22-TA-1992
Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī
Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
11.panta otrās daļas 2.punktu, 18.panta otrās daļas
1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu
11.panta otrās daļas 2.punktu, 18.panta otrās daļas
1.punktu, 45.panta pirmo daļu un 46.panta otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
notekūdeņu emisijas robežvērtības un aizliegumus piesārņojošo vielu emisijai ūdenī;
1.2.
īpaši jutīgas teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, šādu teritoriju noteikšanas kritērijus, apsaimniekošanas kārtību un robežas;
1.3.
kārtību, kādā operators kontrolē piesārņojošo vielu emisijas apjomu ūdenī, veic monitoringu un sniedz attiecīgu informāciju;
1.4.
kārtību, kādā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) nodrošina informācijas pieejamību sabiedrībai.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
2.
Noteikumi attiecas uz visiem ūdeņiem:
2.1.
virszemes ūdeņiem:
2.1.1.
(svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.2.
(svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.3.
(svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.1.4.
(svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
2.2.
pazemes ūdeņiem;
2.3.
notekūdeņiem (ūdeņi, kas cilvēka darbības dēļ mainījuši savas sākotnējās fizikālās, ķīmiskās vai bioloģiskās īpašības), to skaitā:
2.3.1.
sadzīves notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies publiskās un dzīvojamās ēkās un pakalpojumu sniegšanas vietās dažādu fizioloģisko, higiēnas un sadzīves darbību dēļ);
2.3.2.
lietus notekūdeņiem (ūdeņi, kas veidojas no atmosfēras nokrišņiem, tiem notekot no ēku jumtiem, ielām un citām teritorijām ar pilnīgu vai daļēju virsmas segumu);
2.3.3.
ražošanas notekūdeņiem (notekūdeņi, kas radušies uzņēmējdarbības vai ražošanas vietās un nav klasificējami kā sadzīves notekūdeņi vai lietus notekūdeņi);
2.3.4.
komunālajiem notekūdeņiem (sadzīves notekūdeņi, sadzīves un ražošanas notekūdeņu sajaukums un lietus notekūdeņi).
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
3.
Pasākumi, kas saistīti ar šo noteikumu prasību īstenošanu, nedrīkst tieši vai netieši palielināt ūdens, gaisa vai augsnes piesārņojumu.
4.
Veicot emisiju ūdenī, ņem vērā Ūdens apsaimniekošanas likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus (turpmāk – vides kvalitātes mērķi) un ūdens kvalitātes normatīvus. Ja piesārņojuma emisijai ūdenī atbilstoši likumam "Par piesārņojumu" ir nepieciešams saņemt A kategorijas vai B kategorijas atļauju (turpmāk – atļauja), Valsts vides dienests (turpmāk – dienests) saskaņo atļaujas nosacījumus ar attiecīgajiem vides kvalitātes mērķiem un ūdens kvalitātes normatīviem, kā arī ņem tos vērā, reģistrējot C kategorijas piesārņojošas darbības.
5.
Ja notekūdeņi satur šo noteikumu II nodaļā minētās vielas, to emisijai ūdenī piemēro šo noteikumu III un IV nodaļā minētos nosacījumus.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
6.
Lai ierobežotu virszemes ūdeņos nonākošo emisiju, operators izmanto labākos pieejamos tehniskos paņēmienus vai vidi saudzējošas tehnoloģijas.
II.Prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās vielas un bīstamās vielas
(Nodaļas nosaukums MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
7.
Prioritārās vielas, arī ūdens videi īpaši bīstamās vielas ir ķīmiskas vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi (turpmāk – prioritārās vielas). Īpaši bīstamas ir vielas, kas ir toksiskas, stabilas ūdens vidē un spēj uzkrāties dzīvajos organismos.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
8.
Ir šādas prioritāro vielu grupas:
8.1.
halogēnus saturošie organiskie savienojumi un vielas, kuras ūdens vidē var veidot šādus savienojumus;
8.2.
fosforu saturošie organiskie savienojumi;
8.3.
alvu saturošie organiskie savienojumi;
8.4.
vielas, kurām ūdens vidē piemīt kancerogēnas īpašības, arī šo noteikumu 12.punktā minētās vielas, ja tām piemīt kancerogēnas īpašības;
8.5.
dzīvsudrabs un tā savienojumi;
8.6.
kadmijs un tā savienojumi;
8.7.
noturīgas minerāleļļas un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;
8.8.
noturīgas sintētiskas vielas, kuras var peldēt ūdens virspusē, veidot suspensijas vai nogrimt un kuras traucē ūdens lietošanu.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
9.
Pie prioritāro vielu grupas piederošu vielu neuzskata par īpaši bīstamu ūdens videi, ja tā ir bioloģiski nekaitīga vai ātri pārveidojas par bioloģiski nekaitīgu vielu.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
10.
Prioritārās vielas noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
11.
Ūdens videi bīstamas ir ķīmiskās vielas, kuru emisijas negatīvā ietekme ir atkarīga no pieņemošo ūdeņu īpašībām un var tikt ierobežota noteiktā platībā (turpmāk — bīstamās vielas).
12.
Ir šādas bīstamo vielu grupas:
12.1.
metāli, metaloīdi un to savienojumi, to skaitā cinks, varš, niķelis, hroms, svins, selēns, arsēns, antimons, molibdēns, titāns, alva, bārijs, berilijs, bors, urāns, vanādijs, kobalts, tallijs, telūrs un sudrabs;
12.2.
biocīdi un no tiem reakcijās iegūtās vielas vai produkti;
12.3.
vielas, kuras kaitīgi ietekmē ūdens vidē iegūto patēriņam paredzēto produktu garšu vai smaržu, kā arī ķīmiskās vielas un ķīmiskie produkti, no kuriem ūdenī veidojas šādas vielas;
12.4.
toksiski vai noturīgi (stabili) organiskie silīcija savienojumi un vielas, kuras ūdenī var veidot šādus savienojumus, izņemot bioloģiski nekaitīgas vielas un vielas, kuras ūdenī ātri pārvēršas bioloģiski nekaitīgās vielās;
12.5.
fosfors un neorganiskie fosfora savienojumi;
12.6.
nenoturīgās (nestabilās) minerāleļļas un naftas izcelsmes ogļūdeņraži;
12.7.
cianīdi un fluorīdi;
12.8.
vielas, kuras kaitīgi ietekmē skābekļa saturu ūdenī, to skaitā amonjaks un nitrīti.
13.
Bīstamās vielas noteiktas šo noteikumu 2.pielikumā.
14.
Centrs apkopo un reģistrē informāciju par prioritārajām vielām un bīstamajām vielām, kuras tiek emitētas ūdens vidē, kā arī par minēto vielu importētājiem, lietotājiem un ražotājiem Latvijā un ievestajiem, izlietotajiem un saražotajiem attiecīgo vielu daudzumiem.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
15.
Centrs šo noteikumu 2. pielikumā ietverto informāciju izvērtē ne retāk kā reizi sešos gados, atjaunojot upju baseinu apsaimniekošanas plānus atbilstoši normatīvajos aktos par ūdens apsaimniekošanu noteiktajam, pamatojoties uz:
15.1.
datiem par vielas vai vielu grupas bīstamību ūdens videi un cilvēku veselībai;
15.2.
normatīvajos aktos noteiktajiem ūdens vides kvalitātes normatīviem;
15.3.
vielas riska novērtējuma rezultātiem;
15.4.
vielas importēto, saražoto un izmantoto daudzumu, kā arī lietošanas vai uzglabāšanas apstākļiem;
15.5.
fizisko un juridisko personu iesniegtiem pamatotiem ierosinājumiem un ekspertu atzinumiem.
16.
Sabiedrība, vides aizsardzības un veselības aizsardzības valsts institūcijas par šo noteikumu 2. pielikuma vielu saraksta atjaunošanu tiek informētas upju baseinu apsaimniekošanas plānu sabiedriskās apspriešanas laikā.
III.Prioritāro vielu un bīstamo vielu emisija virszemes ūdeņos
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
17.
Šajā nodaļā noteiktās prasības attiecas uz prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisiju virszemes ūdeņos, izņemot emisiju, kas radusies pēc izraktā materiāla apglabāšanas, padziļinot ūdens gultni, un kuģu darbības radītu emisiju Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
18.
Prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisiju virszemes ūdeņos operators drīkst veikt, nepārsniedzot emisijas limitus, kas noteikti atļaujā A vai B kategorijas piesārņojošām darbībām (turpmāk - atļauja).
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
19.
Iesniegumā atļaujas saņemšanai, tai skaitā būtisku darbības izmaiņu gadījumā, operators norāda šādu informāciju:
19.1.
visas attiecīgajā iekārtā jau izmantotās vai ražošanas procesā saražotās vai radušās prioritārās vielas vai bīstamās vielas, vai no citiem operatoriem saņemto notekūdeņu sastāvā esošās prioritārās vielas vai bīstamās vielas atbilstoši šādu operatoru sniegtajai informācijai;
19.2.
vielas, ko operators paredzējis izmantot un kuras var rasties piesārņojošas darbības procesā, ja piesārņojošā darbība vēl nav uzsākta vai tiek plānotas būtiskas izmaiņas esošajā piesārņojošajā darbībā;
19.3.
operatora veiktā monitoringa rezultāti par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā minētajām vielām, kas ir konstatētas notekūdeņos pēc attīrīšanas. Ja notekūdeņi nesatur (vai ir prognozējams, ka nesaturēs) prioritārās vielas vai bīstamās vielas un tās netiek vai netiks novadītas pieņemošajos ūdeņos, tas dokumentāri jāpamato ar testēšanas rezultātiem vai aprēķinu metodi atbilstoši izejvielu masas bilancēm, vai inventarizācijas datiem;
19.4.
veikto sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu pieņemošajos ūdeņos (virszemes ūdensobjektā) lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ja vienas vai vairāku minēto vielu koncentrācija notekūdeņu izplūdē pārsniedz ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus. Veiktajam aprēķinam pievieno izmantotos datus un aprēķinu rezultātus, pamatojot tos ar atbilstošiem dokumentiem - akreditētas laboratorijas testēšanas rezultātiem, ieskaitot testēšanas rezultātus par attiecīgu prioritāro vai bīstamo vielu fona koncentrācijām virszemes ūdensobjektā, un oficiālu izziņu no komersanta par virszemes ūdensobjektu raksturojošo hidroloģisko parametru mērījumiem, kuri nepieciešami sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinam. Sākotnējo sajaukšanās zonas novērtējumu veic, pamatojoties uz Eiropas Komisijas tehniskajām pamatnostādnēm sajaukšanās zonas noteikšanai. Dienests tehniskās pamatnostādnes sajaukšanās zonu noteikšanai publicē savā tīmekļvietnē;
19.5.
notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrācija pieņemošajā ūdenī augšpus un lejpus notekūdeņu izplūdes vietas. Ja operators saskaņā ar šo noteikumu 19.4. apakšpunktu veicis sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu, tad norāda konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrāciju pieņemošajā ūdenī lejpus sajaukšanās zonas vai pie tās robežas.
19.1
Operatori, kas ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā, iesniegumā atļaujas saņemšanai, kā arī līgumā ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai notekūdeņu attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai valdītāju iekļauj šo noteikumu 19.1., 19.2. un 19.3. apakšpunktā minēto informāciju atbilstoši šo noteikumu 74. punktā noteiktajiem termiņiem.
19.2
Operatori, kuriem atļauja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijai ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, veic notekūdeņu monitoringu to izplūdes vietā attiecīgām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā noteiktajām vielām vai ražošanas procesā izmantotām, saražotām vai blakusprocesos radītām prioritārajām vielām vai bīstamajām vielām atbilstoši šo noteikumu 74. punktā noteiktajiem termiņiem. Sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinā un datu ziņošanā dienestam ņem vērā šo noteikumu 19.4. apakšpunktā noteiktās prasības.
19.3
Operators var veikt sākotnējās sajaukšanās zonas aprēķinu pieņemošajos ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas arī gadījumā, ja minēto vielu koncentrācija notekūdeņu izplūdē nepārsniedz ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ievērojot šo noteikumu 19.4. apakšpunktā noteiktās prasības.
20.
Dienests atļaujas nosacījumos iekļauj:
20.1.
aizliegumu emitēt noteiktas prioritārās vielas vai bīstamās vielas, ja tas nepieciešams virszemes ūdeņu kvalitātes aizsardzībai;
20.2.
prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas limitus un maksimāli pieļaujamo koncentrāciju notekūdeņu izplūdē pēc attīrīšanas;
20.3.
(svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
20.4.
prasību prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā izmantot analīzes metodes un ievērot rezultātu kvalitātes nodrošināšanas un kontroles procedūras, kas nodrošina normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteikto prasību izpildi;
20.5.
termiņu šajā punktā minēto atļaujas nosacījumu izpildei, ja atļauja paredzēta esošai piesārņojošai darbībai;
20.6.
nosacījumu, ka prioritāro vielu un bīstamo vielu koncentrācija ūdens vidē, sedimentos, moluskos, vēžveidīgajos un zivīs piesārņojošās darbības dēļ nedrīkst būtiski palielināties, un prasības monitoringam, lai kontrolētu šī nosacījuma izpildi;
20.7.
prasību izstrādāt un atļaujā noteiktajā termiņā iesniegt dienestā piesārņojuma samazināšanas programmu. Programmā operators paredz vispiemērotākos paņēmienus attiecīgo vielu aizvietošanai, atguvei un otrreizējai izmantošanai, ja piesārņojumu ar šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajām vielām rada avoti, kuriem nevar piemērot emisijas robežvērtību vai limitus;
20.8.
šo noteikumu VII nodaļā paredzētās prasības monitoringa veikšanai.
20.1
Dienests izvērtē operatora noteikto sajaukšanās zonu virszemes ūdeņos lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas atbilstoši nosacījumam, ka sajaukšanās zonā vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija drīkst pārsniegt ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus, ja tas neietekmē attiecīgā virszemes ūdensobjekta kvalitātes atbilstību minētajiem vides kvalitātes normatīviem ārpus sajaukšanās zonas.
20.2
Sajaukšanās zonu nosaka punktveida izplūdes vietas tiešā tuvumā, ņemot vērā:
20.21.
šo noteikumu 20.7.apakšpunktā minēto operatora piesārņojuma samazināšanas programmu un labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas iespējas;
20.22.
emitēto prioritāro vai bīstamo vielu fizikāli ķīmiskās īpašības un konkrētā ūdensobjekta hidroloģiskos apstākļus;
20.23.
piesārņojošo vielu koncentrāciju izplūdes vietā un atļauju nosacījumus piesārņojošo vielu emisijai noteiktā ūdensobjektā, lai sajaukšanās zona būtu samērīga, salīdzinot ar šo vielu kopējo ietekmi uz ūdensobjekta kvalitāti.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
20.3
Ja dienests konstatē, ka iesniegumā atļaujas saņemšanai noteiktā sajaukšanās zona nenodrošina šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minēto nosacījumu izpildi attiecīgā virszemes ūdensobjektā ārpus sajaukšanās zonas, izsniedzot vai pārskatot atļauju atbilstoši vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām, Dienests izvērtē sajaukšanās zonas lielumu lejpus punktveida piesārņojuma avota un izvirza nosacījumus tās samazināšanai
20.4
Dienests izvērtē operatora iesniegto informāciju par notekūdeņu monitoringa rezultātiem, veikto sākotnējo sajaukšanās zonas aprēķinu, un gadījumā, ja atļaujā ir nepieciešams izvirzīt vai pārskatīt prasības prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijas novadīšanai, samazināšanai vai novēršanai, pieņem lēmumu par nepieciešamību pārskatīt atļauju.
20.5
Dienests var pieprasīt veikt detalizētu sajaukšanās zonas novērtējumu saskaņā ar Eiropas Komisijas tehniskajām pamatnostādnēm sajaukšanās zonas noteikšanai gadījumā, ja:
20.51.
ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana;
20.52.
ir vērtējama neregulāra notekūdeņu izplūde;
20.53.
ja sajaukšanās zonas sākotnējās noteikšanas rezultāti liecina, ka ārpus tās vienas vai vairāku šo noteikumu 1. vai 2. pielikumā minēto vielu koncentrācija pārsniegs ūdens aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
20.6
Gadījumā, ja ir nepieciešama vairāku notekūdeņu izplūžu savstarpējās ietekmes vērtēšana un summāro sajaukšanās zonu noteikšana, izdevumus par detalizētāku sajaukšanās zonas aprēķinu sedz operatori proporcionāli vidē novadītā piesārņojuma daudzumam. Ja izdevumus sadalīt nav iespējams, operatori sedz izmaksas solidāri.
20.7
Informāciju par sajaukšanās zonu lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietas, ar tās noteikšanu saistītos aprēķinus un nosacījumus sajaukšanās zonas samazināšanai, ja dienests tādus nosaka, iekļauj operatoram izsniegtajā atļaujā.
20.8
Dienests reizi gadā apkopo informāciju un informē centru par noteiktajām sajaukšanās zonām lejpus prioritāro vielu vai bīstamo vielu punktveida izplūdes vietām, attiecībā uz kurām izvirzīti nosacījumi tās samazināšanai.
21.
Lai samazinātu prioritāro un bīstamo vielu radīto virszemes ūdeņu piesārņojumu, centrs attiecīgus pasākumus ietver atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmās. Konkrēta veida piesārņojuma novēršanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izstrādāt rīcības plānu atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajam.
IV.Prioritāro vielu un bīstamo vielu emisija pazemes ūdeņos
(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
22.
Piesārņojošo vielu (arī prioritāro vielu un bīstamo vielu) ievadīšana pazemes ūdeņos, izņemot gadījumus, ja tās izsūcas cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk — tieša emisija pazemes ūdeņos) ir aizliegta, izņemot šo noteikumu 23.punktā minētos gadījumus.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
23.
Dienests atļauj tiešu emisiju pazemes ūdeņos, ja emisijas dēļ nepasliktinās pazemes ūdeņu kvalitāte, operators ir veicis iepriekšēju izpēti, saņēmis atļauju piesārņojuma novadīšanai un saskaņā ar zemes dzīļu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem saņēmis zemes dzīļu izmantošanas licenci šādām darbībām:
23.1.
ievadīt enerģijas ieguvei izmantotos termālos ūdeņus atpakaļ tajā pašā horizontā, no kura tie iegūti;
23.2.
ievadīt ūdeni, kas satur ogļūdeņražu izpētē un ieguvē radušās vielas, tādās ģeoloģiskās struktūrās, no kurām izsūknēti ogļūdeņraži vai citas vielas, vai tādās ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem, ja ievadītais ūdens satur tikai tādas vielas, kas radušās iepriekš minētās darbībās;
23.3.
ievadīt atpakaļ pazemes ūdens horizontos no karjeriem vai inženierbūvju būvniecības vai uzturēšanas vajadzībām atsūknētos pazemes ūdeņus;
23.4.
ievadīt dabas gāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai ģeoloģiskās struktūrās, kuras dabīgu apstākļu dēļ nav un nebūs izmantojamas citiem nolūkiem;
23.5.
ievadīt dabas gāzi vai sašķidrināto naftas produktu gāzi glabāšanai citu veidu ģeoloģiskajās struktūrās, ja īpaši nepieciešams nodrošināt gāzes krājumus un ievadīšana notiek tādā veidā, kas novērš pieņemošo pazemes ūdeņu kvalitātes pasliktināšanos tagad vai nākotnē;
23.6.
ievadīt nelielu vielu daudzumu pazemes ūdeņu kompleksos zinātniskās pētniecības nolūkos, lai raksturotu vai aizsargātu pazemes ūdeņus vai veiktu to sanāciju, ja netiek ievadīts vairāk vielu, nekā attiecīgajam nolūkam nepieciešams.
24.
Šajā nodaļā noteiktie emisijas ierobežojumi un normatīvajos aktos par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem noteiktais pienākums veikt pasākumus piesārņojuma ierobežošanai un novēršanai neattiecas uz prioritāro vielu un bīstamo vielu emisiju ieplūšanu pazemes ūdeņos, ja:
24.1.
dienests konstatē, ka prioritārās vielas un bīstamās vielas ir tik mazā daudzumā un koncentrācijā, ka to ieplūšana pazemes ūdeņos, tai skaitā izsūcoties cauri augsnei vai nogulumiežiem (turpmāk – netiešā emisija), nekavē sasniegt noteiktos vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus un nerada risku pieņemošo pazemes ūdeņu stāvokļa pasliktināšanai ne pašreiz, ne nākotnē;
24.2.
dienests atzīst, ka sadzīves notekūdeņu emisija no atsevišķām ēkām, kas nav pievienotas centralizētai iekārtu un cauruļvadu sistēmai, kura nodrošina notekūdeņu savākšanu, novadīšanu un attīrīšanu (turpmāk – centralizēta kanalizācijas sistēma), ir nenozīmīga un minētās ēkas atrodas ārpus aizsargjoslām ap dzeramā ūdens ņemšanas vietām;
24.3.
piesārņojošo vielu ieplūšana pazemes ūdeņos ir sekas dabas procesu izraisītiem nelaimes gadījumiem vai ārkārtējiem apstākļiem un ja nav bijis iespējams tos paredzēt un novērst vai mazināt to ietekmi;
24.4.
piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk pazemes ūdensobjekta ūdens līmeņa paaugstināšanas vai pazemes ūdeņu krājumu mākslīgas papildināšanas dēļ, kas tiek veikta atbilstoši dienesta izsniegtajā atļaujā minētajiem nosacījumiem;
24.5.
dienests konstatē, ka novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu ieplūšanu pazemes ūdeņos, likvidēt piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ieplūdušās piesārņojošās vielas vai citādi kontrolēt šo vielu nonākšanu piesārņotā augsnē vai zemes dzīlēs ir tehniski iespējams, vienīgi īstenojot pasākumus, kas paaugstinātu apdraudējumu cilvēku veselībai vai apkārtējās vides kvalitātei kopumā vai būtu nesamērīgi dārgi;
24.6.
piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos ieplūst, veicot darbības virszemes ūdeņos, piemēram, cenšoties samazināt plūdu un sausuma ietekmi, vai apsaimniekojot ūdeņus un ūdensceļus (tai skaitā pārrobežu). Šādas darbības (tai skaitā sedimentu un sanesu materiāla izņemšanu, bagarēšanu, pārvietošanu un novietošanu virszemes ūdeņos) veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdensobjektu un ostu akvatoriju tīrīšanas un padziļināšanas kārtību. Minēto darbību rezultātā pazemes ūdeņos ieplūdušās piesārņojošās vielas nedrīkst traucēt sasniegt vides kvalitātes mērķus, kas attiecīgajiem pazemes ūdensobjektiem noteikti saskaņā ar Ūdens apsaimniekošanas likumu;
24.7.
piesārņojošās vielas pazemes ūdeņos nonāk atbilstoši šo noteikumu 23.punktam.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
24.1
Šo noteikumu 23. un 24.punktā minētos nosacījumus drīkst piemērot tikai tādā gadījumā, ja dienests ir atzinis, ka attiecīgajā pazemes ūdensobjektā ir nodrošināts efektīvs uzraudzības monitorings vai cits monitorings saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei. Dienests uzskaita gadījumus, kad tika piemēroti šo noteikumu 24.punktā minētie nosacījumi, un reizi gadā informē par tiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
25.
Ja operators plāno apglabāt vai glabāt pirms apglabāšanas prioritārās vai bīstamās vielas un minētās darbības var izraisīt netiešu emisiju pazemes ūdeņos, kā arī veikt citas piesārņojošas darbības, kuras var izraisīt netiešu emisiju pazemes ūdeņos, pirms minēto darbību veikšanas jāsaņem atļauja. Atļauju drīkst izsniegt, ja:
25.1.
netiešā emisija neietekmē aktīvās vai palēninātās ūdens apmaiņas zonas, no kurām ūdeni izmanto ūdensapgādē;
25.2.
operators iesniegumā dokumentāri pierāda, ka ir veicis visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu netiešu emisiju un pazemes ūdeņu piesārņošanu, arī pazemes ūdeņu piesārņojuma un hidroloģisko apstākļu izpēti.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā)
26.
Dienests neizsniedz atļauju šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām, ja atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos pazemes ūdensobjektā konstatēts ievērojams un stabils piesārņojošo vielu, piesārņojošo vielu grupu vai piesārņojuma rādītāju koncentrācijas pieaugums (piesārņojuma augšupejoša tendence), ko nepieciešams samazināt, bet minētās darbības izraisītu attiecīgo piesārņojošo vielu vai piesārņojošo vielu grupu papildu emisiju un nepieļaujamu piesārņojuma izplatību, kā arī apdraudētu minerālūdens, dzeramā ūdens vai lauksaimniecības vajadzībām nepieciešamā ūdens ieguvi vai nodarītu kaitējumu virszemes ūdeņiem vai sauszemes ekosistēmām.
27.
Pirms atļaujas izsniegšanas emisijai pazemes ūdeņos, ja emisija var izraisīt pārrobežu piesārņojumu, dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valsts kompetento institūciju.
27.1
Izstrādājot atļaujas nosacījumus šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām, dienests ņem vērā:
27.11.
konkrētā pazemes ūdensobjekta ķīmisko kvalitāti un uz to attiecināmos vides kvalitātes normatīvus un piesārņojošo vielu robežvērtības, kas noteiktas atbilstoši normatīvajiem aktiem par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem;
27.12.
konkrētajā pazemes ūdensobjektā identificētās ievērojamās un stabilās piesārņojuma augšupejošās tendences un nosacījumus to novēršanai un samazināšanai, kas noteikti normatīvajos aktos par prasībām virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringam un monitoringa programmu izstrādei.
28.
Šo noteikumu 23. un 25.punktā minētajām darbībām atļaujas nosacījumos iekļauj:
28.1.
prasību veikt visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai novērstu citu horizontu pazemes ūdeņu, citu sauszemes ekosistēmu vai ūdens ekosistēmu piesārņojumu ar emitētajām vielām, ņemot vērā šo vielu īpašības un koncentrāciju, pieņemošās vides raksturojumu, kā arī ūdens ņemšanas vietu un dzeramā, termālā un minerālūdens ņemšanas vietu tuvumu;
28.2.
emisijas limitus novadītajām piesārņojošajām vielām;
28.3.
prasību nodrošināt pazemes ūdeņu kvalitātes monitoringu horizontā, kurā tiek novadītas vai var tikt novadītas piesārņojošās vielas, un augstāk esošos horizontos visā iespējamā piesārņojuma izplatības teritorijā;
28.4.
piesārņojošo vielu emisijai izmantojamo iekārtu, arī urbumu, hermētiskuma un drošības periodisku pārbaudi;
28.5.
pasākumus piesārņojuma augšupejošās tendences maiņai, ja nepieciešams.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
V.Komunālo notekūdeņu emisija
29.
Īpaši jutīgās teritorijas, uz kurām attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, nosaka, ja ūdenstilpe atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
29.1.
dabiskie saldūdens ezeri un citas saldūdens ūdenstilpes, kā arī estuāri un piekrastes ūdeņi ir kļuvuši eitrofiski — bagātināti ar augu barības vielām, īpaši ar fosfora un slāpekļa savienojumiem, izraisot aļģu vai ūdensaugu augstāko formu pastiprinātu augšanu, tā radot nevēlamas pārmaiņas ūdenī esošo organismu līdzsvarā un ietekmējot ūdens kvalitāti, — vai varētu kļūt eitrofiski tuvākajā laikā, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi;
29.2.
dzeramā ūdens ieguvei paredzētajās virszemes saldūdens ūdenstilpēs nitrātu koncentrācija pārsniedz vai varētu pārsniegt normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi;
29.3.
intensīvāka notekūdeņu attīrīšana nepieciešama, lai sasniegtu normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
30.
Visa Latvijas teritorija tiek noteikta par īpaši jutīgu teritoriju, uz kuru attiecas paaugstinātas prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai, un tās robežas sakrīt ar Latvijas Republikas sauszemes robežām.
31.
Cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu aprēķina, pamatojoties uz maksimālo nedēļas vidējo piesārņojuma daudzumu, kas normālos laikapstākļos komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās (turpmāk — attīrīšanas iekārtas) nonāk gada laikā. Spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu radīto slodzi šajos aprēķinos neņem vērā. Plānošanas vajadzībām cilvēku ekvivalentos izteikto piesārņojuma daudzumu var aprēķināt, pamatojoties uz iedzīvotāju un uzņēmumu skaitu, kam plānots pieslēgums, un atkarībā no tiem raksturīgā ūdens patēriņa un notekūdeņu bioķīmiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vērtībām. Cilvēku ekvivalenta viena vienība ir organisko vielu piesārņojuma daudzums, kas atbilst bioķīmiskajam skābekļa patēriņam 60 g O2 dienā.
31.1
Prasības komunālo notekūdeņu centralizētai savākšanai un emisijai nosaka visām apdzīvotajām vietām vai to robežās esošām atsevišķām teritorijas daļām, kur iedzīvotāju skaits, apdzīvotības blīvums un ekonomiskā aktivitāte ir pietiekami koncentrēta, lai būtu ekonomiski pamatoti veidot centralizētu kanalizācijas tīklu sistēmu notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām vai uz to galīgās novadīšanas vietu vidē (turpmāk – aglomerācija).
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
31.2
Vietējā pašvaldība līdz 2023. gada 31. decembrim un pēc tam reizi četros gados izvērtē tās administratīvajā teritorijā esošo aglomerāciju robežas, ņemot vērā tehniskās un ekonomiskās iespējas veikt esošās centralizētās kanalizācijas sistēmas paplašināšanu vai jaunas centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi, un pēc nepieciešamības precizē aglomerācijas robežas, pamatojoties uz šādu informāciju:
31.21.
iedzīvotāju blīvums dažādās aglomerācijas daļās;
31.22.
aglomerācijas iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences pēdējo piecu gadu laikā pirms lēmuma pieņemšanas;
31.23.
aglomerācijas iedzīvotāju izmantotās decentralizētās kanalizācijas sistēmas pēc datiem no reģistra, kas izveidots saskaņā ar normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu;
31.24.
aglomerācijas centralizēto kanalizācijas sistēmu izvietojums, jaudas un tehniskais stāvoklis, kā arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu un piesārņojošās darbības operatoru izvietojums un radītā piesārņojuma slodze;
31.25.
pašvaldības teritorijas plānojums, tai skaitā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdenssaimniecības pakalpojumiem tajā noteiktās apbūves teritorijas, kurās ierīkojamas centralizētās kanalizācijas sistēmas, kā arī apbūves noteikumus minētajās teritorijās.
31.3
Vietējās pašvaldības ne vēlāk kā līdz 2024. gada 1. martam iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai lēmumu par aglomerāciju robežu noteikšanu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu. Ja turpmākās lēmuma pārskatīšanas rezultātā vietējā pašvaldība (pašvaldības dome) pieņem lēmumu mainīt aglomerācijas robežu, pašvaldība mēneša laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas iesniedz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai pieņemto lēmumu, tā pamatojumu un kartogrāfisko materiālu ar aktuālo aglomerācijas robežu.
32.
Centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīko visās aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir lielāks vai vienāds ar 2000. Par centralizētu kanalizācijas sistēmu ierīkošanu atbild vietējā pašvaldība.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
33.
Aglomerācijās, kur cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, par centralizētas kanalizācijas sistēmas ierīkošanu lemj attiecīgā pašvaldība. Šādās aglomerācijās ierīkotās centralizētās kanalizācijas sistēmas atbilst visām šo noteikumu prasībām.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
34.
Ja centralizētas kanalizācijas sistēmas izveide ir ekonomiski neizdevīga vai neuzlabos vides kvalitāti, notekūdeņu savākšanai izmanto decentralizētas kanalizācijas sistēmas vai cita veida ietaises (turpmāk — decentralizēta kanalizācijas sistēma), kas nodrošina līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni. Šādu lēmumu pamato ar tehniski ekonomiskās izpētes un vides izpētes rezultātiem. Ja tiek izveidota decentralizēta kanalizācijas sistēma, attiecīgā pašvaldība nodrošina visu tajās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu atbilstoši šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām. Attiecīgā pašvaldība informē reģionālo vides pārvaldi par lēmumu veidot decentralizētu kanalizācijas sistēmu.
35.
Ja aglomerācijā ir izveidota centralizēta kanalizācijas sistēma, vietējā pašvaldība nodrošina decentralizētajās kanalizācijas sistēmās savākto notekūdeņu un ar tiem saistīto utilizēto atkritumu regulāru savākšanu un attīrīšanu, kā arī veic to uzskaiti atbilstoši šiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem vides aizsardzības un ūdenssaimniecības pakalpojumu jomā.
36.
Projektējot, būvējot un ekspluatējot centralizētu kanalizācijas sistēmu, izmanto labākos tehniskos risinājumus, kas nerada pārmērīgas izmaksas, ņemot vērā:
36.1.
savācamo komunālo notekūdeņu daudzumu un sastāvu;
36.2.
nepieciešamību novērst noplūdes;
36.3.
nepieciešamību ierobežot virszemes ūdeņu piesārņojumu, kas rodas kanalizācijas sistēmas pārslodzes dēļ vai avāriju gadījumā lietusgāžu laikā, lai tiktu ievēroti virszemes ūdeņiem noteiktie vides kvalitātes mērķi. Pieļaujamo atšķaidījuma pakāpi un pārplūšanas biežumu nosaka saskaņā ar Latvijas būvnormatīviem.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
37.
Kanalizācijas sistēmu savākto notekūdeņu attīrīšanas tehnoloģijas iedala šādi:
37.1.
atbilstoša attīrīšana – tādu tehnoloģiju un novadīšanas sistēmu izmantošana, kas nodrošina pieņemošā ūdensobjekta atbilstību tam noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;
37.2.
pirmējā attīrīšana — mehāniskā vai ķīmiskā notekūdeņu attīrīšana vai cits process, kurā novadīto notekūdeņu bioloģiskais skābekļa patēriņš tiek samazināts ne mazāk kā par 20 % attiecībā pret ienākošo slodzi un kopējais suspendēto vielu daudzums tiek samazinātas ne mazāk kā par 50 % attiecībā pret ienākošo slodzi;
37.3.
otrējā attīrīšana — tādu tehnoloģiju izmantošana, kur galvenokārt veic bioloģisko attīrīšanu ar otrreizēju nostādināšanu vai izmanto citus procesus, kuri spēj nodrošināt no attīrīšanas iekārtām izplūstošo notekūdeņu kvalitātes atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
38.
Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir mazāks par 2000, visiem centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktajiem notekūdeņiem veic atbilstošu attīrīšanu, kā arī nodrošina piesārņojuma samazinājumu attiecībā pret ienākošo slodzi atbilstoši šo noteikumu 5.pielikuma 1.tabulai.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
39.
Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 2000 līdz 10000, visiem centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktajiem notekūdeņiem veic vismaz otrējo attīrīšanu.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
40.
Aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 10000, visus centralizēto kanalizācijas sistēmu savāktos notekūdeņus attīra intensīvāk, nekā nepieciešams, veicot otrējo attīrīšanu, un nodrošina notekūdeņu atbilstību šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktajām prasībām.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
40.1
Ja aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmanto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, iekārtu īpašnieks vai valdītājs nodrošina notekūdeņu atbilstību vismaz šo noteikumu 5. pielikuma 1. tabulā noteiktajām prasībām, kas noteiktas tās piesārņojuma slodzes kategorijas aglomerācijām, kurā atrodas konkrētās attīrīšanas iekārtas.
41.
Attīrīšanas iekārtas projektē, būvē, pārbūvē un ekspluatē:
41.1.
tā, lai attīrīšanas iekārtas būvei izvēlētā vieta atbilstu visu veidu teritorijas plānojumiem;
41.2.
tā, lai attīrīšanas iekārtas atbilstu Latvijas būvnormatīvos noteiktajām prasībām;
41.3.
tā, lai attīrīšanas iekārtas kvalitatīvi darbotos Latvijas klimatiskajos apstākļos;
41.4.
tā, lai būtu iespējams paņemt attīrīšanas iekārtās ieplūstošo, kā arī attīrīto notekūdeņu raksturīgus paraugus pirms to emisijas pieņemošajos ūdeņos, veikt uzskaiti un ņemt paraugus lietusūdeņu pārgāžu kamerās un avārijas pārgāzēs;
41.5.
ņemot vērā ienākošās slodzes nevienmērīgumu attīrīšanas iekārtu sezonas darba rakstura dēļ vai slodzes izmaiņas dažādos gadalaikos;
41.6.
izvērtējot visas reāli iespējamās emisijas vietas (tai skaitā iespēju novadīt attīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu ūdensobjektu ar mazāku jutību pret piesārņojumu) un emisijas ietekmi katrā vietā, lai izvēlētā emisijas vieta nodrošinātu iespējami mazāku kaitīgo ietekmi uz vidi;
41.7.
tā, lai komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu izplūžu vietas izvietotu iespējami tālāk vienu no otras, tādējādi mazinot kopējo ietekmi uz attiecīgo ūdensobjektu;
41.8.
ņemot vērā:
41.8.1.
ūdensobjekta izmantošanas mērķus;
41.8.2.
ūdensobjekta eitrofikāciju limitējošos elementus (slāpeklis vai fosfors) un ūdensobjekta jutību pret piesārņojumu;
41.8.3.
notekūdeņu emisijas sajaukšanās efektivitāti ar ūdensobjekta ūdeņiem;
41.8.4.
esošās kanalizācijas sistēmas (tai skaitā attīrīšanas iekārtas) stāvokli, tehniskās iespējas ieviest papildu kopējā slāpekļa vai kopējā fosfora atdalīšanu un šādas ieviešanas un ekspluatācijas izmaksas;
41.8.5.
notekūdeņu dūņu apstrādes un tālākas apsaimniekošanas iespējas;
41.8.6.
iespēju novadīt attīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu ūdensobjektu, piemēram, ar mazāku jutību pret piesārņojumu;
41.8.7.
iespēju novadīt neattīrītos notekūdeņus uz citu tuvumā esošu kanalizācijas sistēmu;
41.8.8.
iedzīvotāju maksātspēju, lai ieviestu papildu prasības intensīvākai notekūdeņu attīrīšanai un nodrošinātu attiecīgu iekārtu ekspluatāciju.
(Grozīts ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
42.
Neattīrītu ražošanas notekūdeņu, komunālo notekūdeņu un notekūdeņu dūņu emisija virszemes ūdeņos vai vidē, kā arī lietus kanalizācijas sistēmā ir aizliegta.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
43.
Ja ražošanas notekūdeņi tiek novadīti centralizētā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, operators:
43.1.
slēdz līgumu ar centralizētās kanalizācijas sistēmas vai attīrīšanas iekārtu īpašnieku vai pārvaldītāju. Līgumā norāda:
43.1.1.
līgumslēdzējas puses;
43.1.2.
vielas, kuras paredzēts emitēt, tai skaitā visas prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras konstatētas notekūdeņos, veicot šo noteikumu 19.3. apakšpunktā paredzēto monitoringu, vai kuras operators prognozējis novadīt;
43.1.3.
maksimālo ūdens un piesārņojošo vielu daudzumu, ko iekārtai atļauts emitēt;
43.1.4.
līguma termiņu;
43.1.5.
līguma nosacījumu pārkāpumu sekas abām pusēm;
43.2.
veic ražošanas notekūdeņu priekšattīrīšanu, nodrošinot, lai:
43.2.1.
netiktu nodarīts kaitējums centralizētās kanalizācijas sistēmas un attīrīšanas iekārtu apkalpojošā personāla veselībai;
43.2.2.
netiktu bojāta centralizētā kanalizācijas sistēma, attīrīšanas iekārtas un tehnoloģiskās ierīces;
43.2.3.
netiktu traucēta attīrīšanas iekārtu darbība;
43.2.4.
emisija no attīrīšanas iekārtām neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un neizraisītu pieņemošo ūdeņu neatbilstību šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām;
43.2.5.
notekūdeņu dūņas būtu iespējams apsaimniekot atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nenodarot kaitējumu videi;
43.2.6.
notekūdeņi atbilstu šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma nosacījumiem.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
44.
Iekārtas operators atļaujas iesniegumam pievieno šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētā līguma kopiju.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
45.
Ja šo noteikumu 5.pielikuma 11.punktā minēto ražošanas nozaru notekūdeņus, kas satur bioloģiski noārdāmas vielas un nesatur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, emitē tieši virszemes ūdeņos, ievēro šādus nosacījumus:
45.1.
notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir mazāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, pirms novadīšanas veic atbilstošu attīrīšanu, nodrošinot pieņemošā ūdensobjekta atbilstību noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem un citiem normatīvajos aktos par vides aizsardzību noteiktajiem nosacījumiem;
45.2.
notekūdeņiem no uzņēmumiem, kuru radītais piesārņojums ir vienāds vai lielāks par 4000 cilvēku ekvivalentiem, operators piemēro šo noteikumu 5.pielikuma 1. un 2.tabulā noteiktās robežvērtības vai izmanto labākos tehniskos paņēmienus, izvēloties to emisijas kontroles veidu, kurā noteiktas stingrākas prasības.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
46.
Operators nodrošina notekūdeņu un notekūdeņu dūņu lietderīgu izmantošanu (arī notekūdeņu un notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā). Notekūdeņu dūņu apglabāšanai saņem atļauju. Notekūdeņu novadīšanas un notekūdeņu dūņu apglabāšanas ietaises ierīko tā, lai tās samazinātu notekūdeņu un notekūdeņu dūņu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Operatoram ir tiesības vienoties ar citiem operatoriem par notekūdeņu dūņu uzkrāšanu un apglabāšanu citu attīrīšanas iekārtu deponēšanas vietās. Par šādu vienošanos operators informē reģionālo vides pārvaldi divu nedēļu laikā pēc vienošanās noslēgšanas.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
47.
Pasākumus komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai iekļauj un īsteno atbilstoši Ūdens apsaimniekošanas likumam izstrādāto upju baseinu apsaimniekošanas plānu pasākumu programmās, nosakot gan pasākumu izpildes termiņus, gan informāciju par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem. Konkrēta veida piesārņojuma novēršanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija var izstrādāt rīcības plānu atbilstoši vides aizsardzības normatīvajos aktos par piesārņojumu noteiktajam.
VI.Emisijas robežvērtības un emisijas limiti
48.
Emisijas robežvērtības komunālajiem notekūdeņiem ir noteiktas šo noteikumu 5.pielikumā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
49.
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
50.
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
51.
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
52.
Dienests emisijas limitus nosaka, ņemot vērā:
52.1.
šo noteikumu 5.pielikumā un citos normatīvajos aktos noteiktās emisijas robežvērtības, kā arī ar tām saistītās prasības;
52.2.
aprēķinu rezultātus, kuri ir iegūti, pamatojoties uz normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktajiem kvalitātes normatīviem vai principiem;
52.3.
labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
52.4.
operatora iesniegumā iekļauto informāciju par piesārņojuma emisiju ūdenī vai vidē, piesārņojuma apjomu, tai skaitā par šo noteikumu 43.1.2.apakšpunktā minēto vielu novadītajiem daudzumiem, un plānotajiem kontroles pasākumiem, kā arī emisijas ietekmi uz pieņemošajiem ūdensobjektiem;
52.5.
vides kvalitātes mērķus vai kvalitātes normatīvus, kas noteikti konkrētam ūdensobjektam;
52.6.
ūdens kvalitāti attiecīgajā ūdensobjektā un tā jutību pret piesārņojumu, informāciju par citiem esošiem vai paredzamiem piesārņojuma avotiem, kā arī attiecīgo vielu fona koncentrāciju;
52.7.
attīrīšanas iekārtu tehnisko stāvokli un to iespējamo uzlabojumu, neveicot kapitālo pārbūvi;
52.8.
notekūdeņu attīrīšanas pakāpi analogās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās.
52.1
Ja pēc notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas vai jaunu iekārtu būvniecības notekūdeņu emisija paredzēta ūdensobjektā, kas normatīvajos aktos par riska ūdensobjektiem noteikts kā riska ūdensobjekts punktveida piesārņojuma avota dēļ, dienests jebkurai aglomerācijai vai apdzīvotai vietai, novērtējot šo noteikumu 5.pielikumā noteikto vielu ietekmes nozīmību uz šo riska ūdensobjektu, emisiju limitus attiecīgajām vielām nosaka ne vairāk kā par 25 % stingrākus salīdzinājumā ar minētajā pielikumā noteiktajām prasībām.
52.2
Emisijas robežvērtības, kas izteiktas kā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, nedrīkst pārsniegt tās robežvērtības, kuras izteiktas kā maksimāli pieļaujamā emitētās vielas masa noteiktā laikposmā.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
52.3
Emisijas robežvērtības piemēro, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos aizliegumus un ierobežojumus bīstamo ķīmisko vielu ražošanai, ievešanai, lietošanai un tirdzniecībai.
(MK 19.02.2013. noteikumu Nr.97 redakcijā)
53.
Ja normatīvajos aktos nav noteiktas emisijas robežvērtības konkrētajām ķīmiskajām vielām vai emisijai no noteiktiem ražošanas procesiem, dienests tos aizvieto ar citiem nosacījumiem, kas nodrošina līdzvērtīgu pieņemošo ūdeņu aizsardzību un nosaka emisijas limitus, ņemot vērā:
53.1.
labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vadlīnijas;
53.2.
emisijas robežvērtības vai vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti vielām ar līdzīgu iedarbību uz vidi;
53.3.
pieņemošo ūdeņu kvalitāti - tai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virszemes ūdeņu kvalitāti jāatbilst vismaz karpveidīgo zivju ūdeņu kvalitātes normatīviem;
53.4.
noteiktos vides kvalitātes mērķus un normatīvajos aktos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti noteiktos kvalitātes normatīvus konkrētām ķīmiskām vielām.
54.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija novērtē nepieciešamību mainīt šo noteikumu 5.pielikumā minētās emisijas robežvērtības, ja:
54.1.
saņemti fizisko vai juridisko personu priekšlikumi, kas pamatoti ar informāciju par emisijas radīto ietekmi;
54.2.
izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā jaunāko informāciju par piesārņojošo vielu iedarbību vai modernākajām piesārņojuma attīrīšanas tehnoloģijām;
54.3.
tas nepieciešams, lai sasniegtu saņemošajiem ūdeņiem noteiktos vides kvalitātes mērķus;
54.4.
tas nepieciešams, ņemot vērā Latvijas starptautiskās saistības.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
55.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija fiziskās vai juridiskās personas informē par novērtējuma rezultātiem ne vēlāk kā 12 mēnešus pēc priekšlikuma saņemšanas par izmaiņu nepieciešamību.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
VII.Monitorings un kontrole
56.
Dienests atļaujā iekļauj prasības operatora veiktajam monitoringam un nosaka monitoringa biežumu, ņemot vērā prasības, kas noteiktas šajos noteikumos, normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un normatīvajos aktos par vides monitoringu un piesārņojošo vielu reģistru, kā arī emisijas raksturu un tipu un pieņemošo ūdeņu kvalitātes prasības.
57.
Operators, kas emitē vai plāno emitēt prioritārās vielas vai bīstamās vielas, izstrādā un pievieno minēto vielu monitoringa programmu iesniegumam atļaujas saņemšanai. Programmā apraksta paraugu ņemšanas kārtību, izmantoto prioritāro vielu un bīstamo vielu daudzuma noteikšanas kārtību, kā arī notekūdeņu plūsmas un citu nepieciešamo mērījumu veikšanas kārtību, ņemot vērā šādus nosacījumus:
57.1.
paraugi tiek ņemti un notekūdeņu plūsma mērīta punktā, kurā piemēro emisijas robežvērtības. Ja minētās darbības veic punktā, kas atrodas pirms emisijas robežvērtību piemērošanas punkta, operators nodrošina:
57.1.1.
lai mērījumi šajā punktā aptver visus uzņēmumā radušos notekūdeņus, kuri varētu būt piesārņoti ar kontrolējamajām vielām;
57.1.2.
regulāru analīžu veikšanu, lai pierādītu, ka šajā punktā iegūtie rezultāti sakrīt ar robežvērtību piemērošanas punktā emitētajiem vielu daudzumiem vai vienmēr ir lielāki par tiem;
57.2.
tiek ņemti notekūdeņu plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā uzkrātie paraugi;
57.3.
mēneša laikā novadītais vielas daudzums tiek aprēķināts, pamatojoties uz katru dienu novadīto vielas daudzumu;
57.4.
ja atsevišķu uzņēmumā izmantoto bīstamo vielu daudzumu nav iespējams noteikt, veic vielu monitoringu, kas raksturo atļaujā paredzēto uzņēmuma ražošanas jaudu;
57.5.
prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringā tiek ievērotas prasības attiecībā uz minēto vielu testēšanas metodēm un rezultātu kvalitātes nodrošinājuma un kontroles procedūrām, kas ūdeņu stāvokļa ķīmiskajam monitoringam noteiktas normatīvajos aktos par virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu un monitoringa programmu izstrādi;
57.6.
notekūdeņu plūsmas mērījumi tiek veikti ar precizitāti ± 20 %.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59; MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
57.1
Pamatojoties uz izmaiņām normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, tai skaitā par izmaiņām šo noteikumu 1. un 2. pielikumā, dienests var pieprasīt operatoram atjaunot monitoringa informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijām un saskaņā ar iegūtajiem rezultātiem izstrādāt jaunu monitoringa programmu.
57.2
Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu šo noteikumu 19.3. apakšpunktā vai 57.1 punktā noteiktās informācijas iegūšanai, ņem vērā šo noteikumu 6. pielikumā noteiktos kritērijus.
58.
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
59.
Veicot no attīrīšanas iekārtām emitēto komunālo notekūdeņu monitoringu, operators ievēro šo noteikumu 5.pielikumā noteiktās procedūras un references analīzes metodes. Citas analīzes metodes var izmantot, ja ar tām iespējams iegūt līdzvērtīgus rezultātus.
60.
Ja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisija var ietekmēt citu valstu teritoriālos ūdeņus, dienests informē Vides pārraudzības valsts biroju. Vides pārraudzības valsts birojs informē attiecīgās valstis, lai vienotos par sadarbību monitoringa procedūru saskaņošanā.
61.
Operators atbilstoši normatīvo aktu prasībām par vides aizsardzības valsts statistikas pārskatu veidlapām iesniedz centram operatora veiktā monitoringa datus. Centrs apkopo un glabā saņemtos datus.
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
62.
Ja monitoringā konstatēta emisijas neatbilstība atļaujas nosacījumiem, operators informē par to dienestu un Veselības inspekciju, noskaidro neatbilstības cēloņus un veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību. Dienests veic nepieciešamos pasākumus, lai kontrolētu emisijas atbilstību attiecīgajām prasībām un novērstu jebkuru ūdens vides kvalitātes pasliktināšanos.
63.
Valsts vides inspektori veic valsts kontroli, lai pārbaudītu, vai notekūdeņi, kas satur prioritārās vielas vai bīstamās vielas, atbilst atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem un notekūdeņi, kas emitēti no attīrīšanas iekārtām, atbilst atļaujā noteiktajām prasībām. Nepieciešamās analīzes veic laboratorijā, kura ir akreditēta atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju, uzraudzību.
64.
Valsts vides inspektori ne retāk kā reizi gadā pārbauda operatoram izsniegtajā atļaujā noteikto nosacījumu ievērošanu.
VIII.Informācijas sniegšana
65.
Operators nodrošina, ka paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām operators iesniedz dienestā šādus monitoringa datus un informāciju:
65.1.
prioritāro vielu un bīstamo vielu, kā arī citu piesārņojošo vielu (ja tām atļaujā noteikti emisijas limiti) emisijas atbilstība atļaujā noteiktajiem emisijas limitiem;
65.2.
no attīrīšanas iekārtām emitēto notekūdeņu atbilstība atļaujā noteiktajiem nosacījumiem;
65.3.
pieņemošā ūdensobjekta kvalitātes monitoringa dati ūdenstecē augšpus un lejpus emisijas vietai vai ūdenstilpē un jūrā atbilstoši atļaujā noteiktajām prasībām;
65.4.
saražoto notekūdeņu dūņu daudzums, sastāvs, izmantošanas, apglabāšanas un monitoringa dati;
65.5.
citu veidu monitoringa dati atbilstoši atļaujā noteiktajiem nosacījumiem.
66.
Lai informētu sabiedrību un valsts iestādes par ūdens vides aizsardzību pret prioritāro vielu, bīstamo vielu un komunālo notekūdeņu emisijas radīto piesārņojumu, centrs katru gadu sagatavo informāciju par prioritāro vielu un bīstamo vielu emisiju, par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un deponēšanu Latvijas teritorijā, kā arī kopsavilkumu par atbilstoši šiem noteikumiem veiktā monitoringa rezultātiem, un nodrošina minētās informācijas pieejamību sabiedrībai atbilstoši Vides aizsardzības likumā noteiktajām prasībām.
(MK 27.07.2010. noteikumu Nr.695 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
67.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar centru sniedz Eiropas Komisijai šādas ziņas:
67.1.
ne retāk kā reizi divos gados, pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un tās norādītajā formātā – ziņojumu par komunālo notekūdeņu novadīšanu un notekūdeņu dūņu izmantošanu un apglabāšanu Latvijas teritorijā, kā arī aktuālo informāciju par veiktajām un plānotajām rīcībām komunālo notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai;
67.2.
par komunālo notekūdeņu monitoringā izmantotajām metodēm.
68.
Eiropas Komisijai sniegtās ziņas ir brīvi pieejamas sabiedrībai.
IX.Noslēguma jautājumi
69.
Līdz laikam, kad stājas spēkā prasība attiecīgajai iekārtai saņemt A vai B kategorijas atļauju, iekārtas operators īsteno ūdens lietošanas atļaujā noteiktās prasības. Ja spēkā esošajā ūdens lietošanas atļaujā nav minētas visas šajos noteikumos noteiktās prasības, operators ne vēlāk kā gada laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā iesniedz reģionālajā vides pārvaldē papildinātu iesniegumu ūdens lietošanas atļaujas saņemšanai.
(Grozīts ar MK 16.01.2007. noteikumiem Nr.59)
70.
(Svītrots)
71.
Kanalizācijas sistēmu ierīkošanu aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 100000, pabeidz līdz 2008.gada 31.decembrim, aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 10000-100000, — līdz 2011.gada 31.decembrim, visās pārējās aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, — līdz 2015.gada 31.decembrim.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
72.
Noteikumu 38., 39. un 40.punktā noteiktās prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 100000, stājas spēkā ar 2008.gada 31.decembri, aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir no 10000-100000, — ar 2011.gada 31.decembri, bet visās pārējās aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir virs 2000, — ar 2015.gada 31.decembri. Ja aglomerācijā tiek īstenots investīciju projekts attīrīšanas iekārtu būvei vai rekonstrukcijai, attiecīgās prasības stājas spēkā pēc investīciju projekta pilnīgas pabeigšanas.
(Grozīts ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695)
73.
Noteikumu 67.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.
74.
Ja atļauja prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijai ir izsniegta līdz 2022. gada 31. decembrim, operatori, kuri emitē virszemes ūdeņos prioritārās vielas vai bīstamās vielas, iesniedz dienestam šo noteikumu 19. punktā minēto informāciju šādos termiņos un sekojošā prioritārā secībā:
74.1.
līdz 2023. gada 31. decembrim - operatori, kuri saskaņā ar atļaujas nosacījumiem atskaitās par prioritāro vielu vai bīstamo vielu emisijām virszemes ūdeņos vides aizsardzības oficiālās statistikas pārskatos, vai kuru novadītais notekūdeņu apjoms ir vienāds vai pārsniedz 1000 tūkst.m3 gadā;
74.2.
līdz 2023. gada 30. jūnijam– pārējie operatori, kuri ražošanas procesos izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas un kuri attīrītos notekūdeņus novada virszemes ūdensobjektos;
74.3.
līdz 2023. gada 31. decembrim - operatori, kuri ražošanas notekūdeņus novada centralizētajā kanalizācijas sistēmā vai uz ārējām attīrīšanas iekārtām, ja operatori minētās vielas izmanto ražošanas procesā vai ražo, vai tās rodas ražošanas blakusprocesā. Atbilstoši šo noteikumu 43.1.2. apakšpunktam operatori informē notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatoru un dienestu par ražošanas notekūdeņos mērījumu rezultātā konstatēto prioritāro vielu vai bīstamo vielu koncentrāciju;
74.4.
līdz 2024. gada 30. jūnijam – komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori, kuri pieņem ražošanas notekūdeņus.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(MK 16.01.2007. noteikumu Nr.59 redakcijā, kas grozīta ar MK 27.07.2010. noteikumiem Nr.695; MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
1)
(Svītrots)
2)
(Svītrots)
3)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
4)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
5)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
6)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
7)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
8)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
9)
(Svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97);
10)
Padomes 1991.gada 21.maija Direktīvas 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu;
11)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 16.decembra Direktīvas 2008/105/EK par vides kvalitātes standartiem ūdens resursu politikas jomā un ar ko groza un sekojoši atceļ Padomes Direktīvas 82/176/EEK, 83/513/EEK, 84/156/EEK, 84/491/EEK, 86/280/EEK, un ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK;
12)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos.
13)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvas 2013/39/ES, ar ko groza Direktīvu 2000/60/EK un Direktīvu 2008/105/EK attiecībā uz prioritārajām vielām ūdens resursu politikas jomā.
1.
pielikumsMinistru kabineta
2002.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.34
Prioritārās vielas
2.
pielikumsMinistru kabineta
2002.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.34
Ūdens videi bīstamās vielas
3.
pielikumsMinistru kabineta
2002.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.34
Prioritāro vielu un bīstamo vielu emisijas robežvērtības virszemes ūdeņos
(Pielikums svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
4.
pielikumsMinistru kabineta
2002.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.34
Monitoringā izmantojamās references analīzes metodes
(Pielikums svītrots ar MK 19.02.2013. noteikumiem Nr.97)
5.
pielikumsMinistru kabineta
2002.gada 22.janvāra
noteikumiem Nr.34
Prasības komunālo notekūdeņu attīrīšanai
I. Piesārņojuma samazinājuma procenti
1.tabula
Prasības no aglomerāciju komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām emitētajiem ūdeņiem attiecībā uz bioloģisko skābekļa patēriņu, ķīmisko skābekļa patēriņu un suspendētajām vielām
|
Nr. p.k. |
Parametrs |
Cilvēku ekvivalents |
Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija |
Piesārņojuma samazinājuma procenti |
References analīzes metode |
1. |
Bioķīmiskais skābekļa patēriņš (BSP5), ja temperatūra ir 20 °C (neveicot nitrifikāciju) |
|
atbilstoša attīrīšana |
- |
Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Izšķīdušo skābekli nosaka pirms un pēc piecu dienu inkubācijas perioda |
200-2000 |
atbilstoša attīrīšana |
50-70 |
|||
2000-10000 |
25 mg/l |
70-90 |
|||
> 10000 |
25 mg/l |
70-90 |
|||
2. |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
|
atbilstoša attīrīšana |
- |
Homogēns, nefiltrēts, nedekantēts paraugs. Kālija dihromāta izmantošana |
200-2000 |
atbilstoša attīrīšana |
50-75 |
|||
2000-10000 |
125 mg/l |
75 |
|||
> 10000 |
125 mg/l |
75 |
|||
3. |
Suspendētās |
līdz 10000 |
mazāk nekā |
90 |
Raksturīgā parauga filtrēšana caur 0,45 μm filtra membrānu. Žāvēšana 105 °C temperatūrā un svēršana |
10000 un vairāk |
mazāk nekā |
90 |
1. Piesārņojuma samazinājuma (turpmāk — samazinājums) procentus nosaka, salīdzinot piesārņojošās vielas daudzumu attīrītajos notekūdeņos ar tās daudzumu attīrīšanas iekārtās ieplūstošajos notekūdeņos.
2. Bioloģiskā skābekļa patēriņa (BSP5) vietā var izmantot citus parametrus — kopējo organisko oglekli vai ķīmisko skābekļa patēriņu, ja starp bioloģiskā skābekļa patēriņa un minēto parametru vērtībām ir noteikta sakarība.
3. Analizējot emisiju no nogulsnēšanas dīķiem, paraugus filtrē. Suspendēto vielu kopējā koncentrācija nefiltrētajos ūdens paraugos nedrīkst pārsniegt 150 mg/l.
2.tabula
Prasības no aglomerāciju attīrīšanas iekārtām emitētajiem notekūdeņiem attiecībā uz kopējo fosforu un kopējo slāpekli
|
Nr. p.k. |
Parametri |
Cilvēku ekvivalents |
Koncentrācija vai attīrīšanas tehnoloģija |
Samazinājuma procenti |
References analīzes metode |
1. |
Kopējais fosfors (Pkop) |
|
atbilstoša attīrīšana |
- |
Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija |
2000-10000 |
atbilstoša attīrīšana |
10-15 |
|||
10000-100000 |
2 mg/l |
80 |
|||
> 100000 |
1 mg/l |
80 |
|||
2. |
Kopējais slāpeklis (Nkop) |
|
atbilstoša attīrīšana |
- |
Molekulārās absorbcijas spektrofotometrija |
2000-10000 |
atbilstoša attīrīšana |
10-15 |
|||
10000-100000 |
15 mg/l |
70-80 |
|||
> 100000 |
10 mg/l |
70-80 |
4. Kopējais slāpeklis (Nkop) ir organiskā slāpekļa un neorganiskā slāpekļa summa.
II. References metodes monitoringa veikšanai un rezultātu novērtēšana
5. Plūsmai proporcionālus vai 24 stundu laikā uzkrātus notekūdeņu paraugus ņem noteiktā punktā, kas atrodas attīrīšanas iekārtu izplūdes kanālā, un, ja reģionālā vides pārvalde uzskata par nepieciešamu, arī ieplūdes kanālā. Līdz minimumam samazina paraugu degradāciju laikā starp to ņemšanu un analizēšanu. Paraugus ņem visu gadu tik bieži, kā noteikts atļaujā.
6. Aglomerācijās ņem:
6.1. ne mazāk kā 12 paraugu pirmajā gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 2000-9999. Ja attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām saskaņā ar šī pielikuma 7.punktu, turpmāk ņem ne mazāk kā četrus paraugus gadā. Ja vismaz viens no paraugiem neatbilst šo noteikumu prasībām, nākamajā gadā ņem ne mazāk kā 12 paraugu;
6.2. ne mazāk kā 12 paraugu gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir no 10000 līdz 49999;
6.3. ne mazāk kā 24 paraugus gadā, ja aglomerācijā cilvēku ekvivalents ir 50000 un vairāk.
7. Attīrītie notekūdeņi atbilst šo noteikumu prasībām, ja to paraugu analīzēs konstatē katra atsevišķa parametra atbilstību noteiktajai skaitliskajai vērtībai un ja:
7.1. to paraugu skaits, kuri neatbilst šī pielikuma 1.tabulā noteiktajām prasībām, gada laikā nepārsniedz šī pielikuma 3.tabulā noteikto skaitu;
7.2. normālos darbības apstākļos ņemtajos notekūdeņu paraugos, kuri neatbilst prasībām, bioloģiskā skābekļa patēriņa un ķīmiskā skābekļa patēriņa koncentrācija atšķiras no šī pielikuma 1.tabulā noteiktās koncentrācijas ne vairāk kā par 100 %. Atšķirība starp konstatēto un 1.tabulā noteikto koncentrāciju suspendētajām vielām drīkst būt līdz 150 %;
7.3. slāpekļa un fosfora kopējās koncentrācijas gada vidējās vērtības atbilst šī pielikuma 2.tabulā noteiktajai skaitliskajai vērtībai.
8. Šā pielikuma 2.tabulā noteiktā kopējā slāpekļa koncentrācija ir gada vidējā vērtība. Novērtējot slāpekļa koncentrācijas atbilstību šo noteikumu prasībām, var izmantot dienas vidējo vērtību, ja netiek pieļauta lielāka piesārņojuma slodze ūdeņos. Dienas vidējā vērtība nedrīkst pārsniegt 20 mg kopējā slāpekļa (Nkop) uz notekūdeņu litru nevienā paraugā, kas ņemts laikā, kad bioloģiskās attīrīšanas procesā notekūdeņu temperatūra ir 12 °C vai augstāka. Ja klimatisko apstākļu dēļ nav iespējams nodrošināt notekūdeņu temperatūru vismaz 12 °C, notekūdeņu attīrīšanu veic ar nepilnu attīrīšanas ciklu, ievērojot šā pielikuma 5., 6. un 7.punktā minētās prasības.
9. Novērtējot notekūdeņu paraugu atbilstību noteiktajām prasībām, neņem vērā tādas parametru vērtības, kas radušās spēcīga lietus un citu netipisku apstākļu dēļ.
9.1 Ja aglomerācijās, kurās cilvēku ekvivalents ir lielāks par 2000, notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai izmantoto rūpnieciski izgatavotas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuras attīrītos notekūdeņus novada vidē un kuru kopējā jauda ir mazāka par 5 m3/diennaktī, novadīto notekūdeņu paraugus ņem, ja atbilstoši normatīvajiem aktiem par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu noteiktajām institūcijām vai personām, kas veic šādu notekūdeņu attīrīšanas iekārtu uzraudzību un kontroli, rodas pamatotas aizdomas par novadīto notekūdeņu neatbilstību šo noteikumu prasībām. Šādā gadījumā iekārtu īpašnieks vai valdītājs pēc minēto institūciju vai personu pieprasījuma nodrošina, ka notekūdeņu paraugu ņemšanu un nepieciešamās analīzes veic attiecīgajā jomā akreditēta laboratorija. Ja analīžu rezultāti neuzrāda atbilstoši šo noteikumu 40.1 punktam noteikto piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, tad paraugu ņemšanu atkārto ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem Ja analīžu rezultāti uzrāda piesārņojošo vielu koncentrācijas pārsniegumus, notekūdeņu paraugu ņemšanu un analīzes atkārto pēc iekārtas darbībā konstatēto trūkumu novēršanas kontroli īstenojošo institūciju vai personu norādītajā termiņā.
3.tabula
Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām (ievērojot gada laikā ņemto paraugu skaitu)
Gada laikā ņemto paraugu skaits |
Maksimālais to paraugu skaits, kuri drīkst neatbilst attiecīgajām prasībām |
4-7 |
1 |
8-16 |
2 |
17-28 |
3 |
29-40 |
4 |
41-53 |
5 |
54-67 |
6 |
68-81 |
7 |
82-95 |
8 |
96-110 |
9 |
111-125 |
10 |
126-140 |
11 |
141-155 |
12 |
156-171 |
13 |
172-187 |
14 |
188-203 |
15 |
204-219 |
16 |
220-235 |
17 |
236-251 |
18 |
252-268 |
19 |
269-284 |
20 |
285-300 |
21 |
301-317 |
22 |
318-334 |
23 |
335-350 |
24 |
351-365 |
25 |
III. Tipiski sadzīves notekūdeņi
4.tabula
Tipiskus sadzīves notekūdeņus raksturojošie parametri
Viela |
Koncentrācija (mg/l) |
Bioloģiskais skābekļa patēriņš (BSP5) |
150-410 |
Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP) |
210-740 |
Kopējās suspendētās vielas |
120-450 |
Kopējais fosfors |
6-16 |
Kopējais slāpeklis |
20-100 |
10. Tipiski sadzīves notekūdeņi nesatur šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētās bīstamās vielas.
Rūpniecības nozares11. Šo noteikumu 45.punktā minētās prasības attiecināmas uz šādām rūpniecības nozarēm:
11.1. piena pārstāde;
11.2. augļu un dārzeņu produktu ražošana;
11.3. bezalkoholisko dzērienu ražošana un iepildīšana pudelēs;
11.4. kartupeļu pārstrāde;
11.5. gaļas pārstrāde;
11.6. alus ražošana;
11.7. spirta un alkoholisko dzērienu ražošana;
11.8. dzīvnieku barības ražošana no augu izcelsmes produktiem;
11.9. pārtikas želatīna un līmes ražošana no dzīvnieku plēvēm, ādām un kauliem;
11.10. iesala ražošana;
11.11. zivju apstrādes rūpniecība.
6.
pielikumsMinistru kabineta
2002. gada 22. janvāra
noteikumiem Nr.34
Prioritāro vielu un bīstamo vielu monitorings komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās
1. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators, plānojot un veicot prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē, ņem vērā šādus nosacījumus:
1.1. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir vienāds vai pārsniedz 1000 tūkst. m3 gadā, operators:
1.1.1. monitoringā iekļauj šo noteikumu 1. pielikuma 6., 20., 21., 23., 28. un 35. punktā norādītās prioritārās vielas un šo noteikumu 2. pielikuma 2., 3., 4., 10., 24. un 25. punktā norādītās bīstamās vielas;
1.1.2. apzina lielākos ražošanas uzņēmumus, kuri notekūdeņus novada uz attiecīgajām attīrīšanas iekārtām, izvērtē to darbības veidu un saņemto ražošanas notekūdeņu apjomu;
1.1.3. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuru izmantošana ir norādīta attiecīgā uzņēmuma A vai B kategorijas piesārņojošās darbības atļaujā, kā arī tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras izmanto vai ražo attiecīgu nozaru uzņēmumi, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir lielāks par 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;
1.2. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kurās novadāmo notekūdeņu apjoms ir mazāks par 1000 tūkst. m3 gadā un kuras jau atskaitās par atsevišķu prioritāro vielu vai bīstamo vielu novadīšanu, operators:
1.2.1. monitoringā iekļauj līdz šim kontrolētās prioritārās vielas un bīstamās vielas,
1.2.2. papildus monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā novada attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo minētās vielas, ja centralizētajā kanalizācijas sistēmā novadīto ražošanas notekūdeņu īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma;
1.3. notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, kuras saņem ražošanas notekūdeņus un ja to īpatsvars ir vismaz 10 % no kopējā notekūdeņu apjoma, operators monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras centralizētajā kanalizācijas sistēmā var novadīt attiecīgu ražošanas nozaru uzņēmumi, kuri izmanto vai ražo prioritārās vielas vai bīstamās vielas.
2. Papildus šā pielikuma 1. punktā noteiktajam komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operatori monitoringā iekļauj tās prioritārās vielas un bīstamās vielas, kuras valsts vides monitoringā ir konstatētas pieņemošajā virszemes ūdensobjektā un nosaka sliktu ūdeņu ķīmisko kvalitāti.
3. Lai nodrošinātu monitoringa rezultāta ticamību un mazinātu dažādu faktoru iespējamo ietekmi uz komunālo notekūdeņu monitoringa rezultātiem, operators atbilstoši šā pielikuma 1. punktam izvēlēto prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringu notekūdeņu izplūdē veic vienu gadu, paraugus ņemot ne retāk kā reizi ceturksnī.
4. Operators turpmākā notekūdeņu monitoringā var neiekļaut prioritāro vielu vai bīstamo vielu, ja vienlaicīgi ir ievēroti šādi nosacījumi:
4.1. mērījumi ir veikti vismaz vienu gadu atbilstoši šā pielikuma 3. punktā noteiktajam monitoringa biežumam,
4.2. gada laikā visi konkrētai vielai veiktie mērījumi ir bijuši mazāki par attiecīgas testēšanas metodes kvantitatīvās noteikšanas robežu,
4.3. nav būtiski mainījušies ražošanas uzņēmumi, kuri nodod notekūdeņus attīrīšanai komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, vai nav notikušas izmaiņas minēto uzņēmumu darbībā, kas ietekmē notekūdeņu apjomu un sastāvu,
4.4. izmantotā testēšanas metode ir pietiekami jutīga un nodrošina, ka konkrētās prioritārās vielas vai bīstamās vielas kvantitatīvās noteikšanas robeža ir vienāda ar 30 % vai mazāka par 30 % no ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktā attiecīgās vielas vides kvalitātes normatīva vērtības.
5. Operators ne retāk kā reizi sešos gados pārskata un atjauno prioritāro vielu un bīstamo vielu monitoringa programmu, ja notikušas izmaiņas ūdeņu aizsardzības normatīvajos aktos noteiktajos prioritāro vielu un bīstamo vielu sarakstos, no ražošanas uzņēmumiem saņemto notekūdeņu apjomā un sastāvā, kā arī ņemot vērā valsts vides monitoringa informāciju attiecībā uz tām ķīmiskajām vielām, kuras nosaka sliktu virszemes ūdeņu ķīmisko kvalitāti pieņemošajā ūdensobjektā.