22-TA-593
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar
likuma Par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu
likuma Par budžeta un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu
I.Vispārīgie jautājumi
1.
Noteikumi nosaka Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk – Atveseļošanas fonds) plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena “Digitālās prasmes” 2.3.1.2.i. investīcijas “Uzņēmumu digitālo prasmju attīstība” (turpmāk – investīcija) īstenošanas un uzraudzības kārtību, tostarp nosaka:
1.1.
investīcijas mērķi;
1.2.
investīcijai pieejamo finansējumu;
1.3.
investīcijas rādītājus;
1.4.
prasības projektu iesniedzējiem;
1.5.
investīcijas īstenošanas un uzraudzības kārtību;
1.6.
investīcijas atbalstāmās darbības un izmaksu attiecināmības nosacījumus.
2.
Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1.
saistītās personas – personas, kuras atbilst Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014) 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai saistīto komersantu definīcijai;
2.2.
sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikuma 2. pantā minētajiem nosacījumiem;
2.3.
viens vienots uzņēmums – uzņēmums, kas atbilst Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
2.4.
lielie komersanti – komersanti, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 2. panta 24. punktā noteiktajam;
2.5.
Eiropas digitālās inovācijas centrs – Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par Eiropas Digitālo inovāciju centru (turpmāk – EDIC) izveidi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2021/694 ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (turpmāk – Regula Nr. 2021/694) vai tiesību subjekts, kas atlasīts saskaņā ar Regulas Nr. 2021/694 16. pantu;
2.6.
sākotnējais digitālā brieduma tests – novērtējums par komersanta esošo digitālo un inovāciju briedumu, ko komersants veic pastāvīgi vai sadarbībā ar EDIC, lai noteiktu komersanta digitalizācijas vajadzības un spēju izmantot digitālās tehnoloģijas, kas tiek definētas digitālās attīstības ceļa kartē;
2.7.
otrreizējais digitālā brieduma tests – novērtējums par komersanta esošo digitālo un inovāciju briedumu, ko pēc atbalsta saņemšanas komersants veic patstāvīgi vai sadarbībā ar EDIC un EDIC eksperta atzinums par projekta izpildes atbilstību digitālās attīstības ceļa kartē noteiktajam. Otrreizējā un sākotnējā novērtējuma rezultāti tiek savstarpēji salīdzināti, un rezultātā ir jābūt vērojamam uzlabojumam digitalizācijas kopējā līmenī pret iepriekšējo novērtējumu;
2.8.
digitālās attīstības ceļa karte – EDIC eksperta padziļināti vadīts un izveidots novērtējums digitālā brieduma testa ietvaros par komersantam nepieciešamajām investīcijām digitālās transformācijas veicināšanai
2.9.
tiešsaistes apmācību kursi – plašpieejas tiešsaistes apmācību kursi, kas sniedz iespēju iegūt neformālu izglītību, neatkarīgi no ģeogrāfiskās lokācijas, šie kursi piedāvā brīvu piekļuvi un var uzturēt praktiski neierobežotu dalībnieku skaitu;
2.10.
specializēto jomu apmācības – EDIC nodrošinātas apmācības par specializētajām tēmām kiberdrošība, mākslīgais intelekts un augstas veiktspējas datošana;
2.11.
digitālo prasmju apmācības – īstermiņa digitālo prasmju apmācības komersantiem specifiskās tēmās.
3.
Investīcijas mērķis ir nodrošināt Latvijas Republikā reģistrētus sīkos (mikro), mazos, vidējos un lielos komersantu ar digitālajām prasmēm, tai skaitā prasmēm, kas sekmētu eksporta veicināšanu, augsta līmeņa digitālās pārvaldības prasmēm uzņēmumu vadības līmenī un prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanai dažādos uzņēmējdarbības procesos.
4.
Investīcijas gala labuma guvēji ir Latvijas Republikā reģistrēti sīkie (mikro), mazie, vidējie un lielie komersanti (turpmāk – gala labuma guvējs).
5.
Pirmās kārtas ietvaros tiek īstenoti atvērtie tiešsaistes apmācību kursi un informācijas komunikācijas tehnoloģiju (IKT) specializēto jomu apmācības, kā arī nodrošināta to ieviešana investīcijas ietvaros.
6.
Otrās kārtas ietvaros tiek īstenotas digitālo prasmju apmācības gala labuma guvējiem specifiskās tēmās.
7.
Kopējais pieejamais Atveseļošanas fonda publiskais finansējums ir ne vairāk kā 20 000 000 euro:
7.1.
pirmās atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir ne vairāk kā 12 200 000 euro;
7.2.
otrās atlases kārtas ietvaros pieejamais kopējais finansējums ir ne vairāk kā 7 800 000 euro.
8.
Šo noteikumu 7. punktā minētais Atveseļošanas fonda finansējums ir pieejams līdz 2026. gada 30. jūnijam.
9.
Sasniedzamie rādītāji:
9.1.
komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve līdz 2024. gada 30. jūnijam – 1286 komersanti (neunikālie):
9.1.1.
komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve, pirmās kārtas ietvaros – 1000;
9.1.2.
komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve, otrās kārtas ietvaros – 286.
9.2.
komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo prasmju apguve līdz 2026. gada 30. jūnijam – 3000 komersanti (neunikālie):
9.2.1.
komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve, pirmās kārtas ietvaros – 1900;
9.2.2.
komersantu skaits, kam nodrošināta digitālo pamatprasmju apguve, otrās kārtas ietvaros – 1100.
10.
Pirmās kārtas īstenošanas veids ir ierobežota projektu iesniegumu atlase.
11.
Otrās kārtas īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.
12.
Investīcijas īstenošanu un uzraudzību nodrošina:
12.1.
Ekonomikas ministrija (turpmāk – ministrija) kā par investīcijas ieviešanu atbildīgā nozares ministrija;
12.2.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – CFLA), nodrošinot investīcijas ieviešanas uzraudzību.
13.
Atbalsts investīcijas ietvaros tiek sniegts granta veidā.
II.Prasības projekta iesniedzējam
14.
Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir Latvijas nacionālās atlases procedūrā izraudzīta kandidātiestāde, kas ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijas uzsaukumam par EDIC izveidi saskaņā ar Regulu Nr. 2021/694, vai tiesību subjekts, kas atlasīts saskaņā ar Regulas Nr. 2021/694 16. pantu:
14.1.
tas uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā;
14.2.
atbilstošas kompetences attiecībā uz EDIC darbībām, kas minētas Komisijas regulas Nr. 2021/694 16. panta 6. punktā un kompetences vienā vai vairākās Komisijas regulas Nr. 2021/694 3. panta 2. punktā norādītajās jomās;
14.3.
tam Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro;
14.4.
tam ir pietiekama administrēšanas, īstenošanas un finanšu kapacitāte projekta īstenošanai, kas atbilst tam finansējuma apmēram, kuru EDIC būs uzdots pārvaldīt;
14.5.
projekta iesniegumā paredzētais Atveseļošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz šo noteikumu 16. punktā noteikto finansējuma apmēru;
14.6.
projekta iesniegumā plānotie sagaidāmie rezultāti un rādītāji atbilst šajos noteikumos noteiktajam.
15.
Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs drīkst iesniegt vienu pieteikumu.
16.
Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs ir 6 100 000 euro.
17.
Pirmās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar šajos noteikumos minētajām prasībām un iesniedz projektu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – Vadības informācijas sistēma) ministrijas noteiktajā termiņā. Ja uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, finansējuma saņēmējs iesniedz projektu nozares ministrijai elektroniskā dokumenta veidā.
18.
Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, kura atbilst šādiem nosacījumiem:
18.1.
tā ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas CFLA;
18.2.
tai Latvijas Republikā nav nodokļu parādi, tajā skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro;
18.3.
tai ir pietiekama administrēšanas, īstenošanas un finanšu kapacitāte projekta īstenošanai, kas atbilst tam finansējuma apmēram, kuru projekta iesniedzējam būs uzdots pārvaldīt;
18.4.
projekta iesniegumā paredzētais Atveseļošanās fonda finansējuma apmērs nepārsniedz šo noteikumu 20. punktā noteikto finansējuma apmēru;
18.5.
projekta iesniegumā plānotie sagaidāmie rezultāti un rādītāji atbilst šajos noteikumos noteiktajam;
18.6.
kopējais Latvijā reģistrēto biedrības biedru (komersantu) apgrozījums pēdējā noslēgtajā pārskata gadā pārsniedz 142 miljonus euro (ņemot vērā arī to komersantu apgrozījumu, kas nav projekta iesniedzēja biedri, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri);
18.7.
tai ir iepriekšēja pieredze prasmju pilnveides projektu īstenošanā vismaz trīs gadus;
18.8.
ja vairākiem nozaru projektu iesniegumiem otrās kārtas ietvaros ir vienāds punktu skaits, priekšroka ir projektam, kas investīcijas otrās atlases kārtas kvalitātes kritērijā "Projektā plānotais apmācāmo komersantu skaits" un kvalitātes kritērijā "Iepriekšējā pieredze" ir ieguvis augstāku punktu skaitu.
19.
Projekta iesniedzējs otrās atlases kārtas ietvaros drīkst iesniegt vienu projekta pieteikumu.
20.
Viena projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais finansējuma apmērs otrās atlases kārtas ietvaros ir 780 000 euro.
21.
Otrās atlases kārtas ietvaros projekta iesniedzējs sagatavo projekta iesniegumu saskaņā ar šajos noteikumos noteiktajām prasībām un iesniedz projekta iesniegumu Vadības informācijas sistēmā ministrijas noteiktajā termiņā. Ja uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, finansējuma saņēmējs iesniedz projektu nozares ministrijai elektroniskā dokumenta veidā.
III.Īstenošanas un uzraudzības kārtība
22.
Pirmās un otrās kārtas ietvaros ministrijai ir šādi pienākumi:
22.1.
publicēt informāciju par projektu iesniegumu atlasi oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”;
22.2.
veikt investīcijas pirmās kārtas projektu iesniegumu atlasi;
22.3.
apstiprināt Vadības informācijas sistēmā ievadītos datus un izvērtēt iesniegtos projekta iesniegumus;
22.4.
mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, pieņemt lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu;
22.5.
pārliecināties par šo noteikumu 9. punktā minēto sasniedzamo rādītāju pēc pirmās un otrās kārtas projektu īstenotāju iesniegtiem parakstītiem ziņojumiem, kuros iekļauti tie gala labuma guvēji, kuriem ir nodrošināta digitālo prasmju apguve;
22.6.
saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” 8.5. apakšpunktu sniegt savlaicīgu informāciju Vadības informācijas sistēmā par investīcijas īstenošanas progresu Atveseļošanās fonda plāna īstenošanas progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai;
22.7.
pēc nepieciešamības sniegt informāciju sabiedrībai par investīcijas ieviešanas progresu un rezultātiem;
22.8.
nodrošināt investīcijas uzraudzību un risku pārvaldību.
23.
Pirmās un otrās kārtas ietvaros CFLA ir šādi pienākumi:
23.1.
veikt investīcijas otrās kārtas projektu iesniegumu atlasi;
23.2.
slēgt līgumu ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu, līgumā iekļaujot informāciju par CFLA un finansējuma saņēmēja saistībām par darbībām CFLA un finansējuma saņēmēja līmenī, finansējuma saņēmēja un gala labuma guvēja līmenī, lai investīcijas īstenošanas laikā novērstu interešu konfliktu, korupciju un krāpšanu, dubultfinansējuma risku;
23.3.
saskaņot ar finansējuma saņēmēju komercdarbības atbalsta piešķiršanas metodoloģiju;
23.4.
veikt projektu īstenošanas uzraudzību;
23.5.
izlases veidā veikt pārbaudes par:
23.5.1.
interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu;
23.5.2.
pārbaudes projekta īstenošanas vietās;
23.5.3.
komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanu;
23.5.4.
projekta ieviešanas progresu un sasniegtajiem rādītājiem;
23.5.5.
sasniegto atskaites punktu un mērķu pamatojošo dokumentāciju, t.sk. datu ticamību.
24.
Pirmās un otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējam ir šādi pienākumi
24.1.
iesniegt projekta iesniegumu Vadības informācijas sistēmā, ja uz projekta iesniegšanas brīdi vēl nav nodrošināta vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte, finansējuma saņēmējs iesniedz projektu nozares ministrijai elektroniskā dokumenta veidā;
24.2.
īstenot CFLA apstiprināto apmācību projektu;
24.3.
pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar CFLA, iesniegt Vadības informācijas sistēmā:
24.3.1.
plānoto maksājumu pieprasījuma iesniegšanas grafiku, iesniedzot maksājuma pieprasījumu ne biežāk kā divas reizes gadā;
24.3.2.
iepirkumu plānu;
24.3.3.
izdevumu un sasniegto rādītājus pamatojošos dokumentus.
24.4.
reizi ceturksnī nodrošināt datu ievadi Vadības informācijas sistēmā par atbalstu saņēmušajiem gala labuma guvējiem;
24.5.
izlases veidā veikt pārbaudes gala labuma guvēja līmenī par
24.5.1.
interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas, kā arī dubultfinansējuma riska novēršanu;
24.5.2.
sasniegto atskaites punktu un mērķu pamatojošo dokumentāciju, t.sk. datu ticamību.
24.6.
izstrādāt un saskaņot ar CFLA komercdarbības atbalsta piešķiršanas metodoloģiju;
24.7.
nodrošināt komercdarbības atbalsta piešķiršanu gala labuma guvējiem;
24.8.
pēdējo lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu izpildīt ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. janvārim;
24.9.
iesniegt CFLA starpposma un noslēguma maksājumu pieprasījumus atbilstoši iesniegtajam maksājumu pieprasījuma iesniegšanas grafikam, iesniedzot noslēguma maksājuma pieprasījumu Vadības informācijas sistēmā ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. jūnijam;
24.10.
iesniegt ministrijai pēc tās pieprasījuma šo noteikumu 22.5. apakšpunktā minēto ziņojumu, iekļaujot tajā informāciju par:
24.10.1.
gala labuma guvējiem, kuriem ir nodrošināta digitālo prasmju apguve;
24.10.2.
komersanta apgūtās apmācības un šo apmācību jomu atbilstoši šo noteikumu 25. un 26. punktam.
24.11.
pēc ministrijas vai CFLA pieprasījuma sniegt informāciju un pamatojošos dokumentus par projektu ieviešanas gaitu
24.12.
nodrošināt vizuālās identitātes prasībās atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulai (ES) Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveselošanas un noturības mehānismu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 2021/241) 34. panta 2. punktam un vadlīnijās “Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda komunikācijas un dizaina vadlīnijas Eiropas Savienības fondu finansējuma saņēmējiem” noteiktajam;
24.13.
nodrošināt Eiropas Komisijas vadlīnijas “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu”” piemērošanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 2021/241 pakalpojumu sniegšanā gala labuma guvējiem. Atbalstam kvalificētā gala labuma guvēja līgumā iekļaut informāciju par būtiska kaitējuma nodarošo iniciatīvu neatbalstīšanu saskaņā ar Atveseļošanas fonda 1. pielikumā noteikto.
IV.Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības
25.
Pirmās kārtas ietvaros finansējumu piešķir šādās apmācību jomās:
25.1.
lietotāju pieredze un lietotāju saskarne (UX/UI) specializācija;
25.2.
e-komercija;
25.3.
datu analīze un vizualizācija;
25.4.
datubāžu izstrāde un uzturēšana;
25.5.
programmēšana;
25.6.
biznesa inteliģences sistēmu izstrāde;
25.7.
digitālā transformācija;
25.8.
biznesa procesu analīze;
25.9.
uzņēmuma procesi un to digitalizācija;
25.10.
kiberdrošība;
25.11.
mākslīgais intelekts;
25.12.
augstas veiktspējas datošana.
26.
Otrās kārtas ietvaros finansējumu piešķir šādās apmācību jomās:
26.1.
informācijas uzglabāšana internetā;
26.2.
digitālais mārketings;
26.3.
ražošanas procesu automatizācija un digitalizācija;
26.4.
projektēšanas un produktu izstrādes digitālie risinājumi;
26.5.
uzņēmējdarbības procesu digitalizācija;
26.6.
digitālo risinājumu ieviešana un pārvaldība;
26.7.
kvalitātes uzraudzības un kontroles digitālie risinājumi;
26.8.
digitālie pārdošanas risinājumi;
26.9.
programmēšana;
26.10.
tīmekļvietņu/sociālo portālu izmantošana;
26.11.
programmatūras konfigurācija;
26.12.
pārdošana tiešsaistē;
26.13.
digitālo prasmju attīstība;
26.14.
pašvadīta mācīšanās tiešsaistē;
26.15.
attēlu, video un audio apstrāde;
26.16.
prezentāciju sagatavošana;
26.17.
pamata programmēšanas prasmes.
27.
Otrās kārtas ietvaros apmācības komersantam var sniegt tā saistītās personas, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikuma 3. panta 3. punktā noteiktajai definīcijai, ja saistītā persona ir izvēlēta atbilstoši šo noteikumu 42. punkta prasībām.
28.
Otrās kārtas apmācību sniedzējs ir juridiska vai fiziska persona. Apmācību sniedzēja (pasniedzēja) kvalifikācija atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:
28.1.
pasniedzējam ir vismaz triju gadu darba pieredze nozarē, kurā tiks apmācīti nodarbinātie, vai vismaz triju gadu pieredze apmācību sniegšanas nozarē, kurā tiks apmācīti nodarbinātie;
28.2.
pasniedzēja kvalifikācija apmācību nozarē nav zemāka par kvalifikāciju, ko iegūs nodarbinātie, apgūstot apmācību programmu;
28.3.
finansējuma saņēmējs, nodrošinot pārbaudes dokumentēšanu, ir pārliecinājies, ka apmācību sniedzējs var sniegt apmācības, kas nodrošina investīcijas mērķa sasniegšanu, apmācību sniedzējs ir ar pietiekamu kapacitāti un apmācību kursa saturs ir atbilstošs komersantu apmācību vajadzībām.
29.
Finansējuma saņēmējs pirmās kārtas īstenošanai izveido atbalstāmo tiešsaistes kursu sarakstu, kas ir pieejams gala labuma guvējiem finansējuma saņēmēja mājaslapā.
30.
Veidojot šo noteikumu 29. punktā minēto atbalstāmo tiešsaistes kursu sarakstu, finansējuma saņēmējs izvēlas kursus, kas atbilst šādām prasībām:
30.1.
tiešsaistes kurss atrodas platformā, kurā vismaz divas no augstākās izglītības iestādēm piedāvā mācību programmas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajām valodām;
30.2.
tiešsaistes kurss atrodas platformā, kurā vismaz 10 augstākās izglītības iestādes ir iekļautas pasaules universitāšu reitingā "Times Higher Education". Ja atvērto tiešsaistes kursu platformā mācību programmu apgūšanu piedāvā mazāk nekā 10 augstākās izglītības iestādes, tām visām jābūt iekļautām minētajā pasaules universitāšu reitingā;
30.3.
izvēlētie atvērto tiešsaistes platformu kursi atbilst šo noteikumu 25. punktā minētajām apmācību jomām.
31.
Pirmās kārtas ietvaros šo noteikumu 35.1.1.3. apakšpunktā paredzētās izmaksas finansējuma saņēmējam ir attiecināmas pēc gala labuma guvēja pieprasījuma.
32.
Ja gala labuma guvējs pirmās kārtas ietvaros izvēlas atvērto tiešsaistes kursu, kas nav iekļauts šo noteikumu 29. punktā minētajā sarakstā, finansējuma saņēmējs izvērtē atvērto tiešsaistes kursu atbilstību šo noteikumu 30. punktā minētajām prasībām un par rezultātu paziņo gala labuma guvējam.
33.
Finansējuma saņēmējs nepiešķir finansējumu:
33.1.
apmācībām augstākās izglītības iegūšanai;
33.2.
apmācībām, kas noteiktas Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. panta 2. punktā;
33.3.
apmācībām jomās, kas nav iekļautas šo noteikumu 25. un 26. punktā.
34.
Apmācībās iesaistītais gala labuma guvēja nodarbinātais visu kārtu ietvaros nedrīkst apgūt vienu un to pašu apmācību kursu vairāk par vienu reizi.
V.Izmaksu attiecināmības nosacījumi
35.
Investīcijas ietvaros ir attiecināmas šādas projekta īstenošanas izmaksu pozīcijas:
35.1.
pirmās kārtas ietvaros:
35.1.1.
apmācību kursu izmaksas, kas tieši saistītas ar mācību projektu:
35.1.1.1.
izmaksas, kas saistītas ar atvērto tiešsaistes apmācību kursu integrēšanu EDIC pakalpojumu piedāvājumu platformā;
35.1.1.2.
tiešsaistes platformu abonementa izmaksas;
35.1.1.3.
tulku un tulkotāju pakalpojumu izmaksas;
35.1.2.
informatīvo pasākumu izmaksas, lai motivētu komersantus attīstīt prasmes;
35.1.3.
maksa par materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar apmācību kursiem:
35.1.3.1.
apmācībām izmantojamo mācību materiālu izmaksas (drukāti vai audiovizuāli materiāli, kuri pēc apmācību beigām paliek projektā apmācīto nodarbināto īpašumā). Ja šo izmaksu summa pārsniedz 50 euro uz vienu nodarbināto, finansējuma saņēmējs tās saskaņo ar CFLA, sniedzot pamatojumu par lietderību;
35.1.3.2.
apmācībām izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksas par mācību laiku;
35.1.4.
sertifikācijas vai eksaminācijas izmaksas;
35.2.
otrās kārtas ietvaros:
35.2.1.
apmācību kursu izmaksas, kas tieši saistītas ar mācību projektu:
35.2.1.1.
kopējā pasniedzēju darba samaksa par darba stundām, kas nepārsniedz apmācību kursu ilgumu (tai skaitā darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas);
35.2.1.2.
pasniedzēju un nodarbināto ceļa (transporta) izmaksas;
35.2.1.3.
pasniedzēju izmitināšanas izmaksas;
35.2.1.4.
ar apmācībām saistīto konsultāciju pakalpojumu izmaksas;
35.2.1.5.
nodarbināto izmitināšanas izmaksas, ja apmācības norisinās ārvalstīs;
35.2.2.
informatīvo pasākumu izmaksas, lai motivētu komersantus attīstīt prasmes;
35.2.3.
maksa par materiāliem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar apmācību kursiem:
35.2.3.1.
apmācībām izmantojamo mācību materiālu izmaksas (drukāti vai audiovizuāli materiāli, kuri pēc apmācību beigām paliek projektā apmācīto nodarbināto īpašumā). Ja šo izmaksu summa pārsniedz 50 euro uz vienu nodarbināto, finansējuma saņēmējs tās saskaņo ar CFLA, sniedzot pamatojumu par lietderību;
35.2.3.2.
apmācībām izmantojamo telpu un iekārtu nomas izmaksas par mācību laiku;
35.2.4.
sertifikācijas un eksaminācijas izmaksas;
35.2.5.
tulku un tulkotāju pakalpojumu izmaksas;
35.2.6.
tiešsaistes platformu abonementu izmaksas;
35.3.
pirmās un otrās kārtas ietvaros projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas, t.sk. darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas nepārsniedz 25 % no kopējām projekta izmaksām:
35.3.1.
ja projekta vadība tiek veikta uz darba līguma pamata un saskaņā ar vienot izmaksu likmi, kas nepārsniedz 15 % no projekta vadības izmaksām, tiek attiecinātas darba vietas aprīkojuma izmaksas (pieļaujama tikai aprīkojuma noma vai nolietojums), transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojuma pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana), telpu īres un nomas izmaksas, telpu apsaimniekošanas izmaksas (apkure, elektrība, apsaimniekošanas pakalpojumi, ūdensapgāde), kancelejas preču izmaksas, pasta izdevumi, interneta un telekomunikāciju izmaksas, komandējumu vai darba braucienu izmaksas;
35.3.2.
ārpakalpojuma izmaksas – projektu vadība, grāmatvedības pakalpojumi, juridiskie pakalpojumi, t.sk. darba vietas aprīkojuma izmaksas (pieļaujama tikai aprīkojuma noma vai nolietojums), transporta izmaksas (maksa par degvielu, transportlīdzekļa noma, transporta pakalpojuma pirkšana, sabiedriskā transporta izmantošana), telpu īres un nomas izmaksas, telpu apsaimniekošanas izmaksas (apkure, elektrība, apsaimniekošanas pakalpojumi, ūdensapgāde), kancelejas preču izmaksas, pasta izdevumi, interneta un telekomunikāciju izmaksas, komandējumu vai darba braucienu izmaksas, iekļaujot šīs izmaksas ārpakalpojuma projekta vadības līgumā, kā atsevišķu pozīciju.
36.
Investīcijas ietvaros noslēgto pakalpojumu līgumu, tai skaitā šo noteikumu 35.1.1.3., 35.1.2., 35.2.2. un 35.2.5. apakšpunktā minēto darbību izpildei, sadarbības termiņš ir līdz 2026. gada 30. jūnijam.
37.
Investīcijas ietvaros nav attiecināmas šādas izmaksu pozīcijas:
37.1.
izmaksas, kas šo noteikumu 35. punktā nav noteiktas kā attiecināmas vai pārsniedz izmaksu apmēra ierobežojumus;
37.2.
nodokļi, t.sk. pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodokļi, nodevas un soda maksājumi, izņemot šo noteikumu 35.2.1.1. un 35.3. apakšpunktā minētos gadījumus;
37.3.
projekta izmaksas, kas nav tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, nav izmērāmas, samērīgas, pamatotas ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem un nav ievēroti saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi, kā arī izmaksas, kas radušās un samaksātas pirms iesnieguma par projekta īstenošanu iesniegšanas Vadības informācijas sistēmā. Ja projekta iesniedzējs uzsāk atbalstāmās darbības pirms līguma noslēgšanas ar CFLA, projekta iesniedzējs uzņemas visus riskus par saistībām, ko tas ir uzņēmies, un izdevumu neattiecināmību.
38.
Šo noteikumu 35.3. apakšpunktā minēto projekta vadību var veikt:
38.1.
finansējuma saņēmēja darbinieki, atlīdzībā iekļaujot arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
38.2.
ārpakalpojuma veidā, uz uzņēmuma vai pakalpojuma līguma pamata, piesaistot projekta vadītāju, atlīdzībā iekļaujot arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Uzņēmuma vai pakalpojumu līgumā nenorāda atlīdzības likmi par darba stundu, bet norāda sasniedzamo rezultātu;
38.3.
ārpakalpojuma veidā vai uz uzņēmuma līguma pamata, piesaistot pakalpojuma sniedzēju.
VI.Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
39.
Finansējuma saņēmējs, sniedzot atbalstu gala labuma guvējam, apmācību projektā nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta 1. punkta “n” apakšpunkta noteiktās robežvērtības ievērošanu.
40.
Finansējuma saņēmējs uzkrāj Vadības informācijas sistēmā vismaz šādus datus, kurus atjauno ne retāk kā reizi ceturksnī:
40.1.
informācija par komersantu, kurā nodarbināts apmācītais darbinieks (nosaukums, reģistrācijas numurs, komersanta pārstāvētā nozare pēc NACE 2. red., komersanta statuss, viedās specializācijas stratēģijā noteiktā joma);
40.2.
apmācībās iesaistītā darbinieka identifikators (vārds, uzvārds un personas kods);
40.3.
apmācībās iesaistītā darbinieka izglītības līmenis un profesijas klasifikators;
40.4.
informācija par saņemtajām apmācībām (nosaukums, īss apraksts, apmācību laiks un ilgums, apmācību vieta, apmācību sniedzējs un pasniedzējs, apmācību izmaksas, apmācību klasifikators);
40.5.
apmācībās iesaistīto darbinieku novērtējuma apkopojums par apmācību kursu kvalitāti.
41.
Finansējuma saņēmējs atbilstoši ar Komisijas regulas Nr. 2021/241 34. pantā minēto ne retāk kā reizi sešos mēnešos savā tīmekļvietnē ievieto aktuālo informāciju par projekta īstenošanas gaitu un sniegtajām apmācībām, tai skaitā šo noteikumu 40.1. un 40.4. apakšpunktā norādīto informāciju.
42.
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanai nepieciešamo preču un pakalpojumu iegādi veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci neierobežojošu procedūru.
43.
Finansējuma saņēmējs vērtē šo noteikumu 35. punktā minēto apmācību kursu izmaksu ekonomisko pamatotību, tai skaitā atbilstību tirgus cenām, un kursu lietderību.
44.
Ja apmācību kursiem nav iespējams noteikt tirgus cenu (nav salīdzināmu apmācību), finansējuma saņēmējs paskaidro, ar ko apmācības atšķiras no standarta apmācībām un kāds ir apmācību kursu ekonomiskais pamatojums un lietderība, pamatojot konkrēto apmācību nepieciešamību komersantam, kura nodarbinātie tiks apmācīti, un nodrošinot informācijas dokumentēšanu atbilstoši līgumam par projekta īstenošanu.
45.
CFLA izlases veidā pārliecinās, ka finansējuma saņēmējs ir nodrošinājis pakalpojumu cenu atbilstību tirgus cenām un nepastāv interešu konflikts starp finansējuma saņēmēju un apmācību sniedzēju vai gala labuma guvēju. Ja atbalsts tiek sniegts šo noteikumu 27. punktā minētajām apmācībām, CFLA pārliecinās par cenu atbilstību tirgus cenām.
46.
CFLA ir tiesības vienpusēji izbeigt līgumu par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:
46.1.
finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt investīcijas mērķi vai atbalsta mērķa investīcijas uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
46.2.
finansējuma saņēmējs apmācību sniegšanu nav uzsācis sešu mēnešu laikā pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas;
46.3.
finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis CFLA nepatiesu informāciju;
46.4.
finansējuma saņēmējam ir piemērotas starptautiskās vai nacionālās sankcijas vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošas ES vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts noteiktās sankcijas;
46.5.
citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.
47.
Finansējuma saņēmējs apmācību sniedzējam un apmācītajam komersantam izsaka rakstveida brīdinājumu un attiecīgo apmācību izmaksas tiek atzītas par neatbilstoši veiktām, ja kāda no institūcijām, kas nodrošina Atveseļošanas fonda īstenošanu un uzraudzību, vai finansējuma saņēmējs konstatē jebkuru no šādiem gadījumiem:
47.1.
apmācību sniedzējs nav sniedzis apmācības komersantam atbilstoši CFLA iesniegtajā apmācību grafikā norādītajai apmācību tēmai;
47.2.
apmācību sniedzējs nav sniedzis komersantam apmācības CFLA iesniegtajā apmācību grafikā norādītajā vietā.
48.
Ja kāda no institūcijām, kas nodrošina Atveseļošanas fonda īstenošanu un uzraudzību, vai finansējuma saņēmējs atkārtoti konstatē jebkuru no šo noteikumu 47. punktā minētajiem gadījumiem, CFLA par konstatēto informē visus investīcijas finansējuma saņēmējus un finansējuma saņēmēji neslēdz jaunus līgumus par apmācību veikšanu ar attiecīgo apmācību sniedzēju vai apmācāmo komersantu.
49.
Projekta īstenošanas laikā finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 30 % no projekta Atveseļošanās fonda finansējuma apmēra, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
49.1.
finansējuma saņēmējs ir atvēris kontu Valsts kasē vai darījumu kontu Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē vai Eiropas Savienībā reģistrēta kredītiestādē, kas ir izsniegusi bankas garantiju par labu CFLA;
49.2.
finansējuma saņēmējs ir iesniedzis CFLA avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu.
50.
CFLA finansējuma saņēmējam izmaksājamo avansa summu apstiprina vai noraida, pamatojoties uz projekta attiecināmo izmaksu tāmi un attiecināmās izmaksas pamatojošiem dokumentiem, maksājuma lietderību un finanšu drošību, ievērojot normatīvo aktu prasības maksājumu un darījumu apliecinošo dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas jomā.
VII.Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
51.
Atbalsta piešķiršanas kārtība gala labuma guvējam ir šāda:
51.1.
finansējuma saņēmējs izvērtē gala labuma guvēja atbilstību Komisijas regulai 1407/2013 vai Komisijas regulai Nr. 651/2014;
51.2.
lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 vai Komisijas regulu Nr. 651/2014 ir finansējuma saņēmēja lēmums par gala labuma guvēja atbilstību komercdarbības atbalsta normām;
51.3.
diena, kad pieņemts lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu, ir uzskatāma par komercdarbības atbalsta piešķiršanas dienu.
52.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā noteiktajām nozarēm un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā minētajām nozarēm atbalstu sniedz atbilstoši Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē 3. pantā vai Eiropas Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē 3. pantā minētajiem kritērijiem, nepārsniedzot šo noteikumu 57. punktā minēto ierobežojumu.
53.
Finansējumu šo noteikumu 35.3. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai sniedz saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem, un tas ir uzskatāms par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam.
54.
Atbalsts šo noteikumu 35.3.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai nav uzskatāms par komercdarbības atbalstu, ja finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību, piemērojot šo noteikumu 42. punktā minēto procedūru. Ja finansējuma saņēmējs nodrošina projekta vadību atbilstoši šo noteikumu 38.1. apakšpunktam, tad šo noteikumu 35.3.1. apakšpunktā minēto izmaksu segšana ir uzskatāma par komercdarbības atbalstu finansējuma saņēmējam, ko sniedz atbilstoši šo noteikumu 53. punktam.
55.
Vienam de minimis atbalsta saņēmējam de minimis atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru.
56.
Finansējuma saņēmējs pirms de minimis atbalsta un Komisijas regulā Nr. 651/2014 paredzētā atbalsta piešķiršanas pārbauda vai gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 1000 euro, izņemot nodokļu maksājumus, par kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums.
57.
Pieļaujamā finansējuma intensitāte no projekta kopējām izmaksām nevar pārsniegt
57.1.
sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem – 70 %;
57.2.
vidējiem komersantiem – 60 %;
57.3.
lielajiem komersantiem – 50 %;
57.4.
finansējuma saņēmējam visu kārtu ietvaros vadības izmaksu segšanai 100 % apmērā, nepārsniedzot šo noteikumu 35.3. apakšpunktā un 54. punktā minēto ierobežojumu;
57.5.
finansējuma saņēmējam visu kārtu ietvaros šo noteikumu 35.1.2. un 35.2.2. apakšpunktā minēto izmaksu segšanai 100 % apmērā, nepārsniedzot šo noteikumu 55. punktā minēto ierobežojumu.
58.
Atbalstu gala labuma guvējam nepiešķir:
58.1.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajām darbībām;
58.2.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajos gadījumos;
58.3.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "c" apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem, ja tie atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktā noteiktajai definīcijai;
58.4.
ja gala labuma guvējs nav iesniedzis apliecinājumu finansējuma saņēmējam, ka atbilstoši Komisijas Regulas Nr.651/2014 2.panta 18.punkta c) apakšpunktā ietvertajam nosacījumam, tam netiek piemērota kolektīva maksātnespējas procedūra, vai tas neatbilst savas valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu kolektīvu maksātnespējas procedūru ievērošana;
58.5.
ja gala labuma guvējs nav iesniedzis finansējuma saņēmējam informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktā noteiktajam;
58.6.
Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punktā minētajiem pasākumiem.
59.
Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma pārskata apstiprināšanas ir mazāks nekā sākotnēji paredzētais, nodrošina, lai faktiski sasniegtie rādītāji (komersantu skaits) nebūtu mazāki par projekta iesniegumā plānotajiem rādītājiem, kas koriģēti atbilstoši faktiskajai apguvei. Šajā gadījumā projektam apstiprināto intensitāti un finansējuma apjomu samazina, pieprasot starpposma vai noslēguma maksājumu atbilstoši faktiskajam apmācīto komersantiem.
60.
Ja tiek pārkāptas Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļas nosacījumiem.
61.
Ja tiek pārkāptas Komisijas regulas Nr. 651/2014 prasības, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu nelikumīgo projekta ietvaros saņemto komercdarbības atbalstu no līdzekļiem, kas ir brīvi no valsts atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. vai V. nodaļas nosacījumiem. Minētajā gadījumā finansējuma saņēmējam ir tiesības no gala labuma guvēja saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta (kopā ar procentiem) apmērā.
62.
Ja tiek konstatēts, ka Komisijas regulas Nr. 1407/2013 prasību pārkāpuma dēļ gala labuma guvējs saņēmis nelikumīgu komercdarbības atbalstu, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt CFLA visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. un V. nodaļas nosacījumiem. Minētajā gadījumā finansējuma saņēmējam ir tiesības no gala labuma guvēja saņemt kompensāciju atmaksātā nelikumīgā atbalsta (kopā ar procentiem) apmērā.
63.
Finansējuma intensitāti, kas minēta šo noteikumu 57. punktā, var palielināt par 10 procentpunktiem, ja mācības tiek nodrošinātas strādājošajiem ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem, kuri atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 3. un 4. punktā minētajām definīcijām. Saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 31. panta 4. punktu atbalsta intensitāti var paaugstināt ne vairāk kā līdz 70 %.
64.
Gala labuma guvējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. pantu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma investīcijai, ja netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, gala labuma guvējs finansējuma saņēmējam iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
65.
Gala labuma guvējs, ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. pantu, atbalstu, kura attiecināmās izmaksas ir nosakāmas un kuram ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 piešķirts atbrīvojums, var kumulēt ar citu valsts atbalstu, ja vien šie pasākumi attiecas uz dažādām nosakāmām attiecināmajām izmaksām, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, kas daļēji vai pilnībā pārklājas, gadījumā, ja šādas kumulēšanas rezultātā netiek pārsniegta lielākā saskaņā ar šo regulu piemērojamā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa. Ja par vienām un tām pašām projekta attiecināmajām izmaksām tiek sniegts atbalsts vairāku valsts atbalsta programmu ietvaros, gala labuma guvējs finansējuma saņēmējam iesniedz informāciju par plānoto un piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām, norādot atbalsta piešķiršanas datumu (tai skaitā plānoto atbalsta piešķiršanas datumu), atbalsta intensitāti, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu vai investīciju un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.
66.
Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. panta 1. punktam un Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam informācijas pieejamība tiek nodrošināta šādā veidā:
66.1.
finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu;
66.2.
gala labuma guvējs nodrošina informācijas pieejamību 10 gadus, skaitot no atbalsta piešķiršanas brīža.
67.
CFLA publicē savā tīmekļvietnē informāciju atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktam.
68.
CFLA izvērtē pirmās un otrās atlases kārtas finansējuma saņēmēju atbilstību Komisijas regulai Nr. 1407/2013. Finansējuma saņēmējs izvērtē pirmās un otrās atlases kārtas gala labuma guvēju atbilstību Komisijas regulai Nr. 651/2014 un Komisijas regulai Nr. 1407/2013. Izvērtējuma dokumentus finansējuma saņēmējs iesniedz CFLA. Lēmums par komercdarbības atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 un Komisijas regulu Nr. 651/2014 ir CFLA lēmums par atbilstību komercdarbības atbalsta normām.
69.
Par atbalsta piešķiršanas dienu gala labuma guvējam ir uzskatāma diena, kad finansējuma saņēmējs pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu.
70.
Lēmumus par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 un Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz 2024. gada 30. jūnijam.
71.
Lēmumus par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 var pieņemt līdz 2023. gada 30. jūnijam.
72.
Finansējuma saņēmējs nodrošina projekta īstenošanu šādā kārtībā:
72.1.
projekts tiek īstenots Latvijas Republikas teritorijā;
72.2.
projekta īstenošanas vieta attiecas uz apmācīto nodarbināto darba vietu;
72.3.
apmācības var notikt gan Latvijas Republikas teritorijā, gan ārvalstīs;
72.4.
apmācības var nodrošināt gan klātienē, gan attālināti, izņemot tiešsaistes kursus, kas tiek rīkoti tikai tiešsaistē.
Ministru prezidents V. Uzvārds
Ministrs V. Uzvārds