23-TA-1354
Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā
Izdarīt Epidemioloģiskās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3. nr.; 2000, 10. nr.; 2004, 5., 10. nr.; 2006, 10. nr.; 2007, 14., 21. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 24. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200. nr.; 2010, 105. nr.; 2012, 166. nr.; 2014, 225. nr.; 2018, 90. nr.; 2019, 225. nr.; 2020, 110.A nr.; 2021, 232. nr. ) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 1. pantu ar 38. punktu šādā redakcijā:
"38) sadarbspējīgs sertifikāts – Eiropas Savienībā vienots digitāls vai papīra formāta apliecinājums par personas epidemioloģisko drošību Covid-19 infekcijas gadījumā noteiktā laikposmā. Sadarbspējīgs sertifikāts tiek izsniegts, lai apliecinātu, ka persona ir pilnībā vakcinēta vai ir pārslimojusi Covid-19, vai personai ir veikts Covid-19 tests un tā rezultāts ir negatīvs."
2.
Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:
"11.1 pants. Vienotais digitālais epidemioloģiskais rīks
(1) Slimību profilakses un kontroles centrs ir Vienotā digitālā epidemioloģiskā rīka (turpmāk – EPID rīks) pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada EPID rīka darbību atbilstoši paredzētajam izmantošanas mērķim, lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimības gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
(2) EPID rīks tiek izmantots, lai nodrošinātu epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā reģistrētu, uzskaitītu un analizētu infekcijas slimību gadījumus, identificētu infekcijas slimību uzliesmojumus, apzinātu infekcijas slimību izplatīšanās riska faktorus, organizētu uz konkrētiem riskiem vērstus pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu, kā arī lai nodrošinātu epidemioloģiskās uzraudzības datu operatīvu un retrospektīvu analīzi, sabiedrības informēšanu par infekcijas slimību izplatību, valsts epidemioloģiskās uzraudzības statistiku, plānotu infekcijas slimību profilakses un epidemioloģiskās kontroles pasākumus un izpildītu starptautiskās saistības infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles jomā.
(3) Slimību profilakses un kontroles centrs normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai epidemioloģiskās drošības jomā EPID rīkā iekļauj un apstrādā epidemioloģiski nozīmīgu informāciju par reģistrētajiem infekcijas slimību gadījumiem, šo gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un secinājumiem, kā arī informāciju par organizētajiem pretepidēmijas pasākumiem.
(4) EPID rīks apstrādā šādu informāciju:
1) par personu, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, – identificējošā informācija, kontaktinformācija, informācija par inficēšanās vietu, informācija par nodarbošanos un/vai darbavietu);
2) par kontaktpersonu – identificējošā informācija, kontaktinformācija, informācija par iespējamiem inficēšanās apstākļiem, tai skaitā nodarbošanos un/vai darbavietu;
3) par personu, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, – epidemioloģiski nozīmīga informācija par personas veselību;
4) iedzimtas infekcijas gadījumā – inficētā bērna māti identificējoša informācija;
5) informācija par ārstniecības iestādi, kurā sniegta medicīniskā palīdzība, ieskaitot stacionēšanu saistībā ar konkrēto inficēšanās epizodi;
6) par personu, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, – inficēšanās apstākļi atbilstoši konkrētās infekcijas slimības izplatīšanās ceļiem – infekcijas avots, infekcijas pārnešanas faktors, infekcijas slimības skartais objekts, inficēšanās riska faktors, organizētie pretepidēmijas pasākumi infekcijas perēklī;
7) par personu, kura sniedza steidzamo paziņojumu par infekcijas slimības gadījumu, – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
8) par inficētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
9) par inficētās personas ģimenes ārstu – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
10) par infekcijas skartā objekta atbildīgo personu – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
11) par inficēšanās apstiprināšanu kontaktpersonai;
12) par infekcijas slimību uzliesmojumiem, sasaistot infekcijas slimības gadījumus pēc epidemioloģiskiem faktoriem;
13) cita informācija, kas ir svarīga epidemioloģiskajai izmeklēšanai, pretepidēmijas pasākumu organizēšanai un epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzei.
(5) Ja epidēmijas laikā inficēto personu skaits ir liels un epidemioloģiskās izmeklēšanas un rekomendāciju sniegšanas nolūkā nav iespējams sazināties ar katru pacientu, EPID rīks paredz iespēju personai, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, tiešsaistē aizpildīt pacienta aptaujas anketu par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu, kā arī saņemt rekomendācijas turpmākai rīcībai.
(6) Ministru kabinets nosaka EPID rīkā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus, pacienta aptaujas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no šā panta septītajā daļā minētajām informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.
(7) EPID rīks šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no:
1) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmām – par personu laboratoriskiem izmeklējumiem uz Covid-19 un citām reģistrācijai pakļautajām infekcijas slimībām un to rezultātiem, ziņas par inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu un kontakttālruni, kā arī likumisko pārstāvi identificējošo informāciju un informāciju par ģimenes ārstu, inficētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem;
2) Valsts izglītības informācijas sistēmas – par izglītības iestādi, inficētās personas sasaisti ar izglītības iestādi, nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā kontaktinformāciju, infekcijas skartās izglītības iestādes darbinieku identificējošo informāciju."
(1) Slimību profilakses un kontroles centrs ir Vienotā digitālā epidemioloģiskā rīka (turpmāk – EPID rīks) pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada EPID rīka darbību atbilstoši paredzētajam izmantošanas mērķim, lai epidemioloģiski pārvaldītu infekcijas slimības gadījumus, uzliesmojumus un epidēmijas un nodrošinātu sabiedrības veselības aizsardzību epidemioloģiskās drošības jomā.
(2) EPID rīks tiek izmantots, lai nodrošinātu epidemioloģisko izmeklēšanu, tai skaitā reģistrētu, uzskaitītu un analizētu infekcijas slimību gadījumus, identificētu infekcijas slimību uzliesmojumus, apzinātu infekcijas slimību izplatīšanās riska faktorus, organizētu uz konkrētiem riskiem vērstus pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu, kā arī lai nodrošinātu epidemioloģiskās uzraudzības datu operatīvu un retrospektīvu analīzi, sabiedrības informēšanu par infekcijas slimību izplatību, valsts epidemioloģiskās uzraudzības statistiku, plānotu infekcijas slimību profilakses un epidemioloģiskās kontroles pasākumus un izpildītu starptautiskās saistības infekcijas slimību epidemioloģiskās uzraudzības un kontroles jomā.
(3) Slimību profilakses un kontroles centrs normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai epidemioloģiskās drošības jomā EPID rīkā iekļauj un apstrādā epidemioloģiski nozīmīgu informāciju par reģistrētajiem infekcijas slimību gadījumiem, šo gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem un secinājumiem, kā arī informāciju par organizētajiem pretepidēmijas pasākumiem.
(4) EPID rīks apstrādā šādu informāciju:
1) par personu, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, – identificējošā informācija, kontaktinformācija, informācija par inficēšanās vietu, informācija par nodarbošanos un/vai darbavietu);
2) par kontaktpersonu – identificējošā informācija, kontaktinformācija, informācija par iespējamiem inficēšanās apstākļiem, tai skaitā nodarbošanos un/vai darbavietu;
3) par personu, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, – epidemioloģiski nozīmīga informācija par personas veselību;
4) iedzimtas infekcijas gadījumā – inficētā bērna māti identificējoša informācija;
5) informācija par ārstniecības iestādi, kurā sniegta medicīniskā palīdzība, ieskaitot stacionēšanu saistībā ar konkrēto inficēšanās epizodi;
6) par personu, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, – inficēšanās apstākļi atbilstoši konkrētās infekcijas slimības izplatīšanās ceļiem – infekcijas avots, infekcijas pārnešanas faktors, infekcijas slimības skartais objekts, inficēšanās riska faktors, organizētie pretepidēmijas pasākumi infekcijas perēklī;
7) par personu, kura sniedza steidzamo paziņojumu par infekcijas slimības gadījumu, – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
8) par inficētās personas vai kontaktpersonas likumisko pārstāvi – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
9) par inficētās personas ģimenes ārstu – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
10) par infekcijas skartā objekta atbildīgo personu – identificējošā informācija, kontaktinformācija;
11) par inficēšanās apstiprināšanu kontaktpersonai;
12) par infekcijas slimību uzliesmojumiem, sasaistot infekcijas slimības gadījumus pēc epidemioloģiskiem faktoriem;
13) cita informācija, kas ir svarīga epidemioloģiskajai izmeklēšanai, pretepidēmijas pasākumu organizēšanai un epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzei.
(5) Ja epidēmijas laikā inficēto personu skaits ir liels un epidemioloģiskās izmeklēšanas un rekomendāciju sniegšanas nolūkā nav iespējams sazināties ar katru pacientu, EPID rīks paredz iespēju personai, kura inficēta ar reģistrācijai pakļauto infekcijas slimību, tiešsaistē aizpildīt pacienta aptaujas anketu par inficēšanās apstākļiem un saslimšanas gaitu, kā arī saņemt rekomendācijas turpmākai rīcībai.
(6) Ministru kabinets nosaka EPID rīkā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību, glabāšanas termiņu un piekļuves noteikumus, pacienta aptaujas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no šā panta septītajā daļā minētajām informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.
(7) EPID rīks šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no:
1) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmām – par personu laboratoriskiem izmeklējumiem uz Covid-19 un citām reģistrācijai pakļautajām infekcijas slimībām un to rezultātiem, ziņas par inficētās personas vai kontaktpersonas deklarēto dzīvesvietu un kontakttālruni, kā arī likumisko pārstāvi identificējošo informāciju un informāciju par ģimenes ārstu, inficētās personas un kontaktpersonas vakcinācijas faktiem;
2) Valsts izglītības informācijas sistēmas – par izglītības iestādi, inficētās personas sasaisti ar izglītības iestādi, nepilngadīga izglītojamā likumiskā pārstāvja vai pilngadīga izglītojamā kontaktinformāciju, infekcijas skartās izglītības iestādes darbinieku identificējošo informāciju."
3.
Papildināt likumu ar 31.1 pantu šādā redakcijā:
"31.1 pants. Vakcinācijas informācijas sistēma
(1) Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)) ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot vakcināciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai, veidojot vakcinējamo personu sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību.
(2) Nacionālais veselības dienests ir vakcinācijas informācijas sistēmas pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada vakcinācijas informācijas sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajam izmantošanas mērķim – vakcinācijas organizēšanai, vakcinācijas veikšanai un rindu vadībai.
(3) Vakcinācijas informācijas sistēma apstrādā šādu informāciju:
1) personas un tās likumiskā pārstāvja identificējošu informāciju un tās kontaktinformāciju vai likumiskā pārstāvja identificējošu informāciju un kontaktinformāciju;
2) epidemioloģiski nozīmīgu informāciju par personas veselību un informāciju par vakcināciju.
(4) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, piekļuves noteikumus, institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no šā panta piektajā daļā minētajām informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.
(5) Vakcinācijas informācijas sistēma šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no:
1) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas – identifikācijas informāciju;
2) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas – informāciju par personu Covid-19 testēšanu, identificējošu informāciju par bērna līdz 14 gadu vecumam likumisko pārstāvi un likumiskā pārstāvja pilnvaroto personu vai pacienta pilnvaroto personu un identificējošu informāciju par delegātiem (identificējoša informācija par personu vai personām, kuras ir pilnvarotas apstrādāt identificējošu informāciju veselības informācijas sistēmā pacienta vietā), lai personas var veikt pieteikšanos vakcinācijai."
(1) Vakcinācijas informācijas sistēma (Vienotais vakcinācijas tīkls (ViVaT)) ir valsts informācijas sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu sabiedrības intereses sabiedrības veselības jomā, organizējot vakcināciju, tostarp organizējot iepriekšēju pieteikšanos vakcinācijai, veidojot vakcinējamo personu sarakstus un veicot centralizētu vakcinējamo personu rindu vadību.
(2) Nacionālais veselības dienests ir vakcinācijas informācijas sistēmas pārzinis un normatīvajos aktos noteikto uzdevumu īstenošanai veic datu apstrādi, kā arī organizē un vada vakcinācijas informācijas sistēmas darbību atbilstoši tai paredzētajam izmantošanas mērķim – vakcinācijas organizēšanai, vakcinācijas veikšanai un rindu vadībai.
(3) Vakcinācijas informācijas sistēma apstrādā šādu informāciju:
1) personas un tās likumiskā pārstāvja identificējošu informāciju un tās kontaktinformāciju vai likumiskā pārstāvja identificējošu informāciju un kontaktinformāciju;
2) epidemioloģiski nozīmīgu informāciju par personas veselību un informāciju par vakcināciju.
(4) Ministru kabinets nosaka vakcinācijas informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju, tās apjomu, saņemšanas, iekļaušanas un apstrādes kārtību un glabāšanas termiņu, piekļuves noteikumus, institūcijas, kuras iekļaus, saņems un apstrādās datus vakcinācijas informācijas sistēmā šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem, kā arī kārtību, kādā iegūst informāciju no šā panta piektajā daļā minētajām informācijas sistēmām, to apstrādā un glabā.
(5) Vakcinācijas informācijas sistēma šā panta otrajā daļā norādītajiem mērķiem informāciju saņem no:
1) Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmas – identifikācijas informāciju;
2) Vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas – informāciju par personu Covid-19 testēšanu, identificējošu informāciju par bērna līdz 14 gadu vecumam likumisko pārstāvi un likumiskā pārstāvja pilnvaroto personu vai pacienta pilnvaroto personu un identificējošu informāciju par delegātiem (identificējoša informācija par personu vai personām, kuras ir pilnvarotas apstrādāt identificējošu informāciju veselības informācijas sistēmā pacienta vietā), lai personas var veikt pieteikšanos vakcinācijai."
4.
Papildināt likumu ar 36.3 pantu šādā redakcijā:
"36.3 pants. Karantīna ieslodzījuma vietās
(1) Ja atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu uz laiku var:
1) pārtraukt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda – arests – izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods – arests – vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
2) apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un gadījumā, ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā).
(2) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta infekcijas slimība, kuras dēļ izsludināta karantīna vai radušās aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku, ko nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, ieslodzīto nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un laulību reģistrāciju.
(3) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgās vietas ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata šajā pantā paredzētos un citus ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus."
(1) Ja atsevišķā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā ir izsludināta karantīna, ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumu uz laiku var:
1) pārtraukt īslaicīgas brīvības atņemšanas soda un kriminālsoda – arests – izciešanas uzsākšanu brīvības atņemšanas iestādēs. Tādā gadījumā tiek pārtraukta to personu aizturēšana un nogādāšana ieslodzījuma vietās, kurām ir piespriesta īslaicīga brīvības atņemšana, kriminālsods – arests – vai kurām ar tiesas lēmumu piespriestais naudas sods vai piespiedu darbs ir aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu;
2) apturēt ieslodzīto pārvietošanu starp ieslodzījuma vietām (izņemot ieslodzīto pārvietošanu drošības apsvērumu dēļ, pārvietošanu uz Latvijas Cietumu slimnīcu Olaines cietumā un atpakaļ, notiesāto pārvietošanu soda izpildes uzsākšanai un gadījumā, ja notiesātajam soda izpildes laikā tiek piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – citā krimināllietā).
(2) Ieslodzīto, kas atzīts par kontaktpersonu, un ieslodzīto, kam konstatēta infekcijas slimība, kuras dēļ izsludināta karantīna vai radušās aizdomas par inficēšanos, izvieto atsevišķi no pārējiem ieslodzītajiem uz laiku, ko nosaka Slimību profilakses un kontroles centrs. Šajā laikā ieslodzītais atrodas ārstniecības personu uzraudzībā, ar viņu neveic kriminālprocesuālās darbības, ieslodzīto nekonvojē pēc procesa virzītāju pieprasījuma, tai skaitā uz tiesas sēdēm, neiesaista resocializācijas pasākumos, viņam nenodrošina īslaicīgās un ilgstošās satikšanās, tiesības uzņemt pie sevis viesus, kā arī tiesības uz telefonzvaniem, videosaziņu, tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi un laulību reģistrāciju.
(3) Ja noteiktā ieslodzījuma vietā vai visā ieslodzījuma vietu sistēmā tiek izsludināta karantīna, uz visiem attiecīgās vietas ieslodzītajiem sākotnēji attiecas šā panta otrajā daļā noteiktie ierobežojumi. Karantīnas laikā Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks regulāri pārskata šajā pantā paredzētos un citus ieslodzītajiem noteiktos ierobežojumus."
5.
Papildināt 39. pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:
"(4) Personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, to pārslimojušas vai kurām veiktie Covid-19 testi ir negatīvi, ir tiesības pēc pieprasījuma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā saņemt sadarbspējīgu sertifikātu, kas apliecina vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, vai informāciju par veiktā testa rezultātu, ja tas ir nepieciešams saistībā ar starptautisko tūrismu un, ieceļojot konkrētajā valstī, tiek pieprasīta šāda sertifikāta uzrādīšana;
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa, sagatavo, izsniedz, aptur, anulē, atjauno, pārbauda un izmanto šā panta ceturtajā daļā minētos sadarbspējīgos sertifikātus, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu."
(5) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā pieprasa, sagatavo, izsniedz, aptur, anulē, atjauno, pārbauda un izmanto šā panta ceturtajā daļā minētos sadarbspējīgos sertifikātus, kā arī sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu."
6.
Papildināt pārejas noteikumus ar 13., 14., 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:
"13. Šā likuma 1. panta 38. punkts, 31.1 pants, 36.3 pants un 39. panta ceturtā un piektā daļa stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.
14. Ministru kabinets līdz 2023. gada 24. decembrim izdod šā likuma 11.1 panta sestajā daļā paredzētos noteikumus.
15. Ministru kabinets līdz 2024. gada 1. janvārim izdod šā likuma 31.1 panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim piemērojama Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 7. nodaļa (izņemot 232.1 punktu), 234. punkts, 10.1. apakšnodaļa (izņemot 278. punktu), 10.2. apakšnodaļa un 3. pielikums.
16. Līdz grozījumu veikšanai Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 "Vakcinācijas noteikumi" saistībā ar vakcināciju pret Covid-19 infekciju, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojama Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 6. nodaļa (izņemot 204., 205., 206.3, 217., 218.1, 219., 219.1 un 220. punktu) un 2. pielikums.
17. Līdz grozījumu veikšanai Ministru kabineta 1999. gada 5. janvāra noteikumos Nr. 7 "Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība" saistībā ar diagnostiku un ziņošanu par Covid-19 infekcijas gadījumiem, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojama Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumu Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 5.1. apakšnodaļa."
Veselības ministre L. Meņģelsone