Likumprojekts

"23. pants. Ministru kabineta atbildība 
(1) Ministru kabinets atbild par krīzes vadību un valsts apdraudējuma pārvarēšanu, kā arī par tā izraisīto seku likvidēšanu. Krīzes vadības un valsts apdraudējuma pārvarēšanas jautājumus izskata Ministru kabineta krīzes vadības sēdē.
(2) Ministru kabinets izskata šādus jautājumus:
1) pieņem lēmumus krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā;
2) likumā noteiktajos gadījumos izsludina pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, ārkārtējo situāciju, izņēmuma stāvokli un mobilizāciju;
3) lemj par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku atbalsta nepieciešamību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā, kā arī valsts drošības un aizsardzības spēju pastiprināšanai miera laikā;
4) pieņem lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);
5) lemj par ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības ierosinājumu pārņemt krīzes vadību, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ tā nevar nodrošināt krīzes vadību;
6) izskata vai apstiprina likumā noteiktās ar nacionālo drošību, tajā skaitā krīzes vadību saistītās koncepcijas un plānus;
7) lemj par jautājumiem, kas saistīti ar visaptverošas valsts aizsardzības un noturības plānošanu, īstenošanu un koordinēšanu;
8) lemj par starptautiskās palīdzības lūgšanu vai sniegšanu.
(3) Krīzes gadījumā Ministru kabinetam krīzes vadības sēdē ir tiesības pieņemt  neatliekamus lēmumus par nepieciešamo resursu piesaisti, lai novērstu būtisku apdraudējumu valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošībai vai cilvēku veselībai un dzīvībai.
(4) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā krīzes vadības un apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus vada par attiecīgo nozari atbildīgā ministrija.
(5) Krīzes un valsts apdraudējuma gadījumā Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku iesaistīšanu sabiedriskās kārtības uzturēšanā, apdraudējuma izraisīto seku likvidēšanā un krīzes vadības pasākumos.
(6) Slēpta militārā apdraudējuma pārvarēšanai miera laikā, ja tiek lietoti militāri līdzekļi, Ministru kabinets var uzdot Aizsardzības ministrijai saskaņā ar Valsts aizsardzības plānu vadīt apdraudējuma pārvarēšanas pasākumus ierobežotā teritorijā. Ja Ministru kabinets ir aizkavēts pildīt savas funkcijas, par to lemj Ministru prezidents. Ja Ministru prezidents ir aizkavēts pildīt savu amatu, par to lemj aizsardzības ministrs.
(7) Lai paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā uzsāktu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu. Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par daļēju zemessargu mobilizāciju, citus zemessargus pakļaujot paaugstinātas gatavības režīmam.

23.¹ pants. Krīzes vadības centra pienākumi 
(1) Krīzes vadības centrs:
1) izstrādā, organizē un koordinē nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības politiku;
2) izstrādā Nacionālās drošības koncepciju un Nacionālās drošības plānu;
3) konsultē Ministru prezidentu un Ministru kabinetu nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības jomā;
4) koordinē un pārrauga Ministru prezidenta un Ministru kabineta pieņemto lēmumu izpildi nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības jomā;
5) koordinē nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānu izstrādi, kā arī krīzes vai valsts apdraudējuma gadījumā koordinē lēmumu vienotu un savlaicīgu izpildi;
6) pilda Ministru prezidenta un Ministru kabineta pieņemtos lēmumus nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības jomā;
7) sagatavo priekšlikumus Ministru kabinetam par ārkārtējās situācijas, izņēmuma stāvokļa un mobilizācijas izsludināšanu;
8) izvērtē ministriju sagatavotos nozaru darbības nepārtrauktības un noturības plānus;
9) vada un koordinē vairāku nozaru vai visu valsti skaroša apdraudējuma pārvaldīšanu un krīzes vadības procesus, kā arī sadarbību starp ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un fiziskajām un juridiskajām personām;
10) sniedz atbalstu ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām un sabiedriskām organizācijām krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai, kā arī atbalstu virspavēlniekam valsts aizsardzības vadībai kara laikā;
11) sadarbībā ar kompetentajām institūcijām veic sistemātisku risku un draudu monitoringu;
12) koordinē resursu apzināšanu un to iesaistīšanu krīzes vadības pasākumos;
13) izveido un koordinē krīzes vadības speciālo uzdevumu, profila un konsultāciju platformu darbību;
14) īsteno pasākumu kopumu iespējamo risku un draudu identificēšanai, novērtēšanai un analīzei, kā arī izstrādā un uztur Nacionālo risku katalogu;
15) organizē un sadarbībā ar kompetentām institūcijām īsteno Ministru kabineta locekļu apmācību nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības jomā ne vēlāk kā 30 dienas pēc attiecīgās amatpersonas apstiprināšanas Saeimā;
16) koordinē valsts līmeņa krīzes vadības mācību sagatavošanu un īstenošanu;
17) pēc krīzes vai valsts apdraudējuma pārvarēšanas, kā arī pēc valsts līmeņa krīzes vadības mācībām koordinē un kontrolē visaptveroša izvērtējuma, secinājumu un priekšlikumu sagatavošanu un īstenošanu krīzes vadības nepārtrauktai uzlabošanai;
18) sadarbojas ar citu valstu krīzes vadības centriem un starptautiskajām organizācijām, tajā skaitā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības struktūrām, krīzes vadības un noturības jautājumos;
19) informē Ministru prezidentu par nepieciešamību sasaukt Ministru kabineta krīzes vadības sēdi un lemt par ministrijas, citas valsts institūcijas vai pašvaldības ierosinājumu pārņemt krīzes vadību, ja tā nevar nodrošināt krīzes vadību;
20) pārņem krīzes vadību pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdē pieņemtā lēmuma;
21) nekavējoties informē Ministru prezidentu un Ministru kabinetu, ja, pārņemot krīzes vadību, nepieciešams piesaistīt papildu resursus;
22) ja ir pārņemta krīzes vadība, saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu iesaista ministrijas, citas valsts institūcijas, pašvaldības, kā arī juridisko un fizisko personu rīcībā esošos resursus;
23) ja ir pārņemta krīzes vadība, vada un koordinē krīzes komunikāciju.

(2) Krīzes vadības centram ir tiesības:
1) pieprasīt un saņemt no ministrijām, citām valsts institūcijām, pašvaldībām, kā arī juridiskajām un fiziskajām personām  to rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama nacionālās drošības, tajā skaitā krīzes vadības nodrošināšanai;
2) ierosināt Ministru prezidentam sasaukt Ministru kabineta krīzes vadības sēdi un iekļaut tajā izskatīšanai jautājumus nacionālās drošības, tajā skaitā  krīzes vadības jomā;
3) ja ir pārņemta krīzes vadība un būtiski ir apdraudēta valsts, sabiedrības, vides vai saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība, dot saistošus uzdevumus ministrijām, citām valsts institūcijām un pašvaldībām, kā arī kontrolēt to izpildi.
(3) Ministru kabinets nosaka kārtību:
1) kādā Krīzes vadības centrs iesaista juridiskās vai fiziskās personas rīcībā esošos resursus krīzes gadījumā;
2) kādā juridiskajai vai fiziskajai personai kompensējami izdevumi un zaudējumi, kas radušies, krīzes gadījumā iesaistot personas rīcībā esošos resursus, kā arī kompensācijas apmēra aprēķināšanas kārtību.

23.² pants. Ministriju un citu valsts institūciju pienākumi 
(1) Ministrijas:
1) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;
2) pamatojoties uz Nacionālo risku katalogā ietvertajiem riskiem un apdraudējumiem, izstrādā nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānu un iesniedz to izskatīšanai Ministru kabineta krīzes vadības sēdē, pirms to apstiprina attiecīgais Ministru kabineta loceklis;
3) sadarbojas un sniedz Krīzes vadības centram krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo atbalstu;
4) informē Krīzes vadības centru par incidentu, apdraudējumu, krīzi, ārkārtēju situāciju vai to draudiem, kas skar nacionālo drošību;
5) ir tiesīgas lūgt Krīzes vadības centram atbalstu krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;
6) iesniedzot pamatotu ierosinājumu, ierosina Ministru prezidentam krīzes vadības pārņemšanu, ja objektīvu apstākļu (ierobežotas pilnvaras, krīze skar vairākas nozares) dēļ nevar nodrošināt krīzes vadību.
(2) Citas valsts institūcijas veic šā panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktos pienākumus.

23.³ pants. Pašvaldību kompetence 
Pašvaldības:
1) veic Ministru kabineta lēmumā par pastiprinātu robežapsardzības sistēmas darbības režīmu, lēmumā par ārkārtējo situāciju un lēmumā par izņēmuma stāvokli noteiktos pasākumus;
2) izveido krīzes vadības struktūrvienību vai norīko krīzes vadības darbiniekus krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai;
3) veic šā likuma 23.² panta pirmās daļas 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktos pienākumus.

23.⁴ pants Sabiedrisko organizāciju kompetence 
Sabiedriskās organizācijas sadarbojas un sniedz Krīzes vadības centram krīzes vadības pasākumu plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamo atbalstu."