijam.
(2)
Ja persona noteiktajā termiņā nenoslēdz likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 84. panta pirmās daļas 5. punktā minēto vienošanos par zemes gabala nodošanu īpašumā bez atlīdzības, turpmāk personai šo zemi atsavina vispārējā kārtībā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
(3)
Ja valsts vai pašvaldības īpašumā esoša zemes gabala privatizācijas ierobežojumi ir atcelti, ar 2026. gada 1. janvāri attiecīgo zemes gabalu atsavina saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
(4)
Likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 75. pants tiek piemērots, ja dzīvokļa īpašnieka iesniegums par zemes privatizāciju ir saņemts līdz 2026. gada 1. janvārim. Turpmāk šādu zemi atsavina vispārējā kārtībā saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
10.
pants.
Privatizēto dzīvokļu īpašumu reģistrēšana Kadastra informācijas sistēmā un privatizēto dzīvokļu īpašumu un dzīvojamo māju īpašnieku īpašumtiesību nostiprināšana zemesgrāmatā
(1)
Ja par valsts vai pašvaldības dzīvokļa īpašuma vai viendzīvokļa vai daudzdzīvokļu mājas privatizāciju ar privatizācijas komisiju noslēgts pirkuma līgums vai vienošanās par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības, bet sešu mēnešu laikā privatizētā objekta īpašnieks nav nostiprinājis īpašuma tiesības zemesgrāmatā, privatizētie objekti ierakstāmi un īpašuma tiesības nostiprināmas zemesgrāmatā uz pircēja vārda pēc privatizācijas komisijas nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai nostiprināt pircēja īpašuma tiesības, pamatojoties uz pirkuma līgumu vai vienošanos par dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas nodošanu īpašumā bez atlīdzības. Ja privatizācijas objekts Kadastra informācijas sistēmā nav reģistrēts kā dzīvokļa īpašums, Valsts zemes dienests pēc privatizācijas komisijas iesnieguma par dzīvokļa īpašuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu, ja Kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta telpu grupa.
(2)
Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īpašumā nodotie dzīvokļi, neapdzīvojamās telpas un mākslinieku darbnīcas var tikt ierakstītas zemesgrāmatā kā dzīvokļu īpašumi uz īpašnieka vārda pēc privatizācijas komisijas nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai nostiprināt īpašuma tiesības uz attiecīgu dzīvokļa īpašumu, pamatojoties uz Valsts zemes dienesta izsniegtu kadastra informāciju par īpašuma tiesībām. Valsts zemes dienests, pamatojoties uz privatizācijas komisijas iesniegumu par dzīvokļa īpašuma reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, reģistrē dzīvokļa īpašumu, neveicot kadastrālo uzmērīšanu, ja kadastra informācijas sistēmā ir reģistrēta telpu grupa, un izsniedz privatizācijas komisijai Valsts zemes dienesta kadastra informāciju par īpašuma tiesībām līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.
(3)
Privatizācijas komisija šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto nostiprinājuma lūgumu iesniedz pircēja vārdā.
(4)
Ja privatizēto dzīvokļu īpašumu reģistrēšana un īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā ir īstenota pēc privatizācijas komisijas pircēja vārdā iesniegta nostiprinājuma lūguma šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā, privatizācijas komisija pieņem lēmumu par to, ka privatizētā objekta īpašnieks triju mēnešu laikā atmaksā izmaksas, kas saistītas ar dzīvokļa īpašuma reģistrēšanu un īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā. Lēmuma izpilde notiek Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
11.
pants.
Privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana
(1)
Ja dzīvokļu īpašumu īpašnieki nav pārņēmuši pilnībā vai daļēji privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, dzīvojamās mājas valdītājs vai pašvaldība saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 51. panta otro daļu līdz 2024. gada 1. jūlijam sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, lai izveidotu dzīvokļu īpašnieku biedrību vai Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgtu savstarpēju līgumu par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu.
(2)
Ja pēc šā panta pirmajā daļā minētās kopsapulces sasaukšanas netiek izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība vai Civillikumā noteiktajā kārtībā netiek noslēgts savstarpējs līgums par daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu, ar 2025. gada 1. janvāri dzīvojamās mājas pārvaldīšanu nodrošina dzīvokļu īpašnieku kopība Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā. Pārvaldnieka pienākumus līdz jauna pārvaldīšanas uzdevuma došanai var turpināt pildīt persona, kura uzdevumu pārvaldīt dzīvojamo māju saņēmusi no valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības.
(3)
Pirms dzīvokļu īpašumu īpašniekiem tiek nodotas pilnībā vai daļēji privatizētas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības un/vai pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa beigām dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pilnvarots dzīvojamās mājas pārvaldnieks, izmantojot saņemtos maksājumus par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumiem, norēķinās ar attiecīgās dzīvojamās mājas komunālo pakalpojumu sniedzējiem Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā, bet atlikumu vai atlikušo parādu kopā ar prasījuma tiesībām pret dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu parādiem nodod dzīvokļu īpašnieku kopības izvēlētajam pārvaldniekam turpmākai dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai.
12.
pants.
Par bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanu
(1)
Ja dzīvojamā mājā esošie dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", pašvaldībām savā administratīvajā teritorijā ir tiesības ierosināt un veikt dzīvojamo māju uzmērīšanu un reģistrēšanu zemesgrāmatā, sadalīšanu dzīvokļu īpašumos, nosakot dzīvokļu īpašumu sastāvu un lūdzot Valsts zemes dienestu reģistrēt dzīvokļu īpašumus Kadastra informācijas sistēmā. Izdevumus par šo darbību veikšanu ir pienākums segt attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem.
(2)
Lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteikto pašvaldības tiesību īstenošanu pieņem pašvaldības dome līdz 2025. gada 1. jūlijam. Lēmuma izpilde notiek līdz 2026. gada 31. decembrim.
(3)
Lai īstenotu šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, pašvaldība izdod saistošos noteikumus, nosakot:
1)
kārtību, kādā nosaka dzīvojamās mājas, par kurām pašvaldība veiks šā panta pirmajā daļā minētās darbības;
2)
kārtību, kādā pašvaldība veic šā panta pirmajā daļā minētās darbības;
3)
personu grupas, kuras atbrīvotas no izdevumu atlīdzināšanas pašvaldībai par šā panta pirmajā daļā noteikto darbību veikšanu.
Likums stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
Ekonomikas ministrs V. Valainis