23-TA-2613
Grozījumi Civilprocesa likumā
Izdarīt Civilprocesa likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23. nr.; 2001, 15. nr.; 2002, 24. nr.; 2003, 15. nr.; 2004, 6., 10., 14., 20. nr.; 2005, 7., 14. nr.; 2006, 1., 13., 20., 24. nr.; 2007, 3., 24. nr.; 2008, 13. nr.; 2009, 2., 6., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 166., 183., 206. nr.; 2011, 16., 95., 132., 148. nr.; 2012, 50., 100., 190., 197. nr.; 2013, 87., 112., 188. nr.; 2014, 2., 41., 63., 108., 194., 228. nr.; 2015, 42., 91., 118., 227., 251. nr.; 2016, 31., 123., 241., 249. nr.; 2017, 117., 132., 216., 259. nr.; 2018, 53., 119., 225. nr.; 2019, 52. nr.; 2020, 199., 213., 243. nr.; 2021, 22., 65.A, 121.B, 227., 239.A, 248.B nr.; 2022, 120., 128. nr.; 2023, 62. nr.; 2023, 190., 203. nr.) šādus grozījumus:
1.
Papildināt 24. panta 1.1 daļas 10. punktu ar vārdiem un skaitļiem "un prasības par Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. septembra regulas (ES) Nr. 2022/1925 par sāncensīgiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē un ar ko groza Direktīvas (ES) 2019/1937 un (ES) 2020/1828 (Digitālo tirgu akts) (Dokuments attiecas uz EEZ), (turpmāk – Digitālo tirgu akts) pārkāpumiem."
2.
Izteikt likuma 34. pantu šādā redakcijā:
"Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu (prasību vai pretprasību, trešās personas pieteikumu ar patstāvīgu prasījumu par strīda priekšmetu, kas iesniegts jau iesāktā procesā), pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās vai citu šajā likumā paredzētu pieteikumu vai sūdzību, maksājama valsts nodeva šā likuma 3. pielikumā noteiktajā apmērā."
3.
Aizstāt 36.1 pantā vārdus un skaitļus "Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006" ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1896/2006)"
4.
39. pantā:
izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:
"5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu saistītie izdevumi;";
"5) ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu saistītie izdevumi;";
izteikta otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamo summu, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.".
"(2) Lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamo summu, kā arī ar liecinieku nopratināšanu vai apskates izdarīšanu uz vietas, atbildētāja vai liecinieka meklēšanu, tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu personai ārvalstī un tulkošanu, sludinājuma teksta sagatavošanu un izsniegšanu un prasības nodrošināšanu vai pagaidu aizsardzību saistīto izdevumu apmēru un aprēķināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.".
5.
Svītrot 40. panta pirmās daļas otro teikumu.
6.
Papildināt 43. panta pirmo daļu ar 21. punktu šādā redakcijā:
"21) valsts un pašvaldību iestādes — lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem."
"21) valsts un pašvaldību iestādes — lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem."
7.
43.1 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Drošības nauda 80 euro apmērā maksājama:
1) par blakus sūdzību, izņemot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no drošības naudas vai tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos;
2) par sūdzību par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) vai zvērināta tiesu izpildītāja, vai zvērināta notāra darbību;
3) par sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu;
4) par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu.";
"(1) Drošības nauda 80 euro apmērā maksājama:
1) par blakus sūdzību, izņemot blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru atteikts atbrīvot no drošības naudas vai tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos;
2) par sūdzību par maksātnespējas procesa administratora (turpmāk — administrators) vai zvērināta tiesu izpildītāja, vai zvērināta notāra darbību;
3) par sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu;
4) par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu.";
papildināt ar jaunu 1.1 daļu šādā redakcijā:
"(11) Drošības nauda 300 euro apmērā maksājama:
1) par kasācijas sūdzību;
2) par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.".
"(11) Drošības nauda 300 euro apmērā maksājama:
1) par kasācijas sūdzību;
2) par pieteikumu par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.".
8.
Aizstāt 43.2 panta pirmajā daļā vārdus "par maksātnespējas procesa administratora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra darbību" ar vārdiem "vai pieteikumu".
9.
Aizstāt 100. panta trešajā daļā vārdus "intelektuālā īpašuma tiesību" ar vārdiem "autortiesību un blakustiesību, datubāzu aizsardzības (sui generis), preču zīmju, sertifikācijas zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, patentu, dizainparaugu, augu šķirņu, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju (turpmāk — intelektuālā īpašuma tiesības)".
10.
Papildināt 214. pantu ar 9. punktu šādā redakcijā:
"9) Konkurences padome vai Eiropas Komisija izskata lietu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas saistīta ar konkrēto prasījumu."
"9) Konkurences padome vai Eiropas Komisija izskata lietu par Digitālo tirgu akta pārkāpumu, kas saistīta ar konkrēto prasījumu."
11.
3. Papildināt 216. pantu ar 11. punktu šādā redakcijā:
"11) šā likuma 214. panta 9. punktā paredzētajā gadījumā — līdz Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu vai Eiropas Komisija vai Konkurences padome citā veidā izbeigusi lietu izpēti."
"11) šā likuma 214. panta 9. punktā paredzētajā gadījumā — līdz Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu vai Eiropas Komisija vai Konkurences padome citā veidā izbeigusi lietu izpēti."
12.
232.4 pants. Sūdzību piekritība un izskatīšanas kārtība
(1) Sūdzības par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumiem Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.
(2) Sūdzību tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt sūdzību tiesas sēdē vai kad par to ir saņemts puses lūgums.
(3) Ja sūdzību izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo lietas dalībniekiem par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams lēmums, kā arī izskaidro tiem procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs sūdzību, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lēmuma pieejamības datuma.
(4) Ja sūdzību izskata tiesas sēdē, uz to aicina sūdzības iesniedzēju, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes pārstāvi un ieinteresēto personu. Šo personu neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. Sūdzības izskatīšana tiesas sēdē notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
232.5 pants. Sūdzības par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu saturs un tai pievienojamie dokumenti
(1) Sūdzībā par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzības iesniedzējs piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja sūdzības iesniedzējs ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;
3) ja sūdzību iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, — pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;
4) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
5) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
6) kā izpaužas lēmuma nepareizība, ietverot pamatojumu;
7) pierādījumus, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja iebildumus;
8) sūdzības iesniedzēja lūgumu un apjomu, kādā lēmums tiek pārsūdzēts;
9) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.
(2) Sūdzībai pievieno Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, kā arī pierādījumus, kas apstiprina drošības naudas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad sūdzība iesniegta un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā. Sūdzībai nepievieno pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei.
(3) Likumā paredzētajos gadījumos sūdzībai un tai pievienotajiem dokumentiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu tulkojumus, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
(3) Pēc lietas ierosināšanas tiesa sūdzību nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem paskaidrojumu sniegšanai. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura lietas dalībniekiem var nosūtīt arī sūdzībai pievienotos dokumentus.
232.6 pants. Sūdzības nepieņemšanas pamats un atstāšana bez virzības
(1) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt sūdzību vai atstāt sūdzību bez virzības saskaņā ar šā likuma 445.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajiem gadījumiem.
(2) Tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt sūdzību nav pārsūdzams. Šā likuma 445.panta otrajā daļā minētajos gadījumos atmaksā samaksāto drošības naudu.
(3) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā novērš trūkumus, kas norādīti lēmumā par sūdzības atstāšanu bez virzības, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu.
232.7 pants. Tiesas lēmums par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu
(1) Lēmumā par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu papildus šā likuma 230.pantā minētajam tiesa ietver sūdzības un pārsūdzētā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma izklāstījumu.
(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.pantā noteikto motīvu daļu var neiekļaut.
(3) Tiesai ir tiesības:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei;
3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
4) grozīt lēmumu.
232.8 pants. Par sūdzību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana
Tiesas lēmums, ar kuru izskatīta sūdzība par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, nav pārsūdzams."
Papildināt likuma Ceturto sadaļu ar 28.2 nodaļu šādā redakcijā:
"28.2 nodaļa
Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana
Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma pārsūdzēšana
232.4 pants. Sūdzību piekritība un izskatīšanas kārtība
(1) Sūdzības par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumiem Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.1 pantā minētajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa šajā nodaļā paredzētajā kārtībā.
(2) Sūdzību tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt sūdzību tiesas sēdē vai kad par to ir saņemts puses lūgums.
(3) Ja sūdzību izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo lietas dalībniekiem par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams lēmums, kā arī izskaidro tiem procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs sūdzību, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības lietas dalībnieki ir tiesīgi izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā lēmuma pieejamības datuma.
(4) Ja sūdzību izskata tiesas sēdē, uz to aicina sūdzības iesniedzēju, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes pārstāvi un ieinteresēto personu. Šo personu neierašanās uz tiesas sēdi nav šķērslis sūdzības izskatīšanai. Sūdzības izskatīšana tiesas sēdē notiek tādā kārtībā, kāda šajā likumā noteikta lietu izskatīšanai apelācijas instances tiesā.
232.5 pants. Sūdzības par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu saturs un tai pievienojamie dokumenti
(1) Sūdzībā par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu norāda:
1) tās tiesas nosaukumu, kurai adresēta sūdzība;
2) sūdzības iesniedzēja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu, juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Ja sūdzības iesniedzējs piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, norāda arī elektroniskā pasta adresi un, ja sūdzības iesniedzējs ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos;
3) ja sūdzību iesniedz pārstāvis, kura adrese saziņai ar tiesu ir Latvijā, un viņš piekrīt elektroniskai saziņai ar tiesu, — pārstāvja elektroniskā pasta adresi un, ja tas ir reģistrējies tiešsaistes sistēmā saziņai ar tiesu, ietver arī norādi par reģistrēšanos. Ja pārstāvja adrese ir ārpus Latvijas, papildus norāda elektroniskā pasta adresi vai paziņo par savas dalības reģistrēšanu tiešsaistes sistēmā;
4) ieinteresētās personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
5) Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, par kuru iesniedz sūdzību;
6) kā izpaužas lēmuma nepareizība, ietverot pamatojumu;
7) pierādījumus, kas apstiprina sūdzības iesniedzēja iebildumus;
8) sūdzības iesniedzēja lūgumu un apjomu, kādā lēmums tiek pārsūdzēts;
9) sūdzībai pievienoto dokumentu sarakstu.
(2) Sūdzībai pievieno Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, kā arī pierādījumus, kas apstiprina drošības naudas un citu tiesas izdevumu samaksu likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, izņemot gadījumu, kad sūdzība iesniegta un samaksa veikta tiešsaistes sistēmā. Sūdzībai nepievieno pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei.
(3) Likumā paredzētajos gadījumos sūdzībai un tai pievienotajiem dokumentiem pievieno noteiktā kārtībā apliecinātus dokumentu tulkojumus, ja dokumenti paredzēti izsniegšanai personai saskaņā ar šā likuma 56.2 pantu. Tulkojumu nepievieno persona, kas atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas.
(3) Pēc lietas ierosināšanas tiesa sūdzību nekavējoties nosūta lietas dalībniekiem paskaidrojumu sniegšanai. Atkarībā no lietas apstākļiem un rakstura lietas dalībniekiem var nosūtīt arī sūdzībai pievienotos dokumentus.
232.6 pants. Sūdzības nepieņemšanas pamats un atstāšana bez virzības
(1) Tiesnesis pieņem lēmumu par atteikšanos pieņemt sūdzību vai atstāt sūdzību bez virzības saskaņā ar šā likuma 445.panta pirmajā, otrajā un ceturtajā daļā noteiktajiem gadījumiem.
(2) Tiesneša lēmums par atteikšanos pieņemt sūdzību nav pārsūdzams. Šā likuma 445.panta otrajā daļā minētajos gadījumos atmaksā samaksāto drošības naudu.
(3) Ja sūdzības iesniedzējs noteiktajā termiņā novērš trūkumus, kas norādīti lēmumā par sūdzības atstāšanu bez virzības, sūdzība uzskatāma par iesniegtu dienā, kad tā pirmoreiz iesniegta tiesai. Pretējā gadījumā sūdzība uzskatāma par neiesniegtu un atdodama iesniedzējam, neatmaksājot drošības naudu.
232.7 pants. Tiesas lēmums par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu
(1) Lēmumā par sūdzību par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu papildus šā likuma 230.pantā minētajam tiesa ietver sūdzības un pārsūdzētā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma izklāstījumu.
(2) Ja tiesa atzīst, ka pārsūdzētajā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumā ietvertie motīvi ir pareizi un pietiekami, tā lēmumā var norādīt, ka pievienojas pārsūdzētā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma motīviem. Šādā gadījumā šā likuma 230.pantā noteikto motīvu daļu var neiekļaut.
(3) Tiesai ir tiesības:
1) atstāt lēmumu negrozītu, bet sūdzību noraidīt;
2) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un nodot jautājumu jaunai izskatīšanai Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei;
3) atcelt lēmumu pilnīgi vai kādā tā daļā un ar savu lēmumu izlemt jautājumu pēc būtības;
4) grozīt lēmumu.
232.8 pants. Par sūdzību pieņemto lēmumu pārsūdzēšana
Tiesas lēmums, ar kuru izskatīta sūdzība par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, nav pārsūdzams."
13.
250.18 pantā:
izslēgt pirmajā daļā vārdus "un lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē,";
izslēgt trešo daļu.
14.
Izslēgt 250.19 panta trešo daļu.
15.
Izslēgt 250.20 panta trešo un ceturto daļu.
16.
Izslēgt 250.25 panta 1.1 daļu.
17.
Izslēgt 250.27 panta 2.1 daļu un piekto daļu.
18.
Izteikt 30.6 nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:
"30.6 nodaļa Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem"
"30.6 nodaļa Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem"
19.
Izteikt 250.65 panta pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus."
"(1) Lietas par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus."
20.
250.66 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"250.66 pants. Pierādījumu izprasīšana lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem";
"250.66 pants. Pierādījumu izprasīšana lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem";
papildināt pirmo daļu aiz vārdiem "konkurences tiesību pārkāpumiem" ar vārdiem "un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem";
papildināt sesto daļu aiz vārdiem "konkurences tiesību" ar vārdiem "vai Digitālo tirgu akta";
papildināt septīto daļu aiz vārdiem "konkurences tiesību" ar vārdiem "vai Digitālo tirgu akta".
21.
Izteikt 250.67 panta nosaukumu šādā redakcijā:
"250.67 pants. Pierādījumu izprasīšanas ierobežojumi lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem".
"250.67 pants. Pierādījumu izprasīšanas ierobežojumi lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem".
22.
Izteikt 250.68 panta nosaukumu šādā redakcijā:
"250.68 pants. Pierādījumu pieļaujamība lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem".
"250.68 pants. Pierādījumu pieļaujamība lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem".
23.
250.69 pantā:
izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:
"250.69 pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem";
"250.69 pants. Pamats atbrīvošanai no pierādīšanas lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem";
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Konkurences tiesību pārkāpums vai Digitālo tirgu akta pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu, Eiropas Komisijas lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu, Konkurences likumu vai Digitālo tirgu aktu.".
"(1) Konkurences tiesību pārkāpums vai Digitālo tirgu akta pārkāpums, kas konstatēts ar spēkā stājušos Konkurences padomes lēmumu, Eiropas Komisijas lēmumu vai ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu, no jauna nav jāpierāda, izskatot prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, kas celta saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. vai 102. pantu, Konkurences likumu vai Digitālo tirgu aktu.".
24.
Izteikt 250.70 panta nosaukumu šādā redakcijā:
"250.70 pants. Atbildība par pierādījumu neiesniegšanu, iznīcināšanu vai neatļautu izmantošanu lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem".
"250.70 pants. Atbildība par pierādījumu neiesniegšanu, iznīcināšanu vai neatļautu izmantošanu lietās par zaudējumu atlīdzināšanu par konkurences tiesību pārkāpumiem un Digitālo tirgu akta pārkāpumiem".
25.
250.95 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība
(1) Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.pantā minētajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.
(2) Lietu, par kuru strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad par to ir saņemts puses lūgums.
(3) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams spriedums, kā arī izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā sprieduma pieejamības datuma.
(4) Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.
250.96 pants. Prasības pieteikuma saturs un tam pievienojamie dokumenti
(1) Prasības pieteikumā lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, drīkst norādīt tikai tādu prasības priekšmetu, pamatu un prasījumus, kādi bija ietverti attiecīgā iesniegumā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē.
(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda, kā izpaužas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma nepareizība.
(3) Prasības pieteikumam papildus šā likuma 129.pantā noteiktajam pievieno Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes attiecīgo lēmumu. Pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei, prasības pieteikumam nepievieno.
(4) Lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē nav pieļaujama pretprasības celšana.
(5) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas lietas, kurās prasības pieteikums iesniegts par vienu un to pašu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā.
250.97 pants. Sprieduma saturs un sprieduma pārsūdzēšana
(1) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa papildus šā likuma 193.panta ceturtajā daļā noteiktajam iekļauj Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma motīvu un rezolutīvās daļas īsu izklāstījumu.
(2) Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
(3) Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā noteiktajam tiesa norāda personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumus reģistrācijas ziņās atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.
(4) Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem."
Papildināt likuma Piekto sadaļu ar jaunu nodaļu šādā redakcijā:
"30.10 nodaļa
Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē
Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē
250.95 pants. Lietu piekritība un izskatīšanas kārtība
(1) Lietas par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 98.pantā minētajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa prasības tiesvedības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus.
(2) Lietu, par kuru strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, tiesa izskata rakstveida procesā, nerīkojot tiesas sēdi, izņemot gadījumu, kad tā uzskata par nepieciešamu izskatīt lietu tiesas sēdē vai kad par to ir saņemts puses lūgums.
(3) Ja lietu izskata rakstveida procesā, tiesa laikus paziņo pusēm par datumu, kad tiešsaistes sistēmā būs pieejams spriedums, kā arī izskaidro tām procesuālās tiesības, informē par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu, un izskaidro tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Šīs tiesības puses ir tiesīgas izmantot ne vēlāk kā septiņas dienas pirms paziņotā sprieduma pieejamības datuma.
(4) Datums, kad spriedums ir pieejams tiešsaistes sistēmā, uzskatāms par sprieduma sastādīšanas datumu. Ja tehnisku iemeslu dēļ spriedumu sastādīšanas datumā nav iespējams pievienot tiešsaistes sistēmā, spriedums tajā pašā datumā ir pieejams tiesas kancelejā. Par sprieduma sastādīšanas datumu šādā gadījumā uzskatāms datums, kad spriedums ir pieejams tiesas kancelejā.
250.96 pants. Prasības pieteikuma saturs un tam pievienojamie dokumenti
(1) Prasības pieteikumā lietās, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē, drīkst norādīt tikai tādu prasības priekšmetu, pamatu un prasījumus, kādi bija ietverti attiecīgā iesniegumā Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē.
(2) Prasības pieteikumā papildus šā likuma 128.pantā noteiktajam norāda, kā izpaužas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma nepareizība.
(3) Prasības pieteikumam papildus šā likuma 129.pantā noteiktajam pievieno Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes attiecīgo lēmumu. Pierādījumus, kuri tika iesniegti Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomei, prasības pieteikumam nepievieno.
(4) Lietās par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē nav pieļaujama pretprasības celšana.
(5) Ja tiesas tiesvedībā atrodas vairākas lietas, kurās prasības pieteikums iesniegts par vienu un to pašu Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumu, tiesa ir tiesīga apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā.
250.97 pants. Sprieduma saturs un sprieduma pārsūdzēšana
(1) Sprieduma aprakstošajā daļā tiesa papildus šā likuma 193.panta ceturtajā daļā noteiktajam iekļauj Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma motīvu un rezolutīvās daļas īsu izklāstījumu.
(2) Ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes lēmuma argumentācijai. Šādā gadījumā šā likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
(3) Sprieduma rezolutīvajā daļā papildus šā likuma 193.panta sestajā daļā noteiktajam tiesa norāda personai piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības vai grozījumus reģistrācijas ziņās atbilstoši normatīvo aktu noteikumiem.
(4) Spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt apelācijas kārtībā, ja pastāv kāds no šā likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem."
26.
Izteikt 341.5 panta pirmās daļas 3.punktu šādā redakcijā:
"Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) 3. panta 1. punktā noteiktās procedūras administratoram, ja Latvijā lieta ierosināta pēc pieteikuma par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu."
"Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/848 par maksātnespējas procedūrām (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2015/848) 3. panta 1. punktā noteiktās procedūras administratoram, ja Latvijā lieta ierosināta pēc pieteikuma par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 3. panta 2. punktā noteiktās maksātnespējas procedūras uzsākšanu."
27.
406.3 pantā:
aizstāt otrās daļas 9. punktā vārdus "tiesas izdevumu" ar "valsts nodevas";
izslēgt 2.1 daļu;
izteikt trešo daļu šādā redakcijā:
"(3) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, izņemot gadījumu, kad samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.";
"(3) Pieteikumam pievieno dokumentu, kas apstiprina valsts nodevas samaksu, izņemot gadījumu, kad samaksa veikta tiešsaistes sistēmā.";
izteikt piektās daļas otro teikumu šādā redakcijā:
"Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta, ja pēc pieļauto trūkumu novēršanas tiesā iesniedz tādu pašu pieteikumu vai prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.".
"Šajos gadījumos samaksātā valsts nodeva tiek ieskaitīta, ja pēc pieļauto trūkumu novēršanas tiesā iesniedz tādu pašu pieteikumu vai prasību ceļ prasības tiesvedības kārtībā.".
28.
406.6 pantā:
izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam – juridiskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā šā likuma 56. panta 2.1 daļas noteiktajā kārtībā";
"Brīdinājumu un atbildes veidlapu, kas noformēta atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam, nosūta parādniekam uz oficiālo elektronisko adresi. Ja brīdinājumu un atbildes veidlapu nosūtīt uz oficiālo elektronisko adresi nav iespējams, tad parādniekam – juridiskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā uz juridisko adresi, bet parādniekam – fiziskai personai – nosūta ierakstītā pasta sūtījumā šā likuma 56. panta 2.1 daļas noteiktajā kārtībā";
izslēgt 1.1 daļu;
izlēgt otro daļu;
izslēgt trešo daļu.
29.
Aizstāt 458. panta pirmajā daļā vārdus un skaitli "pirmās daļas 2. punktā" ar skaitli un vārdu "1.1 daļā".
30.
Aizstāt 478. panta septītajā daļā vārdus un skaitli "pirmās daļas 4. punktā" ar skaitli un vārdu "1.1 daļā".
31.
Aizstāt 540. panta 19. punktā vārdus un skaitļus "Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.655/2014" ar vārdiem un skaitļiem "Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija regulas Nr. 655/2014, ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (turpmāk — Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 655/2014)".
32.
Papildināt 568. pantu ar 1.4 daļu šādā redakcijā:
"(14) Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, izpildes izdevumus sedz kopīpašnieki vienādās daļās."
"(14) Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, izpildes izdevumus sedz kopīpašnieki vienādās daļās."
33.
586. pantā:
papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā:
"(2) Šā panta pirmajā daļā parādniekam noteikto aizliegumu piedalīties solīšanā nepiemēro attiecībā uz izsoli, kas tiek rīkota tiesas sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildei, izņemot gadījumu, kad kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1074.1 pantu.
(3) Solīšanā nav tiesību piedalīties piedzinējam, ja viņam piederošā kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 3.punktu.";
"(2) Šā panta pirmajā daļā parādniekam noteikto aizliegumu piedalīties solīšanā nepiemēro attiecībā uz izsoli, kas tiek rīkota tiesas sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildei, izņemot gadījumu, kad kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1074.1 pantu.
(3) Solīšanā nav tiesību piedalīties piedzinējam, ja viņam piederošā kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 3.punktu.";
uzskatīt līdzšinējo tekstu par panta pirmo daļu.
34.
607. pantā:
izteikt otro daļu šādā redakcijā:
"(2) Tiesu izpildītājs autorizē personu dalībai izsolē piecu darbdienu laikā no nodrošinājuma un personas lūguma saņemšanas dienas, ja nepastāv šajā pantā minētie ierobežojumi. Ja nodrošinājums vai autorizācijas lūgums nav saņemts šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā vai personai nav tiesību piedalīties izsolē saskaņā ar šajā pantā noteikto, tiesu izpildītājs atsaka personas autorizāciju dalībai izsolē.";
"(2) Tiesu izpildītājs autorizē personu dalībai izsolē piecu darbdienu laikā no nodrošinājuma un personas lūguma saņemšanas dienas, ja nepastāv šajā pantā minētie ierobežojumi. Ja nodrošinājums vai autorizācijas lūgums nav saņemts šā panta pirmajā daļā norādītajā termiņā vai personai nav tiesību piedalīties izsolē saskaņā ar šajā pantā noteikto, tiesu izpildītājs atsaka personas autorizāciju dalībai izsolē.";
izslēgt trešajā daļā vārdus "izņemot izsoli, kas tiek rīkota tiesas sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildei";
papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:
"(31) Šā panta trešajā daļā parādniekam noteikto aizliegumu piedalīties solīšanā nepiemēro attiecībā uz izsoli, kas tiek rīkota tiesas sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildei, izņemot gadījumu, kad kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1074.1 pantu.
(32) Izsolē nav tiesību piedalīties piedzinējam, ja viņam piederošā kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 3.punktu."
"(31) Šā panta trešajā daļā parādniekam noteikto aizliegumu piedalīties solīšanā nepiemēro attiecībā uz izsoli, kas tiek rīkota tiesas sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildei, izņemot gadījumu, kad kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1074.1 pantu.
(32) Izsolē nav tiesību piedalīties piedzinējam, ja viņam piederošā kopīpašuma daļa tiek pārdota saskaņā ar Civillikuma 1075. panta pirmās daļas 3.punktu."
35.
Papildināt likumu ar 617.1 pantu šādā redakcijā:
"617.1 pants. Sprieduma par kopīpašuma dalīšanu izpildes kārtība
(1) Nekustamo īpašumu vai tā daļu tiesu izpildītājs pārdod izsolē šajā nodaļā noteiktajā kārtībā, ievērojot šajā pantā noteiktās īpatnības.
(2) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā visiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūta paziņojumu par izpildu lietas ievešanu. Citus ar nolēmuma izpildi saistītos dokumentus tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūta šā likuma 555.1 pantā norādītajā kārtībā.
(3) Izpildot spriedumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošanu izsolē, vispirms rīko izsoli kopīpašnieku starpā (slēgtu izsoli), izņemot, ja spriedumā ir noteikts rīkot atklātu izsoli. Ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, rīkojama atklāta izsole.
(4) Ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, piemērojama attiecīgi šā likuma 615. panta otrā vai 2.1 daļa. Ja atklātā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, rīkojama otrā atklātā izsole saskaņā ar šā likuma 616. panta pirmo daļu.
(5) Nekustamo īpašumu vai tā daļu pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Novērtēšana notiek uz parādnieka rēķina, ja izpilda spriedumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 1074.1 pantu, bet, ja izpilda spriedumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, - uz visu kopīpašnieku rēķina. Tiesu izpildītājs paziņo par novērtējumu visiem kopīpašniekiem, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.
(6) Slēgtā izsole un pirmā atklātā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās tirgus vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas. Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli viena procenta apmērā no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas.
(7) Kopīpašniekam, kas nosolījis vai patur nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā to summu, kāda viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no nekustamā īpašuma pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem.
(8) Ja uz nekustamo īpašumu vai tā daļu zemesgrāmatā ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksa no tiesu izpildītāja depozīta konta nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pieļaujama tikai tās summas apmērā, kas aprēķināta kā starpība starp pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, un nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā reģistrēto nodrošinājuma apmēru, ievērojot šā likuma 628. pantā noteikto prasījumu apmierināšanas secību. Naudas līdzekļi nekustamā īpašuma zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērā deponējami tiesu izpildītāja depozīta kontā.
(9) Izmaksu no tiesu izpildītāja depozīta konta zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērā tiesu izpildītājs veic uz izpildu dokumenta vai nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka un personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, vienošanās par līdzekļu sadali pamata. Personu parakstu īstumu uz vienošanās par līdzekļu sadali apliecina zvērināts notārs vai vienošanās tiek sastādīta elektroniskā formā un parakstīta ar drošu elektronisko parakstu.
(10) Tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksātos līdzekļus, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, nodod administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Ķīlas tiesības dzēšana šajā likumā noteiktajos gadījumos pati par sevi neietekmē personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā, ievērojot Maksātnespējas likuma 6.pantā nostiprināto tiesību saglabāšanas principu."
(2) Tiesu izpildītājs, stājoties pie izpildes, šā likuma 555. pantā noteiktajā kārtībā visiem nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūta paziņojumu par izpildu lietas ievešanu. Citus ar nolēmuma izpildi saistītos dokumentus tiesu izpildītājs nekustamā īpašuma kopīpašniekiem nosūta šā likuma 555.1 pantā norādītajā kārtībā.
(3) Izpildot spriedumu par nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošanu izsolē, vispirms rīko izsoli kopīpašnieku starpā (slēgtu izsoli), izņemot, ja spriedumā ir noteikts rīkot atklātu izsoli. Ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, rīkojama atklāta izsole.
(4) Ja slēgtā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 3. vai 4. punktā paredzētā iemesla dēļ, piemērojama attiecīgi šā likuma 615. panta otrā vai 2.1 daļa. Ja atklātā izsole atzīta par nenotikušu šā likuma 614. panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētā iemesla dēļ, rīkojama otrā atklātā izsole saskaņā ar šā likuma 616. panta pirmo daļu.
(5) Nekustamo īpašumu vai tā daļu pēc tiesu izpildītāja pieprasījuma novērtē sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs, nosakot nekustamā īpašuma tirgus vērtību. Novērtēšana notiek uz parādnieka rēķina, ja izpilda spriedumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 1074.1 pantu, bet, ja izpilda spriedumu, kas pieņemts, pamatojoties uz Civillikuma 1075. pantu, - uz visu kopīpašnieku rēķina. Tiesu izpildītājs paziņo par novērtējumu visiem kopīpašniekiem, vienlaikus izskaidrojot viņu tiesības 10 dienu laikā no paziņojuma nosūtīšanas dienas lūgt nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu. Persona, kura lūgusi atkārtotu novērtēšanu, sedz novērtēšanas izdevumus tiesu izpildītāja noteiktajā termiņā, iemaksājot nepieciešamo naudas summu tiesu izpildītāja kontā. Ja novērtēšanai nepieciešamā naudas summa šajā termiņā nav iemaksāta, tiesu izpildītājs lūgumu par nekustamā īpašuma atkārtotu novērtēšanu noraida.
(6) Slēgtā izsole un pirmā atklātā izsole sākas no nekustamā īpašuma novērtējumā norādītās tirgus vērtības. Ja ir bijušas divas novērtēšanas, izsole sākas no augstākās nekustamā īpašuma novērtējuma summas. Tiesu izpildītājs nosaka izsoles soli viena procenta apmērā no nekustamā īpašuma izsoles sākumcenas.
(7) Kopīpašniekam, kas nosolījis vai patur nekustamo īpašumu, atļauts ieskaitīt pirkuma summā to summu, kāda viņam saskaņā ar tiesu izpildītāja aprēķinu pienāktos no nekustamā īpašuma pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem.
(8) Ja uz nekustamo īpašumu vai tā daļu zemesgrāmatā ir nostiprināta ķīlas tiesība, izmaksa no tiesu izpildītāja depozīta konta nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pieļaujama tikai tās summas apmērā, kas aprēķināta kā starpība starp pārdošanas rezultātā iegūtajiem naudas līdzekļiem, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, un nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā reģistrēto nodrošinājuma apmēru, ievērojot šā likuma 628. pantā noteikto prasījumu apmierināšanas secību. Naudas līdzekļi nekustamā īpašuma zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērā deponējami tiesu izpildītāja depozīta kontā.
(9) Izmaksu no tiesu izpildītāja depozīta konta zemesgrāmatā reģistrētā nodrošinājuma apmērā tiesu izpildītājs veic uz izpildu dokumenta vai nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka un personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, vienošanās par līdzekļu sadali pamata. Personu parakstu īstumu uz vienošanās par līdzekļu sadali apliecina zvērināts notārs vai vienošanās tiek sastādīta elektroniskā formā un parakstīta ar drošu elektronisko parakstu.
(10) Tiesu izpildītāja depozīta kontā iemaksātos līdzekļus, no kuriem atskaitīti sprieduma izpildes izdevumi, nodod administratoram rīcībai saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem, ja nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam pasludināts maksātnespējas process. Ķīlas tiesības dzēšana šajā likumā noteiktajos gadījumos pati par sevi neietekmē personas, kurai par labu attiecībā uz nekustamo īpašumu bija nostiprināta ķīlas tiesība, kā nodrošinātā kreditora tiesības maksātnespējas procesā, ievērojot Maksātnespējas likuma 6.pantā nostiprināto tiesību saglabāšanas principu."
36.
1) par prasījumu, kas novērtējams naudas summā:
2) par prasījumu šķirt laulību — 160 euro, bet par prasījumu šķirt laulību ar personu, kas noteiktā kārtībā atzīta par bezvēsts promesošu, vai ar personu, kas notiesāta ar brīvības atņemšanu uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu, — 80 euro;
3) par prasījumu, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, vai par prasījumu lietā par bērna izcelšanās noteikšanu — 80 euro;
4) par prasījumu, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 80 euro;
5) par citiem prasījumiem, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 300 euro;
6) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, tai skaitā par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 80 euro, par kreditora iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas, kura vienlaikus ir individuālais komersants, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks vai saimnieciskās darbības veicējs, maksātnespējas procesa pieteikumu, par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu — 300 euro, savukārt par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu — 1000 euro;
7) par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006, par pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, par pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu:
8) par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu, ja bezstrīdus piespiedu izpildīšana pieļaujama par saistību, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 80 euro;
9) par pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu:
10) par pieteikumu par šķīrējtiesneša iecelšanu, noraidīšanu vai atcelšanu, par pieteikumu par strīda pakļautību šķīrējtiesai — 300 euro.
2. Valsts nodeva 80 euro apmērā maksājama par citiem šādiem pieteikumiem:
1) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu;
2) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, kā arī par šķīrējtiesas pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu;
3) par pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 655/2014;
4) par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;
5) par pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ja šāds pieteikums tiesā iesniegts pēc tam, kad lietā spēkā stājies nolēmums;
6) par pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā minētajos gadījumos;
7) par pieteikumu par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā;
8) par pieteikumu par izpildu raksta dublikāta izdošanu;
9) par pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu un ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā.
3. Par sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa lietā, par sūdzību maksātnespējas procesa lietā sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 46. un 51. pantā noteikto darbību veikšanu maksājama valsts nodeva 80 euro apmērā.
4. Par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.
5. Par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, maksājama valsts nodeva tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu.
6. Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 3 euro."
Papildināt likumu ar 3. pielikumu šādā redakcijā:
"Civilprocesa likuma
3. pielikums
3. pielikums
Valsts nodevu apmēri
1. Par katru prasījumu vai pieteikumu maksājama valsts nodeva šādā apmērā:1) par prasījumu, kas novērtējams naudas summā:
| Prasījuma summa | Valsts nodeva |
| euro | euro |
| līdz 1 000 | 80 |
| no 1 001 - 1 500 | 150 |
| no 1 501 - 2 000 | 200 |
| no 2 001 - 2 500 | 250 |
| no 2 501 - 5 000 | 300 |
| no 5 001 - 7 500 | 400 |
| no 7 501 - 10 000 | 500 |
| no 10 001 - 15 000 | 550 |
| no 15 001 - 20 000 | 750 |
| no 20 001 - 25 000 | 900 |
| no 25 001 - 30 000 | 1 050 |
| no 30 001 - 40 000 | 1 200 |
| no 40 001 - 50 000 | 1 500 |
| no 50 001 - 70 000 | 1 800 |
| no 70 001 - 90 000 | 2 400 |
| no 90 001 - 120 000 | 3 000 |
| no 120 001 - 150 000 | 3 900 |
| no 150 001 - 200 000 | 4 800 |
| no 200 001 - 250 000 | 6 050 |
| no 250 001 - 300 000 | 7 300 |
| no 300 001 - 400 000 | 8 550 |
| no 400 001 - 500 000 | 11 050 |
| no 500 001 - 600 000 | 13 550 |
| no 600 001 - 700 000 | 16 050 |
| no 700 001 - 750 000 | 18 550 |
| vairāk par 750 000 | 25 000 |
3) par prasījumu, kas izriet no aizgādības un saskarsmes tiesībām, vai par prasījumu lietā par bērna izcelšanās noteikšanu — 80 euro;
4) par prasījumu, kas izriet no dzīvojamo telpu īres tiesiskajām attiecībām, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 80 euro;
5) par citiem prasījumiem, kam nav mantiska rakstura vai kas nav jānovērtē, — 300 euro;
6) par pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietās, tai skaitā par parādnieka iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu — 80 euro, par kreditora iesniegto juridiskās personas vai fiziskās personas, kura vienlaikus ir individuālais komersants, individuālā (ģimenes) uzņēmuma, zemnieku saimniecības, zvejnieku saimniecības īpašnieks vai saimnieciskās darbības veicējs, maksātnespējas procesa pieteikumu, par tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu — 300 euro, savukārt par kredītiestāžu maksātnespējas vai likvidācijas pieteikumu — 1000 euro;
7) par pieteikumu Eiropas maksājuma rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1896/2006, par pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, par pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā vai par pieteikumu par bezstrīdus piespiedu izpildīšanu:
| Parāda summa vai atdodamās vai labprātīgā izsolē pārdodamās mantas vērtība | Valsts nodeva |
| euro | euro |
| 1 - 300 | 5 |
| 301 - 700 | 15 |
| 701 - 1 200 | 25 |
| 1 201 - 1 800 | 35 |
| 1 801 - 2 500 | 45 |
| 2 501 - 3 300 | 65 |
| 3 301 - 4 200 | 80 |
| 4 201 - 5 200 | 100 |
| 5 201 - 6 300 | 120 |
| 6 301 - 7 500 | 140 |
| 7 501 - 8 800 | 165 |
| 8 801 - 10 200 | 195 |
| 10 201 - 11 700 | 220 |
| 11 701 - 13 300 | 255 |
| 13 301 - 15 000 | 300 |
| 15 001 - 16 800 | 325 |
| 16 801 - 18 700 | 350 |
| 18 701 - 20 700 | 375 |
| 20 701 - 22 800 | 420 |
| 22 801 - 25 000 | 465 |
| vairāk par 25 000 | 500 |
9) par pieteikumu par šķīrējtiesas sprieduma apstrīdēšanu, par pieteikumu par izpildu raksta izdošanu uz šķīrējtiesas sprieduma pamata vai ārvalsts šķīrējtiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu:
| Parāda summa | Valsts nodeva |
| euro | euro |
| 1 - 700 | 5 |
| 701 - 1 800 | 15 |
| 1 801 - 3 300 | 25 |
| 3 301 - 5 200 | 45 |
| 5 201 - 7 500 | 65 |
| 7 501 - 10 200 | 90 |
| 10 201 - 13 300 | 115 |
| 13 301 - 16 800 | 150 |
| 16 801 - 20 700 | 185 |
| 20 701 - 25 000 | 225 |
| vairāk par 25 000 | 300 |
2. Valsts nodeva 80 euro apmērā maksājama par citiem šādiem pieteikumiem:
1) par prasības nodrošinājuma pieteikumu vai pagaidu aizsardzības pieteikumu;
2) par pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu, ja tas iesniegts pirms prasības celšanas, kā arī par šķīrējtiesas pierādījumu nodrošināšanas pieteikumu;
3) par pieteikumu Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojumam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 655/2014;
4) par pieteikumu par nekustamā īpašuma nostiprināšanu uz ieguvēja vārda;
5) par pieteikumu par puses procesuālo tiesību pārņemšanu, ja šāds pieteikums tiesā iesniegts pēc tam, kad lietā spēkā stājies nolēmums;
6) par pieteikumu par fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām atcelšanu Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumā minētajos gadījumos;
7) par pieteikumu par parādnieka atbrīvošanas no saistībām atcelšanu fiziskās personas maksātnespējas procesa lietā;
8) par pieteikumu par izpildu raksta dublikāta izdošanu;
9) par pieteikumu par ārvalsts tiesas nolēmuma atzīšanu un izpildīšanu un ārvalsts tiesas nolēmumā noteikto tiesību un pienākumu pielāgošanu to īstenošanai Latvijā.
3. Par sūdzību tiesiskās aizsardzības procesa lietā, par sūdzību maksātnespējas procesa lietā sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 2015/848 46. un 51. pantā noteikto darbību veikšanu maksājama valsts nodeva 80 euro apmērā.
4. Par apelācijas sūdzību maksājama valsts nodeva atbilstoši likmei, kāda jāmaksā, iesniedzot prasības pieteikumu (pieteikumu sevišķās tiesāšanas kārtības lietā), bet mantiska rakstura strīdos — likmei, kuru aprēķina atbilstoši strīda summai pirmās instances tiesā.
5. Par pieteikumu par tiesvedības atjaunošanu un lietas jaunu izskatīšanu lietā, kurā taisīts aizmugurisks spriedums, maksājama valsts nodeva tādā pašā apmērā kā par prasības pieteikumu.
6. Iesniedzot izpildu rakstu vai citu izpildu dokumentu izpildei, maksājama valsts nodeva — 3 euro."
Pārejas noteikumi
Grozījumi šā likuma 34., 36.1, 39., 40., 100., 406.3, 540. pantā, kā arī grozījumi 43.1 pantā, kas paredz to papildināt ar sūdzību par Maksātnespējas kontroles dienesta lēmumu un grozījumi, kas paredz papildināt likumu ar 3. pielikumu stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.
Likums stājas spēkā
Ministrs V. Uzvārds