1. Gaisa kuģa operators, aprēķinot oglekļa dioksīda (turpmāk – CO2)emisiju katram lidojumam un tajā patērēto degvielu:
1.1. izmanto Komisijas 2018. gada 19. decembra īstenošanas Regulas (ES) 2018/2066 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (turpmāk – Regula Nr.2018/2066) 53. panta 6. punktā norādītos standarta emisiju faktorus;
1.2. ja Regulas Nr. 2018/2066 53. panta 6. punktā minētos standarta emisijas faktorus nevar piemērot, – Regulas Nr. 2018/2066 III pielikuma 1. tabulā minētajiem degvielas veidiem var aprēķināt emisiju faktoru vai noteikt emisiju faktora aprēķinā izmantojamo degvielas oglekļa saturu vai zemāko sadegšanas siltumu saskaņā ar Regulas Nr. 2018/2066 53. panta 7. punktu, informāciju par šo metodoloģiju iesniedzot valsts aģentūrā "Civilās aviācijas aģentūra" (turpmāk – Civilās aviācijas aģentūra).
2. Gaisa kuģa operators veic monitoringu un ziņo par emisijām no alternatīvas aviācijas degvielas veida izmantošanas saskaņā ar Regulas Nr. 2018/2066 53.a pantu un piemēro Regulas Nr. 2018/2066 53. panta 6. punkta trešo rindkopu, ja tas ir attiecināms uz noteikto degvielas veidu.
3. Ja degviela satur biomasu, gaisa kuģa operators nosaka degvielas biomasas frakciju saskaņā ar Regulas Nr. 2018/2066 54. pantu. Gaisa kuģa operators var piemērot Regulas Nr. 2018/2066 54. panta 2. punktu, ja attiecīgo standartu un analītiskās metodes ir apstiprinājusi Civilās aviācijas aģentūra.
4. Ja biomasas frakcija jaukta sastāva degvielā noteikta, izmantojot masas bilanci saskaņā ar Transporta enerģijas likuma 10. panta piekto daļu, tad gaisa kuģa operatoram nav jāsiesniedz pierādījumi par tehnisko iespējamību un nesamērīgām izmaksām.
5. Civilās aviācijas aģentūra šā pielikuma 1.2. apakšpunktā un 3. punktā minēto informāciju iesniedz Valsts vides dienestā izvērtēšanai.
6. Valsts vides dienests izvērtē šā pielikuma 5. punktā minēto informāciju un informē Civilās aviācijas aģentūru, ka gaisa kuģa operators var izmantot šā pielikuma 1.2. apakšpunktā un 3.punktā minēto metodi.
7. Gaisa kuģa operators neveic emisiju aprēķinā izmantoto datu un starprezultātu noapaļošanu, bet noapaļo tikai gala rezultātu – gada kopējo emisiju apjomu.
8. Ja Civilās aviācijas aģentūra, apstiprinot gaisa kuģa operatora iesniegto monitoringa plānu vai tā grozījumus, to atļauj, tad gaisa kuģa operators – mazais emitētājs – var turpināt izmantot Regulas Nr. 2018/2066 55. panta 2. punktā minēto rīku, ja gaisa kuģa operators Civilās aviācijas aģentūrai kopā ar šo noteikumu 9. punktā minēto informāciju iesniedz pamatojumu, ka Regulas Nr. 2018/2066 55. panta 1. punktā minētās robežvērtības nav pārsniegtas pēdējos piecos ziņošanas gados un netiks vēlreiz pārsniegtas, sākot no nākamā ziņošanas gada un turpmāk.
1. Gaisa kuģa operators informacijas sagatavošanai par to finanšu līdzekļu izlietojumu, kurus gaisa kuģa operators attiecīgajā kalendāra gadā ir guvis, pārdodot tam piešķirtās bezmaksas emisijas kvotas, izmanto Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto veidlapu.
2. Veidlapā iekļauj šādu informāciju:
2.1. gaisa kuģa operatora identifikācijas informācija un kontaktinformācija;
2.2. ziņas par verificētāju;
2.3. saņemtais bezmaksas emisijas kvotu daudzums;
2.4. ziņošanas gadā veiktie darījumi ar emisijas kvotām;
2.5. gūtie finanšu līdzekļi no darījumiem ar gaisa kuģa operatoram piešķirtajām bezmaksas emisijas kvotām;
2.6. ziņošanas gadā veiktie emisijas samazināšanas pasākumi saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu" 32.28 panta otro daļu;
2.7. emisiju samazināšanas pasākumos ieguldīto finanšu līdzekļu apmērs.
3. Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto veidlapu publicē Civilās aviācijas aģentūras tīmekļa vietnē (https://www.caa.lv).
1. Afganistāna
2. Angola
3. Austrumtimora
4. Bangladeša
5. Benina
6. Burkinafaso
7. Burundija
8. CĀR
9. Čada
10. Dienvidsudāna
11. Džibutija
12. Eritreja
13. Etiopija
14. Gambija
15. Gvineja
16. Gvineja–Bisava
17. Haiti
18. Jemena
19. Kambodža
20. Kiribati
21. Komoras
22. Kongo DR
23. Laosa
24. Lesoto
25. Libērija
26. Madagaskara
27. Malāvija
28. Mali
29. Mauritānija
30. Mjanma
31. Mozambika
32. Nepāla
33. Nigēra
34. Ruanda
35. Senegāla
36. Sjerraleone
37. Somālija
38. Sudāna
39. Tanzānija
40. Togo
41. Tuvalu
42. Uganda
43. Zambija
44. Zālamana Salas
1. Antigva un Barbuda
2. Austrumtimora
3. Bahamu Salas
4. Barbadosa
5. Beliza
6. Dominika
7. Dominikāna
8. Fidži
9. Gajāna
10. Grenāda
11. Gvineja–Bisava
12. Haiti
13. Jamaika
14. Kaboverde
15. Kiribati
16. Komoras
17. Kuba
18. Kuka Salas
19. Maldīvija
20. Maurīcija
21. Māršala Salas
22. Mikronēzija
23. Nauru
24. Niue
25. Palau
26. Papua–Jaungvineja
27. Samoa
28. Santomē un Prinsipi
29. Seišelu Salas
30. Sentkitsa un Nevisa
31. Sentlūsija
32. Sentvinsenta un Grenadīnas
33. Singapūra
34. Surinama
35. Tonga
36. Trinidāda un Tobāgo
37. Tuvalu
38. Vanuatu
39. Zālamana Salas
