23-TA-956
Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību
Izdoti saskaņā ar Meža likuma
41.panta trešo daļu
41.panta trešo daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka ar atmežošanu izraisīto negatīvo seku kompensācijas (turpmāk – kompensācija) noteikšanas kritērijus, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību.
2.
Valstij maksā kompensāciju, ja tiek atmežota zeme, kas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēta kā mežs:
2.1.
par oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos;
2.2.
par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;
2.3.
par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos.
2.1
Ja paredzams, ka atmežošanas rezultātā pāri paliekoša meža platība vienas zemes vienības ietvaros ir mazāka par 0,5 ha, kompensāciju aprēķina un zemes lietošanas veids tiek mainīts visai meža platībai, izņemot, ja darbība tiek veikta īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā vai Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrētā īpaši aizsargājamā biotopā un atlikušais mežs pieguļ citai meža platībai, kā arī ja tiek ierīkots infrastruktūras objekts.
II.Kompensācijas apmēra aprēķināšana
3.
Kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Z = S x A x KCO2 x K1 x K2 x X, kur
Z – kompensācijas apmērs (euro);
S – atmežojamā platība (ha);
A – vidējās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas (euro/ha) pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas veido vidējās iepriekšējo piecu gadu izmaksas par augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu un mežaudzes sastāva kopšanu atbilstoši meža zemes kvalitātes grupai, ņemot vērā aprēķina dienā aktuālāko publicēto informāciju;
KCO2 – koeficients par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa (pielikums);
K1 – koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma un apgrūtinātās teritorijas veida. To piemēro par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos (pielikums);
K2 – koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa (pielikums);
X – teritorijas attīstību raksturojošs koeficients, ko nosaka, ņemot vērā aktuālo teritorijas attīstības indeksu (pielikums).
Z – kompensācijas apmērs (euro);
S – atmežojamā platība (ha);
A – vidējās meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas (euro/ha) pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem. Meža atjaunošanas un kopšanas izmaksas veido vidējās iepriekšējo piecu gadu izmaksas par augsnes gatavošanu, stādu iegādi, stādīšanu, agrotehnisko kopšanu un mežaudzes sastāva kopšanu atbilstoši meža zemes kvalitātes grupai, ņemot vērā aprēķina dienā aktuālāko publicēto informāciju;
KCO2 – koeficients par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa (pielikums);
K1 – koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma un apgrūtinātās teritorijas veida. To piemēro par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu un sanitāro aizsargjoslu funkciju kvalitātes samazināšanos (pielikums);
K2 – koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa (pielikums);
X – teritorijas attīstību raksturojošs koeficients, ko nosaka, ņemot vērā aktuālo teritorijas attīstības indeksu (pielikums).
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.698)
4.
Atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos var pilnībā vai daļēji kompensēt, ieaudzējot mežu (izņemot plantācijas mežu) (turpmāk – kompensējamā mežaudze). Attiecīgā persona tiesīga pati izvēlēties meža ieaudzēšanas vietu ar nosacījumu, ka ieaudzētā meža platībai jābūt ne mazākai par 0,1 hektāru, ja ieaudzētā mežaudze pieguļ mežam, vai vismaz 0,5 hektāru, ja ieaudzē mežaudzi atsevišķi no meža esošā platībā. Kompensējamās mežaudzes platība, kas pārsniedz meža platību, kuru plānots atmežot, ir izmantojama kā kompensējamā mežaudze citām atmežošanai plānotajām platībām.
5.
Par atmežojamo platību, kuras oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos kompensē ar meža ieaudzēšanu un kurai saskaņā ar šo noteikumu pielikumu koeficients K1 = 1 (nav mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu), kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Z = S x B1 x K2, kur
Z – kompensācijas apmērs (euro);
S – atmežojamā platība (ha);
B1 – konstanta vērtība (142,29 euro) par hektāra atmežošanu (euro/ha);
K2 – koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa.
Z – kompensācijas apmērs (euro);
S – atmežojamā platība (ha);
B1 – konstanta vērtība (142,29 euro) par hektāra atmežošanu (euro/ha);
K2 – koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.698)
6.
Ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minēto formulu un kompensācijas apmērs ir mazāks par 35,57 euro, maksa ir 35,57 euro.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.698)
7.
Par atmežojamo platību, kuras oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos kompensē ar meža ieaudzēšanu un kurai saskaņā ar šo noteikumu pielikumu koeficients K1 > 1 (ir mežsaimnieciskās darbības aprobežojumi), kompensācijas apmēru aprēķina, izmantojot šādu formulu:
Z = S x B2 x K1 x K2, kur
Z – kompensācijas apmērs (euro);
S – atmežojamā platība (ha);
B2 – konstanta vērtība (2845,74 euro) par hektāra atmežošanu (euro/ha);
K1 – koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma;
K2 – koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa.
Z – kompensācijas apmērs (euro);
S – atmežojamā platība (ha);
B2 – konstanta vērtība (2845,74 euro) par hektāra atmežošanu (euro/ha);
K1 – koeficients atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma;
K2 – koeficients atkarībā no atmežošanas mērķa.
(Grozīts ar MK 27.08.2013. noteikumiem Nr.698)
8.
Ja kompensācijas apmēru aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 7.punktā minēto formulu, kompensējamo mežaudzi ieaudzē teritorijā, kurai ar atmežojamo platību vienādas K1 koeficienta vērtības. Ja atmežojamai platībai ir vairāki apgrūtinājumi, kompensējamo mežaudzi ieaudzē teritorijā ar augstāko K1 koeficientu.
9.
Par kompensējamo mežaudzi atzīstama tāda sēta vai stādīta mežaudze, kuru Valsts meža dienests normatīvajos aktos par meža ieaudzēšanu noteiktajā kārtībā ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu. Atmežošanas kompensācijas aprēķināšanas dienā kompensējamā mežaudze atbilst ieaudzētas mežaudzes kritērijiem.
(Grozīts ar MK 07.11.2017. noteikumiem Nr. 660)
9.1
Par kompensējamo mežaudzi atzīstama arī dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu jaunaudze, kuru Valsts meža dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par meža ieaudzēšanu ne agrāk kā pirms pieciem gadiem ir atzinis par ieaudzētu, kura ir sasniegusi vismaz divu metru augstumu un kuru līdz atmežošanas kompensācijas aprēķina dienai Valsts meža dienests ir atzinis par koptu. Par 10 metriem augstāka mežaudze ir atzīstama par koptu, ja mežaudzes šķērslaukums nav lielāks par normālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un nav mazāks par minimālo šķērslaukumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu.
9.2
Ja platību atmežo un zemes lietojuma veidu maina saskaņā ar šo noteikumu 21.punktu, platības daļā, kurā netiek veikta atmežošana, kompensāciju aprēķina izmantojot šo noteikumu 5. vai 7.punktā minēto formulu, bet persona neveic meža ieaudzēšanu. Platību izslēdz no Meža valsts reģistra, tajā saglabātos kokus cērt un kompensāciju par dabas daudzveidības samazināšanu maksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
III.Pieprasījuma iesniegšana kompensācijas aprēķinam un tās samaksa
10.
Pieprasījumu kompensācijas aprēķinam (turpmāk – pieprasījums) Valsts meža dienestā iesniedz meža īpašnieks, tiesiskais valdītājs, to pilnvarota persona vai persona, kura rīkojas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar meža īpašnieku, tiesisko valdītāju vai to pilnvarotu personu.
10.1
Ja atmežošana tiek veikta būvniecībai, tad pieprasījumu kompensācijas aprēķinam tiek iesniegts Būvniecības informācijas sistēmā.
11.
Pieprasījumā norāda šādu informāciju:
11.1.
atmežojamās platības zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja kontaktinformāciju (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, juridiskai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, publiskai personai vai tās iestādei – nosaukumu, kā arī attiecīgo personu adresi, tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi (ja ir));
11.2.
atmežojamās platības atrašanās vietu (nekustamā īpašuma nosaukumu, nekustamā īpašuma kadastra numuru, zemes vienības kadastra apzīmējumu, meža kvartāla numuru, meža nogabala numuru);
11.3.
atmežojamo platību sadalījumā pa meža nogabaliem;
11.4.
atmežošanas mērķi saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 3.punktu.
12.
Pieprasījumam pievieno:
12.1.1
kompetentās institūcijas izdotu administratīvo aktu, ja platību plāno atmežot derīgo izrakteņu ieguvei vai pašvaldības atzinumu, ja platību atmežo lauksaimniecības zemes ierīkošanai un atmežošanas vai zemes lietojuma maiņas ierobežojums nav tieši norādīti teritorijas attīstības plānošanas dokumentos;
12.1.
atmežojamās meža zemes skici (poligonu shp faila formātā), kas sagatavota atbilstoši normatīvajiem aktiem par koku ciršanu mežā;
12.2.
informāciju par kompensējamās mežaudzes platību un atrašanās vietu, ja atmežošanas izraisīto oglekļa dioksīda piesaistes potenciāla samazināšanos kompensē atbilstoši šo noteikumu 4. punktā minētajiem nosacījumiem. Ja kompensējamā mežaudze ir ieaudzēta citas personas īpašumā, papildus pievieno atmežojamās zemes īpašnieka un kompensējamās mežaudzes īpašnieka rakstveida vienošanos, ka mežaudze tiek izmantota par kompensējamo mežaudzi.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 660 redakcijā)
13.
Atmežojamajai platībai ir spēkā esoša meža inventarizācija, kas veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizāciju un Meža valsts reģistra informācijas apriti, un apvidū ar pagaidu zīmēm ir nostiprinātas atmežojamās platības robežas.
14.
Valsts meža dienests 14 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas aprēķina kompensācijas apmēru, ja izpildīti šādi nosacījumi:
14.2.
plānotā darbība, kuras rezultātā attiecīgā platība atmežojama, teritorijā nav aizliegta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža apsaimniekošanu un izmantošanu un dabas aizsardzību.
15.
Ja pieprasījumā norādītā informācija neatbilst šo noteikumu 11., 12. un 13.punktā minētajām prasībām vai iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi, Valsts meža dienests 10 dienu laiku laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas par to rakstiski informē kompetento institūciju un meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju, nosakot 30 dienu termiņu nepilnību novēršanai un precizētās papildinformācijas iesniegšanai.
16.
Ja 30 dienu laikā no papildinformācijas pieprasījuma nosūtīšanas dienas meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs to nav iesniedzis, Valsts meža dienests pieņem lēmumu neaprēķināt kompensāciju.
17.
Kompensāciju persona samaksā:
17.1.
(Svītrots)
17.2.
pēc tam, kad būvatļaujā ir izdarīta atzīme par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi un būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama;
17.3.
pirms saņemts koku ciršanas apliecinājums cirtei vai pirms to atļauto darbību uzsākšanas, ar kurām platība tiek atmežota (ja koku ciršanas apliecinājums nav nepieciešams), ja mežā plānota derīgo izrakteņu ieguve, lauksaimniecības zemes ierīkošana vai šo noteikumu 20. punktā minētajā gadījumā.
(MK 07.11.2017. noteikumu Nr. 660 redakcijā)
18.
Kompetentā institūcija informē Valsts meža dienestu par izdoto administratīvo aktu, kas personai piešķir tiesības veikt būvniecību vai tiesības mežā ierīkot lauksaimniecībā izmantojamu zemi.
19.
Ja atmežošana veikta, bet persona nav kompensējusi valstij ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus (ja vien atmežošana nav veikta saskaņā ar Meža likuma 41.panta otro daļu vai šo noteikumu pielikuma 3.1.apakšpunktā minēto atmežošanas mērķi), Valsts meža dienests šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, izmantojot attiecīgo 3., 5. vai 7.punktā noteikto kompensācijas apmēra aprēķina formulu, nosaka kompensācijas apmēru un piedzen par labu valstij, nepieciešamības gadījumā vēršoties ar civilprasību tiesā.
IV.Noslēguma jautājumi
20.
Ja pirms šo noteikumu spēkā stāšanās persona ir saņēmusi administratīvo aktu, kas tai piešķir tiesības veikt darbības, kuru rezultātā platība atmežojama, un tā nav samaksājusi par videi nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi", kompensācijas apmēru aprēķina un samaksu veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
21.
Ja pirms šo noteikumu spēkā stāšanās persona ir iesniegusi meža zemes transformācijas iesniegumu Valsts meža dienestā, bet nav saņēmusi transformācijas atļauju saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.septembra noteikumiem Nr.806 "Meža zemes transformācijas noteikumi", Valsts meža dienests transformācijas atļauju neizsniedz, bet aprēķina kompensācijas apmēru šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.
22.
Noteikumi stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.
23.
Noteikumu 10.1 punkts stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī.
Pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.889
Koeficientu vērtības
Nr.p.k. |
Koeficients |
Koeficienta vērtība |
| 1. | Koeficients KCO2 par CO2 piesaistes potenciāla samazināšanos atkarībā no meža tipa | |
| 1.1. | grīnis, purvājs | 6 |
| 1.2. | sils, slapjais mētrājs, slapjais damaksnis, slapjais vēris, slapjā gārša, niedrājs, dumbrājs, liekņa, viršu ārenis, viršu kūdrenis | 11 |
| 1.3. | mētrājs, lāns, mētru ārenis, mētru kūdrenis | 17 |
| 1.4. | damaksnis, vēris, gārša, šaurlapu ārenis, šaurlapu kūdrenis, platlapu ārenis, platlapu kūdrenis | 20 |
| 2. | Koeficients K1 atkarībā no mežsaimnieciskās darbības aprobežojuma1 | |
| 2.1. | Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjosla | 20,0 |
| 2.2. | meži pilsētās | 10,0 |
| 2.3. | dabas liegumi3 un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas lieguma zonas | 10,0 |
| 2.4. | Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas ierobežotās saimnieciskās darbības josla | 10,0 |
| 2.5. | aizsargjoslas gar virszemes ūdens objektiem2 | 10,0 |
| 2.6. | aizsargjoslas gar purviem | 10,0 |
| 2.7. | dabas parki3 un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas parka zonas | 10,0 |
| 2.8. | dabas pieminekļi3 | 8,0 |
| 2.9. | īpaši aizsargājamo dabas teritoriju kultūrvēsturiskās zonas | 8,0 |
| 2.10. | bioloģiski nozīmīgi meža struktūras elementi (piemēram, meža puduri, purvu un ezeru salas) | 5,0 |
| 2.11. | meža aizsargjoslas ap pilsētām | 5,0 |
| 2.12. | aizsargājamo ainavu apvidi3 un īpaši aizsargājamo dabas teritoriju ainavu aizsardzības zonas | 3,0 |
| 2.13. | mikroliegumu buferzonas | 3,0 |
| 2.14. | īpaši aizsargājamo dabas teritoriju neitrālās zonas | 2,0 |
| 2.15. | sanitārās aizsargjoslas | 2,0 |
| 2.16. | Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības un neitrālā zona | 1,0 |
| 3. | Koeficients K2 atkarībā no atmežošanas mērķa4 | |
| 3.1. | investīciju projekti, kas tiek finansēti vai līdzfinansēti no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem vai Eiropas Savienības fondu līdzekļiem, kuru līdzfinansējums ir vismaz 20 % no kopējā investīciju apmēra | 0 |
| 3.2. | derīgo izrakteņu ieguve (tai skaitā kūdras ieguve), ja derīgo izrakteņu ieguves projekts paredz, ka pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas vietu rekultivēs, sagatavojot to mežsaimniecībai (platībā ieaudzēs mežu) | 0,05 |
| 3.3. | kūdras ieguve, ja derīgo izrakteņu ieguves projekts paredz, ka pēc kūdras ieguves pabeigšanas kūdras ieguves vietu rekultivēs, veicot renaturalizāciju (purvam raksturīgas vides atjaunošanu) | 0,1 |
| 3.4. | derīgo izrakteņu ieguve (tai skaitā kūdras ieguve), ja derīgo izrakteņu ieguves projekts paredz, ka pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas vietu rekultivēs citiem mērķiem | 0,5 |
| 3.5. | kokaudzētavu (meža stādāmā materiāla ražošanai) ierīkošana | 0,1 |
| 3.6. | saimnieciskās darbības mērķa maiņa plantāciju mežos | 0 |
| 3.7. | lauksaimniecības zemes ierīkošana atsevišķi no meža esošā platībā, kas ir mazāka par 0,5 hektāriem un atrodas ārpus pilsētām un ciemiem |
0 |
| 4. | Teritorijas attīstību raksturojošs koeficients X, ko nosaka, ņemot vērā aktuālo teritorijas attīstības indeksu5 | |
| 4.1. | novadi un republikas pilsētas, kuru teritorijas attīstības indekss ir lielāks par 1 | 1,2 |
| 4.2. | novadi un republikas pilsētas, kuru teritorijas attīstības indekss ir no 1 līdz 0 | 1 |
| 4.3. | novadi un republikas pilsētas, kuru teritorijas attīstības indekss ir no 0 līdz –1 | 0,75 |
| 4.4. | novadi un republikas pilsētas, kuru teritorijas attīstības indekss ir mazāks par –1 | 0,5 |
Piezīmes.
1 Ja atmežošanu paredzēts veikt zemē, kas nav minēta šā pielikuma 2.punktā, koeficients K1 kompensācijas aprēķinā ir 1,0. Ja uz vienu un to pašu atmežojamo platību vai tās daļu attiecas dažādi saimnieciskās darbības aprobežojumi, koeficientu K1 aprēķina, ņemot vērā lielāko koeficientu.
2 Virszemes ūdens objektu aizsargjoslās, kas platākas par 50 metriem, šo koeficientu piemēro 50 platā joslā.
3 Dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi vai dabas pieminekļu teritorijas, kurām nav noteikts funkcionālais zonējums.
4 Ja atmežošanu paredzēts veikt zemē, kas nav minēta šā pielikuma 3.punktā, koeficients K2 kompensācijas aprēķinā ir 1,0.
5 Teritorijas attīstības indeksu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem par teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtību un tā vērtībām.