Noteikumu projekts

Ministru kabineta noteikumi Nr. 284
Rīgā 2024. gada 7. maijā (prot. Nr. 19 27. §)
23-TA-2118
Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām"  2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.‒2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka:
1.1.
kārtību, kādā īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām" 2.1.3.1. pasākuma "Pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām" (turpmāk – pasākums) pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu (turpmāk – pirmā atlases kārta);
1.2.
pasākuma pirmās atlases kārtas mērķi;
1.3.
pirmajai atlases kārtai plānoto un pieejamo kopējo finansējumu;
1.4.
prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējiem (turpmāk – projekta iesniedzējs), finansējuma saņēmējiem un projekta sadarbības partneriem (ja attiecināms);
1.5.
atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, tostarp komercdarbības atbalsta piešķiršanas nosacījumus (ja attiecināms).
2.
Pasākuma mērķis ir atbalstīt infrastruktūras izveides un atjaunošanas darbības, kas vērstas uz pašvaldību pielāgošanos klimata pārmaiņām un klimata pārmaiņu izraisītu katastrofu riska mazināšanu.
3.
Pasākuma pirmās atlases kārtas mērķa grupa ir Latvijas Republikas pašvaldības un iedzīvotāji, kuri izmantos jaunizveidoto vai atjaunoto infrastruktūru.
4.
Pasākuma pirmās atlases kārtas mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu un novadu teritorijas.
5.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros līdz 2027. gada 31. decembrim sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to vērtības:
5.1.
iznākuma rādītāji:
5.1.1.
nacionālās un vietējās stratēģijas, kas vērstas uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ieguldījumi tiek veikti saskaņā ar vismaz 10 pašvaldību stratēģijām;
5.1.2.
"zaļā" infrastruktūra, kas izveidota vai jaunināta nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām. Iznākuma rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja projektu ietvaros veikti ieguldījumi "zaļajā" infrastruktūrā 21 ha platībā;
5.2.
nacionālais rādītājs – jaunizveidota vai nostiprināta piekrastes joslas un upju un ezeru krastu aizsardzība pret plūdiem. Nacionālā rādītāja vērtība  tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas no plūdiem aizsargā krasta joslu (km) atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.
6.
Pirmās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā noteiktais iznākuma rādītājs piemērojams visiem projektiem, bet šo noteikumu 5.1.2. un 5.2. apakšpunktā noteiktie rādītāji piemērojami, ja projektā ir paredzētas darbības, kurām piemērojami šie rādītāji.
7.
Pasākuma pirmo atlases kārtu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.
8.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros tiek atbalstīti pašvaldību attīstības programmās (tai skaitā stratēģijās, lai pielāgotos klimata pārmaiņām) paredzētie un investīciju plānos iekļautie projekti, kurus īsteno pašvaldību teritorijās.
9.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – atbildīgā iestāde).
II.Pasākuma pirmajai atlases kārtai pieejamais finansējums
10.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 34 762 296 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 29 547 951 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 5 214 345 euro.
11.
Ja tiek samazināts pasākumam pieejamais elastības finansējuma apmērs, atlases kārtas ietvaros plānotais un pieejamais kopējais finansējums ir ne mazāks kā 41 818 431 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 35 545 666 euro un nacionālais līdzfinansējums, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, – ne mazāks kā 6 272 765 euro
12.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma atbalsta intensitāte nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām un nacionālā līdzfinansējuma apmērs, ko veido pašvaldību un privātais finansējums, ir vismaz 15 procenti no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
13.
Pasākuma pirmajā atlases kārtā atbalsts tiek sniegts granta veidā.
14.
Projekta iesnieguma minimālais attiecināmo izmaksu apmērs nav mazāks par 200 000 euro (ieskaitot), un viena projekta iesnieguma maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 3 000 000 euro.
15.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros vienas pašvaldības administratīvās teritorijas ietvaros var iesniegt ne vairāk kā vienu projekta iesniegumu.
III.Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim (ja attiecināms)
16.
Projekta iesniedzējs pasākuma ietvaros var būt pašvaldība, tās izveidota iestāde vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kas pilda pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus.
17.
Projekta iesniedzējs, slēdzot rakstisku sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā un šo noteikumu 36. punktā minēto prasību nodrošināšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā, var piesaistīt šādus sadarbības partnerus:
17.1.
pašvaldības izveidotu iestādi, valsts tiešās pārvaldes iestādi, pašvaldības vai valsts kapitālsabiedrību, kas pilda deleģētos pārvaldes uzdevumus;
17.2.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju.
18.
Sadarbības partneris nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju, rezultātu uzturēšanu un apsaimniekošanu pēc projekta īstenošanas (ja attiecināms) un var iesaistīties projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu nekustamo īpašumu vai finansējumu. Projekta īstenošanas rezultātā izveidotā ūdenssaimniecības inženiertīklu (pievadu) infrastruktūra ir sadarbības partnera – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēja – īpašumā.
19.
Sadarbības partneris – sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējs – ar pašvaldību ir noslēdzis pakalpojuma līgumu par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu. Pakalpojuma līgumā norāda vismaz šādu informāciju:
19.1.
konkrētus sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
19.2.
prasības sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam par nepieciešamā tehniskā aprīkojuma uzturēšanu un atjaunošanu, lai nodrošinātu minēto pakalpojumu izpildi saskaņā ar katram konkrētajam pakalpojumam izvirzītajām prasībām;
19.3.
līguma darbības laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem un nepārsniedz 10 gadus;
19.4.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas teritoriju;
19.5.
sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam piešķirto ekskluzīvo vai īpašo tiesību būtību, tai skaitā norādot atbilstošo pašvaldības administratīvo teritoriju vai pašvaldības administratīvās teritorijas daļu un konkrētos sniedzamos sabiedriskos ūdenssaimniecības pakalpojumus;
19.6.
informāciju par iespēju saņemt atlīdzības (kompensācijas) maksājumus – investīcijas sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūrā – un nosacījumus atlīdzības (kompensācijas) maksājumu aprēķināšanai, kontrolei un pārskatīšanai, kā arī atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanai un atmaksāšanai;
19.7.
atsauci uz Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta  2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.
20.
Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) sagatavo projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumā noteiktajām prasībām, tai skaitā iekļauj izvērtējumu par investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamo finansējuma un darbību kopumu projekta dzīves cikla laikā, un iesniedz to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu. Projekta dzīves cikls ir periods, kas aptver laiku no projekta darbību uzsākšanas un vienu no šādiem laikposmiem:
20.1.
vismaz 5 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas;
20.2.
vismaz 10 gadus pēc projekta noslēguma maksājuma veikšanas, ja projektā paredzēti būvdarbi;
20.3.
laikposms, ko noteikusi pašvaldība, kuras teritorijā tiek īstenots projekts, un kas pārsniedz šo noteikumu 20.1. un 20.2. apakšpunktā minēto laikposmu.
21.
Projekta iesniedzējs pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas kļūst par finansējuma saņēmēju.
IV.Atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumi
22.
Atbalstāmās darbības plāno saskaņā ar Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam un Valsts civilās aizsardzības plānu, un tās ir pamatotas pašvaldības attīstības programmā (tai skaitā stratēģijā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām), ietverot investīcijas infrastruktūrā, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un (vai) civilās aizsardzības nodrošinājumā.
23.
Valstspilsētas pašvaldība un novada pašvaldība, kas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā izstrādā kopīgu integrētu attīstības programmu, attīstības programmas kopīgajā stratēģiskajā daļā pamato projekta nepieciešamību un iekļauj to investīciju plānā.
24.
Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas ietver investīcijas infrastruktūras izveidei un (vai) atjaunošanai, kā arī tās funkcionalitātes nodrošināšanai (ietverot arī dabā balstītus risinājumus un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītu civilās aizsardzības nodrošinājumu), prioritāri izmantojot "zaļo" infrastruktūru ("pelēkās" infrastruktūras izmantošana pieļaujama, kombinējot to ar "zaļo" infrastruktūru, un pamatojot nepieciešamību projekta iesniegumā), un kas vērstas uz:
24.1.
esošo meliorācijas sistēmu un lietusūdens savākšanas sistēmu atjaunošanu un vides pielāgošanu klimata pārmaiņām:
24.1.1.
pašvaldību īpašumā esošo meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve, nemainot lietošanas veidu;
24.1.2.
pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu atjaunošana un pārbūve, ja ir saņemts meliorācijas sistēmu projektēšanas vai upju un jūras hidrotehnisko būvju projektēšanas jomā sertificēta būvspeciālista atzinums par to, ka pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmu ietekmē pali vai vēja radīti ūdens uzplūdi teritorijās gar jūras krastu un upju grīvās, nemainot lietošanas veidu;
24.1.3.
pašvaldību īpašumā esošu lietusūdens savākšanas sistēmu kapacitātes un kvalitātes uzlabošana apdzīvotās vietās, iekļaujot potenciālo noteču infiltrācijas zonu un lietusūdens akumulēšanas vietu atjaunošanu vai jaunu ierīkošanu (tai skaitā ieklājot ūdensnecaurlaidīgus slāņus, veidojot "lietusdārzus", dīķu kaskādes, biojoslas), lai nodrošinātu sistēmas kapacitāti pēc spēcīgām lietusgāzēm (tai skaitā pārplūstošās vietās);
24.1.4.
esošo ūdensteču un ūdenstilpju tīrīšana un dabiskošana, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks nodrošināta ilgtermiņa ietekme un ievērotas prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos vides aizsardzības jomā;
24.1.5.
palieņu atjaunošana gar ūdenstecēm un ūdenstilpēm, mehānisko šķēršļu nojaukšana, esošo dambju un aizsprostu pielāgošana vai uzlabošana, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām, netiks pasliktināts esošais biotopa stāvoklis (ja attiecināms) un netiks samazināta bioloģiskā daudzveidība;
24.1.6.
palu terašu veidošana krastos, ievērojot Aizsargjoslu likuma un likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasības;
24.1.7.
ūdens necaurlaidīga zemes seguma aizstāšana ar ūdens caurlaidīgu segumu, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks sekmēta pielāgošanās klimata pārmaiņām;
24.2.
kompleksiem risinājumiem, lai veicinātu applūstošo teritoriju, erozijai pakļautu ūdenstilpju un ūdensteču krasta un peldvietu noturību pret klimata pārmaiņām (iekļaujot pasākumus civilās aizsardzības stiprināšanai):
24.2.1.
krastu nostiprināšana, erozijas mazināšanas pasākumi;
24.2.2.
peldvietu vides kvalitātes uzlabošana, veicinot krasta noturību un organizējot apmeklētāju plūsmu;
24.3.
ilgtspējīgiem "zaļās" un "zilās" infrastruktūras, tai skaitā dabā balstītiem, risinājumiem, kas sekmē pielāgošanos klimata pārmaiņām:
24.3.1.
vairākstāvu apstādījumu ierīkošana, "zaļo" salu un "zaļo" koridoru veidošana pilsētvidē, lai uzlabotu mikroklimatu un sasaisti ar esošajām pilsētas vai ciemu  "zaļajām" teritorijām, kā arī Natura 2000, mežu un ūdeņu teritorijām;
24.3.2.
esošas "zaļās" un "zilās" infrastruktūras atjaunošana, lai pielāgotos klimata pārmaiņām;
24.3.3.
ūdens padeves sistēmu izbūve esošām "zaļajām" teritorijām;
24.3.4.
vertikālie un sienu stādījumi, jumtu dārzi un to apūdeņošanas sistēmas;
24.3.5.
mitrāju veidošana pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās;
24.3.6.
"zilās" infrastruktūras izveide, lai mazinātu sausuma risku un "siltumsalas" efektu;
24.3.7.
dzeramā ūdens pieejamības nodrošināšana publiskās vietās ārpus ēkām (tai skaitā dziļurbuma ierīkošana dzeramā ūdens padeves nodrošināšanai, ja pieslēgšanās centralizētajai ūdensapgādes sistēmai nav iespējama);
24.3.8.
"zaļo" barjeru veidošana infrastruktūras bojājumu novēršanai un vēja erozijas samazināšanai;
24.3.9.
invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas pasākumi, ja projekta iesniegumā ir pamatots, kā tiks nodrošināta ilgtermiņa ietekme un attiecīgo Latvijai raksturīgo sugu dzīves apstākļu uzlabošana;
24.3.10.
kaitēkļu apkarošanas pasākumi, ja projektā tiek veikti "zaļās" infrastruktūras atjaunošanas darbi un šādu pasākumu ilgtermiņa ietekme un nepieciešamība ir pamatota projekta iesniegumā;
24.4.
vētru postījumu mazinošas infrastruktūras (t. sk. "zaļās" infrastruktūras) un aprīkojuma iegādi un izveidi;
24.5.
ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīta civilās aizsardzības nodrošinājuma iegādi un izveidi;
24.6.
darbībām projektā nepieciešamās ūdenssaimniecības infrastruktūras, elektrotīklu un vājstrāvu tīklu izbūvei vai esošo vājstrāvu tīklu pārbūvei, kā arī nepieciešamās jaudas palielināšanai. Izveidotā elektrotīklu un vājstrāvu tīklu infrastruktūra ir izmantojama tikai projektā jaunizveidotās vai atjaunotās publiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanai;
24.7.
darbībām horizontālā principa "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā", "Klimatdrošināšana" un "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" nodrošināšanai;
24.8.
komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumiem par projekta īstenošanu;
24.9.
projekta vadības nodrošināšanu.
25.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta atkritumu apglabāšanas, mehāniskās bioloģiskās apstrādes, atkritumu sadedzināšanas infrastruktūras attīstīšana un piesārņoto vietu sanācijas darbu veikšana.
26.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstīta jaunu meliorācijas sistēmu izbūve, arī meliorācijas sistēmu atjaunošana lauksaimniecības vai meža zemēs.
27.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros plāno tiešās un netiešās attiecināmās izmaksas.
28.
Projekta tiešās attiecināmās izmaksas pirmās atlases kārtas ietvaros ir:
28.1.
ar projekta iesniegumu un īstenošanu saistītās pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas nav radušās uz darba līguma pamata, kopā nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, tai skaitā:
28.1.1.
izmaksas par ekspertu konsultācijām, kas nepieciešamas projekta sekmīgai realizācijai, nepārsniedzot piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
28.1.2.
izmaksas par inženierbūvju, labiekārtojuma elementu un dabā balstīto risinājumu tehnisko specifikāciju, tehnisko projektu vai būvprojektu sagatavošanu (tai skaitā ar būvniecības ieceri un būvprojekta minimālā sastāvā saistīto sagatavošanas darbu), lai pielāgotos klimata pārmaiņām, kā arī būvprojekta ekspertīzes izmaksas, ja ekspertīzes veikšanu nosaka būvniecības jomu regulējošie normatīvie akti; 
28.1.3.
ieguldījumu ekonomiskā pamatojuma (tai skaitā investīciju uzturēšanai un ilgtspējai nepieciešamā finansējuma un darbību kopuma izvērtējuma), kā arī izmaksu un ieguvumu analīzes (ja attiecināms) sagatavošanas izmaksas;
28.1.4.
autoruzraudzības un būvdarbu būvuzraudzības izmaksas, ja to veikšanu nosaka normatīvie akti būvniecības jomā;
28.2.
būvdarbu un pakalpojumu līgumu izmaksas, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas;
28.3.
izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā; 
28.4.
iekārtu un aprīkojuma iegāde (tai skaitā specializētu transportlīdzekļu iegāde) pašvaldību civilās aizsardzības uzlabošanai, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
28.5.
teritorijas labiekārtošanas un invazīvo sugu ierobežošanas un apkarošanas, kā arī kaitēkļu apkarošanas pasākumu izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;
28.6.
projekta komunikācijas un vizuālās identitātes prasību nodrošināšanas izmaksas. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai obligātās Eiropas Savienības fondu komunikācijas un vizuālās identitātes prasības;
28.7.
neparedzētie izdevumi, kas nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām un kuru izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
28.8.
rezerves izmaksas, nepārsniedzot 10 procentus no attiecināmo būvniecības izmaksu kopsummas, ja projektā paredzētas būvniecības darbības un attiecināmajās izmaksās nav iekļauti šo noteikumu 28.7. apakšpunktā minētie neparedzētie izdevumi. Rezerves izmaksu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi;
28.9.
pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (turpmāk – regula Nr. 2021/1060), 64. panta 1. punkta "c" apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem, ja vien tie nav atgūstami saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā;
28.10.
tiešās attiecināmās projekta vadības personāla izmaksas, kuras saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 55. panta 1. punktu projekta iesniegumā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot izmaksu vienoto likmi sešu procentu apmērā no šo noteikumu 28. punktā minētajām pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās attiecināmās personāla izmaksas.
29.
Šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja:
29.1.
pēc ieguldījumu veikšanas izveidotā vai atjaunotā infrastruktūra paliek finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā;
29.2.
ja atbalstītie ūdenssaimniecības infrastruktūras objekti pēc projekta īstenošanas ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īpašumā.
30.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros šo noteikumu  28.1., 28.3., 28.4., 28.5., 28.6., 28.10. apakšpunktā un 32. punktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 40 procentus no projektā piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
31.
Izmaksas, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav iekļaujamas projektā kā attiecināmās izmaksas, ir finansējamas ārpus projekta par finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera līdzekļiem. Ārpus projekta nedrīkst paredzēt izmaksas par darbībām, kas tiešā veidā nodrošina projekta mērķa sasniegšanu, izņemot šo noteikumu 36.8. apakšpunktā minētās izmaksas.
32.
Šo noteikumu 27. punktā minētās projekta netiešās attiecināmās izmaksas ir finansējuma saņēmēja projekta vadības personāla administratīvās izmaksas, kuras plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 28.10. apakšpunktā minētajām personāla izmaksām. Ja projekta īstenošanai tiek piesaistīts sadarbības partneris, netiešo attiecināmo izmaksu sadalījums starp projekta iesniedzēju un sadarbības partneri tiek noteikts sadarbības līgumā.
33.
Izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad projekta iesniegums iesniegts sadarbības iestādē, izņemot šo noteikumu 28.1. un 28.10. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra.
34.
Pasākuma ietvaros atbalsts tiek sniegts tikai sabiedrībai visā projekta dzīves ciklā brīvi pieejamu (publisku) teritoriju attīstīšanai.
V.Pasākuma pirmās atlases kārtas īstenošanas nosacījumi
35.
Finansējuma saņēmējs projektu īsteno saskaņā ar noslēgto civiltiesisko līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim.
36.
Finansējuma saņēmējs:
36.1.
uzkrāj datus par šo noteikumu 5. punktā minēto uz projektu attiecināmo rādītāju sasniegtajām vērtībām;
36.2.
ievēro principu "Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana" un uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu rādītājiem (ja attiecināms), tai skaitā par:
36.2.1.
objektu skaitu, kuros ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumiem ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;
36.2.2.
konsultatīva rakstura pasākumu skaitu par būvētās vides, informācijas tehnoloģiju risinājumu, informācijas tehnoloģiju piekļūstamību personām ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem;
36.3.
izpilda nepieciešamās prasības, lai nodrošinātu horizontālo principu "Nenodarīt būtisku kaitējumu", "Energoefektivitāte pirmajā vietā" un "Klimatdrošināšana", kā arī Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvo aktu ievērošanu vides aizsardzības jomā, tai skaitā:
36.3.1.
iesniedz apliecinājumu, ka būvdarbu veicējiem vai pakalpojumu sniedzējiem noteikts pienākums ievērot šādas prasības:
36.3.1.1.
projekta ietvaros radītie elektronisko iekārtu atkritumi un citi atkritumi tiks apsaimniekoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un tiks nodrošināta to savākšana, atkalizmantošana, sagatavošana pārstrādei un reģenerācijai, pārstrāde vai reģenerācija sadarbībā ar attiecīgu piesārņojošās darbības atļaujas saņēmušu komersantu (ja attiecināms);
36.3.1.2.
projekta ietvaros azbestu saturoši materiāli tiks apstrādāti un transportēti atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzības prasībām darbā ar azbestu un azbesta atkritumu apsaimniekošanu (ja attiecināms);
36.3.1.3.
projekta ietvaros tiks ievērotas prasības par koku ciršanas aizliegumu putnu ligzdošanas periodā un nodrošināta esošo koku veselības stāvokļa aizsardzība (ja attiecināms);
36.3.2.
projektu īstenojot īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, darbus veic saskaņā ar spēkā esošu īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plānu vai vides jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem (tai skaitā tiek veikts ietekmes uz vidi novērtējums vai sākotnējais izvērtējums vai saņemts attiecīgajā jomā sertificēta sugu un biotopu eksperta atzinums, ja attiecināms), un projekta darbības tiek veiktas tā, lai nepasliktinātu ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām dzīvotnēm, retām un aizsargājamām sugām un mikroliegumiem (ja attiecināms);
36.3.3.
projektā nodrošina piesārņojuma mazināšanu vai tā kontroli ūdens, gaisa vai zemes ekosistēmās (ja attiecināms), un ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
36.3.4.
īsteno atbalstāmās darbības (ja attiecināms), kuras paredz enerģijas ietaupījumu, vai pasākumus, kuri kopumā vai daļēji ir aizstājami ar izmaksefektīviem vai tehniski vai ekonomiski videi nekaitīgiem alternatīviem pasākumiem vai kuri vienlīdz efektīvi nodrošina attiecīgo mērķu sasniegšanu;
36.3.5.
projektā nodrošina atbilstību aspektiem, kas saistīti ar pielāgošanos klimata pārmaiņām;
36.4.
uzkrāj datus par projekta ietekmi uz horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms):
36.4.1.
klimatdrošināšana;
36.4.2.
energoefektivitāte pirmajā vietā;
36.4.3.
nenodarīt būtisku kaitējumu;
36.5.
ievēro Jaunā Eiropas "Bauhaus" principus: estētiku, ilgtspēju un iekļautību (tai skaitā klimata pārmaiņām pielāgoto risinājumu iekļaušanos apkārtējā ainavā, dabā balstīto risinājumu un universālā dizaina principus);
36.6.
vienlaikus ar informāciju par šo noteikumu 5. punktā minēto rādītāju (kuri attiecināmi) vērtības sasniegšanu sniedz ziņas sadarbības iestādei par šo noteikumu 36.2. apakšpunktā minētajiem horizontālo principu rādītājiem, projekta ietekmi uz šo noteikumu 36.4. apakšpunktā minēto horizontālo principu īstenošanu (ja attiecināms);
36.7.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina interešu konflikta neesību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 18. jūlija Regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, 61. panta un publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām;
36.8.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) no saviem līdzekļiem sedz projekta īstenošanas gaitā radušos sadārdzinājumu;
36.9.
un sadarbības partneris (ja attiecināms), lai novērstu dubultā finansējuma risku un nodrošinātu projekta demarkāciju, pasākuma ietvaros neiekļauj un vairākos projektos nefinansē darbības, kas attiecas uz vienu un to pašu zemes vienību, ēku, ēkas daļu vai citu pašvaldības, tās izveidotas iestādes vai pašvaldības deleģētos pārvaldes uzdevumus pildošas kapitālsabiedrības īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošu infrastruktūru (tai skaitā, ja uz to piešķirta apbūves tiesība), kā arī ievēro nepārklāšanās principu ar citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;
36.10.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina komunikācijas un vizuālās identitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/1060 47. un 50. pantu un kārtību, kādā Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā;
36.11.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanu;
36.12.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta ietvaros, veicot iepirkumus, nodrošina vides prasību integrāciju preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), kā arī izvērtē sociāli atbildīga publiskā iepirkuma nosacījumu piemērošanu (ja attiecināms);
36.13.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) nodrošina projekta rezultātu uzturēšanu un ilgtspēju šo noteikumu 20.1., 20.2. vai 20.3. apakšpunktā minētajā laika periodā un ievērojot šo noteikumu 34. punktu;
36.14.
un sadarbības partneris (ja attiecināms) projekta īstenošanai nepieciešamos iepirkumus veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
37.
Ja pašvaldībai piekritīga zeme uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi nav ierakstīta zemesgrāmatā un projektā tiek veikti būvdarbi, tās ierakstīšana veicama līdz projekta darbību pabeigšanai – pirms noslēguma maksājuma veikšanas.
38.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros ieguldījumus infrastruktūrā var veikt:
38.1.
finansējuma saņēmēja īpašumā, valdījumā vai bezatlīdzības turējumā esošā īpašumā vai nekustamajā īpašumā, uz kuru finansējuma saņēmējam ir apbūves tiesība;
38.2.
šo noteikumu 17. punktā minētā sadarbības partnera īpašumā vai valdījumā esošā īpašumā.
39.
Īpašuma, apbūves vai valdījuma tiesības attiecībā uz atbalstītajiem infrastruktūras objektiem nemaina, un ieguldījums paliek Latvijas Republikas teritorijā vismaz  projekta dzīves cikla laikā. Īpašuma,  apbūves vai valdījuma tiesības nostiprina zemesgrāmatā (izņemot gadījumu, ja pašvaldības īpašums uz normatīvā akta, līguma vai pašvaldības lēmuma pamata ir nodots pašvaldības iestādes – finansējuma saņēmēja – pārvaldīšanā).
40.
Sadarbības iestāde, ja tai ir pieejami valsts budžeta līdzekļi, izvērtējot plānotā avansa apmēru un tā pamatojumu un pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu, var piešķirt finansējuma saņēmējam avansu pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas. Finansējuma saņēmējs avansa pieprasījumu sagatavo un sadarbības iestāde apstiprina, ņemot vērā nosacījumu, ka plānotā avansa apmērs atbilst spējai to izlietot sešu mēnešu laikā saimnieciskā gada ietvaros. Finansējuma saņēmējam avansu var piešķirt līdz 50 procentiem no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma, ievērojot, ka  avansu var izmaksāt vairākos maksājumos un avansa un starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma.
41.
Pasākuma pirmās atlases kārtas ietvaros netiek atbalstītas darbības, kurām atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, izņemot komercdarbības atbalstu sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts, kura attiecināmās izmaksas atbilst šo noteikumu 28.2. apakšpunktā minētajām izmaksām, tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā, kas atbilst pamatlīdzekļu amortizācijas periodam, pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību, kurai sniegtais atbalsts būtu kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, finansējuma saņēmējs no finansējuma, par kuru nav saņemts nekāds komercdarbības atbalsts, atmaksā sadarbības iestādei visu nelikumīgi saņemto atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
42.
Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasības vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.
43.
Ja komercdarbības atbalstu sniedz kā kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, komercdarbības atbalsta saņēmējs un vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicējs nodrošina, ka pilnvarojuma periodā un vismaz 10 gadus pēc pilnvarojuma perioda beigām, uz kura pamata tika piešķirts komercdarbības atbalsts, tiek saglabāta un nodrošināta pieejamība visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu, vai piešķirtais atbalsts ir saderīgs ar šajos noteikumos noteiktajām komercdarbības atbalsta piešķiršanas prasībām vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanai.
44.
Ja projektā tiek iekļautas darbības, kas ir saistītas ar sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanu, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pilnvarojuma uzlicēja apliecinājumu par šo noteikumu 19.6. apakšpunktā minētās atlīdzības (kompensācijas) maksājumu kontroli un pārskatīšanu, kā arī minēto atlīdzības (kompensācijas) maksājumu pārmaksas novēršanu un atgūšanu, ievērojot Eiropas Savienības līmenī noteikto pārbaužu regularitāti, bet ne retāk kā reizi trijos gados un pilnvarojuma akta darbības perioda beigās.
45.
Sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam kā grūtībās nonākušam uzņēmumam komercdarbības atbalsts netiek piešķirts, ja tas atbilst vismaz vienai no Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187), 2. panta 18. punktā paredzētajām pazīmēm.
VI.Noslēguma jautājumi
46.
Šo noteikumu 11. punktu piemēro no dienas, kad Eiropas Komisijā ir apstiprināti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam grozījumi, kas paredz finansējuma pārdali Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas specifiskajos atbalsta mērķos no 2. politikas mērķa "Zaļāka un noturīgāka Eiropa ar zemām oglekļa emisijām, kurā notiek pāreja uz bezoglekļa ekonomiku neto izteiksmē, veicinot taisnīgu pārkārtošanos uz tīru enerģiju, "zaļās" un "zilās" investīcijas, aprites ekonomiku, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, risku novēršanu un pārvaldību un ilgtspējīgu mobilitāti pilsētvidēs" uz 4. politikas mērķi "Sociālāka un iekļaujošāka Eiropa, īstenojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru".
47.
Ja tiek piemērots šo noteikumu 11. punkts, šo noteikumu 10. punktu nepiemēro. 
Ministru prezidente E. Siliņa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministre I. Bērziņa