MK vēstules projekts

Latvijas Republikas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas (turpmāk – Komisija) 2026. gada 26. marta vēstulē Nr. 142.1.9/4-3-14/26 Komisija aicina izvērtēt un noteikt piemērotāko tiesisko un tehnisko risinājumu brīvprātīga reģistra izveidei un uzturēšanai valsts vai pašvaldību līmenī, nodrošinot personām, kurām katastrofu, evakuācijas vai citu ārkārtas situāciju laikā funkcionālu traucējumu, veselības stāvokļa, vecuma vai citu objektīvu apstākļu dēļ var būt nepieciešams īpašs atbalsts, iespēju pašām vai ar likumiskā pārstāvja, kontaktpersonas vai atsevišķos gadījumos arī ar nevalstisko organizāciju starpniecību pieteikt nepieciešamību pēc minētā atbalsta. Saistībā ar minēto vēstuli Ministru kabinets informē par iespējamo risinājumu.

 

1. Par brīvprātīgā reģistra izveides iespēju.

Ministru kabinets pauž konceptuālu atbalstu Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO  iniciatīvai par brīvprātīgu reģistrēšanos, ievērojot personas pašdeklarācijas principu, kas veicinātu savlaicīgu un mērķētu palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem, kuriem ir ierobežotas spējas patstāvīgi rīkoties krīzes situācijās.

Attiecībā uz personas datu aizsardzību jāatzīmē, ka Datu regulas[1] 6. panta 1. punkts noteic, ka personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem.[2] Proti, tikai pastāvot kādam no Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatiem, personas datu apstrāde tiek atzīta par tiesisku. Savukārt, ja tiek plānota īpašu kategoriju personas datu apstrāde, tā būtu pieļaujama tikai tad, ja papildus Datu regulas 6. panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem pastāv kāds no Datu regulas 9. panta 2. punktā minētajiem pamatojumiem.[3] Ņemot vērā, ka tiek plānots, ka informāciju reģistrā fiziskās personas par sevi varēs ievietot pašas brīvprātīgi, šādai personas datu apstrādei, tajā skaitā īpašu kategoriju personas datu apstrādei, reģistrā kā tiesiskais pamatojums būs piemērojams personas piekrišana. Attiecīgi fiziskā persona sniegtu piekrišanu tās datu nodošanai atbildīgajām institūcijām, lai katastrofu vai tās draudu gadījumos saņemtu nepieciešamo atbalstu.

Personas datu apstrādei, kas tiek balstīta uz fiziskās personas piekrišanu, ir jāatbilst Datu regulas nosacījumiem. Personas piekrišanai ir jābūt brīvi sniegtai.[4] Pārzinim ir jāspēj uzskatāmi parādīt, ka persona ir piekritusi savu personas datu apstrādei, tādēļ lūgumu dot piekrišanu norāda skaidrā un vienkāršā valodā saprotamā un viegli pieejamā veidā, lai to varētu skaidri atšķirt no citiem jautājumiem. Ir jānodrošina personai iespēja atsaukt savu piekrišanu jebkurā laikā un tikpat viegli, kā tā tika sniegta.[5] Ja persona atsauc piekrišanu savu personas datu apstrādei, pārzinim zūd tiesiskais pamats to apstrādei, tādēļ to turpmāka apstrāde nav pieļaujama un tie ir dzēšami.

Ja tiek plānots nodrošināt iespēju reģistrā ievietot informāciju ar fiziskās personas likumiskā pārstāvja, kontaktpersonas vai atsevišķos gadījumos arī ar nevalstisko organizāciju starpniecību, būtu jāspēj pierādīt, ka šīs personas ir pilnvarotas minēto darbību veikšanai. Plānojot reģistra personas datu apstrādes regulējumu, nepieciešams ievērot personas datu apstrādes principus, kā arī citas no personas datu apstrādes jomu regulējošajiem normatīvajiem aktiem izrietošās prasības.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) uzskata, ka brīvprātīga reģistra izveide, uzturēšana un pārvaldība pēc satura un tiesiskā ietvara ir cieši saistīta ar veselības aizsardzības, sociālās aizsardzības un civilās aizsardzības jomu, līdz ar to reģistra izstrāde un uzturēšana vispirms būtu attiecināma uz Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas kompetenci atkarībā no mērķa, izvēlētā institucionālā risinājuma un izrietošā tiesiskā regulējuma.

Risinājuma arhitektūras izstrādē ir jāņem vērā divi savstarpēji papildinoši apsvērumi.

1. No vienas puses, atbilstoši valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk – IKT) politikai par pāreju uz koplietošanas mākoņdatošanas pakalpojumiem reģistra centrālā datu glabātuve primāri būtu jāizvieto sertificētā mākoņpakalpojumu infrastruktūrā (komerciālā vai valsts datu apstrādes mākonī saskaņā ar Ministru kabineta 2025. gada 14. oktobra noteikumiem Nr. 606 "Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi"[6]), nodrošinot augstas pieejamības arhitektūru un atbilstību Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija noteikumos Nr. 397 "Minimālās kiberdrošības prasības"[7] noteiktajām prasībām.

2. No otras puses, ņemot vērā reģistra kritiski svarīgo lomu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanā, risinājumam ir jāparedz arī darbspēja bezsaistes režīmā, t. i., pašvaldībām jānodrošina iespēja uz iepriekš sinhronizētas lokālās datu kopijas bāzes piekļūt reģistra datiem arī tad, ja saziņa ar centrālo infrastruktūru ir pārtraukta, piemēram, sakaru tīklu bojājumu vai energoapgādes traucējumu dēļ. Šāda sadalītas arhitektūras pieeja (centralizēta datu pārvaldība ar lokālu bezsaistes rezerves pieejamību) nodrošinātu gan valsts IKT konsolidācijas politikas ievērošanu, gan praktisko izmantojamību krīzes apstākļos, kad tieši pašvaldībām kā iedzīvotājiem tuvākajam  vietējās pārvaldes mehānismam ir izšķiroša loma reaģēšanā uz krīzes situāciju.

Jebkura jauna informācijas sistēmas vai reģistra izveide ir jāvērtē atbilstoši Valsts digitālās transformācijas arhitektūrai[8] un tai pakārtotām horizontālo un nozaru jomu arhitektūrām (sk.: https://www.varam.gov.lv/lv/digitalas-parvaldes-arhitektura).

 Minēto arhitektūru pamatprincipi nosaka, ka:

• valsts informācijas sistēmu infrastruktūra jāveido, nedublējot funkcionalitāti, proti, jaunizveidotā informācijas sistēma vai reģistrs nedrīkst atkārtot jau esošo sistēmu funkcionalitāti;
• jāpiemēro vienreizes princips (Once Only), proti, dati par iedzīvotājiem tiek apkopoti un glabāti vienā vietā, ja nepieciešams, nodrošinot citu sistēmu drošu piekļuvi  tiem, nevis veidojot paralēlus datu kopumus;
• pakalpojumiem un procesiem jābalstās uz jau esošajiem valsts reģistriem un datubāzēm, integrējot tos, nevis veidojot jaunas, neatkarīgas datu glabāšanas vienības.

Valsts rīcībā jau šobrīd ir vairākas informācijas sistēmas, kuras satur daļēji dublējošus datus ar ierosinātā reģistra tvērumu:

• Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēma "DigiSoc", Invaliditātes informatīvā sistēma (turpmāk – IIS) un citas sociālās palīdzības un pakalpojumu informācijas sistēmas, kas atrodas Labklājības ministrijas resora pārvaldībā, satur datus par personām, kuras saņem sociālos pakalpojumus vai pabalstus, tai skaitā datus par personām ar noteiktu invaliditātes statusu;
• Fizisko personu reģistrs satur datus par personas deklarēto dzīvesvietu;
• Veselības nozares informācijas sistēmas satur datus par hroniski slimiem pacientiem un personām ar veselības ierobežojumiem.

Pirms jaunas informācijas sistēmas izveides nepieciešams izvērtēt iespēju papildināt vai paplašināt kādu no iepriekšminētajām sistēmām ar civilās aizsardzības vajadzībām nepieciešamo funkcionalitāti. Šāda pieeja būtu gan tehniski efektīvāka, gan ekonomiski izdevīgāka, jo ievērojami samazinās infrastruktūras uzturēšanas un izstrādes izmaksas, kā arī tiktu novērsta datu dublēšanās un atvieglota datu aktualizācija. Piemēram, IIS vai sociālo pakalpojumu jomas sistēmas paplašināšana ar brīvprātīgas reģistrēšanās iespēju un civilās aizsardzības datiem varētu nodrošināt nepieciešamo funkcionalitāti bez jauna reģistra izveides. Jauna risinājuma izveides gadījumā obligāti jāievēro Valsts digitālās transformācijas arhitektūrā noteiktie principi:

• informācijas sistēma jāizvieto vai nu valsts mākoņdatošanas platformu pārziņu datu centrā, vai jāizmanto publiskā mākoņa pakalpojumi atbilstoši iepriekš minētajiem pamatojumiem par kiberdrošību un valsts IKT infrastruktūras konsolidāciju;
• risinājumam jānodrošina sadarbspēja ar esošajiem valsts reģistriem, izmantojot Latvija.lv platformu un viss.gov.lv nodrošinātās integrācijas iespējas;
• neveidot jaunus risinājumus un izmantot koplietošanas risinājumus kā Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR)[9], lai lieki nedublētu un neuzglabātu jau valsts pārvaldē pieejamos datus. Izmantot arī Vienotās pieteikšanās moduli (VPM)[10], kas nodrošina personu autentifikāciju, lai izmantotu jau esošo valsts vienoto e-identifikācijas infrastruktūru (latvija.lv, Smart-ID, eID u.c.);
• ievērot ar informācijas sistēmu glabāšanu, izvietošanu, izstrādi un attīstību saistīto normatīvo regulējumu.

Pirms uzsākt konkrēta IKT risinājuma izstrādi, nepieciešams:

• veikt esošo valsts informācijas sistēmu un reģistru analīzi, lai noskaidrotu, kura funkcionalitāte ir pārmantojama un realizējama esošo sistēmu ietvaros;
• sagatavot un iesniegt VARAM saskaņošanai IKT risinājuma priekšlikuma koncepcijas dokumentu, kas ietver funkcionālo prasību aprakstu, ierosinātā risinājuma arhitektūru un pamatojumu jaunas sistēmas izstrādei vai esošās paplašināšanai;
• paredzētās izmaiņas atspoguļot attiecīgo jomu mērķarhitektūru aprakstos;
• izvērtēt pašvaldību lomu reģistra datu uzturēšanā un reaģēšanas koordinēšanā, nodrošinot, ka piedāvātais risinājums ir praktiski ieviešams pašvaldībās.

Cilvēku ar īpašām vajadzībām uzskaite sekmētu pašvaldības iespējas apzināt tās teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju vajadzības pēc papildu atbalsta dažādu funkcionēšanas ierobežojumu dēļ, kas rada objektīvus šķēršļus paševakuācijai ārkārtas situācijās. Iedzīvotāju grupas, kuras būtu ietveramas šādā sarakstā, jāveido iespējami elastīgi, nereducējot tikai uz personām ar invaliditāti vai personām ar funkcionāliem traucējumiem, bet paplašinot uzskaiti arī ar citām iedzīvotāju grupām, piemēram, vientuļiem senioriem, viena vecāka ģimenēm ar maziem bērniem (piemēram, līdz skolas vecumam), tādējādi nodrošinot, ka pašvaldības un operatīvo dienestu rīcībā ir iespējami pilnīga informācija par iedzīvotājiem, kuriem ir nepieciešams papildu vai specifisks atbalsts ārkārtas situācijās.

Labklājības ministrija atbalsta ieceri, ka šāda informācijas uzkrāšana (saraksta vai reģistra izveide) balstās uz pašdeklarācijas principu, pašai personai vai tās likumiskajam pārstāvim iesniedzot pašvaldības atbildīgajā iestādē attiecīgu iesniegumu, kurā tiek izteikta vēlme būt iekļautam šādā sarakstā un norādīti attiecīgie iemesli, kas ir par pamatu šādai vajadzībai. Turklāt, lai nodrošinātu šādā sarakstā iekļauto datu operacionālo lietderību ārkārtas situācijās, jāparedz iespēja periodiski aktualizēt informāciju, ņemot vērā, ka situācija katrā individuālajā gadījumā var būt mainīga (piemēram, persona pārceļas uz citu dzīvesvietu, tai skaitā uz citu administratīvo teritoriju, persona nomirst, personas funkcionēšanas ierobežojumi mazinās un papildu atbalsts nav nepieciešams u. c.). Ņemot vērā, ka personas iekļaušana šādā sarakstā būtu balstīta uz pašdeklarācijas principu, arī datu atjaunošana tiktu balstīta nosacījumā par personas pašas pienākumu noteiktā laika posmā sniegt atbildīgajai iestādei informāciju par nepieciešamību turpināt būt ietvertai šādā sarakstā. Šādu informāciju nesaņemot, saraksta uzturētājiem tiktu dotas tiesības personu no saraksta izslēgt līdz laikam, kamēr netiek saņemta aktuāla informācija. Personas vai tās likumiskā pārstāvja iesniegums atbildīgajai iestādei par tās ietveršanu sarakstā ir objektīvi nepieciešams, lai ne tikai saņemtu piekrišanu datu uzkrāšanai un apstrādei, bet arī noteiktu personas pienākumu aktualizēt informāciju par sevi un nostiprinātu apliecinājumu, ka persona ir informēta par  sekām par aktuālās informācijas nesniegšanu.

Veselības ministrija atbalsta ieceri veidot reģistru kā centralizētu valsts informācijas sistēmu, nodrošinot vienotus datu standartus, pārvaldību un piekļuves principus visā valstī. Vienlaikus pirms šāda reģistra izveides būtu jāvērtē optimālais risinājums – vai šī informācija būtu iekļaujama jau kādā no esošajiem reģistriem vai veidojams pilnīgi jauns risinājums specifiski šai vajadzībai. Šāds vienots reģistrs ļautu izvairīties no fragmentētiem pašvaldību risinājumiem un nodrošinātu efektīvāku informācijas apriti starp iesaistītajām institūcijām. Vienlaikus nepieciešams skaidri noteikt sistēmas pārzini un atbildīgo institūciju par datu uzturēšanu, aktualizāciju un izmantošanu operatīvajos procesos.

Personu iekļaušanai reģistrā jābalstās uz brīvprātības principu, nodrošinot iespēju pieteikties pašai personai, tās likumiskajam pārstāvim, kā arī ar personas piekrišanu – nevalstiskajām organizācijām vai sociālajiem darbiniekiem. Šāda pieeja ir būtiska, lai tiktu ievērotas gan personas datu aizsardzības prasības, gan veidota uzticība sistēmai. Veselības ministrija neatbalsta automātisku datu pārnesi no veselības informācijas sistēmām, jo tajās esošā informācija ne vienmēr ļauj objektīvi izvērtēt personas spēju evakuēties un var radīt būtiskus datu aizsardzības riskus. Vienlaikus jāņem vērā, ka brīvprātīgs reģistrs pēc būtības neaptvers visas riska grupas, īpaši sociāli izolētas un grūti sasniedzamas personas. Līdz ar to ieteicams izvērtēt risinājumus, kas paredz reģistra papildināšanu ar citiem pieejamiem datu avotiem institucionālā līmenī, piemēram, sociālo dienestu, sociālās aprūpes centru un citu institūciju rīcībā esošo informāciju, ievērojot normatīvo regulējumu datu apstrādei vai pēc nepieciešamības veidojot jaunu. Šajā kontekstā papildus būtu izvērtējama arī iespēja izmantot esošo informācijas sistēmu ietvaros jau uzkrāto informāciju par personām ar īpašām vajadzībām, nodrošinot sistēmu savietojamību un iespēju atlasīt tikai konkrētam mērķim nepieciešamos datus. Īpaša uzmanība pievēršama institucionālās aprūpes iestādēm, kur nepieciešami specifiski evakuācijas plāni un cieša sadarbība ar operatīvajiem dienestiem. Attiecībā uz datu saturu atbalstāma ir pieeja iekļaut tikai civilajai aizsardzībai nepieciešamo informāciju, vienlaikus nodrošinot personai iespēju jebkurā laikā piekļūt saviem datiem, tos aktualizēt vai dzēst. Datu kvalitātes nodrošināšanai būtiski ieviest regulārus aktualizācijas mehānismus, piemēram, automatizētus atgādinājumus un atzīmes par datu aktualitāti.

 

2. Par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos.

Komisija ar 2026. gada 26. marta vēstuli Nr. 142.1.9/4-3-14/26 arī aicināja sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai nodrošinātu skaidru un nepārprotamu tiesisko pamatu personas datu, tostarp īpašu kategoriju personas datu apstrādei civilās aizsardzības, katastrofu pārvaldīšanas, evakuācijas plānošanas un dzīvības un veselības aizsardzības nolūkos, izvērtējot grozījumu nepieciešamību Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, Fizisko personu datu apstrādes likumā, kā arī citos saistītajos normatīvajos aktos.

Tieslietu ministrija ir informējusi, ka netiek saskatīts pamats grozījumu veikšanai Fizisko personu datu apstrādes likumā, lai noteiktu tiesisko pamatu reģistra izveidei un iespēju tajā esošos personas datus apstrādāt civilās aizsardzības nolūkos, ņemot vērā, ka reģistrā dati tiks apstrādāti, pamatojoties uz personas piekrišanu. Fizisko personu datu apstrādes likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus fiziskās personas datu aizsardzības sistēmas izveidošanai nacionālajā līmenī, paredzot šim nolūkam nepieciešamās institūcijas, nosakot to kompetenci un darbības pamatprincipus, kā arī reglamentējot datu aizsardzības speciālistu darbību un datu apstrādes un brīvas aprites noteikumus. Savukārt pārziņiem piemērojamās speciālās personas datu apstrādes prasības un kārtība tiek noteikta speciālajos normatīvajos aktos, kuri regulē konkrētās jomas darbību.

Labklājības ministrija norādījusi, ka informācija par personas veselību un funkcionālajiem traucējumiem ir īpašu kategoriju personas dati. Īpašu kategoriju personas datu apstrādes tiesiskie pamati ir noteikti Datu regulas 9. panta 2. punktā. Atbilstoši Datu regulas 10. apsvērumam Datu regulas nosacījumi, tai skaitā veselības datu apstrādes nosacījumi, kas ietver arī datu apstrādes tiesisko pamatu, ir vienādi visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas Republika nav tiesīga ar nacionālo likumu grozīt Datu regulā noteiktos veselības datu apstrādes tiesiskos pamatus. Labklājības ministrija neatbalsta piedāvātos grozījumus Fizisko personu datu apstrādes likumā, turklāt Datu regula jau paredz tiesisko pamatu  datu apstrādei, lai izveidotu brīvprātīgu sarakstu (sk. Datu regulas 9. panta 2. punkta "a" un "g" apakšpunktu), ar nosacījumu, ka šāda datu apstrāde tiks noregulēta arī Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā.

 

3. Iespējamais risinājums.

Tehniska risinājuma, piemēram, uz IKT balstīta reģistra vai vienotas elektroniskās sistēmas, izstrāde var būt laikietilpīgs process, kas prasa apjomīgus finansiālos līdzekļus un cilvēkresursus tā izveidei, kā arī nepieciešamas papildu izmaksas sistēmas uzturēšanai un atjaunošanai, tās savietojamības nodrošināšanai un citiem pasākumiem, kas kopumā kavēs  SUSTENTO rosinātā reģistra izveidi iespējami īsā laikā, tādēļ tiek piedāvāts sākotnēji rast tiesisku risinājumu par datu uzkrāšanu un apstrādi saraksta veidā pēc vienotiem principiem pašvaldību līmenī.

Ņemot vērā, ka personas, kurām nepieciešams papildu atbalsts katastrofas, krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā, šobrīd netiek apzinātas, bet to apzināšana ir kritiski nepieciešama, Valsts kancelejas Krīzes vadības centrs ir aicinājis prioritāri izskatīt iespējas nodrošināt tiesisko risinājumu, kas vajadzīgo datu apstrādes tiesības piešķir ne tikai pašvaldībām, bet arī citiem dienestiem, kuriem būtu nepieciešama piekļuve šādiem datiem civilās aizsardzības uzdevumu (īpaši evakuācijas) izpildes procesā (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests u. c.). Attīstot pašvaldību veidotos sarakstus un nodrošinot vienveidīgu datu kopu apstrādi skaidri identificētās kategorijās nākotnē, šāda vienota pieeja atvieglos jebkura tehniskā risinājuma izstrādi un veidos labu pamatu tālākai pilnveidei.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi likumprojektu ”Grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā”, kuru virzīs saskaņošanai ar Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām un padotības iestādēm, kā arī citām ministrijām un institūcijām.

 

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

[2] Datu regulā ir noteikti seši vispārīgi tiesiskie pamati: piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana.

[3] Īpašu kategoriju personas datu apstrādes pamatojumi: piekrišana, pārziņa pienākums nodarbinātības, sociālā nodrošinājuma un sociālās aizsardzības tiesību jomā, vitālu interešu aizsardzība, leģitīmas darbības, ko veic fonds, apvienība vai jebkura cita bezpeļņas struktūra, datu publiskā pieejamība, leģitīmo interešu ievērošana, būtiskas sabiedrības intereses, datu apstrāde profilaktiskās vai arodmedicīnas nolūkos, arhivēšanas nolūkos sabiedrības interesēs, zinātniskās vai vēstures pētniecības nolūkos.

[4] Datu regulas 4. panta 11. punkts.

[5] Datu regulas 7. pants.

[6] Sk. Valsts datu apstrādes mākoņa noteikumi

[7] Sk. Minimālās kiberdrošības prasības

[8] Sk. Digitālās pārvaldes arhitektūra | Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija

[9] Sk. Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas noteikumi

[10] Sk. Vienotas pieteikšanās modulis | VDAA