21-TA-464
Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība
Izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma
9. panta 2.1 daļu un Konkurences likuma 5. panta 2.2 daļu
9. panta 2.1 daļu un Konkurences likuma 5. panta 2.2 daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā veicama valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju (valsts civildienesta ierēdņu) (turpmāk – iestādes vadītājs) atlases plānošana, prasību izvirzīšana un pretendentu novērtēšana;
1.2.
Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu:
1.2.1.
pieteikšanās nosacījumus un kārtību;
1.2.2.
atlases kritērijus un novērtēšanas kārtību;
1.2.3.
vērtēšanas komisijas izveides, darbības un lēmumu pieņemšanas kārtību.
1.1
Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi veic saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību, ja Konkurences likumā nav noteikts citādi.
2.
Atlases process sastāv no šādiem posmiem:
2.1.
atlases plānošana:
2.1.1.
amata pārbaudes kritēriju noteikšana;
2.1.2.
pretendentu vērtēšanas komisijas (turpmāk – komisija) izveidošana;
2.1.3.
atklāta pretendentu konkursa izsludināšana;
2.1.1
pretendentu pieteikšanās atklātam pretendentu konkursam;
2.2.
pretendentu novērtēšana:
2.2.1.
pretendentu iesniegto dokumentu izvērtēšana;
2.2.2.
pretendentu novērtēšanas mutiskā daļa (turpmāk – mutiskā daļa):
2.2.2.1.
pārrunas par pretendenta motivāciju un pretendenta redzējumu par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību;
2.2.2.2.
pretendentu prezentēšanas prasmju novērtēšana;
2.2.2.3.
pretendentu profesionālo zināšanu novērtēšana;
2.2.3.
pretendentu vadības kompetenču novērtēšana.
3.
Valsts kanceleja ir atbildīga par atlases procesā nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu, atlases procesa tehnisko nodrošinājumu un atlases materiālu glabāšanu, kā arī piedalās pretendentu vadības kompetenču novērtēšanā.
3.1
Atlases procesa ietvaros saņemtajai un radītajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.
II.Atlases plānošana
4.
Ja ir vakants iestādes vadītāja amats vai ir pieņemts lēmums par iestādes vadītāja pārcelšanu vai atbrīvošanu no amata un attiecīgais Ministru kabineta loceklis ir pieņēmis lēmumu par atklāta pretendentu konkursa izsludināšanu uz iestādes vadītāja amata vietu vai iestādes vadītājs ir atbrīvots no amata, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, un ir nepieciešams izsludināt atklātu pretendentu konkursu, vai ir nepieciešams izsludināt atklātu pretendentu konkursu uz Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata vietu, attiecīgais Ministru kabineta loceklis nosūta Valsts kancelejai iestādes vadītāja vai Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata aprakstu un informē par nepieciešamību izsludināt atklātu pretendentu konkursu uz iestādes vadītāja vai Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata vietu.
5.
Iestādes vadītāja, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amata pārbaudes kritērijus un to ietekmi uz kopējo novērtējumu nosaka, ņemot vērā amata pienākumu sarežģītību, atbildību, iestādes lielumu, kā arī konkrētajā iestādē vai nozarē nepieciešamās reformas un inovācijas.
6.
Komisijas sastāvā ir komisijas priekšsēdētājs un četri komisijas locekļi. Komisijas sastāvu ar rīkojumu apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis, un tajā var būt ne vairāk kā divas personas no vienas iestādes.
7.
Valsts kanceleja pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa ieteikuma uzaicina pretendentu novērtēšanas procesa novērotājus (turpmāk – novērotāji), kas pārstāv dažādas nevalstiskās vai sociālo partneru organizācijas. Valsts kanceleja uz lielas iestādes vadītāja, valsts sekretāra, Valsts kancelejas un Pārresoru koordinācijas centra vadītāja amata pretendentu novērtēšanas procesu pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa ieteikuma uzaicina divus novērotājus. Novērotāji sniedz komisijai savu vērtējumu. Minētajam vērtējumam ir ieteikuma raksturs.
8.
Valsts kanceleja sadarbībā ar komisiju sagatavo un attiecīgais Ministru kabineta loceklis apstiprina 10 jautājumus par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
9.
Atklātu pretendentu konkursu uz iestādes vadītāja, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu Valsts kanceleja izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Nodarbinātības valsts aģentūras vakanču portālā. Sludinājumu par atklātu pretendentu konkursu uz iestādes vadītāja, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa amatu publicē arī Ministru kabineta tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.
II.1.Pieteikšanās atklātam pretendentu konkursam
9.1
Lai pieteiktos dalībai atklātā pretendentu konkursā, pretendents iesniedz Valsts kancelejā šādus dokumentus:
9.11.
pieteikuma vēstuli dalībai atklātā pretendentu konkursā. Pieteikuma vēstulē norāda:
9.11.1.
motivāciju ieņemt vakanto amatu;
9.11.2.
apliecinājumu par atbilstību Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām prasībām;
9.11.3.
apliecinājumu par atbilstību Konkurences likuma 5.1 un 5.2 pantā noteiktajām prasībām (Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentiem);
9.11.4.
apliecinājumu par atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja amata pienākumu izpildē ir nepieciešama pieeja valsts noslēpumam;
9.12.
dzīvesgaitas aprakstu (Curriculum Vitae), kurā ietverta informācija, kas apliecina atbilstību sludinājumā par atklātu pretendentu konkursu minētajām prasībām;
9.13.
savu redzējumu par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību (atbilstoši sludinājumā par atklātu pretendentu konkursu noteiktajai kārtībai).
9.2
Lai nodrošinātu pretendenta atbilstības pārbaudi, komisija, ja nepieciešams, ir tiesīga lūgt pretendentu iesniegt papildu dokumentus vai informāciju.
III.Pretendentu novērtēšana
10.
Uz pirmo komisijas sēdi komisijas locekļus un novērotājus uzaicina Valsts kanceleja.
11.
Komisijas priekšsēdētājs vada komisijas sēdes un ir atbildīgs par komisijas darbu. Komisijas sēdes ir slēgtas. Komisijas sēdes gaitu fiksē protokolā. Vienlaikus komisijas sēdes gaitu var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus (par to izdara atzīmi komisijas sēdes protokolā).
12.
Komisijas sekretariāta funkcijas nodrošina Valsts kanceleja.
13.
Komisija ir lemttiesīga, ja komisijas darbā un lēmuma pieņemšanā piedalās ne mazāk kā trīs komisijas locekļi, ieskaitot komisijas priekšsēdētāju.
14.
Komisija izvērtē pretendentu iesniegtos dokumentus un konstatē, vai pretendents atbilst valsts civildienesta ierēdņa (turpmāk – ierēdnis), Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata pretendentam izvirzītajām obligātajām prasībām, kā arī izglītības un profesionālās pieredzes prasībām.
15.
Ja pretendents atbilst ierēdņa, Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata pretendentam izvirzītajām obligātajām prasībām, kā arī izglītības un profesionālās pieredzes prasībām, viņu uzaicina uz mutisko daļu.
16.
Mutiskā daļa sastāv no šādiem posmiem:
16.1.
komisijas un pretendenta saruna par motivāciju, pretendenta un valsts pārvaldes vērtībām;
16.2.
pretendents komisijai ne ilgāk kā 15 minūtes prezentē galvenos secinājumus un priekšlikumus, kas iekļauti pretendenta redzējumā par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību. Komisija uzdod pretendentam jautājumus, lai precizētu prezentācijā minēto secinājumu un priekšlikumu saturu un spētu novērtēt pretendenta redzējumu par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību, kā arī viņa prezentācijas prasmes;
16.3.
pretendents atbild uz 10 jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu.
17.
Pretendenta redzējumu par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem (1. pielikums).
18.
Pretendenta prezentācijas prasmes katrs komisijas loceklis novērtē piecu punktu skalā atbilstoši definētajiem rīcības rādītājiem (2. pielikums).
19.
Pretendenta profesionālās zināšanas juridiskajos, budžeta un finanšu vadības jautājumos un iestādes darbības jomā katrs komisijas loceklis novērtē, par katru atbildi sniedzot vienu no šādiem novērtējumiem:
19.1.
atbilde ir sniegta (0,5 punkti);
19.2.
sniegta daļēja atbilde (0,25 punkti);
19.3.
atbilde nav sniegta (0 punktu).
20.
Mutiskajā daļā komisijai ir tiesības jautājumus pretendentam uzdot svešvalodā, kas nepieciešama amata pienākumu izpildē.
21.
Ja, pildot amata pienākumus, atbilstoši iestādes vai nozares specifikai ir nepieciešamas svešvalodas zināšanas, komisijai ir tiesības pieaicināt ekspertu, kas var noteikt pretendenta svešvalodas zināšanu līmeni.
22.
Pamatotu lēmumu par to, kuri pretendenti uzaicināmi uz vadības kompetenču novērtēšanu, pieņem komisija. Pretendentu var uzaicināt uz vadības kompetenču novērtēšanu, ja katrā mutiskās daļas posmā komisijas sniegtais pretendenta novērtējums ir vismaz trīs punkti.
22.1
Lai komisija varētu pārbaudīt pretendentu atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, Valsts kanceleja par pretendentiem, kuri uzaicināti uz vadības kompetenču novērtēšanu, pieprasa informāciju:
22.11.
no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošās valsts informācijas sistēmas "Sodu reģistrs" – par faktiem, kas pamato Konkurences likuma 5.2 panta 1. punktā un Valsts civildienesta likuma 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā (attiecībā uz administratīvā pārkāpuma lietā vai krimināllietā piemērotu sodu, ar kuru aizliegts ieņemt ierēdņa amatu) paredzētos ierobežojumus;
22.12.
no kompetentās valsts drošības iestādes – atzinumu par pretendenta atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, ja amata pienākumu izpildē ir nepieciešama pieeja valsts noslēpumam.
23.
Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanu intervijas veidā vai izmantojot citu – atbilstošāku – kompetenču novērtēšanas metodi, veic divi neatkarīgi personālvadības speciālisti un Valsts kancelejas pārstāvis. Pretendenta vadības kompetenču novērtēšanas interviju var fiksēt, izmantojot skaņu ierakstu vai citus tehniskos līdzekļus.
24.
Kopīgu katra pretendenta vadības kompetenču novērtējumu rakstiski sagatavo abi neatkarīgie personālvadības speciālisti.
25.
Vadības kompetenču novērtēšanā vērtē piecas no šādām pretendenta kompetencēm:
25.1.
attiecību veidošana un uzturēšana;
25.2.
darbinieku motivēšana un attīstīšana;
25.3.
komandas vadīšana;
25.4.
organizācijas vērtību apzināšanās;
25.5.
orientācija uz attīstību;
25.6.
orientācija uz rezultātu sasniegšanu;
25.7.
pārmaiņu vadīšana;
25.8.
spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību;
25.9.
stratēģiskais redzējums.
26.
Visiem pretendentiem novērtē vienādas kompetences, kas noteiktas iestādes vadītāja, Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amata pārbaudes kritērijos, izmantojot vienādas kompetenču novērtēšanas metodes. Amata pārbaudes kritērijos nosaka, kuras divas vadības kompetences ir uzskatāmas par kritiskajām vadības kompetencēm konkrētajā amatā.
27.
Pretendenta vadības kompetenču novērtējums uzskatāms par neatbilstošu, ja kāda no kritiskajām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "jāpilnveido" vai "neapmierinoši" vai kāda no pārējām vadības kompetencēm ir novērtēta ar "neapmierinoši".
28.
Ņemot vērā komisijas sniegto pretendenta novērtējumu un pretendentu vadības kompetenču novērtējumu, komisija pieņem lēmumu par amatam atbilstošāko pretendentu vai atbilstošākajiem pretendentiem uz iestādes vadītāja, Konkurences padomes priekšsēdētāja vai padomes locekļa amatu un sniedz attiecīgajam Ministru kabineta loceklim rakstisku ieteikumu par pretendenta vai pretendentu iecelšanu amatā. Ieteikumam pievieno informāciju par novērotāju sniegto vērtējumu.
29.
Attiecīgajam Ministru kabineta loceklim pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu iecelšanai amatā ir tiesības uzaicināt komisijas ieteikto pretendentu vai pretendentus uz sarunu.
30.
Pirms lēmuma pieņemšanas par pretendenta virzīšanu iecelšanai amatā pēc attiecīgā Ministru kabineta locekļa ierosinājuma Valsts kancelejai ir tiesības apkopot pretendenta iepriekšējo darba devēju un sadarbības partneru atsauksmes.
31.
Valsts kanceleja triju darbdienu laikā pēc komisijas vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa lēmuma pieņemšanas paziņo pretendentiem par lēmumu attiecībā uz konkrēto pretendentu. Ja lēmums ir negatīvs un pretendentu nevirza uz nākamo pretendentu vērtēšanas posmu vai iecelšanai amatā, Valsts kanceleja lēmumu paziņo rakstiski.
32.
Noteikumi stājas spēkā 2015. gada 1. septembrī.
33.
Ja atklātais pretendentu konkurss izsludināts līdz 2022. gada 31. augustam, piemēro kārtību, kas bija spēkā atklāta pretendentu konkursa izsludināšanas dienā.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2015.gada 9.jūnija
noteikumiem Nr.293
Novērtēšanas kritēriji pretendenta redzējumam par iestādes vai nozares prioritātēm un attīstību
| Vērtējums (punkti) | Skaidrojums |
| 5 | Definē iestādes vai nozares vīziju un stratēģiju plašāku valsts attīstības mērķu kontekstā. Identificē jaunus attīstības stratēģiskos virzienus iestādes vai nozares stratēģijā un pārveido tos iestādes vai nozares nākotnes darbības prioritātēs. Veido iestādes vai nozares attīstības vīziju un nosaka prioritātes, kas ir reāli sasniedzamas un vēlamas |
| 4 | Definē problēmas, izstrādā iespējas un izvēlas risinājumus atbilstoši iestādes vai nozares vīzijai un stratēģijai. Identificē šķēršļus un iespējas iestādei vai nozarei un atbilstoši pielāgo sevis piedāvātos rīcības virzienus. Saprotamā un viegli uztveramā veidā raksturo iestādes vai nozares attīstības vīziju un prioritātes |
| 3 | Analizē esejā izvirzīto priekšlikumu atbilstību iestādes vai nozares mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem un pielāgo darba mērķus esošajiem jomas attīstības stratēģiskajiem virzieniem. Novērtē atšķirību starp esošo stāvokli un vēlamo attīstības stratēģisko virzienu nākotnē, taču nepiedāvā rīcības plānu, kā šo atšķirību mazināt. Vispārīgi definē iestādes vai nozares stiprās un vājās puses un iesaistīto pušu ieguldījumu iestādes vai nozares mērķu sasniegšanā |
| 2 | Ir vispārīgas zināšanas par iestādes vai nozares darbības jomu un attīstības tendencēm. Skaidro iestādes vai nozares attīstības stratēģiskos virzienus. Pārsvarā identificē iespējamos attīstības stratēģiskos virzienus nākotnē atbilstoši esošajai stratēģijai |
| 1 | Neorientējas iestādes vai nozares darbības jomā un attīstības tendencēs. Trūkst stratēģiska redzējuma |
2.
pielikumsMinistru kabineta
2015.gada 9.jūnija
noteikumiem Nr.293
Rīcības rādītāji prezentācijas prasmju novērtēšanai
| Vērtējums (punkti) | Skaidrojums |
| 5 | Komunicē stratēģiski, lai sasniegtu noteiktus mērķus. Plāno optimālo ziņojuma saturu, laiku, auditoriju un citus aspektus. Publiski uzstājoties, spēj izklāstīt informāciju skaidri, saprotami un viegli uztveramā veidā. Spēj sniegt pārliecinošas atbildes uz komisijas jautājumiem |
| 4 | Spēj saprotami un taktiski izklāstīt informāciju, izskaidrot sarežģītus vai nepatīkamus (nepopulārus) jautājumus. Spēj sniegt argumentētas atbildes uz komisijas jautājumiem |
| 3 | Spēj publiski uzstāties un saprotami izklāstīt prezentējamās tēmas būtību. Bez pamudinājuma argumentē savu viedokli. Uzklausa, citus nepārtraucot |
| 2 | Publiski uzstājas ar grūtībām, atbildes uz komisijas jautājumiem sniedz nepārliecinoši vai nesniedz vispār |
| 1 | Nespēj publiski definēt iestādes vai nozares stratēģiskos mērķus un raksturot tās attīstības vīziju. Bez pamudinājuma neargumentē savu viedokli. Komunicējot ar komisiju, neapvalda negatīvas emocijas. Reizēm pārtrauc runātāju vai runā vienlaikus ar to |